Satiksmes ministrs pieprasīs skaidrojumu par airBaltic iegādātajiem Audi e-tron

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā Apvienība) nosoda Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic rīcību par 2022. gada izlaiduma Audi e-tron elektroauto iegādi līzingā uzņēmuma vajadzībām un pieprasīs skaidrojumus airBaltic padomei.

“Es neesmu pret elektrauto iekļaušanu uzņēmuma autoparkos, bet man nav saprotams, kāpēc ir jāiegādājas dārgi luksusa elektroauto, īpaši laikā, kad sabiedrība kopumā piedzīvo finansiālas grūtības. Ikreiz kā uzņēmums saskāries ar krīzi, valsts ir ieguldījusi milzu summas, lai tikai aviokompāniju varētu turpināt veiksmīgi darboties. Tagad, kad cilvēki cīnās par izdzīvošanu, domājot, kā samaksāt kārtējo komunālo maksājumu rēķinu, vai kur ņemt naudu, lai nosegtu milzīgās procentlikmes par kredītiem, lasīt ziņās par 12 jaunu luksusa auto iegādi, kas katra izmaksā teju 100 tūkstošus eiro, ir nepieņemami,” norāda ministrs.

Ministrs uzsver, ka airBaltic savā darbībā būtu jāatspoguļo labas pārvaldības principi, strādājot efektīvi un katru nopelnīto eiro izmantojot maksimāli lietderīgi.

Medijos jau izskanējis, ka airBaltic pagājušajā gada sākumā noslēdzis līgumu par 12 elektroauto iegādi. Uzņēmums to pamato ar ilgtspējas mērķiem, panākot nulles CO2 emisijas daudzumu līdz 2050. gadam. Protams, ka tā arī absolūta atrakstīšanās – lai samazinātu uzņēmuma CO2 emisijas, nav nepieciešams iegādāties luksusklases elektrisko SUV, kura vērtība tuvojas, iespējams arī pārsniedz, 100 tūkstošus eiro gabalā. Ja mērķis būtu samazināt CO2 emisijas nopērkot elektroauto, tad to var izdarīt krietni lētāk. Jāpiebilst, ka valsts no nodokļu maksātāju naudas pēdējos gados ieguldījusi simtiem miljonu eiro uzņēmuma pamatkapitālā. Tas tika darīts, lai lidsabiedrība varētu turpināt darbību Covid-19 pandēmijas ietekmē, palīdzētu mazināt krīzes sekas.

1000km brauciens ar Audi e-tron elektroauto (video)

Islande ziemā. Diena #1 jeb ierašanās ledus zemē

15.03.2023. Patīkami, ka darba dienas rītā varēja pagulēt nedaudz ilgāk. Ap 9 iebraucām lidostas maksas stāvvietā Valet parking (cena: 3.50 EUR/24 h). Mēs ar bērniem jau iesēdāmies tumši pelēkajā busiņā, kamēr Edgars iebrauca mūsu auto stāvvietā aiz žoga. Īss brauciens, … Turpiniet lasīt

Nesodiet bargi, nu savākušies man tie čieptie demotivatori

335071689_750497153156513_3088668382624885663_n.jpg
335978938_227466603082827_7702921845812519495_n.jpg
336477395_587930546701569_2619227860407842655_n.jpg
336680213_186071540804813_6066292891060933615_n.jpg
336690369_3515363878752724_8556055561968484571_n.jpg
336693540_940158143667175_2928128044787164259_n.jpg
336719030_604158311576630_4180150587249299250_n.jpg
336765820_892154745405210_4378827202846638906_n.jpg
336784653_522389860060627_8682516589798097032_n.jpg
336870627_1368527563969012_6755042629106466847_n.jpg
336881622_927096885297147_861225505932392295_n.jpg
336887996_5943842945716434_5234816522011308983_n.jpg
336910034_1143024833059330_7791406167735349990_n.jpg
337006529_759305075807435_8014852705351759276_n.jpg
337014018_610310520544631_4119267640967438276_n.jpg
337040421_940316637413438_95313386753941708_n.jpg
337058977_785390013107508_6822037936308801395_n.jpg
337233951_226358146547590_3599083615584825522_n.jpg
337299779_1359458294877166_2572034913325788763_n.jpg 
336698892_612433264035419_4842281032962397637_n.jpg
336764454_1215883159299240_8686831825916212683_n.jpg
337027198_919867709159347_2751846180356696048_n.jpg
330331401_949491352902256_933124684394607936_n.jpg
336885369_782173940203721_1471433466913469470_n.jpg
337035431_6258176367576242_1937026262471263180_n.jpg
337395097_170746582058648_1614162954660653162_n.jpg
337517469_3398368957045022_6823797926282362751_n.jpg
337048116_917962849406566_7652218907032083373_n.jpg
330300975_6178699008819849_4488618647717564179_n.jpg
337018114_181851841305988_9202916822662236021_n.jpg
336902207_140417422049438_7488183971823724219_n.jpg

Uz delnas

vara bungas: Kārtējā AI ierosināta minirevolūcija IMINT (attēlu izlūkošanas) jomā, jo īpaši attiecībā uz agro brīdinājumu. Zinot cik grūts ir IMINT analītiķa darbs, cik maksā šāda speciālista apmācība un cik nenovērtējama ir viņa pieredze, risinājums ir vienkārši ģeniāls, bet tagad pieejams gandrīz visiem interesentiem, kuriem ir mazliet nodokļmaksātāju naudas. Ņemam komerciālus satelītattēlus apmācam mašīnmācīšanās algoritmu meklēt, škirot, analizēt, klasificēt izmaiņas un anomālijas attēlos, cilvēkam atstājot tikai to interpretešanu (un arī to AI var iemācīt). Rezultātā agresors var aizmirst par pārsteiguma momentu. Katra viņa kustība tiks savlaicīgi pamanīta.

PS SIGINT (sakaru izlūkošana) , kas kopš radio izgudrošanas bija “mūsu viss”, gan laikam sagaida noriets.

PPS Tas liks agresoram mainīt taktiku. Kā? Labs jautājums. Karam jāsākas kā SOF specoperācijai, regulārie pieslēdzas vēlāk.

?????? – Optical satellite imagery has been everywhere since the start of the war.

IMINT analysts use it to understand what's happening on the ground and provide intelligence.

Some of them use a trick: AI.

Here are some key detections made by AI on the conflict.

1/5 ?⬇ pic.twitter.com/8j6q7oHfGW

— Aurelien D. (@DBVtrigramme) March 23, 2023

Kaujas pie Avdijivkas un Krimas privātā krievu armija

Kara absurdi turpinās. Pirms gada kāds vientuļš krievu tētis gandrīz nonāca cietumā (soda kolonijā) uz diviem gadiem par to, ka viņa meita (12 g.v.) skolā uzzīmējusi zīmējumu, kas ataino atbalstu Ukrainai šajā nežēlīgajā karā.  Modrā nodevēja bijusi skolas direktore, kas pamanījusi „nepareizo bērna zīmējumu“ un informējusi par notikušo policiju. Maša Moskaļeva bija uzzīmējusi mammu, bērnu […]

Dienvidkoreja: DMZ un skats uz Ziemeļkoreju

DMZ – demilitarizētā zona starp abu Koreju robežām ir viena no tūristu apmeklētājām vietām. “Vai tu plāno doties uz DMZ?” bija visbiežāk uzdotais jautājums arī man pirms brauciena, uzreiz pēc “Vai tu plāno apmeklēt pašu Ziemeļkoreju?”. Principā nekāda lielā māksla tā nav – nopērc diezgan dārgu tūrisma pakalpojumu un dodies skatīties teātri. Neapgalvoju, ka nekad...

The post Dienvidkoreja: DMZ un skats uz Ziemeļkoreju appeared first on Mugursoma.lv.

BMW prezentējis savu pirmo ar ūdeņradi darbināmo automobili – BMW iX5 Hydrogen

BMW prezentējis savu pirmo ar ūdeņradi darbināmo automobili – BMW iX5 Hydrogen

Pēc četrus gadus ilguša izstrādes darba Vācijas autobūves uzņēmums BMW ir prezentējis savu pirmo ar ūdeņradi darbināmo automobili BMW iX5 Hydrogen. Šogad demonstrācijas un testēšanas nolūkos tiks izlaisti 100 šādi automobiļi. Īstenojot mērķus vides aizsardzības un klimata jomā, uzņēmums paziņoja arī par sasniegumiem alumīnija – automobiļu ražošanā būtiska materiāla – ieguves un apstrādes uzlabošanā.

“Ūdeņradis ir daudzpusīgs enerģijas avots, kam ir liela nozīme pārejā uz atjaunīgo enerģiju un tādējādi arī klimata aizsardzības veicināšanā. Ūdeņradis ir viens no visefektīvākajiem atjaunīgās enerģijas uzglabāšanas un transportēšanas veidiem, un tas ir trūkstošais puzles gabaliņš klimatneitrālai mobilitātei,” sacīja Olivers Zipse, BMW AG valdes priekšsēdētājs.

Ar 6 kg ūdeņraža iespējams nobraukt līdz 504 km

BMW iX5 Hydrogen, kas izstrādāts uz jaunākā BMW X5 modeļa bāzes, konceptuālā līmenī pirmo reizi tika prezentēts jau 2019. gadā lielākajā un nozīmīgākajā pasaules mobilitātes izstādē “IAA”. Līdzīgi kā elektromobiļiem arī šim automobilim ir elektromotors, taču to darbina ūdeņraža degvielas elementi, izmantojot ķīmisko reakciju starp ūdeņradi un skābekli. Šiem elementiem ķīmiski savienojoties rodas divi produkti: elektrība un ūdens. Saražotā elektroenerģija tiek padota dzinējam, un iegūtais ūdens tiek izvadīts vidē.

Šī tehnoloģija ir ne tikai ilgtspējīga, jo braukšanas laikā nepiesārņo vidi, bet arī spēj sniegt tādu pašu braukšanas komfortu kā mūsdienu elektromobiļi, vienlaikus nodrošinot ātru degvielas uzpildi. BMW iX5 Hydrogen ir divas ūdeņraža tvertnes, kurās kopā ir gandrīz seši kilogrami ūdeņraža un kas ir pietiekami, lai nodrošinātu 504 km nobraukumu saskaņā ar WLTP ciklu. Šo divu ūdeņraža tvertņu uzpildīšana aizņem tikai trīs līdz četras minūtes.

iX5 Hydrogen spēj ģenerēt līdz pat 125 kW/170 ZS nepārtraukto jaudu, savukārt, pateicoties īpaši šim modelim izstrādātajam elektriskajam akumulatoram apvienojumā ar eDrive tehnoloģiju, maksimālā jauda var sasniegt 295 kW/401 ZS. Tādējādi automobilis paātrinājumu no 0 līdz 100 km/h sasniedz mazāk nekā 6 sekundēs.

Pagājušajā gadā BMW Group visā pasaulē pārdeva vairāk nekā 215 000 pilnībā elektrisku automobiļu, kas ir par gandrīz 108 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uzņēmums lēš, ka vēlākais līdz 2030. gadam pilnībā elektriskie automobiļi veidos vairāk nekā 50 % no tā kopējā pārdošanas apjoma.

BMW prezentējis savu pirmo ar ūdeņradi darbināmo automobili – BMW iX5 Hydrogen

Ilgtspējīga alumīnija ražošana

BMW Group uzsver, ka tikai ar elektromobiļu skaita palielināšanu uz ceļiem nevar panākt klimatam draudzīgu mobilitāti. Tāpēc ir svarīgi samazināt arī automobiļu ražošanas procesa ietekmi uz vidi un palielināt pirmreizējo materiālu atkārtotu izmantošanu automobiļu ražošanā, izmantojot otrreizēji pārstrādāto materiālu potenciālu.

BMW Group īpašu uzmanību pievērš CO2 emisiju samazināšanai ražošanas ķēdē. Viena no jomām, uz ko grupa vērš savu uzmanību, ir alumīnija ražošana. Tā veido aptuveni ceturto daļu no CO2 emisijām vidēja izmēra elektromobiļa ražošanas ķēdē.

BMW prezentējis savu pirmo ar ūdeņradi darbināmo automobili – BMW iX5 Hydrogen

Šī iemesla dēļ no 2024. gada BMW plāno automobiļu ražošanā izmantot alumīniju, kura CO2 emisijas ir ievērojami zemākas nekā alumīnijam, kas izmantots standarta automobiļu ražošanā. Tāpēc BMW ir parakstījis līgumu ar Rio Tinto alumīnija ražotni Kanādā, kas alumīnija ražošanā izmanto atjaunīgo elektroenerģiju. Papildus tam, ka ražošanas procesā tiek izmantota hidroelektrostaciju saražotā zaļā enerģija, uzņēmums izmanto arī inovatīvu metāla kausēšanas tehnoloģiju, kas CO2 vietā ražo skābekli. Salīdzinot ar tradicionāli ražotu alumīniju, šāda pieeja ļauj samazināt alumīnija ražošanas procesā radītās CO2 emisijas par 70 %.

BMW prezentējis savu pirmo ar ūdeņradi darbināmo automobili – BMW iX5 Hydrogen

Papildus sadarbībai ar Rio Tinto rūpnīcu BMW Group ievieš uzlabojumus arī savās rūpnīcās. Piemēram, Landshūtē, vienīgajā BMW grupas vieglmetālu liešanas ražotnē Eiropā, tiek izmantots unikāls alumīnija liešanas process, kas rada praktiski nulles emisijas. Turklāt alumīnija ražošanai no 2021. gada tiek izmantota saules enerģija un aptuveni divas trešdaļas rūpnīcā izmantotā alumīnija tiek iegūtas no otrreizējās pārstrādes cikla.

 

BMW Group ir apņēmusies jaunu transportlīdzekļu ražošanā izmantot vismaz 50 % otrreizēji pārstrādātu materiālu un ievērot citus aprites ekonomikas principus ražošanas procesā.

Masks, Vozņaks un nozares pētnieki aicina apturēt liela mēroga MI sistēmu izstrādi

Pēdējo pāris nedēļu laikā mākslīgais intelekts (MI) bijis tehnoloģiju pasaules centrā, ko lielā mērā sekmēja tieši “OpenAI” jaunākā AI modeļa GPT-4 izlaišana. Ikviens uzņēmums, kuram ir iespējas, savos produktos un pakalpojumos integrē MI un sacenšas, kurš piedāvās spējīgāko risinājumu. Atsaucoties uz nopietniem riskiem sabiedrībai un cilvēcei, tehnoloģiju pasaules līderi un mākslīgā intelekta pētnieki parakstījuši atklātu vēstuli, aicinot visā pasaulē apturēt liela mēroga MI eksperimentus.

Publicētajā vēstulē norādīts, ka “mākslīgā intelekta laboratorijas pašlaik ir iesaistītas nekontrolējamās sacīkstēs, lai izstrādātu un ieviestu mašīnmācīšanās sistēmas, kuras neviens – pat to veidotāji – nevar saprast, paredzēt vai droši kontrolēt. Vēstules parakstītāji aicina nekavējoties vismaz uz 6 mēnešiem apturēt tādu MI sistēmu apmācību, kuras ir jaudīgākas par GPT-4. Ja to nevar īstenot uzreiz, tad būtu jāiejaucas valdībām.

Parakstītāji arī uzsvēruši, ka MI laboratorijām un neatkarīgiem ekspertiem vajadzētu izmantot šo pauzi, lai kopīgi izstrādātu un ieviestu vienotu drošības protokolu kopumu progresīvai MI risinājumu izstrādei, ko stingri pārrauga neatkarīgi ārējie eksperti.

Vēstules parakstītāju vidū atrodami tādi pazīstami tehnoloģiju pasaules pārstāvji kā Īlons Masks, “Apple” līdzdibinātājs Stīvs Vozņaks, “Skype” līdzdibinātājs Jāns Tallins, kā arī vairāki labi zināmi mākslīgā intelekta pētnieki un nozares uzņēmumu vadītāji. Kopumā vēstuli līdz šim parakstījušas vairāk nekā 1000 personas.

Durstīgā labsajūta

Laikā, kad vairākus gadus dzīvoju pie jūras, aktīvi aukstajā laikā roņoju jeb nodevos aukstumpeldēm. Mani lielākie izaicinātāji bija vējš, sals un ledus, bet, ja vien jūra nebija aizsalusi, sakodu zobus un metos iekšā ledainajā ūdenī. Neliegšos, pirmajās reizēs to darot, vajadzēja sakopot visas drosmes rezerves, jo tiklīdz pēdas pieskārās stindzinošajam ūdenim, smadzenes mēdza taurēt: “Ei, trakā, ko tu tagad dari?!”. Un arī vēlāk īpaši vieglāk nekļuva, dažreiz pūšot aukstam vējam, kamēr ātri metu nost drēbes, teju izsprāga asaras un gribējās mest mieru. Nu kāpēc es to daru? Bet atbilde vienmēr bija turpat – pēcsajūtas dēļ. Kad nāc ārā no ūdens, ķermeni pārņem patīkama kņudoņa un tik eiforiska sajūta, ka vienkārši nespēju bez tās iedomāties ikdienu (tagad, kad jūra vairs nav tuvumā, iztieku ar kotrastdušu un ikreiz aplejoties ar ledainu ūdeni joprojām kaifoju).

Tad, kad man piedāvāja izmēģināt Pranamat Eco akupunktūras paklājiņu, jau apmēram gatavojos tādam pašam mazohistiski patīkamam piedzīvojumam kā aukstumpeldes. Vispār jau es esmu tāda ‘pātagas – burkāna’ metodes fane, piemēram, man patīk sportojot domāt cik labi es jutīšos pēc tam. Vai ejot garā pārgājienā, sapņot kā pēc tam izstiepšu kājas dīvānā un lasīšu grāmatu.

Tātad mans jaunais draugs ezis jeb akupunktūras paklājiņš un spilvens ieradās pie manis aptuveni pirms mēneša. Tā kā man ļoti patīk parūpēties par ķermeni jau no rīta, tad vienmēr pēc pamošanās dodos izskriet vai garākā pastaigā, lai iekustinātu labsajūtas sviras. Pēc tam duša, pašmasāža un ādas pabarošana ar eļļiņām un krēmu. Tagad manam rīta rituālam pievienojās vēl viens – aptuveni 10 minūšu pavadīšana uz akupunktūras paklājiņa un spilvena, ļaujot masāžas adatiņām iedarboties gan dupša, muguras un galvas zonā, gan apgriežoties otrādi uz vēdera un augštilbu priekšpuses. 

“Oi, au, au, auuuuuu…”, apmēram šāds izsauciens manā galvā griezās uz riņķi pirmoreiz apguļoties uz Pranamat Eco paklājiņa. Sajutos kā uzgūlusies ezim, tas ir, vairākiem ežiem vienlaicīgi un, godīgi sakot, pirmā reakcija bija ļoti spēcīga vēlme lekt gaisā un pietaupīt sev šīs mocības. Tad nu uzreiz atgādināju sev sajūtas pie -2 grādiem ejot iekšā jūrā, kura ir sekla un, lai sasniegtu punktu, kur var iemērkties ar visu ķermeni, gribās jau piecreiz skriet atpakaļ krastā. Instrukcijā gan ieteikts sākumā paklājiņu izmantot ar kokvilnas apģērbu mugurā un pakāpeniski pāriet uz kailas ādas pieskaršanos adatiņām. Bet tā jau nebūšu es, ja neiešu uz pilni klapi uzreiz! Fotogrāfijās, protams, esmu redzama apģērbusies – kokvilnas šortos un krūšturī, bet realitātē uz paklājiņa guļos kaila. Tad nu skaitu kā mantru vienkārši viens, divi, trīs, četri…. 

Sākumā jūtama ļoti durstoša sajūta, taču, kad tai tiek pāri, visu ķermeni pārņem patīkams siltums un kņudoņa, tieši tad var sākt baudīt masāžas sajūtu un gribas atslābināties un palikt uz paklājiņa ilgāk. Pēcāk apgriezties un atkal sakost zobus uz brīdi un izturēt jaunu prāta portesta vilni, bet nu atkal jau domājot par ‘burkānu’ jeb patīkamo pēcsajūtu.

Pēc pirmajām lietošanas reizēm, kad sāku izmantot paklāju un spilvenu jau kopā, burtiski uzreiz pamanīju ārkārtīgu viegluma sajūtu, kaut ko līdzīgu, kā tās ir pēc sporta. Bet klāt nākot vēl īpašam enerģijas vilnim, kā pēc labas masāžas, kad spranda jūtas īpaši palutināta un pleci patīkami atslābuši. Lietojot paklājiņu un spilvenu plus mīnus katru dienu, āda vietās, kur tiek pakļauta akupunktūras iedarbībai, kļūst tik patīkami mīksta un gluda it kā katru dienu būtu baudījusi Kleopatras cienīgas piena vannas. Nevajag sabīties no apsārtuma pirmajās minūtēs pieceļoties no paklāja – tas, tāpat kā adatiņu nospiedumi, pazūd pēc 10-15 minūtēm.

Kāpēc tieši Pranamat Eco zīmola izvēlē? Man patīk gan paklājiņa un spilvena materiāls, jo ražošanā izmantoti videi draudzīgi produkti kā kokvilna, koksriekstu šķiedra un lins, bet paši masāžas elementi, lotosa ziediņi, ir izgatavoti no HIPS plastikas (videi draudzīgākās plastikas, kas ļauj taupīt energoresursus). Protams, arī patīkamais fakts, ka tas tiek ražots Latvijā, turklāt produktam ir 5 gadu garantija, kas vien liecina par augsto kvalitātes izpildījumu.

Vispār mazliet paglaudīšu sev pa spalvai jeb uzslavēšu, jo, ja sāku kaut ko darīt labsajūtas labā, tad cenšos ieradumu nostiprināt un piekopt regulāri. Noteikti zinu, ka akupunktūras paklājiņš un spilvens ir vērtīgs papildinājums, kuru izmantošana no rītiem man sniedz kolosālu dopingu. Tiešām ir tāda sajūta, ka no rītiem tagad mani ir kārtīgi palutinājis kāds neredzams masieris un atbloķējis pāris sastrēgumus plecu rajonā, kas citkārt bija savilkti un dažkārt radīja nepatīkamu saspringuma sajūtu. 

Nākotnē vēlētos savu ‘ežu kolekciju’papildināt arī ar Pranamat-mini paklājiņu, kas piemērots ņemšanai līdz ceļojumā. Nupat kā reiz biju trīs dienas prom no mājām un likās tik jocīgi izlaist savu ikrīta adatu masāžas terapiju. Noteikti skatos arī uz somu, jo pašreiz paklāju un spilventiņu uzglabāju oriģinālā iepakojuma kastē, jo negribas, lai vīrs nejauši uzkāpj uz tā ;). Soma ļautu komplektu uzglabāt daudz ērtākā veidā, turklāt paņemt to līdz arī dodoties ceļojumā ar auto.

Vai es ieteiktu to citiem? Noteikti tādiem kā es, kam patīk sevi mazliet izaicināt, kuri nebaidās no diskomforta sajūtas labuma vārdā un ‘nemet plinti krūmos’ pēc pirmajām mēģināšanas reizēm. Jo tikai tu pats vari sevi motivēt uzgulties masāžas adatiņām, tāpat kā piespiest sevi sportot vai rāpties augšā kalnā. Ja patīk sevi pažēlot, tad varbūt tas drīzāk stāvēs plauktā žēli noputējis.

Tāpēc ceru, ka mēs katrs tomēr varam atrast motivāciju savas labsajūtas uzlabošanai un mazliet sapurināt sevi labas sajūtas vārdā. Vai es pieminēju, ka man ļoti patīk uzkāpt ar pēdām uz masāžas elementiem un mēģināt nostāvēt taisni kādas 20 sekundes? Oho, nu tā ir viena brīnišķīga izaicinājuma sajūta!

Produktu saņēmu sadarbībā ar Pranamat Eco apmaiņā pret lietošanas pieredzes stāstu.




Grāmata- Doktora Dūlitla peldošā sala. Autors: Hjū Loftings.

Nosaukums: Doktora Dūlitla peldošā sala.
Autors: Hjū Loftings.
Izdevējs: Liesma.
Gads: 1973
LPP: 302

Hugh LoftingThe Voyages of Doctor Dolittlle., 1950.
Tulkojums latviešu valodā- Vizma Belševica

Par grāmatu
Džons Dūlitls tagad ir slavens zvēru ārsts un nu viņu pazīst visā pasaulē. Tāpēc viņš ik pēc pusgada dodas ilgā ceļojumā un Padlebijā ir retāk sastopams. Tāpēc Tomijs Stabinzs, kurpnieka dēls, ļoti pārdzīvo, ka doktors nav uz vietas, jo Tomijs izglāba vāveri un ļoti vēlas sadakterēt tās kāju.
Kādu dienu Dūlitls atgriežas un Tomijs viņu aizved pie slimā dzīvnieka. Ātri atraduši kopēju valodu, doktors Dūlitls piedāvā Tomijam kļūt par viņa asistentu un doties ceļojumā uz neparasto Zirnekļpēriķu salu.

Ja ir lasīta doktora Dūlitla pirmā grāmata, tad skaidrs, ka jālasa arī turpinājums. Protams, vēl jau ir arī citas grāmatas par doktoru Dūlitlu, bet man mazliet bail gan par izdevēju, gan autora spējām noturēt interesanto stāstījumu vairāku grāmatu garumā. Ka nesanāk kā ar Smaragda pilsētas burvi.

Šī daļa ir tāda kā Tomija atmiņas par satikšanos ar Džonu Dūlitlu, kļūšana par viņa asistentu un došanos ceļojumā uz Zirnekļpērtiķu salu. Gan, lai to izpētītu un atrastu džebrizi vaboli, gan arī satiktu indiāni Garo Bultu. Deviņgadīgajam Tomija tas bija pirmais ceļojums ārpus Padlebijas. Toties kāds! Ar kuģi doties uz Dienvidamerikas krastiem, piestāt Spānijā un iekulties nepatikšanās ar vēršu cīņu piekritējiem, nokļūt vētrā, izglābt indiāņus un nonākt reāla kara pašā viducī… un vēl jau bija Polinēzijas uzraudzībā jāapgūst dzīvnieku valoda un jāpiedalās tiesas procesā, lai izglābtu nevainīgu cilvēku. Tikpat galvu reibinoši piedzīvojumi kā pirmajā daļā, tik šoreiz uz nelielas peldošas salas, kur dzīvo divas naidīgas indiāņu ciltis. Bet tā nav vienīgā problēma- sala peld un pamazām tā virzās tuvāk Antarktīdai. Līdz ar to indiāņiem draud bada nāve un nosalšana, jo nosals gan labības lauki, gan paši indiāņi. Tad nu doktoram darba pilnas rokas- iemācīt indiāņiem iegūt uguni, sarunāt ar vaļiem, lai atstumj salu siltākos ūdeņos, un, protams, kļūt par indiāņu dakteri. It kā ar to būtu par maz, tad salas otra indiāņu cilts nolēma uzbrukt. Tad nu doktors ar Garo Bultu un Bumpo (viņš ar devās ceļojumā ar doktoru) kļuva par Briesmīgiem Trīs un varonīgi cīnījās, lai aizstāvētu savus draugus. Bet tā ka pārspēks bija pretinieku pusē, tad palīgā nāca Polinēzija ar saviem draugiem un miers uz salas tika atjaunots.

Joprojām labs un aizraujošs lasāmais. Varbūt mazliet didaktiskāks kā pirmā grāmata, bet to jau laikam tikai pieaugušā vecumā pamanīs, ka indiāņiem labais baltais cilvēks atnesa gara gaismu un briesmīgais karš vairāk izskatījās pēc krogus klopes. Ko darīt- pieauguša cilvēka blaknes…

Varbūt šoreiz mazāks uzsvars uz dzīvniekiem, bet tāpat to loma visos notikumos ir būtiska un viņi ne reizi vien glāba doktoru un viņa draugus.

Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.

The post Grāmata- Doktora Dūlitla peldošā sala. Autors: Hjū Loftings. first appeared on BALTAIS RUNCIS.

Kārlis Skalbe – Dzīvības siltums

Kārlis Skalbe ir viens no tiem latviešu autoriem, ko skolas laikā nespēju novērtēt, bet, gadiem ejot, apbrīnoju aizvien vairāk. Tas ir līdzīgi kā bērnībā, staigājot pa Rīgu. Skaistās piecu un sešu stāvu ēkas, kā arī pieticīgās, mazāk krāšņās, bet nereti ar savu odziņu esošās divstāvu ēkas bija ļoti pierastas un nešķita nekas īpašs. Bet tagad,Read More »Kārlis Skalbe – Dzīvības siltums

Plēsējs pret Svešajiem (papidināts 27.03.)

vara bungas: Komentē pats epizodes Varonis. Saprotamā valodā. Ko varam mācīties?

  1. Novēlots brīdinājums, kad pretinieks jau ir 5 metrus no ierakuma. Arī pašu neuzmanība. Būtu PK mīnas…
  2. Savus ieročus jāpārzina kā Plēsējs
  3. Stacionārā pozīcijā ir jābūt rezerves triecienšautenēm, jo kaujā var nebūt laika kļūmju novēršanai
  4. Priekšējās pozīcijās kaujas komplekts salādēts un gatavs lietošanai
  5. Mīnmetējnieku reakcijas laiks – minūtes
  6. Mobilizētais šajā epizodē ir ne mazāks varonis par Plēsēju, jo neapjuka un bija noderīgs
  7. Veiksmes faktors
  8. Spray and pray strādā
  9. Mīnmetēja mīnas var šaut ar RPG? Var, aizstājot oriģinālo granātu
  10. Sakariem svarīga loma
  11. Taktiskās austiņas kaujā?
  12. Neaizmirstiet ieslēgt kameru

UPD1 Varonis tika pie Zelta Krusta un kārotās AR-15 + vērtīgs pašiņš. Par Piektdieni ziņu nav. Žēl.

avots

Tagad ar spārniņiem

vara bungas: Šī ziņa no Sumu reģiona var iezīmēt nopietnu pavērsienu karā. RU aviācija sāk izmantot JDAM-ER analogus aviācija bumbu uzlabošanas moduļus УМПК (универсальный модуль планирования и коррекции). Šie moduļi ļauj pārvērst parasto – “stulbo” aviācijas bumbu, kādu RU ir pilnas noliktavas, par augstas precizitātes, tālās darbības “viedo” šāviņu, ko var palaist neieejot pretinieka PGA darbības zonā. Tieši bailes no ukraiņu PGA ierobežoja RU aviācijas spējas šajā katā. Ja RU izdosies organizēt šo moduļu masu ražošanu, tas var izmainīt krievu taktiku , kādu mēs līdz šim redzējām. Ļoti bīstams pavērsiens, jo ipaši kauju par Bahmutu, Avdijivku un Uhledaru kontekstā.

PS UA jau lieto JDAM-ER komplektus, bet trūkst bumbvedēju, RU viss ir otrādi.

vēl

Elektromagnētiskais lauks, starojums un tā radītais piesārņojums

Mūsu ikdiena ir piesātināta ar dažādām elektroniskām ierīcēm, bez kurām pat nevaram iedomāties pilnvērtīgu ikdienu. Taču ne vienu vien satrauc, vai šīs daudzās un dažādās ierīces rada kādu ietekmi uz mūsu veselību. Pēc klausītāju lūguma skaidrojam, kā veidojas elektromagnētiskais starojumu, kāda ir mūsu dzīve līdzās dažādām ierīcēm un ko pētījumi saka par elektronisko iekārtu kaitīgumu. Stāsta Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas centra tehniskais direktors Gundars Ašmanis un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Gundars Ašmanis norāda, ka ir vietas, kur elektromagnētiskā lauka nav. Mēs varam arī izbēgt no Zemes elektromagnētiskā lauka. No elektromagnētiskā spektra mēs varam izbēgt telpās, kuras ir ekranētas. "Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas centrā šāda telpa ir, kurā mēs ieejam, aizveram durvis, mums nav ne 1G, ne 2G, ne 5G. Nedzirdam radio, mums nav televīzijas, mēs esam atslēgti no apkārtējās vides komunikācijas ziņā. Arī valdībai vajadzētu būt slepenām šādām telpām,  katrā ziņā NATO sarunas notiek šādās telpās, lai nevarētu noklausīties, ja nu kādam ir līdzi raidītājs, tad lai šī enerģija neizspruktu ārā, nevarētu noklausīties," skaidro Gundars Ašmanis. Runājot par elektromagnētisko lauku mums apkārt, Ivars Vanadziņš norāda, izņemot šīs specifiskās zonas, vienmēr esam bijuši pakļauti tā ietekmei. Lielais daudzums dažādu elektroierīču ir jaunums. Tajā pašā laikā, vērtējot ikdienas elektroierīču radīto fonu, viņš atzīst, ka būtiskas ietekmes veselībai nav. "No veselības viedokļa faktiski tie elektroniskie lauki, es lietošu vārdu lauki, tas izstarošanas avots pie viņa ir kaut kāda zināma viena jauda, bet viņi ārkārtīgi labi un strauji dzēšas un samazinās. Pietiek ar metru vai diviem, nesēdēt virsū tieši raidītājam, metru vai divus tālāk, pat ja rādītājs gana spēcīgs, būtībā mēs runājam par 5%, 10 procentiem, kaut kādu stipri zemāku intensitāti. Līdz ar to, ja mēs esam tādā normālā vidē, kur ir ievērotas kaut kādas tehniskās prasības, faktiski ir ārkārtīgi maz tādu vietu, kur tie līmeņi ir tādi, kas radītu būtisku ietekmi uz veselību," norāda Ivars Vanadziņš. Viņš arī min, ka ierīču ražotāji nepārtraukti pilnveido standartus, lai dažādas ikdienas ierīces neradītu kaitējumu cilvēku veselībai un būtu patērētājiem droši. "Ja mēs lietojam ierīces atbilstoši to mērķim, viņas ir ražotas atbilstoši tehniskajiem standartiem un ir darba kārtībā, mēs nedarām kaut kādas pilnīgi totālas, vājprātīgas muļķības, tad faktiski pameta bažām īsti nav. Es gribētu teikt, ka mums nav ļoti daudz, bet ir simtos dažādu mērījumu, specifiski vairāk darbavietās, jo tās koncentrācijas mēdz būt augstāks, mums faktiski nav neviens mērījums Latvijā, kas būtu pārsniedzis to, kas medicīnā būtu kaut kas būtu traktēta kā tāda bīstamā ekspozīcijas darbības vērtība," atzīst Ivars Vanadziņš.

Viens vilnis

Iepazīšanās diena jaunajā darbiņā. Tiek servēts labs armanjaks, kuru kāds kolēģis bezceremoniāli ielej plastmasas bļodiņā un, turēdams to kā smalkāko glāzi, laiski malko.

Čau, te Harijs

Tu šeit visticamāk iemaldījies pavisam nejauši, bet nebaidies, tūdaļ izstāstīšu visu, kas tev jāzina. Tomēr, ja ieradies kā sens lasītājs, meklēdams jaunumus, tad nākamo rindkopu droši vari izlaist, un sākt lasīt uzreiz no aiznākamās.

Tātad, 2015. gada aprīlī tieši pus gadu pēc kāzām (manām un Karīnas – mēs apprecējāmies) devāmies kāzu ceļojumā, ko mīlīgi saucām par medusgadu, jo ceļojuma ideja bija ceļot vismaz gadu un sākotnējais mērķis – tikt līdz Austrālijai bez lidošanas. Ceļojuma gaitu iepriekš pa dienām, nedēļām vai pat mēnešiem cītīgi neplānojām, plāns bija sākt braukt un tad jau skatīties. Piecus mēnešus dzīvojām savā 1994. gada Volkswagen Multivan, to laikā izbraukājām Eiropas austrumus un dienvidaustrumus, kā arī Turciju un Gruziju. Tad mašīnu metām malā, tālāk ar stopiem, autobusiem, kuģiem utt cauri Irānai, Pakistānai, Indijai, Mjanmai, Taizemei… Katru nedēļu es cītīgi rakstīju “fotoatskaites” – galeriju ar aprakstiem par to, ko tajā nedēļā redzējām, piedzīvojām. Tā kā esmu cītīgs faktu krājējs un pārbaudītājs, sākumā parasti tādas atskaites uzrakstīšana aizņēma stundas 4-6, līdz, kopā ar ceļojuma intensitātes piegušanu pieaugot arī atskaišu apjomam, kādā brīdī atskaitīšanās par, piemēram, nedēļu Pakistānā aizņēma jau apmēram divas pilnas darba dienas. Tādos tempos, protams, neko prātīgu izdarīt nevar, tāpēc atskaitīšanās sāka iepalikt, kādā brīdī jau par trim mēnešiem…

Kad 2016. gada 10. jūlijā pēc precīzi 443 dienu prombūtnes atgriezāmies mājās, domāju – tagad nu gan visu iekavēto paspēšu uzrakstīt, bet absolūti pēkšņi un negaidīti ieslēdzās “māju realitāte” – izrādās, ka, lai būtu, ko ēst un rēķinus samaksāt, kaut kā arī jāģenerē ienākumi. Diemžēl tādu prasmju, lai pelnītu ar blogošanu man nav, tāpēc jāiet vien darbā. Jāiet darbā, jāsatiek draugi, jāizglītojas, jāapmeklē pasākumi, kas tik vēl ne. Pēc mēnešiem trim uzrakstīju vēl vienu fotoatskaiti. Tad vēl vienu, un tad vēl – trīs pēcceļojuma atskaites par trim nedēļām Taizemē, katra ar trīs mēnešu intervālu. Pēc tam jau arī sagaidījām pasaulē pirmdzimto, sāku strādāt par gidu ārzemniekiem Rīgā un Latvijā, nodibināju īstu tūrisma uzņēmumu, sāku strādāt par tūrisma skolotāju – notiek miljons lietu. Nekad nebeidzu cerēt, ka kādā brīdī vēl atradīšu laiku ceļojuma aprakstu pabeigt, un tikai tagad, pēc vairāk nekā sešiem gadiem, atskārtu, ka bildes, no, piemēram, Brunejas man ir, bet neko jēgpilnu par tām pateikt vairs nevaru ? Nepabeigtais blogs droši vien ir mana mūža lielākā nožēla.

Tagad es izskatos apmēram šitā, dredu vairs nav, ne miņas no jaunības spīduma acīs arī

Tādam kā kopsavilkumam, te, lūk, ir pieejama karte ar pavirši uzzīmētu visu mūsu lielā ceļojuma maršrutu.
Otra svarīgākā lieta, ko apkopot, ir finanses. Visa ceļojuma garumā uzskaitīju katru izmaksu pozīciju, pat, ja tie bija 10 centi. Tagad gan tas neko daudz vairs nenozīme, jo apritējuši jau septiņi gadi, un viss ļoti mainījies, tomēr, ja interesē, lūk, vari iepazīties: izmaksu saraksts. Ja slinkums lasīt, bet ļoti gribas zināt – kopā tas izmaksāja 13371 eiro un 3 centus.

Tomēr viss nav tik skumji, kā šīs pēdējās pāris notis izklausās – turpinu izklaidēt sevi un citus, vadot ekskursijas pa Rīgu, un vedot visus gribētājus piedzīvojumos uz “medusgadā” un citos braucienos izpētītajiem galamērķiem – Taizemi, Indonēziju, Irānu, Balkānu valstīm un kur tik vēl ne (mans uzņēmums ir licencēts tūrisma operators un visi ceļojumi ir nodrošināti).
Ja tu arī gribi piedalīties Rīgas ekskursijās, vari paskatīties mana uzņēmuma SIA “Honest Tours” lapiņā, tiesa gan, tikai angļu valodā (izrādās, latvieši negrib maksāt naudu par ekskursijām Rīgā :)). Ja gribi braukt līdzi tālākos ceļojumos, tad gan pagaidām man tev nav saites, ko iedot, bet piesekot man feisbukā un instagramā gan vari. Tur jau drīz atkal ziņošu par nākamo gaidāmo braucienu.

Nu, tad līdz nākamajai reizei.

Atā

The post Čau, te Harijs appeared first on Karijs.

If you publish it, it will rank

TLDR: If you build it, they will come, and if you add paid plans, they will buy, and if you publish it, it will rank.

if-you-publish-it-it-will-rank.png

Publish too and see you next time!

Pepsi parāda jauno logotipu. Tas ir izmainīts pirmo reizi 15 gadu laikā

Pepsi parāda jauno logotipu. Tas ir izmainīts pirmo reizi 15 gadu laikā

Logotipa spilgti zilā krāsa kļūs tumši zila. Sarkanā, baltā un zilā aplī būs uzraksts ar jaunu fontu. Ļoti līdzīgi 90. gadu versijai.

Melnā un tumši zilā krāsa, kas tiks izmantota uz iepakojuma, ir tuvāka Pepsi Zero Sugar tonim. Un tam ir pamatots iemesls: uzņēmums vēlas uzsvērt cīņu pret cukura patēriņu. Jaunā Pepsi stratēģija ir veidota, liekot uzsvaru uz Z paaudzi, kas dod priekšroku dzērieniem bez cukura.

Pepsi parāda jauno logotipu. Tas ir izmainīts pirmo reizi 15 gadu laikā

ASV Pepsi ar jauno logotipu parādīsies šoruden, citās valstīs – nākamgad.

Filma: Rotaļlieta (Игрушка / Le jouet)

Franču filma ar Pjēru Rišāru vienā no galvenajām lomām. 1976.gads, pozicionēta kā komēdija. Skatījos un joprojām pārskatu krievu tulkojumā. Nu, pārvaldu šo svešvalodu tā, ka uztveru visu normāli. Ar citām svešvalodām ir problēmas.

Un, manā uztverē, filmā galvenais nav tēva un dēla attiecības, nav par mazu, izlutinātu puiku, kura ļoti situētajiem vecākiem nav laika priekš bērna, no kura abi atpērkas ar dārgām rotaļlietām, nav par to, kā žurnālists, pašam to īpaši nevēloties, nonāk ģimenē, kurā ir saviņķelējušās savstarpējās attiecības.

Filmā viena sīka epizode pasaka visu filmas būtību. Atcerieties? Uzņēmuma darbinieks ierodas pie uzņēmuma īpašnieka kādu jautājumu noregulēt. Darba jautājumu. Un īpašnieks liek tam darbiniekam bikses novilkt. Darbinieks tā arī izdara pēc neilgas stīvēšanās. Un tad seko:

" - Kāpēc jūs bikses novilkāt?

- Jūs likāt...

- Kurš tad ir briesmonis - tas, kurš deva nejauku norādījumu, vai tas, kurš to nejauko norādījumu realizēja praksē?"

(Neņemos apgalvot, ka citāts ir īpaši precīzs, bet doma tāda tiešām...)

Būtībā filma pasaka to, par ko es te, blogā, daudz un dikti esmu visādos veidos izvāvuļojusies. Daudz lielāka, pat pamata, atbildība par jebkādām norisēm mājās, pilsētā, valstī utt. eskalējoši ir nevis tam, kurš deva rīkojumu, bet tiem, kuri to rīkojumu izpildīja. 

Vajag vēl kādu dzīvu piemēru? Ja es te ierakstīšu ar nolūku "iekustināt tautu", ka maniem lasītājiem obligāti jāsēž bērzu zaros un jākurkst kā vardēm - kurš būs galīgi "čau": es, kura to ideju "pasvieda", vai tie, kuri salīdīs bērzos un kurkstēs?

Iesaku, vērts noskatīties. Gads, kurā tā filma uz ekrāniem parādījās - mazsvarīgs lielums.

Ko darīt, ja bērns iebāž degunā pūpolu, zirni vai ko citu?

Tuvojoties Lieldienām, vāzē aizvien biežāk liekam pūpolus vai plaucējam bērza zarus. Bet ko darīt, ja bērns ziedus vai lapiņas noplūcis un spēlējoties iebāzis degunā? To skaidro pediatrs ar 30 gadu pieredzi Ivars Strazds.

„Ja viņš (Putins) sajutīs asiņu smaku…“

Bailes ir loģiska un cilvēciska reakcija uz bīstamu situāciju. Bailes liek uzmanīties. Meklēt palīdzību, piesargāties. Bailēs cilvēks paceļ balsi. Aizvadīto dienu laikā Krievijas amatpersonas skarbi paceļ balsi un pat diplomāti sāk izrunāties tālāk, nekā pieklājība vai veselais saprāts to atļauj darīt. Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem ir bailes no katastrofāla Krievijas zaudējuma šajā karā.  Nokdauns ir […]

T-veida krusts

vara bungass: Vēl viena ēpiska kauju epizode 10 km uz R no Lisičanskas. Nepartraukti uzbrukumi 7 dienu garumā vienas UA nodaļas pozīcijām. Aizstāvētas. Zaudētas. Atgūtas.

I daļa. Artilērijas atbalsta izšķirošā loma.

II daļa Rezervju izšķirošā loma.

140 vārdu: Eglāju iela Māŗupē

Pēc neatkarības atjaunošanas parādījās arī kārtīgas kartes, un es tanīs atradu savu uzvārdu — Eglāju mājas. Pavisam tādu pussimt, visvairāk acīs iekritušas Jūŗkalnē, kas vismaz kādreiz piedāvāja naktsmītni. Bet, meklējot Eglāju ielu, atrod tik trīs — un visas Pierīgā: Māŗupē, Gaŗkalnē, Saulkrastos. Tas pamudināja apmeklēt šīs ielas. Sāku ar tuvāko — Māŗupes. Kartē redzama sīka, vēl īsti neizbūvēta ieliņa starp Rožu un Kalēju ielu:

Dabā ir divi strupceļa posmi — viens no Rožu ielas, otrs no Kalēju — ar tukšu lauku pa vidu. No Kalēju ielas puses vairāk apbūvēts skats:

Posma dziļumā viena no pēdējām mājām:

No Rožu ielas skats daudz tukšāks:

Īstenībā tik viena ēka ar ciešu koka un tūju žogu, ko var redzēt iepriekšējā attēla tālumā:

Kopumā: Eglāju iela Māŗupē ir maza tuvās Pierīgas ieliņa ar diezgan cienīgām savrupmājām, kur vēl ir brīva vieta apmesties un celt savējo. Jā, nebūtu iebildumu tur dzīvot.

Life by You jeb jaunais The Sims konkurents ir tepat aiz stūra!

The Sims franšīze, kas pirmo reizi tika izdota 2000. gadā, ir bijusi iecienīta dzīves simulācijas spēle daudziem, galvenokārt tāpēc, ka tirgū nebija konkurences. Tomēr pēdējā laikā dzīves simulācijas spēļu industrija ir kļuvusi interesantāka, un daudzi neatkarīgie izstrādātāji sāk konkurēt ar EA izstrādāto The Sims.

Viena no šādām spēlēm ir Life By You, ko radīja Paradox Interactive un kuru vada Rods Hambls, bijušais The Sims izstrādātājs, kuram pat bija veltīts spēles tēls The Sims 2. Roda pieredze simulācijas žanrā, kā arī viņa izpratne par EA ir padarījusi spēli par ko tādu, ko gaida daudzi.

Lūk, daži iemesli, kāpēc Life By You varētu būt labāka spēle par The Sims.

1. “Open world”

Life By You būs atvērtās pasaules spēle, kas ļaus spēlētājiem brīvi iepazīt pasauli sev apkārt. Spēles avatāri var pārvietoties, piemēram, ar velosipēdiem pa teritorijām, kas nebija iespējams iepriekš spēlē The Sim.

2. Interesants maksas saturs

Spēle Life By You piedāvās lieliskas pielāgojamas detaļas, sākot ar mēbelēm un beidzot ar sienu dekoru variācijām. Turklāt, Life By You ļauj spēlētājiem pielāgot visu savā pasaulē, tostarp parkus un teritorijas, kas viņiem nepieder.

3. Reāla, reālas dzīves simulācija

Paradox Interactive ir pavēstījusi, ka gan sarunu dialogi, gan arī avataru izteiksmes Life By You būs ļoti dzīvei līdzīgas! Nelielās mijiedarbības animācijas, piemēram, apskāvieni, skūpsti un roku turēšana izskatās ļoti gludi, tādējādi liekot spēlētājiem izjust dziļāku emocionālo saikni ar saviem avatariem.

Spēles agrinā piekļuve sāksies 12. septembrī, šeit arī Steam saite!

Biļetes uz Dziesmu svētku maksas pasākumiem šogad būs par vidēji 40% dārgākas nekā pirms pieciem gadiem

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā. Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, [...]

Emocijas cilvēka ķermenī: kāpēc dusmās pulsē deniņi un stress "sēž" uz mūsu pleciem

To, ka mūsu emocijām ir cieša saistība ar mūsu ķermeni, apzināmies ļoti labi. Emocijas nav atrautas no mūsu fiziskā ķermeņa. Taču pētnieki aizvien pēta, kā tieši dažādas emocijas ietekmē izjūtas mūsu ķermenī un šie atklājumi ir interesanti. Kāpēc depresijai un skumjām ir "aukstas kājas un rokas"? Kāpēc dusmās pulsē deniņi, bet bailēs sastingstam un ieraujam elpu? Kāpēc stress "sēž" uz mūsu pleciem, bet pretīgums kairina mūsu kuņģi? Emociju fiziskās izpausmes ķermenī raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas galvenais ārsts psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis. Garšīgs ēdiens daudziem šķiet efektīvākās zāles pret bēdām Kad ir skumji vai esam noguruši, ne reti roka stiepjas pēc kaut kā salda, sāļa vai trekna. Kāpēc tā? Kā garšīgs ēdiens ietekmē mūsu smadzenes un kāpēc grelīns un leptīns vienam darbojas optimāli, bet citam nekad nav sāta un vienmēr gribas ēst? "Pat nezinot visus fizioloģiskos procesus organismā, katrs to jūtam, ka pēc ēšanas jūtamies labāk. Ēdiens mūs uzmundrina, iepriecina arī tad, ja nav izsalkuma, jo pats process ir ļoti patīkams," atzīst uztura speciāliste un fizioloģe Baiba Grīnberga. Ēšana ir viena no baudām, kas sniedz apmierinājuma un sāta sajūtu mūsu organismā. Sižētā mēģinām rast atbildes uz jautājumu, kāpēc saldas un treknas lietas mums izraisa lielāku baudu nekā, piemēram, liess un visādi citādi veselīgāks ēdiens. Kā mūsu organismā darbojas  leptīns – hormons, kas atbildīgs par sāta sajūtu, un grelīns – hormons, kas sūta signālus, lai cilvēks justu izsalkumu.  Pirmais jautājums fizioloģei Baibai Grīnbergai ir par saldumiem, pēc kuriem bieži vien ir lielāka kāre nekā vajadzētu. Par ēšanu mūsu organismā ir atbildīgs hormons – leptīns, kas ražo ķermeņa tauku šūnas, un šis hormons, tā teikt, dod ziņu smadzenēm, ka cilvēks ir paēdis, taču mēs labi zinām, ka nereti vien neraugoties uz apēsto, roka stiepjas pēc nākamā kumosa. Leptīna pretmets ir grelīns – hormons, kas savukārt sūta signālus par izsalkuma sajūtu. Arī runājot par šo hormonu, Baiba Grīnberga teic, ka te atkal ir runa par gribasspēku un hormonālo darbību. Protams, hormoni nosaka daudz ko mūsu organismā, bet nevajag pārspīlēt to nozīmi, ja relatīvi vesels cilvēks mēdz pārlieku bieži aizrauties ar neveselīgu ēšanu. Nereti vien mūsu receptori jau ir pieraduši pie laba un daudz un tad rodas kairinājums saņemt vēl vairāk, un to var attiecināt uz ikvienu no baudām. Tāpēc te runa būtu arī par cilvēka rakstura vājumu vai stiprumu, teic  uztura speciāliste fizioloģe Baiba Grīnberga.

Lauksaimniecības tehnikas ražotāji izmanto “Farming Simulator”, lai reklamētu savu tehniku

Nav jaunums, ka dažādi zīmoli izmanto videospēles, lai popularizētu un reklamētu savu produkciju. To izdevies panākt arī “Farming Simulator“, kuru tagad savu produktu reklamēšanai izmanto dažādi lauksaimniecības tehnikas zīmoli.

Ja iepriekš ar jaunu lauksaimniecības tehniku varēja iepazīties dažādās izstādes vai caur drukātiem paziņojumiem, tad tagad ir pienācis vizualizācijas laiks, kad tos var redzēt digitālajā vidē. Proti, simulācijas videospēlē “Farming Simulator”. Kā norāda spēles izstrādātāji, tad tās pirmsākumos viņiem pašiem ir nācies uzrunāt dažādus zīmolus, bet tagad ir pienācis laiks, kad pat ir jāizvēlas, kurus publicēt spēlē.

Giants, kas ir “Farming Simulator” izstādātāji, tagad saņem simtiem piedāvājumu spēlē publicēt dažādus traktorus, harvesterus, treilerus, sējmašīnas un citas tehnikas vienības. Daļa ražotāju savas jaunās tehnikas izlaišanu pielāgo spēles jaunumiem. Piemēram, uzņēmums Göweil veica savu produktu atjaunošanu reizē ar spēles atjauninājumiem, kas arī parādījās spēlē.

Tas, kas “Farming Simulator” šobrīd padara tik pievilcīgu šiem lauksaimniecības tehnikas zīmoliem ir tās reālisms. Ir iespējams ļoti precīzi attēlot īstos produktus digitālajā dzīvē, kas kalpo par simulāciju un ērtu veidu, kā tos iepazīt. Kā norāda spēles veidotāji, tad spēlētāji jau šobrīd apspriež dažādas tehnikas īpašības, kas noteikti ir tas, ko vēlas šie ražotāji. Spēlē izmantojamas ap 500 dažādām tehnikas vienībām.

“Santa”: Vietas, kas jāredz vismaz vienreiz dzīvē

Žurnāla “Santa” 2023.gada aprīļa numurā ir publicēts mans komentārs par to, kuras ir trīs vietas, uz kurām iesaku doties vismaz reizi dzīvē. Man mīļāko vietu tops ir nemainīgs jau vairākus gadus – ASV, Argentīna un Dievidkoreja. Par tām detalizēti esmu stāstījus arī blogā.

Raksti par Argentīnu:

Patagonijas dienvidi

Patagonijas ziemeļi

Buenosairesa

Ibera mitrāji

Igvasu

Raksti par Dienvidkoreju:

Seula

Surikātu kafejnīca

Hanbok pieredze

Demilitarizētā zona

Busana

Čedžu

Raksti par ASV blogā ir ārkārtīgi daudz, tāpēc daži košākie:

ASV rietumu krasts

Ko redzēt Floridā

Teksasa

Ņujorkas apskates vietas

Ukraiņi ar britu pretgaisa aizsardzības sistēmas Stormer HVM un LMM raķešu palīdzību iznīcina Krievijas dronu (Video)

Ukraiņi ar britu pretgaisa aizsardzības sistēmas Stormer HVM un LMM raķešu palīdzību iznīcina Krievijas dronu (Video)

Ukrainas bruņotie spēki turpina efektīvi izmantot Rietumu ieročus kaujas laukā. Šoreiz nopublicēts video ar pretgaisa aizsardzības sistēmas Stormer HVM darbu.

Video nopublicēja militārais analītiķis @UAWeapons. Tajā redzams, kā pretgaisa aizsardzības sistēmas apkalpe Avdijivkas rajonā ar vienu šāvienu iznīcināja Krievijas bezpilota lidaparātu. Jādomā, ka bezpilota lidaparātam tika trāpīts LMM daudzfunkcionālo raķeti.

Stormer HVM ir Lielbritānijas kompānijas Alvis Vickers ražota militārā bruņumašīna ar kāpurķēžu šasiju un HVM moduli, kas spēj izmantot Starstreak un Martlet LMM raķetes pretgaisa aizsardzībai. Kopš pilna mēroga kara sākuma abu veidu raķetes ir bijušas Ukrainā arī prettanku sistēmās.

#Ukraine: Uncommon footage of the successful use of a ?? Stormer HVM short range SAM system in the vicinity of Avdiivka, #Donetsk Oblast.

A Russian reconnaissance UAV is shot down, most likely using the LMM multi-role missile. pic.twitter.com/belHPBGzLm

?? Ukraine Weapons Tracker (@UAWeapons) March 24, 2023

Meklē koplietošanas auto vai skūteri VUUMLY lietotnē

Latvijā pieejama mobilā lietotne VUUMLY, kas ērtā un ātrā veidā palīdz atrast tuvāko pieejamo koplietošanas auto, skūteri, mopēdu vai riteni.

Latvijā darbojas vairāk kā 10 koplietošanas transporta pakalpojuma sniedzēji. Lai atrastu tuvāko pieejamo transporta ierīci līdz šim bija tikai divas iespējas, vai nu jāver vaļā katra operatora lietotne, vai laicīgi jāiet garākā pastaigā pa ielām un jāmeklē pieejamā ierīce.

Tagad koplietošanas transporta līdzekli vari atrast 5 sekundēs.

  1. Lejupielādē VUUMLY iOS vai Android lietotni savā mobilā ierīcē;
  2. Lai pilnvērtīgi izmantotu lietotni ir nepieciešams mobilajā ierīcē ieslēgt ģeolokāciju. Lietotne darbosies arī bez ģeolokācijas, bet tā nespēs kartē noteikt lietotāja atrašanās vietu.

Jana Golubeva, VUUMLY vadītāja: ”Mūsu komandas sākotnējā iecere bija maksimāli atvieglot un vienkāršot koplietošanas transporta meklēšanu, padarot pārvietošanos pilsētā vēl ērtāku. Latvijā aktīvajā sezonā ir aptuveni 850 tūkst.braucienu mēnesī ar koplietošanas transportu. Izmantojot VUUMLY lietotni, mēs noteikti varam palīdzēt iedzīvotājiem ietaupīt vairāk kā 1 miljons minūtes mēnesī.

Uzsākot veidot VUUMLY lietotni pagājušā vasarā, mēs veicām Rīgas pilsētas un apkaimju iedzīvotāju aptaujas un intervijas par mikromobilitātes un auto koplietošanu lietošanas paradumiem. Mēs saņēmām vairākus simtus viedokļus un apstiprinājumus tam, ka galvenais iemesls, kāpēc daudziem joprojām ir grūti atteikties no privātā transporta līdzekļa par labu koplietošanas transportam, ir transporta nepieejamība brīdī, kad tas ir nepieciešams.

Mēs diemžēl nevaram piedāvāt papildu transporta ierīces, tomēr mēs varam zibenīgi atspoguļot esošo transpota līdzekļu pieejamību, tādā veidā iedrošinot izvēlēties koplietošanas transportu nevis braukt ar taksometru vai privāto transporta līdzekli.”

Ja ikdienā jau izmanto operatora pakalpojumus, tad izvēloties konkrēto ierīci VUUMLY lietotnē, tiksi uzreiz novirzīts uz operatora lietotni, kur varēsi pabeigt rezervāciju. Gadījumā, ja Tev vēl nav attiecīgā operatora lietotnes, tiksi novirzīts uz Apple App Store vai Google play, kur varēsi lejupielādēt to.

VUUMLY mobilā lietotne ir pieejama ikvienam par brīvu. Tā apvieno un atspoguļo visu Latvijā pieejamo operatoru transporta līdzekļus vienuviet, kas vasaras sezonā sasniedz 5000+ ierīces. Turklāt lietotni var izmantot arī citās Eiropas pilsētās – Viļņā, Tallinā, Varšavā un citviet. Jāatzīmē, ka dotajā brīdī lietotne ir pieejama tikai angļu valodā.

Jana Golubeva: “Statistikas dati liecina, ka koplietošanas transporta popularitāte Eiropas pilsētās turpina augt gadu no gada. Vairāk kā 500 operatoru pakalpojumi padara pārvietošanos pilsētās ērtāku vairāk kā 50 miljonu Eiropas iedzīvotājiem, kuri izvēlas izmantot ikdienā koplietošanas transportu kā alternatīvu pārvietošanās veidu.

Savukārt pilsētu pašvaldības meklē iespējas, kā samazināt privātā autotransporta izmantošanu pilsētās, lai kopumā atvieglotu transporta kustību, samazinātu sastrēgumus, risinātu pārpildīto autostāvvietu problēmas un samazinātu gaisa piesārņojumu. Pilsētas iedzīvotājiem savukārt koplietošanas transporta izmantošana piedāvā lielāku pārvietošanās brīvību un ievērojamu naudas ietaupījumu, salīdzinot ar personiskā auto uzturēšanas izmaksām.

Ar VUUMLY lietotnes palīdzību mēs vēlamies iedrošināt iedzīvotājus izmantot koplietošanas transporta pieejamību un plašās iespējas, domājot gan par savām pārvietošanās vajadzībām, bet neaizmirstot arī par pozitīvo ietekmi kopumā uz pilsētvidi un pārvietošanos pilsētā.”

Android lietotne pieejama pakalpojumā Google Play un iOS lietotne Apple App Store lietotņu veikalā. Lietotne noderēs tiem lietotājiem, kas izmanto vairāk kā vienu koplietošanas transportu. Iespēja redzēt dažādus pakalpojumu sniedzējus un ērtāk salīdzināt to ierīces ļauj lietotājiem laiku ietaupīt.

VUUMLY ir inovācijas kustības “VEFRESH” rīkotā “City to Sea” akseleratora jaunuzņēmuma atbalsta programmas dalībnieks.