nekur.lv

vara bungas: Kārtējā AI ierosināta minirevolūcija IMINT (attēlu izlūkošanas) jomā, jo īpaši attiecībā uz agro brīdinājumu. Zinot cik grūts ir IMINT analītiķa darbs, cik maksā šāda speciālista apmācība un cik nenovērtējama ir viņa pieredze, risinājums ir vienkārši ģeniāls, bet tagad pieejams gandrīz visiem interesentiem, kuriem ir mazliet nodokļmaksātāju naudas. Ņemam komerciālus satelītattēlus apmācam mašīnmācīšanās algoritmu meklēt, škirot, analizēt, klasificēt izmaiņas un anomālijas attēlos, cilvēkam atstājot tikai to interpretešanu (un arī to AI var iemācīt). Rezultātā agresors var aizmirst par pārsteiguma momentu. Katra viņa kustība tiks savlaicīgi pamanīta.

PS SIGINT (sakaru izlūkošana) , kas kopš radio izgudrošanas bija “mūsu viss”, gan laikam sagaida noriets.

PPS Tas liks agresoram mainīt taktiku. Kā? Labs jautājums. Karam jāsākas kā SOF specoperācijai, regulārie pieslēdzas vēlāk.

DMZ – demilitarizētā zona starp abu Koreju robežām ir viena no tūristu apmeklētājām vietām. “Vai tu plāno doties uz DMZ?” bija visbiežāk uzdotais jautājums arī man pirms brauciena, uzreiz pēc “Vai tu plāno apmeklēt pašu Ziemeļkoreju?”. Principā nekāda lielā māksla tā nav – nopērc diezgan dārgu tūrisma pakalpojumu un dodies skatīties teātri. Neapgalvoju, ka nekad...

The post Dienvidkoreja: DMZ un skats uz Ziemeļkoreju appeared first on Mugursoma.lv.

Pēc četrus gadus ilguša izstrādes darba Vācijas autobūves uzņēmums BMW ir prezentējis savu pirmo ar ūdeņradi darbināmo automobili BMW iX5 Hydrogen. Šogad demonstrācijas un testēšanas nolūkos tiks izlaisti 100 šādi automobiļi. Īstenojot mērķus vides aizsardzības un klimata jomā, uzņēmums paziņoja arī par sasniegumiem alumīnija – automobiļu ražošanā būtiska materiāla – ieguves un apstrādes uzlabošanā.

“Ūdeņradis ir daudzpusīgs enerģijas avots, kam ir liela nozīme pārejā uz atjaunīgo enerģiju un tādējādi arī klimata aizsardzības veicināšanā. Ūdeņradis ir viens no visefektīvākajiem atjaunīgās enerģijas uzglabāšanas un transportēšanas veidiem, un tas ir trūkstošais puzles gabaliņš klimatneitrālai mobilitātei,” sacīja Olivers Zipse, BMW AG valdes priekšsēdētājs.

Ar 6 kg ūdeņraža iespējams nobraukt līdz 504 km

BMW iX5 Hydrogen, kas izstrādāts uz jaunākā BMW X5 modeļa bāzes, konceptuālā līmenī pirmo reizi tika prezentēts jau 2019. gadā lielākajā un nozīmīgākajā pasaules mobilitātes izstādē “IAA”. Līdzīgi kā elektromobiļiem arī šim automobilim ir elektromotors, taču to darbina ūdeņraža degvielas elementi, izmantojot ķīmisko reakciju starp ūdeņradi un skābekli. Šiem elementiem ķīmiski savienojoties rodas divi produkti: elektrība un ūdens. Saražotā elektroenerģija tiek padota dzinējam, un iegūtais ūdens tiek izvadīts vidē.

Šī tehnoloģija ir ne tikai ilgtspējīga, jo braukšanas laikā nepiesārņo vidi, bet arī spēj sniegt tādu pašu braukšanas komfortu kā mūsdienu elektromobiļi, vienlaikus nodrošinot ātru degvielas uzpildi. BMW iX5 Hydrogen ir divas ūdeņraža tvertnes, kurās kopā ir gandrīz seši kilogrami ūdeņraža un kas ir pietiekami, lai nodrošinātu 504 km nobraukumu saskaņā ar WLTP ciklu. Šo divu ūdeņraža tvertņu uzpildīšana aizņem tikai trīs līdz četras minūtes.

iX5 Hydrogen spēj ģenerēt līdz pat 125 kW/170 ZS nepārtraukto jaudu, savukārt, pateicoties īpaši šim modelim izstrādātajam elektriskajam akumulatoram apvienojumā ar eDrive tehnoloģiju, maksimālā jauda var sasniegt 295 kW/401 ZS. Tādējādi automobilis paātrinājumu no 0 līdz 100 km/h sasniedz mazāk nekā 6 sekundēs.

Pagājušajā gadā BMW Group visā pasaulē pārdeva vairāk nekā 215 000 pilnībā elektrisku automobiļu, kas ir par gandrīz 108 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uzņēmums lēš, ka vēlākais līdz 2030. gadam pilnībā elektriskie automobiļi veidos vairāk nekā 50 % no tā kopējā pārdošanas apjoma.

Ilgtspējīga alumīnija ražošana

BMW Group uzsver, ka tikai ar elektromobiļu skaita palielināšanu uz ceļiem nevar panākt klimatam draudzīgu mobilitāti. Tāpēc ir svarīgi samazināt arī automobiļu ražošanas procesa ietekmi uz vidi un palielināt pirmreizējo materiālu atkārtotu izmantošanu automobiļu ražošanā, izmantojot otrreizēji pārstrādāto materiālu potenciālu.

BMW Group īpašu uzmanību pievērš CO2 emisiju samazināšanai ražošanas ķēdē. Viena no jomām, uz ko grupa vērš savu uzmanību, ir alumīnija ražošana. Tā veido aptuveni ceturto daļu no CO2 emisijām vidēja izmēra elektromobiļa ražošanas ķēdē.

Šī iemesla dēļ no 2024. gada BMW plāno automobiļu ražošanā izmantot alumīniju, kura CO2 emisijas ir ievērojami zemākas nekā alumīnijam, kas izmantots standarta automobiļu ražošanā. Tāpēc BMW ir parakstījis līgumu ar Rio Tinto alumīnija ražotni Kanādā, kas alumīnija ražošanā izmanto atjaunīgo elektroenerģiju. Papildus tam, ka ražošanas procesā tiek izmantota hidroelektrostaciju saražotā zaļā enerģija, uzņēmums izmanto arī inovatīvu metāla kausēšanas tehnoloģiju, kas CO2 vietā ražo skābekli. Salīdzinot ar tradicionāli ražotu alumīniju, šāda pieeja ļauj samazināt alumīnija ražošanas procesā radītās CO2 emisijas par 70 %.

Papildus sadarbībai ar Rio Tinto rūpnīcu BMW Group ievieš uzlabojumus arī savās rūpnīcās. Piemēram, Landshūtē, vienīgajā BMW grupas vieglmetālu liešanas ražotnē Eiropā, tiek izmantots unikāls alumīnija liešanas process, kas rada praktiski nulles emisijas. Turklāt alumīnija ražošanai no 2021. gada tiek izmantota saules enerģija un aptuveni divas trešdaļas rūpnīcā izmantotā alumīnija tiek iegūtas no otrreizējās pārstrādes cikla.

BMW Group ir apņēmusies jaunu transportlīdzekļu ražošanā izmantot vismaz 50 % otrreizēji pārstrādātu materiālu un ievērot citus aprites ekonomikas principus ražošanas procesā.

Pēdējo pāris nedēļu laikā mākslīgais intelekts (MI) bijis tehnoloģiju pasaules centrā, ko lielā mērā sekmēja tieši “OpenAI” jaunākā AI modeļa GPT-4 izlaišana. Ikviens uzņēmums, kuram ir iespējas, savos produktos un pakalpojumos integrē MI un sacenšas, kurš piedāvās spējīgāko risinājumu. Atsaucoties uz nopietniem riskiem sabiedrībai un cilvēcei, tehnoloģiju pasaules līderi un mākslīgā intelekta pētnieki parakstījuši atklātu vēstuli, aicinot visā pasaulē apturēt liela mēroga MI eksperimentus.

Publicētajā vēstulē norādīts, ka “mākslīgā intelekta laboratorijas pašlaik ir iesaistītas nekontrolējamās sacīkstēs, lai izstrādātu un ieviestu mašīnmācīšanās sistēmas, kuras neviens – pat to veidotāji – nevar saprast, paredzēt vai droši kontrolēt. Vēstules parakstītāji aicina nekavējoties vismaz uz 6 mēnešiem apturēt tādu MI sistēmu apmācību, kuras ir jaudīgākas par GPT-4. Ja to nevar īstenot uzreiz, tad būtu jāiejaucas valdībām.

Parakstītāji arī uzsvēruši, ka MI laboratorijām un neatkarīgiem ekspertiem vajadzētu izmantot šo pauzi, lai kopīgi izstrādātu un ieviestu vienotu drošības protokolu kopumu progresīvai MI risinājumu izstrādei, ko stingri pārrauga neatkarīgi ārējie eksperti.

Vēstules parakstītāju vidū atrodami tādi pazīstami tehnoloģiju pasaules pārstāvji kā Īlons Masks, “Apple” līdzdibinātājs Stīvs Vozņaks, “Skype” līdzdibinātājs Jāns Tallins, kā arī vairāki labi zināmi mākslīgā intelekta pētnieki un nozares uzņēmumu vadītāji. Kopumā vēstuli līdz šim parakstījušas vairāk nekā 1000 personas.

Laikā, kad vairākus gadus dzīvoju pie jūras, aktīvi aukstajā laikā roņoju jeb nodevos aukstumpeldēm. Mani lielākie izaicinātāji bija vējš, sals un ledus, bet, ja vien jūra nebija aizsalusi, sakodu zobus un metos iekšā ledainajā ūdenī. Neliegšos, pirmajās reizēs to darot, vajadzēja sakopot visas drosmes rezerves, jo tiklīdz pēdas pieskārās stindzinošajam ūdenim, smadzenes mēdza taurēt: “Ei, trakā, ko tu tagad dari?!”. Un arī vēlāk īpaši vieglāk nekļuva, dažreiz pūšot aukstam vējam, kamēr ātri metu nost drēbes, teju izsprāga asaras un gribējās mest mieru. Nu kāpēc es to daru? Bet atbilde vienmēr bija turpat – pēcsajūtas dēļ. Kad nāc ārā no ūdens, ķermeni pārņem patīkama kņudoņa un tik eiforiska sajūta, ka vienkārši nespēju bez tās iedomāties ikdienu (tagad, kad jūra vairs nav tuvumā, iztieku ar kotrastdušu un ikreiz aplejoties ar ledainu ūdeni joprojām kaifoju).

Tad, kad man piedāvāja izmēģināt Pranamat Eco akupunktūras paklājiņu, jau apmēram gatavojos tādam pašam mazohistiski patīkamam piedzīvojumam kā aukstumpeldes. Vispār jau es esmu tāda ‘pātagas – burkāna’ metodes fane, piemēram, man patīk sportojot domāt cik labi es jutīšos pēc tam. Vai ejot garā pārgājienā, sapņot kā pēc tam izstiepšu kājas dīvānā un lasīšu grāmatu.

Tātad mans jaunais draugs ezis jeb akupunktūras paklājiņš un spilvens ieradās pie manis aptuveni pirms mēneša. Tā kā man ļoti patīk parūpēties par ķermeni jau no rīta, tad vienmēr pēc pamošanās dodos izskriet vai garākā pastaigā, lai iekustinātu labsajūtas sviras. Pēc tam duša, pašmasāža un ādas pabarošana ar eļļiņām un krēmu. Tagad manam rīta rituālam pievienojās vēl viens – aptuveni 10 minūšu pavadīšana uz akupunktūras paklājiņa un spilvena, ļaujot masāžas adatiņām iedarboties gan dupša, muguras un galvas zonā, gan apgriežoties otrādi uz vēdera un augštilbu priekšpuses. 

“Oi, au, au, auuuuuu…”, apmēram šāds izsauciens manā galvā griezās uz riņķi pirmoreiz apguļoties uz Pranamat Eco paklājiņa. Sajutos kā uzgūlusies ezim, tas ir, vairākiem ežiem vienlaicīgi un, godīgi sakot, pirmā reakcija bija ļoti spēcīga vēlme lekt gaisā un pietaupīt sev šīs mocības. Tad nu uzreiz atgādināju sev sajūtas pie -2 grādiem ejot iekšā jūrā, kura ir sekla un, lai sasniegtu punktu, kur var iemērkties ar visu ķermeni, gribās jau piecreiz skriet atpakaļ krastā. Instrukcijā gan ieteikts sākumā paklājiņu izmantot ar kokvilnas apģērbu mugurā un pakāpeniski pāriet uz kailas ādas pieskaršanos adatiņām. Bet tā jau nebūšu es, ja neiešu uz pilni klapi uzreiz! Fotogrāfijās, protams, esmu redzama apģērbusies – kokvilnas šortos un krūšturī, bet realitātē uz paklājiņa guļos kaila. Tad nu skaitu kā mantru vienkārši viens, divi, trīs, četri…. 

Sākumā jūtama ļoti durstoša sajūta, taču, kad tai tiek pāri, visu ķermeni pārņem patīkams siltums un kņudoņa, tieši tad var sākt baudīt masāžas sajūtu un gribas atslābināties un palikt uz paklājiņa ilgāk. Pēcāk apgriezties un atkal sakost zobus uz brīdi un izturēt jaunu prāta portesta vilni, bet nu atkal jau domājot par ‘burkānu’ jeb patīkamo pēcsajūtu.

Pēc pirmajām lietošanas reizēm, kad sāku izmantot paklāju un spilvenu jau kopā, burtiski uzreiz pamanīju ārkārtīgu viegluma sajūtu, kaut ko līdzīgu, kā tās ir pēc sporta. Bet klāt nākot vēl īpašam enerģijas vilnim, kā pēc labas masāžas, kad spranda jūtas īpaši palutināta un pleci patīkami atslābuši. Lietojot paklājiņu un spilvenu plus mīnus katru dienu, āda vietās, kur tiek pakļauta akupunktūras iedarbībai, kļūst tik patīkami mīksta un gluda it kā katru dienu būtu baudījusi Kleopatras cienīgas piena vannas. Nevajag sabīties no apsārtuma pirmajās minūtēs pieceļoties no paklāja – tas, tāpat kā adatiņu nospiedumi, pazūd pēc 10-15 minūtēm.

Kāpēc tieši Pranamat Eco zīmola izvēlē? Man patīk gan paklājiņa un spilvena materiāls, jo ražošanā izmantoti videi draudzīgi produkti kā kokvilna, koksriekstu šķiedra un lins, bet paši masāžas elementi, lotosa ziediņi, ir izgatavoti no HIPS plastikas (videi draudzīgākās plastikas, kas ļauj taupīt energoresursus). Protams, arī patīkamais fakts, ka tas tiek ražots Latvijā, turklāt produktam ir 5 gadu garantija, kas vien liecina par augsto kvalitātes izpildījumu.

Vispār mazliet paglaudīšu sev pa spalvai jeb uzslavēšu, jo, ja sāku kaut ko darīt labsajūtas labā, tad cenšos ieradumu nostiprināt un piekopt regulāri. Noteikti zinu, ka akupunktūras paklājiņš un spilvens ir vērtīgs papildinājums, kuru izmantošana no rītiem man sniedz kolosālu dopingu. Tiešām ir tāda sajūta, ka no rītiem tagad mani ir kārtīgi palutinājis kāds neredzams masieris un atbloķējis pāris sastrēgumus plecu rajonā, kas citkārt bija savilkti un dažkārt radīja nepatīkamu saspringuma sajūtu. 

Nākotnē vēlētos savu ‘ežu kolekciju’papildināt arī ar Pranamat-mini paklājiņu, kas piemērots ņemšanai līdz ceļojumā. Nupat kā reiz biju trīs dienas prom no mājām un likās tik jocīgi izlaist savu ikrīta adatu masāžas terapiju. Noteikti skatos arī uz somu, jo pašreiz paklāju un spilventiņu uzglabāju oriģinālā iepakojuma kastē, jo negribas, lai vīrs nejauši uzkāpj uz tā ;). Soma ļautu komplektu uzglabāt daudz ērtākā veidā, turklāt paņemt to līdz arī dodoties ceļojumā ar auto.

Vai es ieteiktu to citiem? Noteikti tādiem kā es, kam patīk sevi mazliet izaicināt, kuri nebaidās no diskomforta sajūtas labuma vārdā un ‘nemet plinti krūmos’ pēc pirmajām mēģināšanas reizēm. Jo tikai tu pats vari sevi motivēt uzgulties masāžas adatiņām, tāpat kā piespiest sevi sportot vai rāpties augšā kalnā. Ja patīk sevi pažēlot, tad varbūt tas drīzāk stāvēs plauktā žēli noputējis.

Tāpēc ceru, ka mēs katrs tomēr varam atrast motivāciju savas labsajūtas uzlabošanai un mazliet sapurināt sevi labas sajūtas vārdā. Vai es pieminēju, ka man ļoti patīk uzkāpt ar pēdām uz masāžas elementiem un mēģināt nostāvēt taisni kādas 20 sekundes? Oho, nu tā ir viena brīnišķīga izaicinājuma sajūta!

Produktu saņēmu sadarbībā ar Pranamat Eco apmaiņā pret lietošanas pieredzes stāstu.

Nosaukums: Doktora Dūlitla peldošā sala.
Autors: Hjū Loftings.
Izdevējs: Liesma.
Gads: 1973
LPP: 302

Hugh Lofting ”The Voyages of Doctor Dolittlle”., 1950.
Tulkojums latviešu valodā- Vizma Belševica

Par grāmatu–
Džons Dūlitls tagad ir slavens zvēru ārsts un nu viņu pazīst visā pasaulē. Tāpēc viņš ik pēc pusgada dodas ilgā ceļojumā un Padlebijā ir retāk sastopams. Tāpēc Tomijs Stabinzs, kurpnieka dēls, ļoti pārdzīvo, ka doktors nav uz vietas, jo Tomijs izglāba vāveri un ļoti vēlas sadakterēt tās kāju.
Kādu dienu Dūlitls atgriežas un Tomijs viņu aizved pie slimā dzīvnieka. Ātri atraduši kopēju valodu, doktors Dūlitls piedāvā Tomijam kļūt par viņa asistentu un doties ceļojumā uz neparasto Zirnekļpēriķu salu.

Ja ir lasīta doktora Dūlitla pirmā grāmata, tad skaidrs, ka jālasa arī turpinājums. Protams, vēl jau ir arī citas grāmatas par doktoru Dūlitlu, bet man mazliet bail gan par izdevēju, gan autora spējām noturēt interesanto stāstījumu vairāku grāmatu garumā. Ka nesanāk kā ar Smaragda pilsētas burvi.

Šī daļa ir tāda kā Tomija atmiņas par satikšanos ar Džonu Dūlitlu, kļūšana par viņa asistentu un došanos ceļojumā uz Zirnekļpērtiķu salu. Gan, lai to izpētītu un atrastu džebrizi vaboli, gan arī satiktu indiāni Garo Bultu. Deviņgadīgajam Tomija tas bija pirmais ceļojums ārpus Padlebijas. Toties kāds! Ar kuģi doties uz Dienvidamerikas krastiem, piestāt Spānijā un iekulties nepatikšanās ar vēršu cīņu piekritējiem, nokļūt vētrā, izglābt indiāņus un nonākt reāla kara pašā viducī… un vēl jau bija Polinēzijas uzraudzībā jāapgūst dzīvnieku valoda un jāpiedalās tiesas procesā, lai izglābtu nevainīgu cilvēku. Tikpat galvu reibinoši piedzīvojumi kā pirmajā daļā, tik šoreiz uz nelielas peldošas salas, kur dzīvo divas naidīgas indiāņu ciltis. Bet tā nav vienīgā problēma- sala peld un pamazām tā virzās tuvāk Antarktīdai. Līdz ar to indiāņiem draud bada nāve un nosalšana, jo nosals gan labības lauki, gan paši indiāņi. Tad nu doktoram darba pilnas rokas- iemācīt indiāņiem iegūt uguni, sarunāt ar vaļiem, lai atstumj salu siltākos ūdeņos, un, protams, kļūt par indiāņu dakteri. It kā ar to būtu par maz, tad salas otra indiāņu cilts nolēma uzbrukt. Tad nu doktors ar Garo Bultu un Bumpo (viņš ar devās ceļojumā ar doktoru) kļuva par Briesmīgiem Trīs un varonīgi cīnījās, lai aizstāvētu savus draugus. Bet tā ka pārspēks bija pretinieku pusē, tad palīgā nāca Polinēzija ar saviem draugiem un miers uz salas tika atjaunots.

Joprojām labs un aizraujošs lasāmais. Varbūt mazliet didaktiskāks kā pirmā grāmata, bet to jau laikam tikai pieaugušā vecumā pamanīs, ka indiāņiem labais baltais cilvēks atnesa gara gaismu un briesmīgais karš vairāk izskatījās pēc krogus klopes. Ko darīt- pieauguša cilvēka blaknes…

Varbūt šoreiz mazāks uzsvars uz dzīvniekiem, bet tāpat to loma visos notikumos ir būtiska un viņi ne reizi vien glāba doktoru un viņa draugus.

Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.

vara bungas: Komentē pats epizodes Varonis. Saprotamā valodā. Ko varam mācīties?

1. Novēlots brīdinājums, kad pretinieks jau ir 5 metrus no ierakuma. Arī pašu neuzmanība. Būtu PK mīnas…
2. Savus ieročus jāpārzina kā Plēsējs
3. Stacionārā pozīcijā ir jābūt rezerves triecienšautenēm, jo kaujā var nebūt laika kļūmju novēršanai
4. Priekšējās pozīcijās kaujas komplekts salādēts un gatavs lietošanai
5. Mīnmetējnieku reakcijas laiks – minūtes
6. Mobilizētais šajā epizodē ir ne mazāks varonis par Plēsēju, jo neapjuka un bija noderīgs
7. Veiksmes faktors
8. Spray and pray strādā
9. Mīnmetēja mīnas var šaut ar RPG? Var, aizstājot oriģinālo granātu
10. Sakariem svarīga loma
11. Taktiskās austiņas kaujā?
12. Neaizmirstiet ieslēgt kameru

UPD1 Varonis tika pie Zelta Krusta un kārotās AR-15 + vērtīgs pašiņš. Par Piektdieni ziņu nav. Žēl.

avots

vara bungas: Šī ziņa no Sumu reģiona var iezīmēt nopietnu pavērsienu karā. RU aviācija sāk izmantot JDAM-ER analogus aviācija bumbu uzlabošanas moduļus УМПК (универсальный модуль планирования и коррекции). Šie moduļi ļauj pārvērst parasto – “stulbo” aviācijas bumbu, kādu RU ir pilnas noliktavas, par augstas precizitātes, tālās darbības “viedo” šāviņu, ko var palaist neieejot pretinieka PGA darbības zonā. Tieši bailes no ukraiņu PGA ierobežoja RU aviācijas spējas šajā katā. Ja RU izdosies organizēt šo moduļu masu ražošanu, tas var izmainīt krievu taktiku , kādu mēs līdz šim redzējām. Ļoti bīstams pavērsiens, jo ipaši kauju par Bahmutu, Avdijivku un Uhledaru kontekstā.

PS UA jau lieto JDAM-ER komplektus, bet trūkst bumbvedēju, RU viss ir otrādi.

vēl

Tu šeit visticamāk iemaldījies pavisam nejauši, bet nebaidies, tūdaļ izstāstīšu visu, kas tev jāzina. Tomēr, ja ieradies kā sens lasītājs, meklēdams jaunumus, tad nākamo rindkopu droši vari izlaist, un sākt lasīt uzreiz no aiznākamās.

Tātad, 2015. gada aprīlī tieši pus gadu pēc kāzām (manām un Karīnas – mēs apprecējāmies) devāmies kāzu ceļojumā, ko mīlīgi saucām par medusgadu, jo ceļojuma ideja bija ceļot vismaz gadu un sākotnējais mērķis – tikt līdz Austrālijai bez lidošanas. Ceļojuma gaitu iepriekš pa dienām, nedēļām vai pat mēnešiem cītīgi neplānojām, plāns bija sākt braukt un tad jau skatīties. Piecus mēnešus dzīvojām savā 1994. gada Volkswagen Multivan, to laikā izbraukājām Eiropas austrumus un dienvidaustrumus, kā arī Turciju un Gruziju. Tad mašīnu metām malā, tālāk ar stopiem, autobusiem, kuģiem utt cauri Irānai, Pakistānai, Indijai, Mjanmai, Taizemei… Katru nedēļu es cītīgi rakstīju “fotoatskaites” – galeriju ar aprakstiem par to, ko tajā nedēļā redzējām, piedzīvojām. Tā kā esmu cītīgs faktu krājējs un pārbaudītājs, sākumā parasti tādas atskaites uzrakstīšana aizņēma stundas 4-6, līdz, kopā ar ceļojuma intensitātes piegušanu pieaugot arī atskaišu apjomam, kādā brīdī atskaitīšanās par, piemēram, nedēļu Pakistānā aizņēma jau apmēram divas pilnas darba dienas. Tādos tempos, protams, neko prātīgu izdarīt nevar, tāpēc atskaitīšanās sāka iepalikt, kādā brīdī jau par trim mēnešiem…

Kad 2016. gada 10. jūlijā pēc precīzi 443 dienu prombūtnes atgriezāmies mājās, domāju – tagad nu gan visu iekavēto paspēšu uzrakstīt, bet absolūti pēkšņi un negaidīti ieslēdzās “māju realitāte” – izrādās, ka, lai būtu, ko ēst un rēķinus samaksāt, kaut kā arī jāģenerē ienākumi. Diemžēl tādu prasmju, lai pelnītu ar blogošanu man nav, tāpēc jāiet vien darbā. Jāiet darbā, jāsatiek draugi, jāizglītojas, jāapmeklē pasākumi, kas tik vēl ne. Pēc mēnešiem trim uzrakstīju vēl vienu fotoatskaiti. Tad vēl vienu, un tad vēl – trīs pēcceļojuma atskaites par trim nedēļām Taizemē, katra ar trīs mēnešu intervālu. Pēc tam jau arī sagaidījām pasaulē pirmdzimto, sāku strādāt par gidu ārzemniekiem Rīgā un Latvijā, nodibināju īstu tūrisma uzņēmumu, sāku strādāt par tūrisma skolotāju – notiek miljons lietu. Nekad nebeidzu cerēt, ka kādā brīdī vēl atradīšu laiku ceļojuma aprakstu pabeigt, un tikai tagad, pēc vairāk nekā sešiem gadiem, atskārtu, ka bildes, no, piemēram, Brunejas man ir, bet neko jēgpilnu par tām pateikt vairs nevaru Nepabeigtais blogs droši vien ir mana mūža lielākā nožēla.

Tagad es izskatos apmēram šitā, dredu vairs nav, ne miņas no jaunības spīduma acīs arī

Tādam kā kopsavilkumam, te, lūk, ir pieejama karte ar pavirši uzzīmētu visu mūsu lielā ceļojuma maršrutu.
Otra svarīgākā lieta, ko apkopot, ir finanses. Visa ceļojuma garumā uzskaitīju katru izmaksu pozīciju, pat, ja tie bija 10 centi. Tagad gan tas neko daudz vairs nenozīme, jo apritējuši jau septiņi gadi, un viss ļoti mainījies, tomēr, ja interesē, lūk, vari iepazīties: izmaksu saraksts. Ja slinkums lasīt, bet ļoti gribas zināt – kopā tas izmaksāja 13371 eiro un 3 centus.

Tomēr viss nav tik skumji, kā šīs pēdējās pāris notis izklausās – turpinu izklaidēt sevi un citus, vadot ekskursijas pa Rīgu, un vedot visus gribētājus piedzīvojumos uz “medusgadā” un citos braucienos izpētītajiem galamērķiem – Taizemi, Indonēziju, Irānu, Balkānu valstīm un kur tik vēl ne (mans uzņēmums ir licencēts tūrisma operators un visi ceļojumi ir nodrošināti).
Ja tu arī gribi piedalīties Rīgas ekskursijās, vari paskatīties mana uzņēmuma SIA “Honest Tours” lapiņā, tiesa gan, tikai angļu valodā (izrādās, latvieši negrib maksāt naudu par ekskursijām Rīgā :)). Ja gribi braukt līdzi tālākos ceļojumos, tad gan pagaidām man tev nav saites, ko iedot, bet piesekot man feisbukā un instagramā gan vari. Tur jau drīz atkal ziņošu par nākamo gaidāmo braucienu.

Nu, tad līdz nākamajai reizei.

Atā

The post Čau, te Harijs appeared first on Karijs.

TLDR: If you build it, they will come, and if you add paid plans, they will buy, and if you publish it, it will rank.

Publish too and see you next time!

Logotipa spilgti zilā krāsa kļūs tumši zila. Sarkanā, baltā un zilā aplī būs uzraksts ar jaunu fontu. Ļoti līdzīgi 90. gadu versijai.

Melnā un tumši zilā krāsa, kas tiks izmantota uz iepakojuma, ir tuvāka Pepsi Zero Sugar tonim. Un tam ir pamatots iemesls: uzņēmums vēlas uzsvērt cīņu pret cukura patēriņu. Jaunā Pepsi stratēģija ir veidota, liekot uzsvaru uz Z paaudzi, kas dod priekšroku dzērieniem bez cukura.

ASV Pepsi ar jauno logotipu parādīsies šoruden, citās valstīs – nākamgad.

Franču filma ar Pjēru Rišāru vienā no galvenajām lomām. 1976.gads, pozicionēta kā komēdija. Skatījos un joprojām pārskatu krievu tulkojumā. Nu, pārvaldu šo svešvalodu tā, ka uztveru visu normāli. Ar citām svešvalodām ir problēmas.

Un, manā uztverē, filmā galvenais nav tēva un dēla attiecības, nav par mazu, izlutinātu puiku, kura ļoti situētajiem vecākiem nav laika priekš bērna, no kura abi atpērkas ar dārgām rotaļlietām, nav par to, kā žurnālists, pašam to īpaši nevēloties, nonāk ģimenē, kurā ir saviņķelējušās savstarpējās attiecības.

Filmā viena sīka epizode pasaka visu filmas būtību. Atcerieties? Uzņēmuma darbinieks ierodas pie uzņēmuma īpašnieka kādu jautājumu noregulēt. Darba jautājumu. Un īpašnieks liek tam darbiniekam bikses novilkt. Darbinieks tā arī izdara pēc neilgas stīvēšanās. Un tad seko:

" - Kāpēc jūs bikses novilkāt?

- Jūs likāt...

- Kurš tad ir briesmonis - tas, kurš deva nejauku norādījumu, vai tas, kurš to nejauko norādījumu realizēja praksē?"

(Neņemos apgalvot, ka citāts ir īpaši precīzs, bet doma tāda tiešām...)

Būtībā filma pasaka to, par ko es te, blogā, daudz un dikti esmu visādos veidos izvāvuļojusies. Daudz lielāka, pat pamata, atbildība par jebkādām norisēm mājās, pilsētā, valstī utt. eskalējoši ir nevis tam, kurš deva rīkojumu, bet tiem, kuri to rīkojumu izpildīja. 

Vajag vēl kādu dzīvu piemēru? Ja es te ierakstīšu ar nolūku "iekustināt tautu", ka maniem lasītājiem obligāti jāsēž bērzu zaros un jākurkst kā vardēm - kurš būs galīgi "čau": es, kura to ideju "pasvieda", vai tie, kuri salīdīs bērzos un kurkstēs?

Iesaku, vērts noskatīties. Gads, kurā tā filma uz ekrāniem parādījās - mazsvarīgs lielums.

vara bungass: Vēl viena ēpiska kauju epizode 10 km uz R no Lisičanskas. Nepartraukti uzbrukumi 7 dienu garumā vienas UA nodaļas pozīcijām. Aizstāvētas. Zaudētas. Atgūtas.

I daļa. Artilērijas atbalsta izšķirošā loma.

II daļa Rezervju izšķirošā loma.

Pēc neatkarības atjaunošanas parādījās arī kārtīgas kartes, un es tanīs atradu savu uzvārdu — Eglāju mājas. Pavisam tādu pussimt, visvairāk acīs iekritušas Jūŗkalnē, kas vismaz kādreiz piedāvāja naktsmītni. Bet, meklējot Eglāju ielu, atrod tik trīs — un visas Pierīgā: Māŗupē, Gaŗkalnē, Saulkrastos. Tas pamudināja apmeklēt šīs ielas. Sāku ar tuvāko — Māŗupes. Kartē redzama sīka, vēl īsti neizbūvēta ieliņa starp Rožu un Kalēju ielu:

Dabā ir divi strupceļa posmi — viens no Rožu ielas, otrs no Kalēju — ar tukšu lauku pa vidu. No Kalēju ielas puses vairāk apbūvēts skats:

Posma dziļumā viena no pēdējām mājām:

No Rožu ielas skats daudz tukšāks:

Īstenībā tik viena ēka ar ciešu koka un tūju žogu, ko var redzēt iepriekšējā attēla tālumā:

Kopumā: Eglāju iela Māŗupē ir maza tuvās Pierīgas ieliņa ar diezgan cienīgām savrupmājām, kur vēl ir brīva vieta apmesties un celt savējo. Jā, nebūtu iebildumu tur dzīvot.

The Sims franšīze, kas pirmo reizi tika izdota 2000. gadā, ir bijusi iecienīta dzīves simulācijas spēle daudziem, galvenokārt tāpēc, ka tirgū nebija konkurences. Tomēr pēdējā laikā dzīves simulācijas spēļu industrija ir kļuvusi interesantāka, un daudzi neatkarīgie izstrādātāji sāk konkurēt ar EA izstrādāto The Sims.

Viena no šādām spēlēm ir Life By You, ko radīja Paradox Interactive un kuru vada Rods Hambls, bijušais The Sims izstrādātājs, kuram pat bija veltīts spēles tēls The Sims 2. Roda pieredze simulācijas žanrā, kā arī viņa izpratne par EA ir padarījusi spēli par ko tādu, ko gaida daudzi.

Lūk, daži iemesli, kāpēc Life By You varētu būt labāka spēle par The Sims.

1. “Open world”

Life By You būs atvērtās pasaules spēle, kas ļaus spēlētājiem brīvi iepazīt pasauli sev apkārt. Spēles avatāri var pārvietoties, piemēram, ar velosipēdiem pa teritorijām, kas nebija iespējams iepriekš spēlē The Sim.

2. Interesants maksas saturs

Spēle Life By You piedāvās lieliskas pielāgojamas detaļas, sākot ar mēbelēm un beidzot ar sienu dekoru variācijām. Turklāt, Life By You ļauj spēlētājiem pielāgot visu savā pasaulē, tostarp parkus un teritorijas, kas viņiem nepieder.

3. Reāla, reālas dzīves simulācija

Paradox Interactive ir pavēstījusi, ka gan sarunu dialogi, gan arī avataru izteiksmes Life By You būs ļoti dzīvei līdzīgas! Nelielās mijiedarbības animācijas, piemēram, apskāvieni, skūpsti un roku turēšana izskatās ļoti gludi, tādējādi liekot spēlētājiem izjust dziļāku emocionālo saikni ar saviem avatariem.

Spēles agrinā piekļuve sāksies 12. septembrī, šeit arī Steam saite!

Nav jaunums, ka dažādi zīmoli izmanto videospēles, lai popularizētu un reklamētu savu produkciju. To izdevies panākt arī “Farming Simulator“, kuru tagad savu produktu reklamēšanai izmanto dažādi lauksaimniecības tehnikas zīmoli.

Ja iepriekš ar jaunu lauksaimniecības tehniku varēja iepazīties dažādās izstādes vai caur drukātiem paziņojumiem, tad tagad ir pienācis vizualizācijas laiks, kad tos var redzēt digitālajā vidē. Proti, simulācijas videospēlē “Farming Simulator”. Kā norāda spēles izstrādātāji, tad tās pirmsākumos viņiem pašiem ir nācies uzrunāt dažādus zīmolus, bet tagad ir pienācis laiks, kad pat ir jāizvēlas, kurus publicēt spēlē.

Giants, kas ir “Farming Simulator” izstādātāji, tagad saņem simtiem piedāvājumu spēlē publicēt dažādus traktorus, harvesterus, treilerus, sējmašīnas un citas tehnikas vienības. Daļa ražotāju savas jaunās tehnikas izlaišanu pielāgo spēles jaunumiem. Piemēram, uzņēmums Göweil veica savu produktu atjaunošanu reizē ar spēles atjauninājumiem, kas arī parādījās spēlē.

Tas, kas “Farming Simulator” šobrīd padara tik pievilcīgu šiem lauksaimniecības tehnikas zīmoliem ir tās reālisms. Ir iespējams ļoti precīzi attēlot īstos produktus digitālajā dzīvē, kas kalpo par simulāciju un ērtu veidu, kā tos iepazīt. Kā norāda spēles veidotāji, tad spēlētāji jau šobrīd apspriež dažādas tehnikas īpašības, kas noteikti ir tas, ko vēlas šie ražotāji. Spēlē izmantojamas ap 500 dažādām tehnikas vienībām.

Žurnāla “Santa” 2023.gada aprīļa numurā ir publicēts mans komentārs par to, kuras ir trīs vietas, uz kurām iesaku doties vismaz reizi dzīvē. Man mīļāko vietu tops ir nemainīgs jau vairākus gadus – ASV, Argentīna un Dievidkoreja. Par tām detalizēti esmu stāstījus arī blogā.

Raksti par Argentīnu:

Patagonijas dienvidi

Patagonijas ziemeļi

Buenosairesa

Ibera mitrāji

Igvasu

Raksti par Dienvidkoreju:

Seula

Surikātu kafejnīca

Hanbok pieredze

Demilitarizētā zona

Busana

Čedžu

Raksti par ASV blogā ir ārkārtīgi daudz, tāpēc daži košākie:

ASV rietumu krasts

Ko redzēt Floridā

Teksasa

Ņujorkas apskates vietas

Ukrainas bruņotie spēki turpina efektīvi izmantot Rietumu ieročus kaujas laukā. Šoreiz nopublicēts video ar pretgaisa aizsardzības sistēmas Stormer HVM darbu.

Video nopublicēja militārais analītiķis @UAWeapons. Tajā redzams, kā pretgaisa aizsardzības sistēmas apkalpe Avdijivkas rajonā ar vienu šāvienu iznīcināja Krievijas bezpilota lidaparātu. Jādomā, ka bezpilota lidaparātam tika trāpīts LMM daudzfunkcionālo raķeti.

Stormer HVM ir Lielbritānijas kompānijas Alvis Vickers ražota militārā bruņumašīna ar kāpurķēžu šasiju un HVM moduli, kas spēj izmantot Starstreak un Martlet LMM raķetes pretgaisa aizsardzībai. Kopš pilna mēroga kara sākuma abu veidu raķetes ir bijušas Ukrainā arī prettanku sistēmās.

#Ukraine: Uncommon footage of the successful use of a Stormer HVM short range SAM system in the vicinity of Avdiivka, #Donetsk Oblast.

A Russian reconnaissance UAV is shot down, most likely using the LMM multi-role missile. pic.twitter.com/belHPBGzLm

— Ukraine Weapons Tracker (@UAWeapons) March 24, 2023

Latvijā pieejama mobilā lietotne VUUMLY, kas ērtā un ātrā veidā palīdz atrast tuvāko pieejamo koplietošanas auto, skūteri, mopēdu vai riteni.

Latvijā darbojas vairāk kā 10 koplietošanas transporta pakalpojuma sniedzēji. Lai atrastu tuvāko pieejamo transporta ierīci līdz šim bija tikai divas iespējas, vai nu jāver vaļā katra operatora lietotne, vai laicīgi jāiet garākā pastaigā pa ielām un jāmeklē pieejamā ierīce.

Tagad koplietošanas transporta līdzekli vari atrast 5 sekundēs.

1. Lejupielādē VUUMLY iOS vai Android lietotni savā mobilā ierīcē;
2. Lai pilnvērtīgi izmantotu lietotni ir nepieciešams mobilajā ierīcē ieslēgt ģeolokāciju. Lietotne darbosies arī bez ģeolokācijas, bet tā nespēs kartē noteikt lietotāja atrašanās vietu.

Jana Golubeva, VUUMLY vadītāja: ”Mūsu komandas sākotnējā iecere bija maksimāli atvieglot un vienkāršot koplietošanas transporta meklēšanu, padarot pārvietošanos pilsētā vēl ērtāku. Latvijā aktīvajā sezonā ir aptuveni 850 tūkst.braucienu mēnesī ar koplietošanas transportu. Izmantojot VUUMLY lietotni, mēs noteikti varam palīdzēt iedzīvotājiem ietaupīt vairāk kā 1 miljons minūtes mēnesī.

Uzsākot veidot VUUMLY lietotni pagājušā vasarā, mēs veicām Rīgas pilsētas un apkaimju iedzīvotāju aptaujas un intervijas par mikromobilitātes un auto koplietošanu lietošanas paradumiem. Mēs saņēmām vairākus simtus viedokļus un apstiprinājumus tam, ka galvenais iemesls, kāpēc daudziem joprojām ir grūti atteikties no privātā transporta līdzekļa par labu koplietošanas transportam, ir transporta nepieejamība brīdī, kad tas ir nepieciešams.

Mēs diemžēl nevaram piedāvāt papildu transporta ierīces, tomēr mēs varam zibenīgi atspoguļot esošo transpota līdzekļu pieejamību, tādā veidā iedrošinot izvēlēties koplietošanas transportu nevis braukt ar taksometru vai privāto transporta līdzekli.”

Ja ikdienā jau izmanto operatora pakalpojumus, tad izvēloties konkrēto ierīci VUUMLY lietotnē, tiksi uzreiz novirzīts uz operatora lietotni, kur varēsi pabeigt rezervāciju. Gadījumā, ja Tev vēl nav attiecīgā operatora lietotnes, tiksi novirzīts uz Apple App Store vai Google play, kur varēsi lejupielādēt to.

VUUMLY mobilā lietotne ir pieejama ikvienam par brīvu. Tā apvieno un atspoguļo visu Latvijā pieejamo operatoru transporta līdzekļus vienuviet, kas vasaras sezonā sasniedz 5000+ ierīces. Turklāt lietotni var izmantot arī citās Eiropas pilsētās – Viļņā, Tallinā, Varšavā un citviet. Jāatzīmē, ka dotajā brīdī lietotne ir pieejama tikai angļu valodā.

Jana Golubeva: “Statistikas dati liecina, ka koplietošanas transporta popularitāte Eiropas pilsētās turpina augt gadu no gada. Vairāk kā 500 operatoru pakalpojumi padara pārvietošanos pilsētās ērtāku vairāk kā 50 miljonu Eiropas iedzīvotājiem, kuri izvēlas izmantot ikdienā koplietošanas transportu kā alternatīvu pārvietošanās veidu.

Savukārt pilsētu pašvaldības meklē iespējas, kā samazināt privātā autotransporta izmantošanu pilsētās, lai kopumā atvieglotu transporta kustību, samazinātu sastrēgumus, risinātu pārpildīto autostāvvietu problēmas un samazinātu gaisa piesārņojumu. Pilsētas iedzīvotājiem savukārt koplietošanas transporta izmantošana piedāvā lielāku pārvietošanās brīvību un ievērojamu naudas ietaupījumu, salīdzinot ar personiskā auto uzturēšanas izmaksām.

Ar VUUMLY lietotnes palīdzību mēs vēlamies iedrošināt iedzīvotājus izmantot koplietošanas transporta pieejamību un plašās iespējas, domājot gan par savām pārvietošanās vajadzībām, bet neaizmirstot arī par pozitīvo ietekmi kopumā uz pilsētvidi un pārvietošanos pilsētā.”

Android lietotne pieejama pakalpojumā Google Play un iOS lietotne Apple App Store lietotņu veikalā. Lietotne noderēs tiem lietotājiem, kas izmanto vairāk kā vienu koplietošanas transportu. Iespēja redzēt dažādus pakalpojumu sniedzējus un ērtāk salīdzināt to ierīces ļauj lietotājiem laiku ietaupīt.

VUUMLY ir inovācijas kustības “VEFRESH” rīkotā “City to Sea” akseleratora jaunuzņēmuma atbalsta programmas dalībnieks.