nekur.lv: jaunākie ieraksti http://nekur.lv Šeit var redzēt pēdējos ierakstus no tiem avotiem, kuru saturu apkopo nekur.lv. Mon, 15 Mar 2010 01:48:50 +0200 nekur.lv v∞.∞ <![CDATA[Khloe Kardashian Talks To Paps At Mr Chows]]> http://nekur.lv/out/1962/477839?final=http%3A%2F%2Fbebri.info%2Fkhloe-kardashian-talks-to-paps-at-mr-chows&from=rss Mon, 15 Mar 2010 01:33:29 +0200 http://nekur.lv/out/1962/477839
Khloe Kardashian Talks To Paps At Mr Chows

Bookmark It / Saglabā iekš

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no bebri - bebris - dzīvnieks

]]>
Khloe Kardashian Talks To Paps At Mr Chows

Bookmark It / Saglabā iekš

Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no bebri - bebris - dzīvnieks

]]> <![CDATA[Twitter ieraksti par 2010-03-15]]> http://nekur.lv/out/947/477836?final=http%3A%2F%2Fomfg.lv%2F2010%2F03%2F15%2Ftwitter-ieraksti-par-2010-03-15%2F&from=rss Mon, 15 Mar 2010 01:00:00 +0200 http://nekur.lv/out/947/477836
  • iepatikās video “PAROV STELAR feat. Lilja Bloom "COCO"” (autors: etagenoirrec) http://youtu.be/MgnwUgROfZw #
  • iepatikās video “Parov Stelar – Dandy (feat. Yola B)” (autors: 00TheLOUNGEmusic2009) http://youtu.be/5T4oK2seCLM #

    • Powered by Twitter Tools

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no m's blog

    ]]>
  • iepatikās video “PAROV STELAR feat. Lilja Bloom "COCO"” (autors: etagenoirrec) http://youtu.be/MgnwUgROfZw #
  • iepatikās video “Parov Stelar – Dandy (feat. Yola B)” (autors: 00TheLOUNGEmusic2009) http://youtu.be/5T4oK2seCLM #

    • Powered by Twitter Tools

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no m's blog

    ]]>         <![CDATA[166. diena]]> http://nekur.lv/out/2009/477834?final=http%3A%2F%2Fairbluezen.wordpress.com%2F2010%2F03%2F15%2F166-diena%2F&from=rss Mon, 15 Mar 2010 01:02:32 +0200 http://nekur.lv/out/2009/477834 Iespējami pilnai laimei un lietderīgi pavadītai nedēļas nogalei vēl nepieciešams spa Bath pilsētā. Jau plānots ilgāku laiku, diezgan padārgs – 2 h 24 GBP, bet tomēr vienu reizi tas ir jāredz. Īpašais ir karstā avota ūdens, protams, dezinfizēts, bet garšo tāpat kā no avota :) Un īpaši īpašais ir satriecošs skats no jumta baseina uz Bath pilsētas skaisto centru :):) Ir satriecoši un tikpat labi kā izskatās bildēs… Pirmajā mirklī paverās žoklis, bet tad paliek vēsi un jālien ūdenī, kas ir daudz siltāks nekā ierasts. Saule arī šodien visu laiku spīd, samērā silti, var izlīst uz pāris minūtēm arī svaigā gaisā bez drebināšanās. Protams, arī viss cits kā parasti ir – saunas, kaskādes, burbuļvannas, iekštelpu baseins… Žēl, ka nedrīkstēja fotogrāfēt, bet pa kluso ar Kamī izdomājām, kā noķert pāris kadrus. Vēl tiku pie garšīga augļu kokteiļa – ja ēd kafejnīcā, laikam pieskaita 45 min  – izdevīgi kaut ko ātri aprīt un ilgāk padzīvoties uz jumta :) Pēc šīs nedēļas nogales laikam sapratu, ka par naudu tomēr var nopirkt mazliet prieka – tik daudz, lai izturētu darba nedēļu. Aaaa un vēl šodien vai kaut kad pēc pāris dienām ir puse no Erasmus :)


    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ilzes piedzīvojumi Erasmusā

    ]]>     Iespējami pilnai laimei un lietderīgi pavadītai nedēļas nogalei vēl nepieciešams spa Bath pilsētā. Jau plānots ilgāku laiku, diezgan padārgs – 2 h 24 GBP, bet tomēr vienu reizi tas ir jāredz. Īpašais ir karstā avota ūdens, protams, dezinfizēts, bet garšo tāpat kā no avota :) Un īpaši īpašais ir satriecošs skats no jumta baseina uz Bath pilsētas skaisto centru :):) Ir satriecoši un tikpat labi kā izskatās bildēs… Pirmajā mirklī paverās žoklis, bet tad paliek vēsi un jālien ūdenī, kas ir daudz siltāks nekā ierasts. Saule arī šodien visu laiku spīd, samērā silti, var izlīst uz pāris minūtēm arī svaigā gaisā bez drebināšanās. Protams, arī viss cits kā parasti ir – saunas, kaskādes, burbuļvannas, iekštelpu baseins… Žēl, ka nedrīkstēja fotogrāfēt, bet pa kluso ar Kamī izdomājām, kā noķert pāris kadrus. Vēl tiku pie garšīga augļu kokteiļa – ja ēd kafejnīcā, laikam pieskaita 45 min  – izdevīgi kaut ko ātri aprīt un ilgāk padzīvoties uz jumta :) Pēc šīs nedēļas nogales laikam sapratu, ka par naudu tomēr var nopirkt mazliet prieka – tik daudz, lai izturētu darba nedēļu. Aaaa un vēl šodien vai kaut kad pēc pāris dienām ir puse no Erasmus :)


    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Ilzes piedzīvojumi Erasmusā

    ]]>         <![CDATA[Trapped]]> http://nekur.lv/out/2059/477833?final=http%3A%2F%2Frigaphoto.blogspot.com%2F2010%2F03%2Ftrapped.html&from=rss Mon, 15 Mar 2010 02:59:00 +0200 http://nekur.lv/out/2059/477833

    Once again return to last year's light festival "Staro Riga" ("Riga shines"). One of the most extraordinary artist performances in Old Town...

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Riga City Photos

    ]]>

    Once again return to last year's light festival "Staro Riga" ("Riga shines"). One of the most extraordinary artist performances in Old Town...

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Riga City Photos

    ]]>         <![CDATA[Rasta! Lietuvieši ziņo]]> http://nekur.lv/out/1317/477831?final=http%3A%2F%2Froots.blogs.lv%2Fraksts%2F65236%2F&from=rss Wed, 03 Dec 2008 13:05:28 +0200 http://nekur.lv/out/1317/477831 Pat brāļi leiši aicina šeit http://www.alfa.lt/alfa/straipsnis/10235831

    Lee "Scratch" Perry to perform in Riga

    The main surprise for Latvian and Baltic audience will be the founder of Jamaican dub and reggae and Bob Marley’s associate and inspirer - Lee "Scratch" Perry and the band with their first and only concert in Baltic States.

    esam lepni par to ka VIŅŠ [Džadža-krišna Ganja man] ir pie mums

    “…no lauka augiem Tev būs pārtikt.” (1.Mozus grāmata 3: 18)

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no roots

    ]]>     Pat brāļi leiši aicina šeit http://www.alfa.lt/alfa/straipsnis/10235831

    Lee "Scratch" Perry to perform in Riga

    The main surprise for Latvian and Baltic audience will be the founder of Jamaican dub and reggae and Bob Marley’s associate and inspirer - Lee "Scratch" Perry and the band with their first and only concert in Baltic States.

    esam lepni par to ka VIŅŠ [Džadža-krišna Ganja man] ir pie mums

    “…no lauka augiem Tev būs pārtikt.” (1.Mozus grāmata 3: 18)

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no roots

    ]]>         <![CDATA[Sazvērestības par un ap USD dolāru]]> http://nekur.lv/out/1603/477821?final=http%3A%2F%2Fopen.lv%2Ftendence%2Fsazverestibas-par-un-ap-usd-dolaru&from=rss Sun, 14 Mar 2010 21:11:44 +0200 http://nekur.lv/out/1603/477821 Nenoliedzami, Amerikas Savienotās valstis ir uzskatāmas par reliģisko/vēsturisko/politisko sazvērestību teoriju dzimteni. Piemērs: "pareizi" salokot USD dolāru.tajā var saskatīt degošu Dvīņu torni. Sakritība?

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Open tendenču portāls

    ]]>     Nenoliedzami, Amerikas Savienotās valstis ir uzskatāmas par reliģisko/vēsturisko/politisko sazvērestību teoriju dzimteni. Piemērs: "pareizi" salokot USD dolāru.tajā var saskatīt degošu Dvīņu torni. Sakritība?

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Open tendenču portāls

    ]]>         <![CDATA[No new posts, thinking about blog total remaking]]> http://nekur.lv/out/1487/477817?final=http%3A%2F%2Fwww.tvinky.com%2F2010%2F03%2F14%2Fno-new-posts-thinking-about-blog-total-remaking%2F&from=rss Sun, 14 Mar 2010 23:53:58 +0200 http://nekur.lv/out/1487/477817 Yeah, haven’t posted there anything new last few months :D I’m thinking about total blog remaking, still don’t know how to do:

    • Write own CMS from zero/null using some kind of frameworks
    • Or just remake WP theme and begin everything from scratch (removing all posts)

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Tvinky's blog

    ]]>     Yeah, haven’t posted there anything new last few months :D I’m thinking about total blog remaking, still don’t know how to do:

    • Write own CMS from zero/null using some kind of frameworks
    • Or just remake WP theme and begin everything from scratch (removing all posts)

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Tvinky's blog

    ]]>         <![CDATA[]]> http://nekur.lv/out/1277/477816?final=http%3A%2F%2Fklab.lv%2Fusers%2Fanalgiins%2F346939.html&from=rss Mon, 15 Mar 2010 00:19:01 +0200 http://nekur.lv/out/1277/477816 to var izgudrot tikai cilveeks, kas ir atmetis dzershanu tachu nezin ko dariit ar viinu un iegaazh vinju pannaa kur ir galja.

    man, teiksim, roka neceltos ko taadu izdariit. viina vieniigaa funkcija ir apzinjas paplashinaashana uz vestubulaaraa aparaata reekjina.

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Сами же все, сами...

    ]]>     to var izgudrot tikai cilveeks, kas ir atmetis dzershanu tachu nezin ko dariit ar viinu un iegaazh vinju pannaa kur ir galja.

    man, teiksim, roka neceltos ko taadu izdariit. viina vieniigaa funkcija ir apzinjas paplashinaashana uz vestubulaaraa aparaata reekjina.

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Сами же все, сами...

    ]]>         <![CDATA[Ušakovs "Counter-Strike" turnīram atvēl 10 000 latu]]> http://nekur.lv/out/1671/477815?final=http%3A%2F%2Fchill.lv%2F2010%2F03%2F15%2Fusakovs-counter-strike-turniram-atvel-10-000-latu&from=rss Wed, 10 Mar 2010 14:39:09 +0200 http://nekur.lv/out/1671/477815
    Kiberspēļu festivāls notiks 27. un 28. martā Rīgas Mākslas telpā, un dalībnieki no Latvijas, Lietuvas kā arī Igaunijas sacentīsies divās spēļu disciplīnās - "Counter-Strike" un "FIFA 2010". "Riga eSports Festival" mājaslapa vēsta, ka turnīrs norisināšoties ar Rīgas domes un personīgi ar Nila Ušakova atbalstu.


    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no chill.lv

    ]]>
    Kiberspēļu festivāls notiks 27. un 28. martā Rīgas Mākslas telpā, un dalībnieki no Latvijas, Lietuvas kā arī Igaunijas sacentīsies divās spēļu disciplīnās - "Counter-Strike" un "FIFA 2010". "Riga eSports Festival" mājaslapa vēsta, ka turnīrs norisināšoties ar Rīgas domes un personīgi ar Nila Ušakova atbalstu.


    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no chill.lv

    ]]>         <![CDATA[Šķēles piedāvājums]]> http://nekur.lv/out/1882/477810?final=http%3A%2F%2Ffeedproxy.google.com%2F~r%2FCitaDiena%2F~3%2F0JnIlFHQiZg%2F&from=rss Mon, 15 Mar 2010 00:13:51 +0200 http://nekur.lv/out/1882/477810 Andra Šķēles tā dēvētā atgriešanās politikā nav atstājusi cerēto iespaidu uz vēlētājiem, un viņa mēģinājumi kompensēt politiskās uzmanības deficītu kļūst arvien izmisīgāki. Ceturtdien premjerministram Valdim Dombrovskim iesniegtie “priekšlikumi par neatliekamu rīcību” un prasība slēgt gan atsevišķu vienošanos starp Tautas partiju un Jauno laiku, gan arī kādu grandiozu līgumu ar visu Latvijas sabiedrību turpmākajiem pieciem gadiem, vienlaikus piedraudot citādi tūdaļ pat aiziet opozīcijā, liek domāt par pašnovērtējuma problēmu nomocīta pusaudža saucienu pēc palīdzības, darot kaut ko skandalozi izaicinošu un paša veselībai bīstamu. Daudz trokšņa, maz jēgas un satura.

    Brīdis kārtējam uzmanības pievēršanas pasākumam bija izvēlēts veiksmīgi — Dombrovska valdības gadskārta. “Šķēles piecgades plāns”, kas turpmāk TP pašslavināšanās kampaņā acīmredzot aizstās līdz anekdotei novazāto “Zalāna plānu”, ziņās bija līdzās Dombrovska atskaitei par valdības gada laikā padarīto.

    Taču tas arī viss. Lielākā daļa TP vadoņa pompozi pasniegto “priekšlikumu” ir paņemti no valdības pašlaik darīto un tuvākajai nākotnei ieplānoto darbu saraksta. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) pedantiski saskaitījis un aģentūrai LETA svētdien aprāda, ka valdība jau īsteno divdesmit no Šķēles trīsdesmit trim priekšlikumiem. Vēl septiņi, viņaprāt, esot nodeva priekšvēlēšanu cīņai. Bet atlikušie (tātad seši) esot apspriežami un “pēc būtības” atbalstāmi, kaut arī nekā “revolucionāra” tajos neesot.

    Tas jau kļuvis par Šķēles stilu — pasniegt citu idejas kā savas, apstulbinot publiku nevis ar šo ideju novitāti, bet gan ar valstī notiekošā nepārzināšanu.

    Piemēram, pērn septembrī TP sarīkotajā “atgriešanās” pieteikuma konferencē viens no Šķēles programmatiskajiem tolaik vēl “desmit punktiem” paredzēja, ka “jāpanāk tekošā konta pārpalikums”, kaut gan tobrīd Latvijai jau bija tekošā konta pārpalikums. Pēc tam partijas kongresā novembrī viņa vienīgie jēdzīgie priekšlikumi ekonomikas atveseļošanai bija — atbalstīt mikrouzņēmumu veidošanu un garantēt kredītus eksportētājiem, kaut gan valdība tolaik gan pirmo, gan otro jau darīja.

    Latvijas sabiedrībai galu galā nav tik svarīgi, kurš pirmais piedāvā darīt vajadzīgas lietas, ja tās tiek arī izdarītas, un Dombrovskis mierīgi varētu piekrist, ka — ļoti labi, īstenojam lielāko daļu no šiem 33 priekšlikumiem kopā, bet tos dažus, par kuriem nav vienprātības, kopā apspriežam. Taču ne jau ekonomika Šķēlem rūp, un pret šādas sadarbības iespēju viņš ir nodrošinājies ar prasību pildīt nevis izpildāmos “priekšlikumus neatliekamai rīcībai”, bet gan nevienai valdībai neizpildāmos “četrus fundamentālos”.

    Pats pirmais no tiem — “nevirzīt un neatbalstīt lēmumus par nodokļu paaugstināšanu” — nozīmē prasību valdībai atteikties no nodokļu politikas budžeta mērķu sasniegšanai un būtu pretrunā arī ar pašas TP aicinājumiem “pārcelt nodokļu slogu no ražošanas uz patēriņu”. Kā tad pārceltu, ja drīkstētu tikai samazināt? Atteikšanās no jebkādu nodokļu paaugstināšanas apvienojumā ar TP prasībām pazemināt tieši patēriņa nodokļus (piemēram, samazināt PVN viesnīcām un vispār atcelt recepšu medikamentiem) padarītu neizpildāmu arī citu Šķēles priekšlikumu — līdz 2014.gadam panākt bezdeficīta budžetu un nodrošināt parādu atdošanu starptautiskajiem aizdevējiem.

    Otrā no “fundamentālajām” prasībām — samazināt ministriju skaitu līdz deviņām un ar to ietaupīt 100 miljonus latu — ir vai nu vienkārši kārtējais blefs, vai nu kārtējo reizi totāla nekompetence. Visu ministriju centrālajiem aparātiem kopā ar Saeimu, Valsts prezidenta kanceleju un Valsts kanceleju šogad budžetā paredzēti 45 miljoni latu. Tā ka 100 miljonus neizdotos ietaupīt, pat pilnībā likvidējot valsts pārvaldi.

    Trešā prasība — iesniegt nākamā gada budžeta projektu Saeimā līdz 1.septembrim — ir pretrunā ar Likumu par budžeta un finanšu vadību, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts “iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību”. Proti, vēlēšanu gadā budžeta likumprojektu iesniegt drīkst tikai nākamā valdība nākamajai Saeimai.

    Ceturtais “fundamentālais” priekšlikums — slēgt kaut kādu “Sabiedrisko līgumu” ar darba devējiem un darba ņēmējiem, “ņemot par pamatu šo vienošanos”, proti, trīs iepriekšējās prasības, iznāk esam tukša runāšana bez jebkāda pamata.

    Nav iespējams nopietni attiekties arī pret tādiem Šķēles kā no PSKP piecgades plāniem patapinātiem “priekšlikumiem”, kā, piemēram, “Pasaules Bankas Biznesa vides indeksā divu līdz četru gadu laikā visos desmit rādītājos iekļūt valstu pirmajā desmitniekā pasaulē”, vai — lai darba devēji apņemas “paaugstināt darba ražīgumu”.

    Nav saprotams, kāpēc kādam vispār būtu jāslēdz kaut kādas vienošanās ar partiju, kura 1998.gadā solīja astoņu gadu laikā nodrošināt, lai divi vecāki, godīgi strādādami, var izaudzināt un izskolot trīs bērnus, šā termiņa beigās 2006.gadā dimdinoši apsolīja, ka būšot “septiņi trekni gadi”, līdz kamēr TP vairāk nekā desmit gadu gandrīz nepārtraukta atrašanās valdībā un pie tās stūres valsti noveda līdz bankrota robežai.

    Ar saviem tā dēvētajiem priekšlikumiem Šķēle kā ar pirkstu acī visiem iebaksta, ka viņam rūp nevis ekonomika, bet gan tikai paša politiskā ietekme, pat ja tās cena būtu atkal politisks haoss un tikko atgūtās, arvien trauslās ekonomiskās stabilitātes sagraušana. Turklāt viņam laikam vairs nemaz nerūp pat savas rīcības ticamība, tā ka pat šā “dokumenta” iesniegšanas process arī bija lēts farss — televīzijas kameru priekšā ar nopietnu ģīmi skaidrojis, ka nedrīkstot nevienam to rādīt, pirms nav parādījis Dombrovskim, Šķēle aizlēkšoja to atrādīt papriekš Šleseram un Lembergam.

    Tomēr nevar teikt, ka Šķēle vienmēr tikai melo un blefo. “Mēs piedāvājam parakstīt vienošanos ar premjeru, lai mēs būtu vienās pozīcijās valdībā,” viņš godīgi paziņo un piebilst: “Lai valstī būtu politiskā vienošanās un stabilitāte.”

    Tas tad arī ir darījums, ko viņš nesekmīgi cenšas panākt kopš savas “atgriešanās politikā” un tagad piedāvā Dombrovskim: ietekme uz valdības lēmumiem kā premjerministram, un nekādas atbildības par iepriekš sadarīto vai līdz vēlēšanām darāmo.

    Šādu “stabilitāti”, kad no paša labvēlības būtu atkarīga paša radīto problēmu novēršana, viņš 21.janvārī mēģināja panākt, torpedējot Saeimas pilnvarojumu valdībai turpināt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem, un ar blīkšķi izgāzās. Pašreizējais piedāvājums ir tipoloģiski tieši tāds pats — lai stabilitāte valdībā un valstī būtu atkarīga no Šķēles iespējas jebkurā brīdī situāciju destabilizēt. Viņa “priekšlikumi” ir faktiski piedāvājums Dombrovskim izvēlēties — vai nu TP čakarēs valdību tikai no iekšpuses, vai nu kopā ar Saskaņas centru un Šlesera “mācītājiem” arī no ārpuses.

    Taču draudi par TP aiziešanu no koalīcijas laikam gan ir kārtējais blefs. Jo tad izslīdētu no rokām Edgara Zalāna vadītās pašvaldību ministrijas apgūstamie Eiropas Savienības fondu 400 miljoni un arī Baibas Rozentāles vadītās veselības nozares milzīgie līdzekļi. Kam Šķēle vispār būtu vajadzīgs, ja vairs nevarētu ietekmēt naudas dalīšanu — vienīgo “biznesu”, ko labi prot? Uztaisīt citu valdību kopā ar Saskaņas centru un “mācītājiem” nevarētu, bet ar “zaļajiem zemniekiem”, kuri šajā valdībā jūtas ideāli pozicionējušies vēlēšanām, diezin vai izdotos sarunāt pat tad, ja izdotos pierunāt Lembergu.

    TP nevar ne aiziet no valdības, ne tajā palikt, un Šķēle acīmredzot šo situāciju risinās, reizē darot gan vienu, gan otru.

    Vispār jau ir vēl viena, politiski daudz pateicīgāka iespēja TP nodrošināt sev palikšanu gan Saeimā, gan pat valdībā arī pēc vēlēšanām, un to sniedz arī šis Šķēles priekšlikumu saraksts. Tie divdesmit seši no trīsdesmit trim priekšlikumiem, pret kuriem valdības partneriem nav iebildumu vai par kuriem tie ir gatavi diskutēt, gudram politiķim būtu iespēja parādīt saviem vēlētājiem gatavību strādāt viņu labā kopā ar valdības koalīcijas partneriem, kaut arī ne tās priekšgalā.

    Taču diezin vai varam to sagaidīt no Šķēles, kuram priekšstats par uzvaru kā savulaik senilajiem PSRS vadītājiem — ka pretinieks jāiznīcina, pat ja pašiem būtu jāaiziet bojā. Latvijas ceļu sen atpakaļ izdevās uzvarēt bez zaudējumiem, Jauno laiku pēc tam vairs ne, un tagad Šķēle turpinās šaut sev un savai partijai kājās, ja vien pie reizes varēs trāpīt arī JL un Dombrovskim.

    TP ministrus Šķēle trešdien diezin vai atsauks no valdības, taču kopā ar SC un LPP/LC turpmāk mēģinās darīt visu iespējamo, lai neļautu valdībai strādāt un izcūkotu budžetu. Zaudētāji būs visi, un pirmām kārtām Latvijas iedzīvotāji, taču nekāda cita piedāvājuma Latvijas sabiedrībai Šķēlem nav un acīmredzot vairs arī nebūs.

    di
    di

    0JnIlFHQiZg

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Cita Diena

    ]]>     Andra Šķēles tā dēvētā atgriešanās politikā nav atstājusi cerēto iespaidu uz vēlētājiem, un viņa mēģinājumi kompensēt politiskās uzmanības deficītu kļūst arvien izmisīgāki. Ceturtdien premjerministram Valdim Dombrovskim iesniegtie “priekšlikumi par neatliekamu rīcību” un prasība slēgt gan atsevišķu vienošanos starp Tautas partiju un Jauno laiku, gan arī kādu grandiozu līgumu ar visu Latvijas sabiedrību turpmākajiem pieciem gadiem, vienlaikus piedraudot citādi tūdaļ pat aiziet opozīcijā, liek domāt par pašnovērtējuma problēmu nomocīta pusaudža saucienu pēc palīdzības, darot kaut ko skandalozi izaicinošu un paša veselībai bīstamu. Daudz trokšņa, maz jēgas un satura.

    Brīdis kārtējam uzmanības pievēršanas pasākumam bija izvēlēts veiksmīgi — Dombrovska valdības gadskārta. “Šķēles piecgades plāns”, kas turpmāk TP pašslavināšanās kampaņā acīmredzot aizstās līdz anekdotei novazāto “Zalāna plānu”, ziņās bija līdzās Dombrovska atskaitei par valdības gada laikā padarīto.

    Taču tas arī viss. Lielākā daļa TP vadoņa pompozi pasniegto “priekšlikumu” ir paņemti no valdības pašlaik darīto un tuvākajai nākotnei ieplānoto darbu saraksta. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) pedantiski saskaitījis un aģentūrai LETA svētdien aprāda, ka valdība jau īsteno divdesmit no Šķēles trīsdesmit trim priekšlikumiem. Vēl septiņi, viņaprāt, esot nodeva priekšvēlēšanu cīņai. Bet atlikušie (tātad seši) esot apspriežami un “pēc būtības” atbalstāmi, kaut arī nekā “revolucionāra” tajos neesot.

    Tas jau kļuvis par Šķēles stilu — pasniegt citu idejas kā savas, apstulbinot publiku nevis ar šo ideju novitāti, bet gan ar valstī notiekošā nepārzināšanu.

    Piemēram, pērn septembrī TP sarīkotajā “atgriešanās” pieteikuma konferencē viens no Šķēles programmatiskajiem tolaik vēl “desmit punktiem” paredzēja, ka “jāpanāk tekošā konta pārpalikums”, kaut gan tobrīd Latvijai jau bija tekošā konta pārpalikums. Pēc tam partijas kongresā novembrī viņa vienīgie jēdzīgie priekšlikumi ekonomikas atveseļošanai bija — atbalstīt mikrouzņēmumu veidošanu un garantēt kredītus eksportētājiem, kaut gan valdība tolaik gan pirmo, gan otro jau darīja.

    Latvijas sabiedrībai galu galā nav tik svarīgi, kurš pirmais piedāvā darīt vajadzīgas lietas, ja tās tiek arī izdarītas, un Dombrovskis mierīgi varētu piekrist, ka — ļoti labi, īstenojam lielāko daļu no šiem 33 priekšlikumiem kopā, bet tos dažus, par kuriem nav vienprātības, kopā apspriežam. Taču ne jau ekonomika Šķēlem rūp, un pret šādas sadarbības iespēju viņš ir nodrošinājies ar prasību pildīt nevis izpildāmos “priekšlikumus neatliekamai rīcībai”, bet gan nevienai valdībai neizpildāmos “četrus fundamentālos”.

    Pats pirmais no tiem — “nevirzīt un neatbalstīt lēmumus par nodokļu paaugstināšanu” — nozīmē prasību valdībai atteikties no nodokļu politikas budžeta mērķu sasniegšanai un būtu pretrunā arī ar pašas TP aicinājumiem “pārcelt nodokļu slogu no ražošanas uz patēriņu”. Kā tad pārceltu, ja drīkstētu tikai samazināt? Atteikšanās no jebkādu nodokļu paaugstināšanas apvienojumā ar TP prasībām pazemināt tieši patēriņa nodokļus (piemēram, samazināt PVN viesnīcām un vispār atcelt recepšu medikamentiem) padarītu neizpildāmu arī citu Šķēles priekšlikumu — līdz 2014.gadam panākt bezdeficīta budžetu un nodrošināt parādu atdošanu starptautiskajiem aizdevējiem.

    Otrā no “fundamentālajām” prasībām — samazināt ministriju skaitu līdz deviņām un ar to ietaupīt 100 miljonus latu — ir vai nu vienkārši kārtējais blefs, vai nu kārtējo reizi totāla nekompetence. Visu ministriju centrālajiem aparātiem kopā ar Saeimu, Valsts prezidenta kanceleju un Valsts kanceleju šogad budžetā paredzēti 45 miljoni latu. Tā ka 100 miljonus neizdotos ietaupīt, pat pilnībā likvidējot valsts pārvaldi.

    Trešā prasība — iesniegt nākamā gada budžeta projektu Saeimā līdz 1.septembrim — ir pretrunā ar Likumu par budžeta un finanšu vadību, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts “iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību”. Proti, vēlēšanu gadā budžeta likumprojektu iesniegt drīkst tikai nākamā valdība nākamajai Saeimai.

    Ceturtais “fundamentālais” priekšlikums — slēgt kaut kādu “Sabiedrisko līgumu” ar darba devējiem un darba ņēmējiem, “ņemot par pamatu šo vienošanos”, proti, trīs iepriekšējās prasības, iznāk esam tukša runāšana bez jebkāda pamata.

    Nav iespējams nopietni attiekties arī pret tādiem Šķēles kā no PSKP piecgades plāniem patapinātiem “priekšlikumiem”, kā, piemēram, “Pasaules Bankas Biznesa vides indeksā divu līdz četru gadu laikā visos desmit rādītājos iekļūt valstu pirmajā desmitniekā pasaulē”, vai — lai darba devēji apņemas “paaugstināt darba ražīgumu”.

    Nav saprotams, kāpēc kādam vispār būtu jāslēdz kaut kādas vienošanās ar partiju, kura 1998.gadā solīja astoņu gadu laikā nodrošināt, lai divi vecāki, godīgi strādādami, var izaudzināt un izskolot trīs bērnus, šā termiņa beigās 2006.gadā dimdinoši apsolīja, ka būšot “septiņi trekni gadi”, līdz kamēr TP vairāk nekā desmit gadu gandrīz nepārtraukta atrašanās valdībā un pie tās stūres valsti noveda līdz bankrota robežai.

    Ar saviem tā dēvētajiem priekšlikumiem Šķēle kā ar pirkstu acī visiem iebaksta, ka viņam rūp nevis ekonomika, bet gan tikai paša politiskā ietekme, pat ja tās cena būtu atkal politisks haoss un tikko atgūtās, arvien trauslās ekonomiskās stabilitātes sagraušana. Turklāt viņam laikam vairs nemaz nerūp pat savas rīcības ticamība, tā ka pat šā “dokumenta” iesniegšanas process arī bija lēts farss — televīzijas kameru priekšā ar nopietnu ģīmi skaidrojis, ka nedrīkstot nevienam to rādīt, pirms nav parādījis Dombrovskim, Šķēle aizlēkšoja to atrādīt papriekš Šleseram un Lembergam.

    Tomēr nevar teikt, ka Šķēle vienmēr tikai melo un blefo. “Mēs piedāvājam parakstīt vienošanos ar premjeru, lai mēs būtu vienās pozīcijās valdībā,” viņš godīgi paziņo un piebilst: “Lai valstī būtu politiskā vienošanās un stabilitāte.”

    Tas tad arī ir darījums, ko viņš nesekmīgi cenšas panākt kopš savas “atgriešanās politikā” un tagad piedāvā Dombrovskim: ietekme uz valdības lēmumiem kā premjerministram, un nekādas atbildības par iepriekš sadarīto vai līdz vēlēšanām darāmo.

    Šādu “stabilitāti”, kad no paša labvēlības būtu atkarīga paša radīto problēmu novēršana, viņš 21.janvārī mēģināja panākt, torpedējot Saeimas pilnvarojumu valdībai turpināt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem, un ar blīkšķi izgāzās. Pašreizējais piedāvājums ir tipoloģiski tieši tāds pats — lai stabilitāte valdībā un valstī būtu atkarīga no Šķēles iespējas jebkurā brīdī situāciju destabilizēt. Viņa “priekšlikumi” ir faktiski piedāvājums Dombrovskim izvēlēties — vai nu TP čakarēs valdību tikai no iekšpuses, vai nu kopā ar Saskaņas centru un Šlesera “mācītājiem” arī no ārpuses.

    Taču draudi par TP aiziešanu no koalīcijas laikam gan ir kārtējais blefs. Jo tad izslīdētu no rokām Edgara Zalāna vadītās pašvaldību ministrijas apgūstamie Eiropas Savienības fondu 400 miljoni un arī Baibas Rozentāles vadītās veselības nozares milzīgie līdzekļi. Kam Šķēle vispār būtu vajadzīgs, ja vairs nevarētu ietekmēt naudas dalīšanu — vienīgo “biznesu”, ko labi prot? Uztaisīt citu valdību kopā ar Saskaņas centru un “mācītājiem” nevarētu, bet ar “zaļajiem zemniekiem”, kuri šajā valdībā jūtas ideāli pozicionējušies vēlēšanām, diezin vai izdotos sarunāt pat tad, ja izdotos pierunāt Lembergu.

    TP nevar ne aiziet no valdības, ne tajā palikt, un Šķēle acīmredzot šo situāciju risinās, reizē darot gan vienu, gan otru.

    Vispār jau ir vēl viena, politiski daudz pateicīgāka iespēja TP nodrošināt sev palikšanu gan Saeimā, gan pat valdībā arī pēc vēlēšanām, un to sniedz arī šis Šķēles priekšlikumu saraksts. Tie divdesmit seši no trīsdesmit trim priekšlikumiem, pret kuriem valdības partneriem nav iebildumu vai par kuriem tie ir gatavi diskutēt, gudram politiķim būtu iespēja parādīt saviem vēlētājiem gatavību strādāt viņu labā kopā ar valdības koalīcijas partneriem, kaut arī ne tās priekšgalā.

    Taču diezin vai varam to sagaidīt no Šķēles, kuram priekšstats par uzvaru kā savulaik senilajiem PSRS vadītājiem — ka pretinieks jāiznīcina, pat ja pašiem būtu jāaiziet bojā. Latvijas ceļu sen atpakaļ izdevās uzvarēt bez zaudējumiem, Jauno laiku pēc tam vairs ne, un tagad Šķēle turpinās šaut sev un savai partijai kājās, ja vien pie reizes varēs trāpīt arī JL un Dombrovskim.

    TP ministrus Šķēle trešdien diezin vai atsauks no valdības, taču kopā ar SC un LPP/LC turpmāk mēģinās darīt visu iespējamo, lai neļautu valdībai strādāt un izcūkotu budžetu. Zaudētāji būs visi, un pirmām kārtām Latvijas iedzīvotāji, taču nekāda cita piedāvājuma Latvijas sabiedrībai Šķēlem nav un acīmredzot vairs arī nebūs.

    di
    di

    0JnIlFHQiZg

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Cita Diena

    ]]>         <![CDATA[03/15/2010]]> http://nekur.lv/out/2075/477809?final=http%3A%2F%2Fwww.mildaslaiks.lv%2F2010%2F03%2F15%2F03152010%2F&from=rss Mon, 15 Mar 2010 00:00:00 +0200 http://nekur.lv/out/2075/477809 03/15/2010

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Mildas Laiks

    ]]>     03/15/2010

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Mildas Laiks

    ]]>         <![CDATA[Kia Optima 2011]]> http://nekur.lv/out/1979/477808?final=http%3A%2F%2Fwww.istyle.lv%2F2010%2F03%2F14%2Fkia-optima-2011%2F&from=rss Sun, 14 Mar 2010 23:43:40 +0200 http://nekur.lv/out/1979/477808 imagebutton.gif?url=http%3A%2F%2Fwww.istyle.lv%2F2010%2F03%2F14%2Fkia-optima-2011%2F

    Nākamais posms Kia transformāciju un projektēšanas jomā tiek atrādīts Ņujorkas auto izstādē 2010. Kia  Optima noteikti ir milzīgs solis uz priekšu. Pārsteigums bija uzzinot, ka Optimai nebūs V6 dzinēju, bet 2,4 litru vienrindas četru vārstu dzinējs. Pagaidām tehniskajā ziņā vairāk nekas nav zināms, iespējams varētu sekot turbo un hibrīda variantu izstrāde.

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no iStyle.lv

    ]]>     imagebutton.gif?url=http%3A%2F%2Fwww.istyle.lv%2F2010%2F03%2F14%2Fkia-optima-2011%2F

    Nākamais posms Kia transformāciju un projektēšanas jomā tiek atrādīts Ņujorkas auto izstādē 2010. Kia  Optima noteikti ir milzīgs solis uz priekšu. Pārsteigums bija uzzinot, ka Optimai nebūs V6 dzinēju, bet 2,4 litru vienrindas četru vārstu dzinējs. Pagaidām tehniskajā ziņā vairāk nekas nav zināms, iespējams varētu sekot turbo un hibrīda variantu izstrāde.

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no iStyle.lv

    ]]>         <![CDATA[“Nočnoj Dozor” ieradīsies Rīgā 16. martā]]> http://nekur.lv/out/588/477804?final=http%3A%2F%2Fgulags.wordpress.com%2F2010%2F03%2F14%2Fnocnoj-dozor-ieradisies-riga-16-marta%2F&from=rss Sun, 14 Mar 2010 23:35:46 +0200 http://nekur.lv/out/588/477804

    “Nočnoj Dozor” pieņēma lēmumu nosūtīt uz Rīgu savus pārstāvjus, lai novērotu 16. martā plānoto leģionāru gājienu, svētdien vēsta aģentūra “Regnum”.

    “Nočnoj Dozor” pauda gandarījumu, ka Rīgas dome šogad nolēma aizliegt leģionāru gājienu, tomēr atgādināja, ka pagājušajā gadā, neskatoties uz analoģisku aizliegumu, “Daugavas Vanagi” gājienu tomēr sarīkojuši. Policija to nav apturējusi, bet “antifašisti”, kuri mēģināja gājienam patraucēt, aizturēti.

    Atsaucoties uz mediju ziņām, aktīvisti norāda, ka “Daugavas Vanagi” arī šogad neslēpj savus nodomus sarīkot gājienu, neskatoties uz aizliegumu.

    Saistībā ar to, organizācija publiski informē sabiedrību un Iekšlietu ministriju, ka tā kopā ar Igaunijas antifašistisko organizāciju biedriem plāno “organizēti ierasties Rīgā 16. martā, lai vāktu informāciju par notiekošo”.

    Kā vēstīts, kustības “Nočnoj dozor” līderi Igaunijā tika apsūdzēti masu nekārtību organizēšanā 2007. gada aprīlī saistībā ar “Bronzas kareivja” pārvietošanu no Tallinas centra. Vēlāk tiesa viņus tomēr attaisnoja.

    Jau ziņots, ka Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu komisija aizliegusi visus Leģionāru piemiņas dienā 16.martā pieteiktos pasākumus. Komisija uzklausījusi pieteicējus un lēmumu pieņēmusi, vadoties no Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.

    Atteikumu rīkot gājienus un sapulces pie Brīvības pieminekļa saņēma biedrība “Daugavas vanagi Latvijā”, Jurijs Kotovs un biedrība “Latvijas Antifašistiskā komiteja,” kura vēlējās vienā laikā ar minētajām organizācijām rīkot sapulci pie Brīvības pieminekļa. “Daugavas vanagi Latvijā” pieļāva iespēju domes lēmumu pārsūdzēt, taču līdz otrdienas rītam tiesā sūdzības vēl nebija iesniegtas.

    Jau vairākus gadus 16. marts izraisa asas diskusijas gan sabiedrībā, gan politiskajās aprindās. Parasti katru gadu leģionāru atceres diena izceļas ar sadursmēm un nekārtībām starp pretēju viedokļu pārstāvjiem. Jau ierasts, ka šajā datumā Rīgas centru apsargā bruņotas policijas specvienības, kas rūpējas, lai starp pasākuma dalībniekiem neizceltos sadursmes.

    “Nočnoj Dozor” vietne


    Filed under: 16.marts

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no gulags.lv

    ]]>

    “Nočnoj Dozor” pieņēma lēmumu nosūtīt uz Rīgu savus pārstāvjus, lai novērotu 16. martā plānoto leģionāru gājienu, svētdien vēsta aģentūra “Regnum”.

    “Nočnoj Dozor” pauda gandarījumu, ka Rīgas dome šogad nolēma aizliegt leģionāru gājienu, tomēr atgādināja, ka pagājušajā gadā, neskatoties uz analoģisku aizliegumu, “Daugavas Vanagi” gājienu tomēr sarīkojuši. Policija to nav apturējusi, bet “antifašisti”, kuri mēģināja gājienam patraucēt, aizturēti.

    Atsaucoties uz mediju ziņām, aktīvisti norāda, ka “Daugavas Vanagi” arī šogad neslēpj savus nodomus sarīkot gājienu, neskatoties uz aizliegumu.

    Saistībā ar to, organizācija publiski informē sabiedrību un Iekšlietu ministriju, ka tā kopā ar Igaunijas antifašistisko organizāciju biedriem plāno “organizēti ierasties Rīgā 16. martā, lai vāktu informāciju par notiekošo”.

    Kā vēstīts, kustības “Nočnoj dozor” līderi Igaunijā tika apsūdzēti masu nekārtību organizēšanā 2007. gada aprīlī saistībā ar “Bronzas kareivja” pārvietošanu no Tallinas centra. Vēlāk tiesa viņus tomēr attaisnoja.

    Jau ziņots, ka Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu komisija aizliegusi visus Leģionāru piemiņas dienā 16.martā pieteiktos pasākumus. Komisija uzklausījusi pieteicējus un lēmumu pieņēmusi, vadoties no Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.

    Atteikumu rīkot gājienus un sapulces pie Brīvības pieminekļa saņēma biedrība “Daugavas vanagi Latvijā”, Jurijs Kotovs un biedrība “Latvijas Antifašistiskā komiteja,” kura vēlējās vienā laikā ar minētajām organizācijām rīkot sapulci pie Brīvības pieminekļa. “Daugavas vanagi Latvijā” pieļāva iespēju domes lēmumu pārsūdzēt, taču līdz otrdienas rītam tiesā sūdzības vēl nebija iesniegtas.

    Jau vairākus gadus 16. marts izraisa asas diskusijas gan sabiedrībā, gan politiskajās aprindās. Parasti katru gadu leģionāru atceres diena izceļas ar sadursmēm un nekārtībām starp pretēju viedokļu pārstāvjiem. Jau ierasts, ka šajā datumā Rīgas centru apsargā bruņotas policijas specvienības, kas rūpējas, lai starp pasākuma dalībniekiem neizceltos sadursmes.

    “Nočnoj Dozor” vietne


    Filed under: 16.marts

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no gulags.lv

    ]]>         <![CDATA[Kļūt par…]]> http://nekur.lv/out/1695/477803?final=http%3A%2F%2Fblocknot.lv%2F%3Fp%3D435&from=rss Sun, 14 Mar 2010 23:19:51 +0200 http://nekur.lv/out/1695/477803

    „Es vēlētos aiziet pie dzīvniekiem…

    Tie ir tik rāmi un pieticīgi. Tie neguļ bez miega tumsā un nesūdzas par saviem grēkiem. Tie nepielūdz savus senčus, kas dzīvojuši pirms tūkstoš gadiem.

    Neviens no tiem uz visas zemes nav godāts vai nelaimīgs.”
    (Valts Vitmens)

    Pirmoreiz izlasīju citātu, kamēr skolotāja to vēl rakstīja uz tāfeles. Es nodomāju, ka piekrītu. Skolotāja vēlāk teica, ka viņu šis citāts uzrunā, tātad arī viņa piekrīt šiem vārdiem. Mana dabiskā vajadzība atrast visus argumentus lai apšaubītu kāda viedokli ieslēdzās. Taču pirms es paspēju īsti apdomāt dzīvniekus, es sāku domāt par to, ko domā mani klasesbiedri. Un es esmu pārliecināta, ka lielākā daļa uzrakstīt, ka citātam piekrīt, tikai tāpēc, ka skolotāja tā teica un viņi nemaz neapdomāja šos vārdus no citas puses. Iespējams, ja skolotāja būtu teikusi, ka V.Vitmena viedoklis ir galīgi garām, arī skolēni automātiski domātu citādāk. Manuprāt, tas ir tāds, kā iespaids, ko skolotāja – visvarenā persona skolā, atstāj uz mums, vienkārši skolēniem. Bet tas ir tikai mans viedoklis. Tas tā, ievadam.

    V.Vitmens rakstīja, ka gribētu līdzināties dzīvniekiem, un cik tie ir daudz labāki par mums, cilvēkiem, jo redz nav nelaimīgi, nepielūdz senčus un nedara vēl visādas lietas, pie kurām mēs esam pieraduši. Tas nav slikti, taču, manuprāt, nedaudz negodīgi pret pašiem dzīvniekiem. Kā viņš zina, ka kāds zvērs neguļ naktī bez miega domājot par kādu, vai atceroties kaut ko. Un ja patiešām neguļ, tad kāpēc rakstnieks grib kļūt par tam līdzīgu??

    Gulēt naktī bez miega ir kaut kas tik brīnišķīgs. Atslābināties un domāt par dienas gaitām. Domāt par jebko. Vai citreiz, kad nevar iemigt, jo kāds maisās pa domām pilnīgi ignorēdams to, ka tev nāk raudiens un, ka vēlies lai viņš liek tevi mierā. Kāpēc rakstnieks neapbrīno to? Cik daudz nakšu, es esmu pavadījusi nomodā, domājot, priecājoties, vai pārdzīvojot dēļ kāda? Tas varbūt izklausās skumji, bet es šo sajūtu neatdotu ne par ko visā pasaulē. Sajūtu, kad tu tiecies pēc kāda, ilgojies, mīli. Kad sēžot uz palodzes, skatoties zvaigznēs, tu gaidi kādu krītošu lai ar visu dvēseli varētu vēlēties kaut šis kāds tev būtu blakus. Vai arī vienkārši nevari iemigt, jo esi pārāk uztraucies par to, ko vilksi uz randiņu rīt. Tā ir labākā sajūta pasaulē. Tā norāda, ka tu esi dzīvs.

    Dzīvnieks nav tik attīstīts kā cilvēks. Ne fiziski, ne arī domāšanā. Vai arī vismaz mums tā liekas, jo neviens īsti nav nolasījis zvēra domas. Varbūt tas domā tāpat kā mēs? Bet pat ja tā ir, tas noteikti nevar darīt daudzas lietas, kas mums nav liegtas, pat ja domā ar tūkstošreiz jaudīgākām smadzenēm, jo tā daba ir iekārtojusi. Neskatoties uz to, mēs tāpat ieži vien no rītiem vēlāmies, kaut mēs būtu kaķi un nebūtu jāiet uz skolu, vai kaut mēs būtu suņi, un varētu gulēt visu dienu. Šai darba dienas rītā mums neienāk prātā, ka Svētdien varēsim gulēt tik ilgi, kamēr mums plakstiņi saaugs, bet kaķis, kaut no ādas izlīzdams, nekad neaizies uz skolu.
    Cilvēks ir radies no dzīvniekiem. Tas ir evolūcijas process, kuru joprojām zinātnieki apbrīno. Es apbrīnoju. Kāpēc lai kāds uz šīs pasaules vēlētos atgriezt šo procesu? Kļūt par zvēru? Neskatīties filmas, neklausīties mūziku, neredzēt pasauli visās tās krāsās, neklačot ar draugiem, velns ar ārā, neskūpstīties?! Kurš zvērs var atrast citu zvēru, aizvest to uz Vecrīgu, nopirkt tam rozi, un tad skūpstīt tik kaislīgi, ka abiem sirdis pa muti izlec ārā?! Neviens!

    Cilvēkam ir forša dzīve. Lai saka ko grib, bet jebkurš cilvēks uz pasaules var savu dzīvi padarīt par labāko visumā. Mēs taču varam tik daudz. Mēs vienkārši esam ieciklējušies uz lielām lietām, kā naudas trūkums, kā problēmas darbā, ka mēs vienkārši nepamanām maziņās lietas, kas ir turpat, mūsu acu priekšā. Un es to nesaku, lai izklausītos pēc pārgudras dzīves grāmatas, kas māca dzīvot pozitīvi. Es to saku tāpēc, ka… es nezinu. Es vakar redzēju filmu „Zombijzeme” Filma ir par pusi, kurš dzīvo pasaulē ko pārņēmuši zombiji, baidās no visa, kas kustas un izdzīvo tikai pateicoties savam likumu sarakstam. Viens no likumiem – „Izbaudīt mazās lietiņas.” Tik tiešām… Mēs varam bēdāties par to, ka simpātija nepievērš mums uzmanību, ka rozēm ir ērkšķi, vai arī mēs varam aiziet uz pa piecīti nopirkt gumijniekus un izskriet ārā bradāt pāri slapjdraņķim gluži kā bradājot pāri savām problēmām.
    Izbaudīt mazās lietiņas…

    Es negribu kļūt par dzīvnieku. Man patīk mana dzīve. Neskatoties uz to, ka man ir dīvainākie, neizprotamākie un sarežģītākie vecāki pasaulē, neskatoties uz to, ka man patstāvīgi sanāk sevi samocīt , jo man vienmēr iepatīkas visnepareizākie cilvēki, man patīk mana dzīve. Un man patīku es pati. Un ja pienāks brīdis, kad mani neviens nemīlēs… Ko es muldu? Mani vienmēr mīlēs. Jo es pati sevi mīlu. Un kamēr tas tā ir, varbūt viņi to nesaprot, neaptver vai neatzīst, kaut kādā mērā mani mīl arī visi apkārtējie.
    Lai jums jauka dzīve     :)

    (Domraksts literatūrā)

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no The place to speak my mind ;]

    ]]>

    „Es vēlētos aiziet pie dzīvniekiem…

    Tie ir tik rāmi un pieticīgi. Tie neguļ bez miega tumsā un nesūdzas par saviem grēkiem. Tie nepielūdz savus senčus, kas dzīvojuši pirms tūkstoš gadiem.

    Neviens no tiem uz visas zemes nav godāts vai nelaimīgs.”
    (Valts Vitmens)

    Pirmoreiz izlasīju citātu, kamēr skolotāja to vēl rakstīja uz tāfeles. Es nodomāju, ka piekrītu. Skolotāja vēlāk teica, ka viņu šis citāts uzrunā, tātad arī viņa piekrīt šiem vārdiem. Mana dabiskā vajadzība atrast visus argumentus lai apšaubītu kāda viedokli ieslēdzās. Taču pirms es paspēju īsti apdomāt dzīvniekus, es sāku domāt par to, ko domā mani klasesbiedri. Un es esmu pārliecināta, ka lielākā daļa uzrakstīt, ka citātam piekrīt, tikai tāpēc, ka skolotāja tā teica un viņi nemaz neapdomāja šos vārdus no citas puses. Iespējams, ja skolotāja būtu teikusi, ka V.Vitmena viedoklis ir galīgi garām, arī skolēni automātiski domātu citādāk. Manuprāt, tas ir tāds, kā iespaids, ko skolotāja – visvarenā persona skolā, atstāj uz mums, vienkārši skolēniem. Bet tas ir tikai mans viedoklis. Tas tā, ievadam.

    V.Vitmens rakstīja, ka gribētu līdzināties dzīvniekiem, un cik tie ir daudz labāki par mums, cilvēkiem, jo redz nav nelaimīgi, nepielūdz senčus un nedara vēl visādas lietas, pie kurām mēs esam pieraduši. Tas nav slikti, taču, manuprāt, nedaudz negodīgi pret pašiem dzīvniekiem. Kā viņš zina, ka kāds zvērs neguļ naktī bez miega domājot par kādu, vai atceroties kaut ko. Un ja patiešām neguļ, tad kāpēc rakstnieks grib kļūt par tam līdzīgu??

    Gulēt naktī bez miega ir kaut kas tik brīnišķīgs. Atslābināties un domāt par dienas gaitām. Domāt par jebko. Vai citreiz, kad nevar iemigt, jo kāds maisās pa domām pilnīgi ignorēdams to, ka tev nāk raudiens un, ka vēlies lai viņš liek tevi mierā. Kāpēc rakstnieks neapbrīno to? Cik daudz nakšu, es esmu pavadījusi nomodā, domājot, priecājoties, vai pārdzīvojot dēļ kāda? Tas varbūt izklausās skumji, bet es šo sajūtu neatdotu ne par ko visā pasaulē. Sajūtu, kad tu tiecies pēc kāda, ilgojies, mīli. Kad sēžot uz palodzes, skatoties zvaigznēs, tu gaidi kādu krītošu lai ar visu dvēseli varētu vēlēties kaut šis kāds tev būtu blakus. Vai arī vienkārši nevari iemigt, jo esi pārāk uztraucies par to, ko vilksi uz randiņu rīt. Tā ir labākā sajūta pasaulē. Tā norāda, ka tu esi dzīvs.

    Dzīvnieks nav tik attīstīts kā cilvēks. Ne fiziski, ne arī domāšanā. Vai arī vismaz mums tā liekas, jo neviens īsti nav nolasījis zvēra domas. Varbūt tas domā tāpat kā mēs? Bet pat ja tā ir, tas noteikti nevar darīt daudzas lietas, kas mums nav liegtas, pat ja domā ar tūkstošreiz jaudīgākām smadzenēm, jo tā daba ir iekārtojusi. Neskatoties uz to, mēs tāpat ieži vien no rītiem vēlāmies, kaut mēs būtu kaķi un nebūtu jāiet uz skolu, vai kaut mēs būtu suņi, un varētu gulēt visu dienu. Šai darba dienas rītā mums neienāk prātā, ka Svētdien varēsim gulēt tik ilgi, kamēr mums plakstiņi saaugs, bet kaķis, kaut no ādas izlīzdams, nekad neaizies uz skolu.
    Cilvēks ir radies no dzīvniekiem. Tas ir evolūcijas process, kuru joprojām zinātnieki apbrīno. Es apbrīnoju. Kāpēc lai kāds uz šīs pasaules vēlētos atgriezt šo procesu? Kļūt par zvēru? Neskatīties filmas, neklausīties mūziku, neredzēt pasauli visās tās krāsās, neklačot ar draugiem, velns ar ārā, neskūpstīties?! Kurš zvērs var atrast citu zvēru, aizvest to uz Vecrīgu, nopirkt tam rozi, un tad skūpstīt tik kaislīgi, ka abiem sirdis pa muti izlec ārā?! Neviens!

    Cilvēkam ir forša dzīve. Lai saka ko grib, bet jebkurš cilvēks uz pasaules var savu dzīvi padarīt par labāko visumā. Mēs taču varam tik daudz. Mēs vienkārši esam ieciklējušies uz lielām lietām, kā naudas trūkums, kā problēmas darbā, ka mēs vienkārši nepamanām maziņās lietas, kas ir turpat, mūsu acu priekšā. Un es to nesaku, lai izklausītos pēc pārgudras dzīves grāmatas, kas māca dzīvot pozitīvi. Es to saku tāpēc, ka… es nezinu. Es vakar redzēju filmu „Zombijzeme” Filma ir par pusi, kurš dzīvo pasaulē ko pārņēmuši zombiji, baidās no visa, kas kustas un izdzīvo tikai pateicoties savam likumu sarakstam. Viens no likumiem – „Izbaudīt mazās lietiņas.” Tik tiešām… Mēs varam bēdāties par to, ka simpātija nepievērš mums uzmanību, ka rozēm ir ērkšķi, vai arī mēs varam aiziet uz pa piecīti nopirkt gumijniekus un izskriet ārā bradāt pāri slapjdraņķim gluži kā bradājot pāri savām problēmām.
    Izbaudīt mazās lietiņas…

    Es negribu kļūt par dzīvnieku. Man patīk mana dzīve. Neskatoties uz to, ka man ir dīvainākie, neizprotamākie un sarežģītākie vecāki pasaulē, neskatoties uz to, ka man patstāvīgi sanāk sevi samocīt , jo man vienmēr iepatīkas visnepareizākie cilvēki, man patīk mana dzīve. Un man patīku es pati. Un ja pienāks brīdis, kad mani neviens nemīlēs… Ko es muldu? Mani vienmēr mīlēs. Jo es pati sevi mīlu. Un kamēr tas tā ir, varbūt viņi to nesaprot, neaptver vai neatzīst, kaut kādā mērā mani mīl arī visi apkārtējie.
    Lai jums jauka dzīve     :)

    (Domraksts literatūrā)

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no The place to speak my mind ;]

    ]]>         <![CDATA[Tirgotāju asociācija: veiksmīgāka varētu būt Barona ielas pārveidošana par gājēju ielu]]> http://nekur.lv/out/1015/477801?final=http%3A%2F%2Fdb.lv%2Fr%2F459-tirdznieciba%2F219472-tirgotaju-asociacija-veiksmigaka-varetu-but-barona-ielas-parveidosana-par-gajeju-ielu&from=rss Sun, 14 Mar 2010 22:53:00 +0200 http://nekur.lv/out/1015/477801 Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no db.lv - Visi raksti

    ]]>     Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no db.lv - Visi raksti

    ]]>         <![CDATA[Aivars Slucis]]> http://nekur.lv/out/196/477799?final=http%3A%2F%2Fwww.tribine.lv%2Fzinas%2FAivars-Slucis%2F15383&from=rss Sun, 14 Mar 2010 22:49:40 +0200 http://nekur.lv/out/196/477799 Aivars G 0 komentāri

    Kas jūs esat, doktor Aivar Sluci?

    Apmeklējot grāmatnīcu, pamanīju viltuspatriotiskā publicista un nu jau bijušā Latvijas Radio žurnālista A.Skalberga nule izdoto viņa jauno grāmatu Kapteiņa gars. Pēc neilgām pārdomām nolēmu to nopirkt, lai uzzinātu, ko tad šoreiz viņš sliktu būs par mani uzrakstījis. Šai ziņā izrādījos kļūdījies, jo par mani jaunajā Skalberga grāmatelē nebija vairs ne vārda. Nezinu, kas būtu licis viņam kļūt pret manu personu tik atturīgam – vai nu aptrūkās rakstāmā materiāla, vai arī nobijās no pretspara, ko es viņam savulaik devu gan avīzē „DDD”, gan arī daudzos interneta portālos. Toties manu uzmanību piesaistīja cits mans vārda brālis, ko autors diezgan plaši piemin – ASV dzīvojošais latvietis, ārsts, mecenāts un publicists Aivars Slucis.
    Ja nacionālistu vidē pavaicātu kādam, kurš ir bijis tas cilvēks, kas pirmais organizēja konkursu jauniešiem par nepieciešamību veikt Latvijas dekolonizāciju, tad esmu pārliecināts, ka vairums atbildētu nepārprotami: „Tas taču ir visiem zināmais Aivars Garda, kurš gan cits vēl!”. Diemžēl viņi tādējādi būtu kļūdījušies. Nekādā ziņā nemēģinot noliegt un noniecināt A.Gardas k-ga pūliņus dekolonizācijas idejas popularizēšanā un īstenošanā dzīvē, tomēr esmu spiests atzīmēt, ka viņš nebija pirmais, kurš nolēma reklamēt tautā šo politisko procesu ar jauniešu domrakstu konkursa palīdzību. Gardas k-gs savu konkursu organizēja 2001. gadā, bet jau 1995. gadā ASV latvietis, Dr.Aivars Slucis bija organizējis savu konkursu ar analogu ideju. Tajā bija paredzēta tikai viena balva, bet ar tiem laikiem gana iespaidīgu naudas summu – 500 Ls. Šo balvu saņēma konkursa uzvarētājs, plaši pazīstamās dokumentālās filmas Padomju stāsts režisors Edvīns Šņore. Atzīšos, ka es, toreiz būdams DPU students, arī klusībā kāroju piedalīties šajā konkursā, tomēr galu galā savu darbu uz to tā arī neaizsūtīju. Šobrīd man pat pašam ir grūti strikti viennozīmīgi izskaidrot, kāpēc es toreiz tā rīkojos. Tam nebija viens iemesls, bet gan vesels iemeslu kopums – gan laika trūkums (jo mācību procesu es uztvēru gana nopietni), gan zināma veida nedrošība, pārliecības trūkums par spējām gūt uzvaru (tolaik politiskajos notikumos piedalījos pasīvi – rūpīgi vēroju visus procesus no malas, bet pats tajos neiesaistījos), gan, protams, arī zināma deva slinkuma... Šā vai tā es no sirds priecājos par šāda konkursa esamību, atzinīgi novērtēju arī tā uzvarētāja darbu un, protams, visvairāk jūsmoju par to, ka ir atradies tāds drosmīgs cilvēks, kurš šādu konkursu ir organizējis. A.Sluča vārds nebija svešs man arī pirms tam, biju lasījis viņa publikācijas avīzēs Neatkarīgā cīņa, Lauku avīze, Pilsonis-Pavalstnieks, Nacionālā Neatkarība...u.c. Neslēpšu, ka lielā mērā šis cilvēks kļuva man par sava veida politisko skolotāju, lasīju un priecājos, cik gan precīzi mans vārda brālis ir izklāstījis arī manis paša domas. Tiem cilvēkiem, kas savas mazgadības dēļ toreiz nebija iepazinušies ar šīm publikācijām, varu īsumā paskaidrot, ka tās saturā bija ļoti līdzīgas tam, ko tagad raksta Aivars Garda, vienīgi tajās netika pieminēta Dzīvās Ētikas Mācība, ko acīmredzot A.Sluča k-gs nepazina. Tomēr uzskatu, ka tādēļ A.Sluča publikācijas nebija mazāk vērtīgas par patlaban A.Gardas rakstīto. Šo faktu spilgti apliecināja kaut vai dusmas, ko tās izsauca okupantu presē – ne tikai valsts, bet arī rajona un pilsētas (t.sk., protams, arī Daugavpils) mēroga avīzēs.
    Drīzumā pēc šī konkursa norises tika izveidots tā sauktais Klubs 415, kam par nosaukumu kalpoja A.Sluča uzticības personas Latvijā – fotogrāfa, rakstnieka un publicista Gunāra Birkmaņa - pasta adrese – abonenta kastītes numurs kādā no Rīgas pasta nodaļām, uz kurieni tad arī vajadzēja sūtīt konkursa darbus. G.Birkmaņa k-gs bija nolēmis vienot konkursā piedalījušos jauniešus, lai tie arī turpmāk turpinātu izplatīt dekolonizācijas nepieciešamības ideju tautā un tādejādi veicinātu tās īstenošanu dzīvē. Diemžēl ne visi konkursa dalībnieki izrādīja vēlēšanos turpināt darboties šajā virzienā, daži atklāti pateica, ka rakstījuši tikai naudas balvas dēļ, bet vispār viņus politika interesējot tikai kā karjeras iespēja, tāpēc viņi stāšoties naudīgās un varu nesošās partijās, piemēram, Latvijas ceļā. (To pašu gan var arī teikt par daļu no A.Gardas organizētā konkursa dalībniekiem). Tas sarūgtināja A.Sluci, kurš paziņoja, ka turpmāk tamlīdzīgus konkursus vairs nerīkošot, bet vienkārši piešķiršot naudas balvas tiem, kas paši pēc savas iniciatīvas, negaidot atalgojumu, būs jau parādījuši sevi kā patriotiskus cīnītājus par dekolonizāciju.
    Kad es 1997. gadā beidzot pats uzsāku politisko darbību, publicējoties laikrakstos, t.sk. arī avīzē Nacionālā Neatkarība, G.Birkmanis izrādīja atsaucību maniem rakstiem, sūtīja man Kluba 415 ražotās patriotiskās aploksnes, uzlīmes un pastkartes, iepazīstināja ar patriotisko literatūru (t.sk., viņa paša sarakstītajām grāmatām), kuras izdošanu bija finansējis A.Sluča kungs. Mana cieņa pret šo ASV tautieti ar to, protams, tikai pieauga, bet vienlaikus es brīnījos, kāpēc viņš joprojām atbalsta viltusnacionālo partijeli T/B, kas, manuprāt, jau 1995. gada nogalē bija nodevusi savu vēlētāju intereses, iesaistoties bārdainā ierāvēja A.Šķēles izveidotajā valdībā un tādejādi lielā mērā pati atteikdamās no savas sākotnēji izvirzītās nacionālās programmas. Es uzskatīju, ka jāveido tās vietā cits, patiesi nacionāls spēks, un gribēju par to pārliecināt arī A.Sluci. Dabūjis no G.Birkmaņa k-ga šī cilvēka adresi, es viņam aizsūtīju vairākas lappuses garu vēstuli, uz kuru es diemžēl nekādu atbildi nesaņēmu. Toreiz es nospriedu, ka nevar būt, ka šāds krietns, patriotisks cilvēks būtu nolēmis mani nepieklājīgi ignorēt un nesniegt atbildi. Nolēmu, ka laikam mana vēstule šo kungu nav sasniegusi un nozudusi Latvijas vai ASV pasta džungļos. Lūdzu G.Birkmanim, lai viņš pie iespējas pajautā, vai A.Slucis ir saņēmis manu vēstuli. Viņš it kā apsolīja to izdarīt, bet tā arī man nekādu informāciju šai sakarā nesniedza. Vēl pēc gada nu jau apvienotā partija „TB/LNNK” nosprieda, ka tāds ekstrēmistisks laikraksts kā „Nacionālā Neatkarība” tikai bojā tās tēlu ārvalstu acīs un apdraud G.Krasta valdības stabilitāti, tādēļ nolēma avīzi slēgt. Vairāki „TB” ierindas biedri nevēlējās ar šo faktu samierināties, tādēļ uzsāka izdot paši savu avīzi ar nosaukumu Latvietis Latvijā. Tas sadusmoja tēbistu spices vīrus, kuri par „šķeltniecisku darbību” nekavējoties izslēdza no savām rindām jaunās avīzes redaktoru un izdevēju Leonardu Inkinu līdz ar viņa draugu un domubiedru Laimoni Gedroviču. Šāda varturu rīcība mani nemaz neizbrīnīja, sen jau vairs neticēju TB/LNNK un neko labu no tās vadoņiem negaidīju. Biju pārliecināts, ka atradīsies Īsti Patrioti, kas palīdzēs iznākt un noturēties Latvietim. Pirmkārt jau šinī ziņā cerības liku uz to pašu A.Sluča kungu, par ko teicu arī L.Inkinam. Un tad es negaidot uzzināju, ka A.Slucim jaunais laikraksts nemaz tik ļoti nepatīk un ka viņš nesteigšoties tam sniegt savu atbalstu. Uz manu jautājumu – kāpēc, saņēmu nenoteiktu atbildi, ka tam esot vairāki iemesli: gan tas, ka avīze aicinot solidarizēties ar ārzemju nacionālistiem (G.Lauku, E.Cundeli...u.c.), gan tas, ka avīze lietojot vārdu „žīds”, bet vajagot „ebrejs” (visai dīvaini ko tādu dzirdēt no trimdā, nevis LPSR dzīvojoša tautieša), ka nekādā ziņā nedrīkstot citēt nevienu rindu no „briesmīgās” grāmatas Mein Kampf, ka tautisko lenti – Lielvārdes jostas fragmentu – ar Ugunskrustiem uz tās ārzemēs varot „nepareizi saprast”, ka neesot labi kritizēt ASV ārpolitiku, kā to darīja šinī laikrakstā cits ārzemju tautietis Kārlis Rebiņš...utt., u.tjp. Tad es arī pirmoreiz izdzirdēju izskanam baumas, ka A.Slucis politiskajā darbībā izmantojot ne vien savu, bet arī cionistu doto naudiņu. (Jāatzīstas, es arī agrāk biju visai izbrīnīts par to, ka šim kungam ir tik daudz naudas, lai sponsorētu gan apmaksātu politisko reklāmu lielajos ASV laikrakstos, gan sniegtu materiālu palīdzību medikamentu un iekārtu iegādei Latvijas slimnīcām. Zināju jau, ka ASV ārsti pelna nesalīdzināmi vairāk kā Latvijā, un tomēr – pat priekš ASV ārsta, nevis baņķiera, Sluča tērētās naudas summas likās ļoti iespaidīgas.) Nu tagad man zināmā mērā radās skaidrība par šī kunga politisko nostāju – tā varēja būt nacionāla tiktāl, cik tas netraucēja Cionas gudro plāniem pārņemt kundzību pasaulē. Minētais fakts mani, protams, ļoti sarūgtināja, tomēr es turpināju uzskatīt, ka Sluča kungu šī iemesla dēļ nevajag norakstīt, jo visi cilvēki jau nekad nedomās vienādi, bet vajag meklēt to, kas mūs vieno, nevis šķir, un šinī gadījumā kopīgais varētu būt mūsu vēlme panākt Latvijas dekolonizāciju.
    Laikam ritot, 2000. gadā savu politisko darbību uzsāka arī A.Gardas kungs, kuram izdevās dabūt savā pusē vairākas Kultūras Akadēmijas studentes, un nu jau kopīgi šie cilvēki turpināja aktīvu cīņu par Latvijas dekolonizāciju, par kuru jau faktiski neviens vērā ņemams politiskais spēks Latvijā vairs neiestājās. Sākotnēji A.Sluča kungs, kā jau biju to gaidījis, atbalstīja A.Gardas k-gu, vairākas tā dēvētās Gardas meitenes saņēma no viņa arī naudas prēmijas. Diemžēl A.Gardam savu sabiedrisko rosību arvien aktivizējot, iestājoties LNF rindās un pārņemot tās vadību, sākot izdot laikrakstu „DDD”, viņa un t.s. Gardas meiteņu attiecības ar A.Sluci kļuva arvien vēsākas, līdz beidzot sakari viņu starpā vispār izbeidzās. Tai pat laikā man nācās dzirdēt, ka A.Slucis regulāri braucot uz Latviju, tiekoties ar dažādiem cilvēkiem un politisko partiju (kustību) pārstāvjiem, tomēr ne biedrības „Latvietis” (kas tapa uz avīzes Latvietis Latvijā lasītāju bāzes), ne Latvijas Nacionālās Frontes locekļu to vidū neesot. Kad vaicāju A.Gardam, kāpēc A.Slucis nemēģina ar viņu tikties, Gardas k-gs tikai neizpratnē raustīja plecus, tai pat laikā sakot, ka tā ir paša Sluča kunga izvēle, ar ko tikties, un ja nu šis kungs Aivaru Gardu par gana patriotisku neuzskata, tad viņš jau nu nesākšot pierādīt pretējo un mēģināt iespaidot A.Sluča nostāju sev par labu.
    Gadu gaitā arvien mazāk man gadījās dzirdēt par A.Sluča politisko darbību, un es klusībā pie sevis smīkņāju, domādams, ka laikam šis kungs ir nolēmis „nodot stafeti” savam vārdabrālim A.Gardam un varbūt pat A.Gedroicam. Šķiet, ka 2003. gada nogalē, kad laikraksts Latvietis Latvijā pirmoreiz nokļuva uz bankrota sliekšņa, tas saņēma nelielu materiālu palīdzību no G.Birkmaņa, kurš gan vienlaikus sūkstījās, ka nezinot, vai sponsors (A.Slucis) būšot apmierināts ar šādu viņa dotās naudas izlietojumu. Laika gaitā tas tomēr minēto avīzi no bankrota nepaglāba, un pēc pāris gadiem tā pārstāja iznākt. Tās vietā stājās laikraksts „DDD”, kurā sāka publicēties daudzi cilvēki, kas līdz bija publicējušies „LL”. Ar Dievpalīgu šī avīze pastāv vēl joprojām. Nezinu, vai A.Slucis lasa šo avīzi, lai gan droši vien zina par tās eksistenci. Katrā ziņā viņš tā arī joprojām nav izrādījis interesi par sakaru uzturēšanu ar saziņas līdzekli, kas praktiski patlaban vienīgais kā Latvijā, tā ārpus tās aktīvi propagandē Latvijas dekolonizācijas nepieciešamību. Toties ir droši zināms, ka šis kungs ar simpātijām raugās uz viltusnacionālo partijeli Visu Latvijai, tiekas ar tās līderiem, ir arī sniedzis interviju šīs partijas mājas lapai (skat. http://www.nacionalisti.lv/raksts/276/BLOGS/Intervija+ar+Aivaru+Sluci/). Vai viņš nav dzirdējis, ka „VL” vadonis Raivis Dzintars, kā arī vairāki viņa līdzbiedri, uzskata A.Gardu par ekstrēmistu, ar kuru viņiem nevarot sanākt kopdarbība, jo Gardas k-gam esot pārāk stingra nostāja dekolonizācijas jautājumā? Vai pašam Slucim tā arī ir kļuvusi vājāka? Tie ir jautājumi, uz kuriem es diemžēl nevaru saņemt atbildi, jo man nav iespēju aprunāties ar šo kungu.
    Zinot A.Sluča un partijas Visu Latvijai siltās attiecības, es nebūtu bijis pārsteigts, ja pēkšņi atklātu, ka šis kungs ir iestājies minētajā partijā un varbūt pat taisās no tās kandidēt. Tomēr raksta sākumā minētajā Skalberga grāmatā uzzināju ko citu – 2009. gadā A.Slucis esot iestājies Pilsoniskajā savienībā. Viņš esot izstrādājis speciālu programmu, kā partijai strādāt, lai iegūtu vēlētāju uzticību; tajā esot bijis daudz progresīvu ideju. Viņš sadarbojoties ar partijas priekšsēdi G.V. Kristovski un gatavojoties 10.Saeimas vēlēšanām (izcēlums mans – A.G.). Redz, kā! Tātad, visticamāk A.Slucis startēs vēlēšanās no partiju apvienības „Vienotība”, kurā nu ir iekļāvusies „patriota” Kristovska vadītā „PS” (starp citu, G.V.Kristovskis no avīzes „DDD” baidās vairāk kā velns no krusta un ir kategoriski atteicies sniegt tai interviju). Kas pašlaik nosaka toni šajā partiju apvienībā, ir zināms – tā ir sorosiešu laikraksteļa „Diena” bijusī redaktore S.Ēlerte ar saviem palīgiem. Būtībā šī apvienība ir radīta, lai kārtējo reizi nozvejotu lētticīgo latvietīšu balsis, kuri savā naivumā domās, ka balso par nacionāļiem, bet īstenībā nobalsos par kosmopolītu varzu, kas darbojas cionistu-masonu-pederastu režīma interesēs. Vai A.Slucis tiešām nesaprot, kas tie ir par ļaudīm, kas viņus finansē un kā labā tie strādā? Negribas ticēt, ka viņš būtu tik dumjš. Un, ja saprot, tad kāds ir viņa mērķis, tādus radījumus atbalstot? Tikt Saeimā? Nu, pieņemsim, bet kas tālāk? Vai viņš tiešām domā, ka Kristovskis un Co palīdzēs viņam īstenot dzīvē dekolonizācijas programmu? Atkal – neticami, ka šis cilvēks būtu tik dumjš! Tad kāds labums latviešu tautai būs no A.Sluča iekļūšanas Saeimā? Atbilde ir – nekāds, tāpat kā praktiski nav jūtama labuma no tā, ka parlamentā ir ZZS piekabinātais Visvaldis Lācis. Neko labu viņš tautai nav izdarījis, tur atrazdamies, sevi gan viņš ir kārtīgi materiāli nodrošinājis, un arī saviem radiniekiem bija siltas vietiņas sagādājis. Labi, V.Lāci vēl var saprast, viņš bija nabadzīgs pensionārs, bet A.Slucim taču naudas pašam netrūkst! Ko tad vēl viņš grib – godu un slavu iegūt? Ka tik nesanāk otrādi – mūža nogalē kļūt par nodevēju un nelieti, zaudēt visu to labo iespaidu, ko līdz šim pats par sevi bija nacionālos latviešos radījis. Atliek vien zīmīgi jautāt – kas jūs esat, doktor Aivar Sluci? Ja Patriots, tad nepinieties ar viltusnacionāļiem un nodevējiem, atbalstiet tiešām Īstus, Godīgus, Kārtīgus Latviešus, bet ja esat kļuvis par nodevēju un pašlabuma meklētāju – tā arī skaidri pasakiet! Jūsu rīcība pirms Saeimas vēlēšanām nepārprotami parādīs, kāda ir atbilde uz manis uzdoto jautājumu.
    Cerot, ka A.Slucī tomēr vēl ir kas palicis no tā Nacionālpatriota, par ko es savulaik jūsmoju, palieku gaidot un vērojot viņa tālāko rīcību!

    14.03.2010. Aivars Gedroics





    s_15383.gif

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no www.tribine.lv

    ]]>     Aivars G 0 komentāri

    Kas jūs esat, doktor Aivar Sluci?

    Apmeklējot grāmatnīcu, pamanīju viltuspatriotiskā publicista un nu jau bijušā Latvijas Radio žurnālista A.Skalberga nule izdoto viņa jauno grāmatu Kapteiņa gars. Pēc neilgām pārdomām nolēmu to nopirkt, lai uzzinātu, ko tad šoreiz viņš sliktu būs par mani uzrakstījis. Šai ziņā izrādījos kļūdījies, jo par mani jaunajā Skalberga grāmatelē nebija vairs ne vārda. Nezinu, kas būtu licis viņam kļūt pret manu personu tik atturīgam – vai nu aptrūkās rakstāmā materiāla, vai arī nobijās no pretspara, ko es viņam savulaik devu gan avīzē „DDD”, gan arī daudzos interneta portālos. Toties manu uzmanību piesaistīja cits mans vārda brālis, ko autors diezgan plaši piemin – ASV dzīvojošais latvietis, ārsts, mecenāts un publicists Aivars Slucis.
    Ja nacionālistu vidē pavaicātu kādam, kurš ir bijis tas cilvēks, kas pirmais organizēja konkursu jauniešiem par nepieciešamību veikt Latvijas dekolonizāciju, tad esmu pārliecināts, ka vairums atbildētu nepārprotami: „Tas taču ir visiem zināmais Aivars Garda, kurš gan cits vēl!”. Diemžēl viņi tādējādi būtu kļūdījušies. Nekādā ziņā nemēģinot noliegt un noniecināt A.Gardas k-ga pūliņus dekolonizācijas idejas popularizēšanā un īstenošanā dzīvē, tomēr esmu spiests atzīmēt, ka viņš nebija pirmais, kurš nolēma reklamēt tautā šo politisko procesu ar jauniešu domrakstu konkursa palīdzību. Gardas k-gs savu konkursu organizēja 2001. gadā, bet jau 1995. gadā ASV latvietis, Dr.Aivars Slucis bija organizējis savu konkursu ar analogu ideju. Tajā bija paredzēta tikai viena balva, bet ar tiem laikiem gana iespaidīgu naudas summu – 500 Ls. Šo balvu saņēma konkursa uzvarētājs, plaši pazīstamās dokumentālās filmas Padomju stāsts režisors Edvīns Šņore. Atzīšos, ka es, toreiz būdams DPU students, arī klusībā kāroju piedalīties šajā konkursā, tomēr galu galā savu darbu uz to tā arī neaizsūtīju. Šobrīd man pat pašam ir grūti strikti viennozīmīgi izskaidrot, kāpēc es toreiz tā rīkojos. Tam nebija viens iemesls, bet gan vesels iemeslu kopums – gan laika trūkums (jo mācību procesu es uztvēru gana nopietni), gan zināma veida nedrošība, pārliecības trūkums par spējām gūt uzvaru (tolaik politiskajos notikumos piedalījos pasīvi – rūpīgi vēroju visus procesus no malas, bet pats tajos neiesaistījos), gan, protams, arī zināma deva slinkuma... Šā vai tā es no sirds priecājos par šāda konkursa esamību, atzinīgi novērtēju arī tā uzvarētāja darbu un, protams, visvairāk jūsmoju par to, ka ir atradies tāds drosmīgs cilvēks, kurš šādu konkursu ir organizējis. A.Sluča vārds nebija svešs man arī pirms tam, biju lasījis viņa publikācijas avīzēs Neatkarīgā cīņa, Lauku avīze, Pilsonis-Pavalstnieks, Nacionālā Neatkarība...u.c. Neslēpšu, ka lielā mērā šis cilvēks kļuva man par sava veida politisko skolotāju, lasīju un priecājos, cik gan precīzi mans vārda brālis ir izklāstījis arī manis paša domas. Tiem cilvēkiem, kas savas mazgadības dēļ toreiz nebija iepazinušies ar šīm publikācijām, varu īsumā paskaidrot, ka tās saturā bija ļoti līdzīgas tam, ko tagad raksta Aivars Garda, vienīgi tajās netika pieminēta Dzīvās Ētikas Mācība, ko acīmredzot A.Sluča k-gs nepazina. Tomēr uzskatu, ka tādēļ A.Sluča publikācijas nebija mazāk vērtīgas par patlaban A.Gardas rakstīto. Šo faktu spilgti apliecināja kaut vai dusmas, ko tās izsauca okupantu presē – ne tikai valsts, bet arī rajona un pilsētas (t.sk., protams, arī Daugavpils) mēroga avīzēs.
    Drīzumā pēc šī konkursa norises tika izveidots tā sauktais Klubs 415, kam par nosaukumu kalpoja A.Sluča uzticības personas Latvijā – fotogrāfa, rakstnieka un publicista Gunāra Birkmaņa - pasta adrese – abonenta kastītes numurs kādā no Rīgas pasta nodaļām, uz kurieni tad arī vajadzēja sūtīt konkursa darbus. G.Birkmaņa k-gs bija nolēmis vienot konkursā piedalījušos jauniešus, lai tie arī turpmāk turpinātu izplatīt dekolonizācijas nepieciešamības ideju tautā un tādejādi veicinātu tās īstenošanu dzīvē. Diemžēl ne visi konkursa dalībnieki izrādīja vēlēšanos turpināt darboties šajā virzienā, daži atklāti pateica, ka rakstījuši tikai naudas balvas dēļ, bet vispār viņus politika interesējot tikai kā karjeras iespēja, tāpēc viņi stāšoties naudīgās un varu nesošās partijās, piemēram, Latvijas ceļā. (To pašu gan var arī teikt par daļu no A.Gardas organizētā konkursa dalībniekiem). Tas sarūgtināja A.Sluci, kurš paziņoja, ka turpmāk tamlīdzīgus konkursus vairs nerīkošot, bet vienkārši piešķiršot naudas balvas tiem, kas paši pēc savas iniciatīvas, negaidot atalgojumu, būs jau parādījuši sevi kā patriotiskus cīnītājus par dekolonizāciju.
    Kad es 1997. gadā beidzot pats uzsāku politisko darbību, publicējoties laikrakstos, t.sk. arī avīzē Nacionālā Neatkarība, G.Birkmanis izrādīja atsaucību maniem rakstiem, sūtīja man Kluba 415 ražotās patriotiskās aploksnes, uzlīmes un pastkartes, iepazīstināja ar patriotisko literatūru (t.sk., viņa paša sarakstītajām grāmatām), kuras izdošanu bija finansējis A.Sluča kungs. Mana cieņa pret šo ASV tautieti ar to, protams, tikai pieauga, bet vienlaikus es brīnījos, kāpēc viņš joprojām atbalsta viltusnacionālo partijeli T/B, kas, manuprāt, jau 1995. gada nogalē bija nodevusi savu vēlētāju intereses, iesaistoties bārdainā ierāvēja A.Šķēles izveidotajā valdībā un tādejādi lielā mērā pati atteikdamās no savas sākotnēji izvirzītās nacionālās programmas. Es uzskatīju, ka jāveido tās vietā cits, patiesi nacionāls spēks, un gribēju par to pārliecināt arī A.Sluci. Dabūjis no G.Birkmaņa k-ga šī cilvēka adresi, es viņam aizsūtīju vairākas lappuses garu vēstuli, uz kuru es diemžēl nekādu atbildi nesaņēmu. Toreiz es nospriedu, ka nevar būt, ka šāds krietns, patriotisks cilvēks būtu nolēmis mani nepieklājīgi ignorēt un nesniegt atbildi. Nolēmu, ka laikam mana vēstule šo kungu nav sasniegusi un nozudusi Latvijas vai ASV pasta džungļos. Lūdzu G.Birkmanim, lai viņš pie iespējas pajautā, vai A.Slucis ir saņēmis manu vēstuli. Viņš it kā apsolīja to izdarīt, bet tā arī man nekādu informāciju šai sakarā nesniedza. Vēl pēc gada nu jau apvienotā partija „TB/LNNK” nosprieda, ka tāds ekstrēmistisks laikraksts kā „Nacionālā Neatkarība” tikai bojā tās tēlu ārvalstu acīs un apdraud G.Krasta valdības stabilitāti, tādēļ nolēma avīzi slēgt. Vairāki „TB” ierindas biedri nevēlējās ar šo faktu samierināties, tādēļ uzsāka izdot paši savu avīzi ar nosaukumu Latvietis Latvijā. Tas sadusmoja tēbistu spices vīrus, kuri par „šķeltniecisku darbību” nekavējoties izslēdza no savām rindām jaunās avīzes redaktoru un izdevēju Leonardu Inkinu līdz ar viņa draugu un domubiedru Laimoni Gedroviču. Šāda varturu rīcība mani nemaz neizbrīnīja, sen jau vairs neticēju TB/LNNK un neko labu no tās vadoņiem negaidīju. Biju pārliecināts, ka atradīsies Īsti Patrioti, kas palīdzēs iznākt un noturēties Latvietim. Pirmkārt jau šinī ziņā cerības liku uz to pašu A.Sluča kungu, par ko teicu arī L.Inkinam. Un tad es negaidot uzzināju, ka A.Slucim jaunais laikraksts nemaz tik ļoti nepatīk un ka viņš nesteigšoties tam sniegt savu atbalstu. Uz manu jautājumu – kāpēc, saņēmu nenoteiktu atbildi, ka tam esot vairāki iemesli: gan tas, ka avīze aicinot solidarizēties ar ārzemju nacionālistiem (G.Lauku, E.Cundeli...u.c.), gan tas, ka avīze lietojot vārdu „žīds”, bet vajagot „ebrejs” (visai dīvaini ko tādu dzirdēt no trimdā, nevis LPSR dzīvojoša tautieša), ka nekādā ziņā nedrīkstot citēt nevienu rindu no „briesmīgās” grāmatas Mein Kampf, ka tautisko lenti – Lielvārdes jostas fragmentu – ar Ugunskrustiem uz tās ārzemēs varot „nepareizi saprast”, ka neesot labi kritizēt ASV ārpolitiku, kā to darīja šinī laikrakstā cits ārzemju tautietis Kārlis Rebiņš...utt., u.tjp. Tad es arī pirmoreiz izdzirdēju izskanam baumas, ka A.Slucis politiskajā darbībā izmantojot ne vien savu, bet arī cionistu doto naudiņu. (Jāatzīstas, es arī agrāk biju visai izbrīnīts par to, ka šim kungam ir tik daudz naudas, lai sponsorētu gan apmaksātu politisko reklāmu lielajos ASV laikrakstos, gan sniegtu materiālu palīdzību medikamentu un iekārtu iegādei Latvijas slimnīcām. Zināju jau, ka ASV ārsti pelna nesalīdzināmi vairāk kā Latvijā, un tomēr – pat priekš ASV ārsta, nevis baņķiera, Sluča tērētās naudas summas likās ļoti iespaidīgas.) Nu tagad man zināmā mērā radās skaidrība par šī kunga politisko nostāju – tā varēja būt nacionāla tiktāl, cik tas netraucēja Cionas gudro plāniem pārņemt kundzību pasaulē. Minētais fakts mani, protams, ļoti sarūgtināja, tomēr es turpināju uzskatīt, ka Sluča kungu šī iemesla dēļ nevajag norakstīt, jo visi cilvēki jau nekad nedomās vienādi, bet vajag meklēt to, kas mūs vieno, nevis šķir, un šinī gadījumā kopīgais varētu būt mūsu vēlme panākt Latvijas dekolonizāciju.
    Laikam ritot, 2000. gadā savu politisko darbību uzsāka arī A.Gardas kungs, kuram izdevās dabūt savā pusē vairākas Kultūras Akadēmijas studentes, un nu jau kopīgi šie cilvēki turpināja aktīvu cīņu par Latvijas dekolonizāciju, par kuru jau faktiski neviens vērā ņemams politiskais spēks Latvijā vairs neiestājās. Sākotnēji A.Sluča kungs, kā jau biju to gaidījis, atbalstīja A.Gardas k-gu, vairākas tā dēvētās Gardas meitenes saņēma no viņa arī naudas prēmijas. Diemžēl A.Gardam savu sabiedrisko rosību arvien aktivizējot, iestājoties LNF rindās un pārņemot tās vadību, sākot izdot laikrakstu „DDD”, viņa un t.s. Gardas meiteņu attiecības ar A.Sluci kļuva arvien vēsākas, līdz beidzot sakari viņu starpā vispār izbeidzās. Tai pat laikā man nācās dzirdēt, ka A.Slucis regulāri braucot uz Latviju, tiekoties ar dažādiem cilvēkiem un politisko partiju (kustību) pārstāvjiem, tomēr ne biedrības „Latvietis” (kas tapa uz avīzes Latvietis Latvijā lasītāju bāzes), ne Latvijas Nacionālās Frontes locekļu to vidū neesot. Kad vaicāju A.Gardam, kāpēc A.Slucis nemēģina ar viņu tikties, Gardas k-gs tikai neizpratnē raustīja plecus, tai pat laikā sakot, ka tā ir paša Sluča kunga izvēle, ar ko tikties, un ja nu šis kungs Aivaru Gardu par gana patriotisku neuzskata, tad viņš jau nu nesākšot pierādīt pretējo un mēģināt iespaidot A.Sluča nostāju sev par labu.
    Gadu gaitā arvien mazāk man gadījās dzirdēt par A.Sluča politisko darbību, un es klusībā pie sevis smīkņāju, domādams, ka laikam šis kungs ir nolēmis „nodot stafeti” savam vārdabrālim A.Gardam un varbūt pat A.Gedroicam. Šķiet, ka 2003. gada nogalē, kad laikraksts Latvietis Latvijā pirmoreiz nokļuva uz bankrota sliekšņa, tas saņēma nelielu materiālu palīdzību no G.Birkmaņa, kurš gan vienlaikus sūkstījās, ka nezinot, vai sponsors (A.Slucis) būšot apmierināts ar šādu viņa dotās naudas izlietojumu. Laika gaitā tas tomēr minēto avīzi no bankrota nepaglāba, un pēc pāris gadiem tā pārstāja iznākt. Tās vietā stājās laikraksts „DDD”, kurā sāka publicēties daudzi cilvēki, kas līdz bija publicējušies „LL”. Ar Dievpalīgu šī avīze pastāv vēl joprojām. Nezinu, vai A.Slucis lasa šo avīzi, lai gan droši vien zina par tās eksistenci. Katrā ziņā viņš tā arī joprojām nav izrādījis interesi par sakaru uzturēšanu ar saziņas līdzekli, kas praktiski patlaban vienīgais kā Latvijā, tā ārpus tās aktīvi propagandē Latvijas dekolonizācijas nepieciešamību. Toties ir droši zināms, ka šis kungs ar simpātijām raugās uz viltusnacionālo partijeli Visu Latvijai, tiekas ar tās līderiem, ir arī sniedzis interviju šīs partijas mājas lapai (skat. http://www.nacionalisti.lv/raksts/276/BLOGS/Intervija+ar+Aivaru+Sluci/). Vai viņš nav dzirdējis, ka „VL” vadonis Raivis Dzintars, kā arī vairāki viņa līdzbiedri, uzskata A.Gardu par ekstrēmistu, ar kuru viņiem nevarot sanākt kopdarbība, jo Gardas k-gam esot pārāk stingra nostāja dekolonizācijas jautājumā? Vai pašam Slucim tā arī ir kļuvusi vājāka? Tie ir jautājumi, uz kuriem es diemžēl nevaru saņemt atbildi, jo man nav iespēju aprunāties ar šo kungu.
    Zinot A.Sluča un partijas Visu Latvijai siltās attiecības, es nebūtu bijis pārsteigts, ja pēkšņi atklātu, ka šis kungs ir iestājies minētajā partijā un varbūt pat taisās no tās kandidēt. Tomēr raksta sākumā minētajā Skalberga grāmatā uzzināju ko citu – 2009. gadā A.Slucis esot iestājies Pilsoniskajā savienībā. Viņš esot izstrādājis speciālu programmu, kā partijai strādāt, lai iegūtu vēlētāju uzticību; tajā esot bijis daudz progresīvu ideju. Viņš sadarbojoties ar partijas priekšsēdi G.V. Kristovski un gatavojoties 10.Saeimas vēlēšanām (izcēlums mans – A.G.). Redz, kā! Tātad, visticamāk A.Slucis startēs vēlēšanās no partiju apvienības „Vienotība”, kurā nu ir iekļāvusies „patriota” Kristovska vadītā „PS” (starp citu, G.V.Kristovskis no avīzes „DDD” baidās vairāk kā velns no krusta un ir kategoriski atteicies sniegt tai interviju). Kas pašlaik nosaka toni šajā partiju apvienībā, ir zināms – tā ir sorosiešu laikraksteļa „Diena” bijusī redaktore S.Ēlerte ar saviem palīgiem. Būtībā šī apvienība ir radīta, lai kārtējo reizi nozvejotu lētticīgo latvietīšu balsis, kuri savā naivumā domās, ka balso par nacionāļiem, bet īstenībā nobalsos par kosmopolītu varzu, kas darbojas cionistu-masonu-pederastu režīma interesēs. Vai A.Slucis tiešām nesaprot, kas tie ir par ļaudīm, kas viņus finansē un kā labā tie strādā? Negribas ticēt, ka viņš būtu tik dumjš. Un, ja saprot, tad kāds ir viņa mērķis, tādus radījumus atbalstot? Tikt Saeimā? Nu, pieņemsim, bet kas tālāk? Vai viņš tiešām domā, ka Kristovskis un Co palīdzēs viņam īstenot dzīvē dekolonizācijas programmu? Atkal – neticami, ka šis cilvēks būtu tik dumjš! Tad kāds labums latviešu tautai būs no A.Sluča iekļūšanas Saeimā? Atbilde ir – nekāds, tāpat kā praktiski nav jūtama labuma no tā, ka parlamentā ir ZZS piekabinātais Visvaldis Lācis. Neko labu viņš tautai nav izdarījis, tur atrazdamies, sevi gan viņš ir kārtīgi materiāli nodrošinājis, un arī saviem radiniekiem bija siltas vietiņas sagādājis. Labi, V.Lāci vēl var saprast, viņš bija nabadzīgs pensionārs, bet A.Slucim taču naudas pašam netrūkst! Ko tad vēl viņš grib – godu un slavu iegūt? Ka tik nesanāk otrādi – mūža nogalē kļūt par nodevēju un nelieti, zaudēt visu to labo iespaidu, ko līdz šim pats par sevi bija nacionālos latviešos radījis. Atliek vien zīmīgi jautāt – kas jūs esat, doktor Aivar Sluci? Ja Patriots, tad nepinieties ar viltusnacionāļiem un nodevējiem, atbalstiet tiešām Īstus, Godīgus, Kārtīgus Latviešus, bet ja esat kļuvis par nodevēju un pašlabuma meklētāju – tā arī skaidri pasakiet! Jūsu rīcība pirms Saeimas vēlēšanām nepārprotami parādīs, kāda ir atbilde uz manis uzdoto jautājumu.
    Cerot, ka A.Slucī tomēr vēl ir kas palicis no tā Nacionālpatriota, par ko es savulaik jūsmoju, palieku gaidot un vērojot viņa tālāko rīcību!

    14.03.2010. Aivars Gedroics





    s_15383.gif

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no www.tribine.lv

    ]]>         <![CDATA[Būs, viss būs]]> http://nekur.lv/out/1431/477798?final=http%3A%2F%2Fklab.lv%2Fusers%2Fillumine%2F1131053.html&from=rss Sun, 14 Mar 2010 22:45:02 +0200 http://nekur.lv/out/1431/477798 Alise apskatīta, Češīras kaķis, ziedošie koki un Anne Hathaway bija burvīgi. Pārējais? Gaidīju vairāk, pilnīgi noteikti.
    Vēl, es biju dīcis un man ir viena no Kolonnas šova bildēm. Naglostj vtoroje sčastje. Palūdzu un man atsūtīja. Bet es nevienam viņu vēl nerādīšu, es vēl mazliet ceru, ka būs kādas citas bildes, vēl dažas, lai varētu būt pilna kolekcija. Es ciešos un nerādu viņas nevienam.

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Kaķu dieviete Freija

    ]]>     Alise apskatīta, Češīras kaķis, ziedošie koki un Anne Hathaway bija burvīgi. Pārējais? Gaidīju vairāk, pilnīgi noteikti.
    Vēl, es biju dīcis un man ir viena no Kolonnas šova bildēm. Naglostj vtoroje sčastje. Palūdzu un man atsūtīja. Bet es nevienam viņu vēl nerādīšu, es vēl mazliet ceru, ka būs kādas citas bildes, vēl dažas, lai varētu būt pilna kolekcija. Es ciešos un nerādu viņas nevienam.

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Kaķu dieviete Freija

    ]]>         <![CDATA[Jace Everett - Bad Things I wanna do bad things with you. I...]]> http://nekur.lv/out/1641/477797?final=http%3A%2F%2Ffeedproxy.google.com%2F~r%2Ftiramisulv%2F~3%2FsSFSmNSBf8A%2F448322655&from=rss Sun, 14 Mar 2010 22:36:07 +0200 http://nekur.lv/out/1641/477797

    Jace Everett - Bad Things

    I wanna do bad things with you.
    I wanna do real bad things with you.

    sSFSmNSBf8A

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no tiramisu.lv

    ]]>

    Jace Everett - Bad Things

    I wanna do bad things with you.
    I wanna do real bad things with you.

    sSFSmNSBf8A

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no tiramisu.lv

    ]]>         <![CDATA[„SPRING KICKOFF” MONSTERparkā!!!]]> http://nekur.lv/out/1807/477796?final=http%3A%2F%2Ffeedproxy.google.com%2F~r%2Ftriecienspks%2F~3%2Fi8X5DjXqD2M%2F&from=rss Sun, 14 Mar 2010 23:11:06 +0200 http://nekur.lv/out/1807/477796

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no TriecienSpēks.lv - RSS

    ]]>

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no TriecienSpēks.lv - RSS

    ]]>         <![CDATA[В Японии растет популярность социальной сети для пьющих в одиночестве]]> http://nekur.lv/out/1404/477794?final=http%3A%2F%2Fmiss.ekstra.lv%2Farticles%2Fv-yaponii-rastet-populyarnosty-socialynoi-seti-dlya-pyyushtih-v-odinochestve&from=rss Sun, 14 Mar 2010 22:45:00 +0200 http://nekur.lv/out/1404/477794 Японская компания Suntory, производящая коктейли с содержанием алкоголя 3%, уже не первый год пытается с помощью интернета объединить тех, кто употребляет алкоголь не в барах или дружеских компаниях, а у себя дома в одиночестве.

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Miss.ekstra.lv

    ]]>     Японская компания Suntory, производящая коктейли с содержанием алкоголя 3%, уже не первый год пытается с помощью интернета объединить тех, кто употребляет алкоголь не в барах или дружеских компаниях, а у себя дома в одиночестве.

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Miss.ekstra.lv

    ]]>         <![CDATA[Par to pie galda nerunā]]> http://nekur.lv/out/1264/477793?final=http%3A%2F%2Fkonrads.lv%2Fraksti%2Fpar-to-pie-galda-neruna&from=rss Sun, 14 Mar 2010 22:46:05 +0200 http://nekur.lv/out/1264/477793 Vienu dienu gāju pa ielu, kad pēkšņi savajadzējās nokārtot darīšanas. Nu, tās lielās. Tās, kuras parasti kārto tualetē uz poda. Vienvārdsakot - dirst. Par laimi, netālu bija kāda neliela kafejnīca, kuru tad arī nolēmu apmeklēt. Parasti tādās reizēs pirms ieiešanas tualetē es apsēžos pie galdiņa un kādu laiku pētu ēdienkarti it kā vēlētos arī kaut ko pasūtīt. Citādi man kauns tā vienkārši pa taisno slāt uz tualeti, kamēr pārdevēja ar kaulainu aci noskatās pakaļ. Tomēr šoreiz darīšanas bija pārāk spiedošas, lai kavētu laiku ar šādu izlikšanos, tāpēc metu kaunu pie malas un uzreiz gāju dirst.

    Šoreiz sūds nāca ārā neparasti mīksts un lipīgs, it kā es pēdējās trīs dienas būtu pārticis tikai no šokolādes. Es biju jau no sevis izspiedis visu, ko varēju, bet podā vēl nekas nebija iekritis. Papletu kājas un ieskatījos podā cerībā, ka varbūt esmu palaidis gar ausīm raksturīgo plunkšķi. Diemžēl, ne - sūds vēl joprojām karājās pie mana pakaļgala un pat netaisījās nekur krist. Nekāda spiešana vai pēcpuses muskuļu vingrināšana šo situāciju neuzlaboja. Mēģināju pat pacelties virs poda un pāris reizes palēkāt, bet nekā - šis turas kā pielīmēts. Rokas sasmērēt vairījos, jo prātā vēl skaidri bija palikusi pēdējā reize, kad izrādījās, ka tualetē no krāna netek ūdens. Toreiz visu dienu nācās nostaigāt ar kabatās sabāztām rokām un vēlreiz to piedzīvot negribēju.

    Iedomājos, ka vajadzētu dibenu novilkt par poda malu, lai no tā sūda vienreiz atbrīvotos. Tas palīdzēja. It kā. Sūds podā iekrita gan, taču pirms tam vēl paspēja nosmērēt man visu kreiso vaigu, pie reizes pastiprinot nelāgā aromāta izplatīšanās tempu. Gaisa atsvaidzinātāja, protams, tur nebija, tāpēc atlika vienīgi cerēt, ka aiz durvīm jau negaida vēl kāds vajadzību nomākts cilvēks. Ja tā būtu, es viņu neapskaustu brīdī, kad viņš te ienāktu.

    Vismaz tualetes papīrs tur, par laimi, bija pietiekamā daudzumā, citādi es gandrīz jau sāku justies kā aktieris kādā lētā komēdijā. Pagāja vismaz desmit minūtes, līdz man beidzot izdevās satīrīt savu pēcpusi pietiekami, lai varētu bez bažām vilkt kājās bikses. Piecēlies no poda un sakārtojies, es norāvu ūdeni un jau gandrīz aiztaisīju poda vāku, kad pamanīju, ka milzīgā papīra kaudze, kas tur bija sakrājusies, pat netaisās aizskaloties. Sagaidīju, kad ūdens kaste atkal pietek pilna ar ūdeni, un mēģināju vēlreiz. Atkal nekā. Kaut kāds stulbums! Ir taču 21.gadsimts, bet cilvēki vēl joprojām nav iemācījušies uztaisīt podus, kas var aizskalot vienu vienīgu rulli tualetes papīra. Pēc kādas desmitās ūdens nolaišanas reizes es beidzot atmetu ar roku un nospriedu, ka ar šo problēmu lai tiek galā kāds cits. Nomazgāju rokas un, atstājis ar brūnganā papīra putru pilno podu aiz muguras, devos ārā.

    Mani gandrīz ķēra trieka, kad ieraudzīju, ka aiz durvīm stāv kafejnīcas pārdevēja un sakrustojusi rokas gaida. Bija acīmredzams, ka viņas pacietības robeža nepavisam nebija tālu. "Ko tad tu tik ātri beidzi, jaunais cilvēk? Es taču te tikai pusstundu vēl stāvu," viņa sarkastiski nošņāca, kamēr es, acis nolaidis, mēģināju pēc iespējas ātrāk tikt viņai garām un pazust no turienes, pirms viņa paspēj ieiet tualetē. "Durvju rokturis bija nolūzis, netiku ārā," nomurminājis pirmo attaisnojumu, kas ienāca prātā, es ātri pazudu no kafejnīcas, piekodinot sev mājās kartē atzīmēt vēl vienu vietu, kurai tuvākā gada laikā nav vēlams rādīties tuvumā.

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Konrāds

    ]]>     Vienu dienu gāju pa ielu, kad pēkšņi savajadzējās nokārtot darīšanas. Nu, tās lielās. Tās, kuras parasti kārto tualetē uz poda. Vienvārdsakot - dirst. Par laimi, netālu bija kāda neliela kafejnīca, kuru tad arī nolēmu apmeklēt. Parasti tādās reizēs pirms ieiešanas tualetē es apsēžos pie galdiņa un kādu laiku pētu ēdienkarti it kā vēlētos arī kaut ko pasūtīt. Citādi man kauns tā vienkārši pa taisno slāt uz tualeti, kamēr pārdevēja ar kaulainu aci noskatās pakaļ. Tomēr šoreiz darīšanas bija pārāk spiedošas, lai kavētu laiku ar šādu izlikšanos, tāpēc metu kaunu pie malas un uzreiz gāju dirst.

    Šoreiz sūds nāca ārā neparasti mīksts un lipīgs, it kā es pēdējās trīs dienas būtu pārticis tikai no šokolādes. Es biju jau no sevis izspiedis visu, ko varēju, bet podā vēl nekas nebija iekritis. Papletu kājas un ieskatījos podā cerībā, ka varbūt esmu palaidis gar ausīm raksturīgo plunkšķi. Diemžēl, ne - sūds vēl joprojām karājās pie mana pakaļgala un pat netaisījās nekur krist. Nekāda spiešana vai pēcpuses muskuļu vingrināšana šo situāciju neuzlaboja. Mēģināju pat pacelties virs poda un pāris reizes palēkāt, bet nekā - šis turas kā pielīmēts. Rokas sasmērēt vairījos, jo prātā vēl skaidri bija palikusi pēdējā reize, kad izrādījās, ka tualetē no krāna netek ūdens. Toreiz visu dienu nācās nostaigāt ar kabatās sabāztām rokām un vēlreiz to piedzīvot negribēju.

    Iedomājos, ka vajadzētu dibenu novilkt par poda malu, lai no tā sūda vienreiz atbrīvotos. Tas palīdzēja. It kā. Sūds podā iekrita gan, taču pirms tam vēl paspēja nosmērēt man visu kreiso vaigu, pie reizes pastiprinot nelāgā aromāta izplatīšanās tempu. Gaisa atsvaidzinātāja, protams, tur nebija, tāpēc atlika vienīgi cerēt, ka aiz durvīm jau negaida vēl kāds vajadzību nomākts cilvēks. Ja tā būtu, es viņu neapskaustu brīdī, kad viņš te ienāktu.

    Vismaz tualetes papīrs tur, par laimi, bija pietiekamā daudzumā, citādi es gandrīz jau sāku justies kā aktieris kādā lētā komēdijā. Pagāja vismaz desmit minūtes, līdz man beidzot izdevās satīrīt savu pēcpusi pietiekami, lai varētu bez bažām vilkt kājās bikses. Piecēlies no poda un sakārtojies, es norāvu ūdeni un jau gandrīz aiztaisīju poda vāku, kad pamanīju, ka milzīgā papīra kaudze, kas tur bija sakrājusies, pat netaisās aizskaloties. Sagaidīju, kad ūdens kaste atkal pietek pilna ar ūdeni, un mēģināju vēlreiz. Atkal nekā. Kaut kāds stulbums! Ir taču 21.gadsimts, bet cilvēki vēl joprojām nav iemācījušies uztaisīt podus, kas var aizskalot vienu vienīgu rulli tualetes papīra. Pēc kādas desmitās ūdens nolaišanas reizes es beidzot atmetu ar roku un nospriedu, ka ar šo problēmu lai tiek galā kāds cits. Nomazgāju rokas un, atstājis ar brūnganā papīra putru pilno podu aiz muguras, devos ārā.

    Mani gandrīz ķēra trieka, kad ieraudzīju, ka aiz durvīm stāv kafejnīcas pārdevēja un sakrustojusi rokas gaida. Bija acīmredzams, ka viņas pacietības robeža nepavisam nebija tālu. "Ko tad tu tik ātri beidzi, jaunais cilvēk? Es taču te tikai pusstundu vēl stāvu," viņa sarkastiski nošņāca, kamēr es, acis nolaidis, mēģināju pēc iespējas ātrāk tikt viņai garām un pazust no turienes, pirms viņa paspēj ieiet tualetē. "Durvju rokturis bija nolūzis, netiku ārā," nomurminājis pirmo attaisnojumu, kas ienāca prātā, es ātri pazudu no kafejnīcas, piekodinot sev mājās kartē atzīmēt vēl vienu vietu, kurai tuvākā gada laikā nav vēlams rādīties tuvumā.

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Konrāds

    ]]>         <![CDATA[VL atbalstītāji Jelgavā rīkojuši Vienotības braucienu]]> http://nekur.lv/out/1032/477792?final=http%3A%2F%2Fdiena.lv%2Flat%2Fpolitics%2Fblog%2Fvisu-latvijai%2Fvl-atbalstitaji-jelgava-rikojusi-vienotibas-braucienu&from=rss Sun, 14 Mar 2010 22:38:51 +0200 http://nekur.lv/out/1032/477792 Svētdien, 14. marta rītā daudzus jelgavniekus pārsteidza vairāk nekā 20 ar Latvijas karodziņiem rotāta automašīnu kolona, kas organizēti pārvietojās pa pilsētu un tās tuvējo apkaimi. Pasākumu organizēja jelgavnieku grupa, kas sevi dēvē par partijas „Visu Latvijai!” neformāliem atbalstītājiem. Arī brauciens nosaukts līdzīgi, kā „Visu Latvijai!” 15. Maijā tradicionāli...

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Diena.lv - LAT - Blogi

    ]]>     Svētdien, 14. marta rītā daudzus jelgavniekus pārsteidza vairāk nekā 20 ar Latvijas karodziņiem rotāta automašīnu kolona, kas organizēti pārvietojās pa pilsētu un tās tuvējo apkaimi. Pasākumu organizēja jelgavnieku grupa, kas sevi dēvē par partijas „Visu Latvijai!” neformāliem atbalstītājiem. Arī brauciens nosaukts līdzīgi, kā „Visu Latvijai!” 15. Maijā tradicionāli...

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Diena.lv - LAT - Blogi

    ]]>         <![CDATA[“Atgriešanās Eiropā. Latvija 1988-2008″ Seriāla 3. Sērija]]> http://nekur.lv/out/2063/477790?final=http%3A%2F%2Fbiete.lv%2F%3Fp%3D4222&from=rss Sun, 14 Mar 2010 22:39:42 +0200 http://nekur.lv/out/2063/477790 Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Biete.lv

    ]]>     Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Biete.lv

    ]]>         <![CDATA[Города погрузятся во тьму]]> http://nekur.lv/out/1507/477789?final=http%3A%2F%2Fru.kllproject.lv%2F2010%2F03%2F14%2F%25d0%25b3%25d0%25be%25d1%2580%25d0%25be%25d0%25b4%25d0%25b0-%25d0%25bf%25d0%25be%25d0%25b3%25d1%2580%25d1%2583%25d0%25b7%25d1%258f%25d1%2582%25d1%2581%25d1%258f-%25d0%25b2%25d0%25be-%25d1%2582%25d1%258c%25d0%25bc%25d1%2583%2F&from=rss Sun, 14 Mar 2010 22:52:11 +0200 http://nekur.lv/out/1507/477789 earth hour 2 w Города погрузятся во тьму

    Организаторы Часа Земли с удовлетворением отмечают, что все больше и больше людей, бизнес компаний и общественных организаций по всему миру признают необходимость немедленных действий в борьбе с изменением климата. В 27 марта пройдет Час Земли. Тысячи городов погрузятся во тьму в поддержку решения международного сообщества выступить против угрозы климатических изменений. (...)
    Читать дальше...Города погрузятся во тьму

    © laimisk от Kllproject.ru, 2010. | Статья Также заходи в Iyouproject и здесь Digital Iyouproject И HEALTH

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Kllproject.ru

    ]]>     earth hour 2 w Города погрузятся во тьму

    Организаторы Часа Земли с удовлетворением отмечают, что все больше и больше людей, бизнес компаний и общественных организаций по всему миру признают необходимость немедленных действий в борьбе с изменением климата. В 27 марта пройдет Час Земли. Тысячи городов погрузятся во тьму в поддержку решения международного сообщества выступить против угрозы климатических изменений. (...)
    Читать дальше...Города погрузятся во тьму

    © laimisk от Kllproject.ru, 2010. | Статья Также заходи в Iyouproject и здесь Digital Iyouproject И HEALTH

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Kllproject.ru

    ]]>         <![CDATA[]]> http://nekur.lv/out/691/477787?final=http%3A%2F%2Fklab.lv%2Fusers%2Fpurvainais%2F279539.html&from=rss Sun, 14 Mar 2010 22:12:47 +0200 http://nekur.lv/out/691/477787 popsīgu huiņu

    everything is appalling; everything is falling apart

    bet varēja jau būt, ka tas bija Jēzus

    tikai mēs atkal nepamanījām viņu

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no purvainais

    ]]>     popsīgu huiņu

    everything is appalling; everything is falling apart

    bet varēja jau būt, ka tas bija Jēzus

    tikai mēs atkal nepamanījām viņu

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no purvainais

    ]]>         <![CDATA[ALISE joprojām pārliecinoši skatītākā]]> http://nekur.lv/out/1789/477785?final=http%3A%2F%2Fwww.kinokino.lv%2Fkino-zinas%2Fpasaule%2Flasit%2F15476-alise-joprojam-parliecinosi-skatitaka&from=rss Sun, 14 Mar 2010 22:00:00 +0200 http://nekur.lv/out/1789/477785
    Tima Bērtona jaunākais veikums ALISE BRĪNUMZEMĒ joprojām ir pārliecinošā pirmajā vietā ASV.

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Viss par kino - Blogs & raksti,Kino ziņas

    ]]>
    Tima Bērtona jaunākais veikums ALISE BRĪNUMZEMĒ joprojām ir pārliecinošā pirmajā vietā ASV.

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Viss par kino - Blogs & raksti,Kino ziņas

    ]]>         <![CDATA[Mūsu samijiem aprit gadiņš]]> http://nekur.lv/out/1732/477776?final=http%3A%2F%2Fsamijs.com%2F2010%2F03%2F14%2Fmusu-samijiem-aprit-gadins%2F&from=rss Sun, 14 Mar 2010 22:15:58 +0200 http://nekur.lv/out/1732/477776 KRUZINS ēd Dzimšanas dienas torti

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Angel and Barselona

    ]]>     KRUZINS ēd Dzimšanas dienas torti

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no Angel and Barselona

    ]]>         <![CDATA[60% iedzīvotāju raizējas par sava īpašuma drošību]]> http://nekur.lv/out/822/477775?final=http%3A%2F%2Fwww.managimene.lv%2Fnoderigi%2Fg4s_smart_home&from=rss Mon, 01 Mar 2010 21:43:00 +0200 http://nekur.lv/out/822/477775 60% iedzīvotāju raizējas par sava īpašuma drošībuLatvijā vadošās drošības pakalpojumu kompānijas AS G4S Latvia veiktais pētījums atklāj, ka aptuveni 61% iedzīvotāju, atrodoties ārpus mājokļa (darbā, komandējumā, ārzemēs), raizējas par savā īpašumā notiekošo neatkarīgi no tā, vai ir, vai nav uzstādīta signalizācija.

    Līdzīgie raksti:

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no ManaGimene.lv

    ]]>     60% iedzīvotāju raizējas par sava īpašuma drošībuLatvijā vadošās drošības pakalpojumu kompānijas AS G4S Latvia veiktais pētījums atklāj, ka aptuveni 61% iedzīvotāju, atrodoties ārpus mājokļa (darbā, komandējumā, ārzemēs), raizējas par savā īpašumā notiekošo neatkarīgi no tā, vai ir, vai nav uzstādīta signalizācija.

    Līdzīgie raksti:

    Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no ManaGimene.lv

    ]]>         <![CDATA[bilde kas iedvesmo]]> http://nekur.lv/out/563/477774?final=http%3A%2F%2Fsid.id.lv%2Fblog%2F2010%2F03%2F14%2Fbilde-kas-iedvesmo%2F&from=rss Sun, 14 Mar 2010 21:57:56 +0200 http://nekur.lv/out/563/477774 Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no sid [dot] id

    ]]>     Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no sid [dot] id

    ]]>         <![CDATA[]]> http://nekur.lv/out/825/477773?final=http%3A%2F%2Fklab.lv%2Fusers%2Fmartcore%2F2868284.html&from=rss Sun, 14 Mar 2010 21:42:22 +0200 http://nekur.lv/out/825/477773 Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no park the car at the side of the road

    ]]>     Šis ieraksts ir pārpublicēts nekur.lv no park the car at the side of the road

    ]]>