nekur.lv

Politiķis pārliecināts par SC uzvaru vēlēšanās, taču divvalodība ar to nedraudot

Apvienības "Saskaņas centra" (SC) un "Vienotība" sadarbība valdības koalīcijas veidošanā pēc 10.Saeimas vēlēšanām ir iespējama, intervijā "Latvijas Avīzei" ceturtdien saka SC politiķis Sergejs Dolgopolovs, vēstī aģentūra LETA.

"Jā, kāpēc tas nevarētu būt? Jāmeklē, kur rast kopsaucēju un kopīgu valodu, un tās ''sarkanās līnijas'', kurām pāri nevar pārkāpt. Ja spējam vienoties par perspektīvām un darāmiem darbiem, tad jāmeklē šie risinājumi, nevis ienaidnieki," saka pieredzējušais politiķis, uzsverot, ka arī jautājumā par attiecībām ar Krieviju nav nepārvaramu domstarpību.

Dolgopolovs ir pārliecināts, ka SC vēlēšanās uzvarēs. "Ne jau Saeimas lielākā frakcija, bet Valsts prezidents izvirza Ministru prezidenta kandidatūru. Līdz šim ne vienmēr tika nominēts vēlēšanu uzvarētāju kandidāts. Jā, mēs esam gatavi šādam izaicinājumam, un Jānis Urbanovičs ir SC izvirzītais kandidāts – tas ir punkts divi. Punkts trīs – politika ir, bija un būs kompromisu māksla."

Dolgopolovs mierina, ka SC nākšana pie varas nenozīmēs divvalodības ieviešanu Latvijā. "Nav runa par valsts valodas statusa piešķiršanu, bet par atvieglojumiem cilvēkiem paust savu viedokli dzimtajā valodā. Tā ir arī SC programmā. Daugavpilī, kur pāri par 80% krievvalodīgo – nu kāda problēma komunikācijai pašvaldībā, kas neapdraud valsts valodas statusu?! Vienkārši, lai cilvēks sazinātos ar valsti. Atkārtoju, nav runas par divām valsts valodām, netaisīsim no tā draudu kamolu.''

Taujāts, vai pēc Saeimas vēlēšanām priekšroka netiks dota SC sabiedrotajiem Rīgas domē LPP/LC, kas ietilpst apvienībā ''Par labu Latviju!'' (PLL), Dolgopolovs pauda nostāju, ka šādiem sadarbības minējumiem neesot pamata: "Šodien opozīcijā, bet varbūt rīt nokļūst pozīcijā. Šodien, piemēram, Ludzā mēs ar LPP/LC "izpalīdzēšanu" esam pazaudējuši mēra krēslu. Man nepatīk šāda veida soļi, bet tas nenozīmē, ka paņemšu rotaļlietas un iešu spēlēties uz citu smilšukasti. Ja varam vienoties nevis par krēsliem, nevis par to, kurš būs premjers, bet par to, ko darīsim premjera un ministru amatos, uz ko tieksies jaunās frakcijas 10.Saeimā, tad lielā mērā no tā būs atkarīgs jaunveidojamās koalīcijas sastāvs. Bet kā mēs tik sākam atskatīties pagātnē un uz veciem grēkiem, tā atklājas, ka nav neviena politiķa bez savas uts, ar ko viņš vis negribētu lepoties. Mums jāskatās nākotnē."

Lūgts komentēt PLL premjerministra amata kandidāta Aināra Šlesera izteikumus, ka SC vēlēšanās dabūs visu ko, bet ne premjerministra vietu, Dolgopolovs aicinājis nedalīt nenošauta lāča ādu: "Pagaidām nevienam nekā nav, bet solīt var visu." Dolgopolovs atturējies prognozēt PLL sekmes Saeimas vēlēšanās, atzīmējot, ka daudz būs atkarīgs no vēlēšanu kampaņas, cik tā būs agresīva. Savukārt eksprezidenta Gunta Ulmaņa atgriešanos politikā SC politiķis novērtēja ar vārdiem – ''divreiz vienā upē neiekāpsi''.

Valsts kontroliere bažījas par vēl vienu krīzes vilni, ja neradīs stabilu ekonomisko vidi

Valdība līdz šim nav pārvaldījusi valsts uzņēmumus, tādēļ šim ir jābūt neatliekamam uzdevumam, sākot ar politikas definēšanu šajā jomā, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pauda Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

"Valdība kā galvenais akcionārs līdz šim nekādā veidā nav definējusi politiku, kā tā pārvalda savus uzņēmumus, kā uzstāda mērķus, kas ir jāsasniedz, kādai jābūt atdevei no aktīviem. Valdība būtībā nav pārvaldījusi savus uzņēmumus, tādēļ pievērsties šim lielajam sektoram ir neatliekams uzdevums," Sudrabas teikto atreferē Diena.lv.

Jautāta par mācību no ekonomiskās krīzes, Sudraba pauda: "Ja runājam par valsts pārvaldību, tad, manuprāt, mēs no krīzes neesam mācījušies to, kā pārvaldīt valsti, kā patiešām domāt par valsts iedzīvotājiem, lai viņiem šeit ir radīti apstākļi strādāšanai, labas izglītības iegūšanai, drošību par savas veselības aprūpi. Ir jāstrādā ar citu ātrumu."

"Krīze Latvijā beigsies tad, kad patiešām būs radīta stabila ekonomiskā vide. Tas, ko es redzu, manuprāt, nāks nākošais vilnis. Vēl ir viena daļa uzņēmumu, kuri šobrīd mēģina vēl izdzīvot, bet kuri ziemas laikā vai uz pavasari droši vien izsludinās bankrotus," teica Valsts kontroliere.

Valsts kontroliere valdības uzmanību valsts uzņēmumu labākai pārvaldīšanai pievērsusi jau divreiz, kad tika pabeigta 2008. un 2009.gada konsolidētā pārskata revīzija. Ministru kabinets līdz šim neesot izpildījis Saeimas uzdevumu, ko tā deva, apstiprinot 2008.gada pārskatu, proti, "jāveic grozījumi likumā par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, ar to nosakot kritērijus, kā tiek noteikta atdeve no kapitāla".

"Noteikt uzdevumus un izveidot politiku – to var izdarīt divu, trīs mēnešu laikā. Tas nav nekas sarežģīts," piebilda Sudraba, uzsverot: ''Kā var nevēlēties efektīvi pareizi pārvaldīt to, kas pieder valstij! Tas ir sabiedrības īpašums, tāpēc tas ir valdības un ministriju pienākums – efektīvi un godprātīgi pildīt savu darbu."

Jau vēstīts, ka Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta sagatavotajā gada pārskatā par Latvijas valstij piederošajiem aktīviem secināts – valstij piederošo uzņēmumu aktīvu atdevi līdz Eiropas Savienības līmenim, valsts dividendēs katru gadu papildus iegūtu 75 miljonus latu. Kopumā pārskatā izvērtēti 142 valsts īpašumā esoši uzņēmumu aktīvi.

Bijušais LC biedrs gatavs vadīt apvienotu satiksmes, ekonomikas un reģionālo ministriju

Ekspremjers Vilis Krištopans ir gatavs atgriezties politikā, neizslēdzot, ka varētu strādāt Aināra Šlesera (LPP/LC, PLL) vadītā valdībā. Ceturtdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" viņš gan uzsver, ka tā ir teorētiska iespēja un viss būšot atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem.

"Ja kaut kādā apstākļu sakritībā man piedāvātu darbu valdībā, es mēģinātu apsvērt, bet es neesmu nekādus lēmumus pieņēmis," Krištopana teikto atreferē aģentūra BNS. Bijušais ''Latvijas ceļa'' (LC) pārstāvis par vienīgo valstiski domājošo politiķi Latvijā uzskata apvienības "Par labu Latviju!" (PLL) premjerministra amata kandidātu Aināru Šleseru. "Man mazliet sirds sāp par to, kas šeit notiek," lēmumu mēģināja pamatot Krištopans.

"Ir skaidri jāsaprot, ka es varētu piekrist sadarboties tikai ar tādiem, kas domā par valsts attīstību.. Man bija viena saruna ar Šleseru, kurā viņš man teica – nāc manā valdībā strādāt! Bet, ziniet, tādus lēmumus nopietni cilvēki nepieņem vienā dienā.. Tas, protams, jāapsver. Katrā gadījumā, tas [Šlesers] ir vienīgais cilvēks, kurš skatās uz valsts attīstību, manā uztverē," viņš piebilda Krištopans.

Jautāts, kādu amatu Šlesers viņam piedāvājis, Krištopans teica: "Man neinteresē vispār tagad ieņemt kādu amatu, bet es atbalstu to modeli, kāds ir Šleseram, (..) par kādu viņš runā diezgan daudz – ir jābūt astoņām ministrijām, jāapvieno Satiksmes ministrija, Reģionālās attīstības un Ekonomikas ministrija. Tas ir ļoti labi. Un jānosauc par Attīstības ministriju. Tas ir ļoti labi. Es esmu vadījis Satiksmes ministriju, es zinu, ko tas nozīmē." ''Teorētiski'' Krištopans būtu gatavs vadīt šādu ministriju.

Asus vārdus ekspremjers veltīja apvienībai "Vienotība": "Tas ir tā, kā krievu laikā bija dažādi traktori veci – "K700", "Belarus", nu, viņi kopā ir diezgan liela metāla masa, arī vērtība viņiem visiem ir liela, bet no viņiem labu buldozeru neuzbūvēsi."

Vēlētājiem godīgi jāpasaka, ka bez nodokļu paaugstināšanas neiztiksim, saka Brigmanis

Jaunās valdības veidošanas sarunās un Zemnieku savienība (ZZS) priekšroku dos apvienībai  “Vienotība”, intervijā žurnālam IR pauž Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Kā norāda Brigmanis: “Kā pirmo mēs, protams, izskatām iespēju strādāt kopā ar “Vienotību”. Tā kā mūsu stratēģiskais partneris ir Rietumi, tad loģiski, ka mūsu startēģiskais partneris ir partija, kas orientēta uz Rietumu vērtībām. Jautājums – kas notiek, ja “Vienotība” uzstāda kādas savas prasības un noliek mūs pilnīgi otrā lomā. “ Ja šāda situācija izveidotos, tad ZZS varētu veidot valdību arī ar “Saskaņas centru” gan ar konkrētiem sadarbības nosacījumiem.

“Es nevaru iedomāties, kā tādā valdībā var strādāt. Nu, piemēram, uzliks vēlāk kaut kādu jautājumu, es nezinu, nevis par Afganistānu, bet kaut ko citu. Nu, un ko tad – ''Saskaņas centrs'' visu laiku balsojis pret šīm misijām, un pēkšni sāks balsot par? Kā tad tā valdība strādās?” saka Brigmanis.

Intervijā viņš arī pauž apņemšanos turpināt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem un atzīst, ka nodokļi tiks paaugstināti. “Vēlētājiem ir godīgi jāpasaka, ka bez nodokļu paaugstināšanas mēs neiztiksim,” uzsver ZZS līderis.

Pēc savienības domām, būtu jāpaaugstina nekustamā īpašuma nodoklis un jāievieš progresīvs iedzīvotāju ienākuma nodoklis. “Mēs arī esam to ielikuši programmā. Tas ir morālas dabas jautājums – vai ir kaut kāda solidaritāte, vai nav. Tur fiskālā efekta, protams, nav, būsim reālisti,” teic politiķis.

Pilnu intervijas tekstu reģistrētie lietotāji var lasīt Ir.lv Viedokļu sadaļā, tur ievietoti arī sarunas video fragmenti. Intervijas atreferējums lasāms ceturtdienas žurnālā Ir.

Ceturtdien 9. septembrī plkst. 18.30 Satori grāmatnīcā, Lāčplēša ielā 31 būs iespēja noklausīties Gata Miķelsona lekciju "CERN un Lielais hadronu paātrinātājs: ieskice"

Droši vien jebkurš mēģinājums aprakstīt Lielo hadronu paātrinātāju -- jaunāko un apjomīgāko daļiņu fizikas eksperimentu CERN paspārnē -- populārā lekcijā pusotras stundas garumā var būt tikai un vienīgi ieskice. Necenšoties atkārtot zinātnes žurnālos lasāmo un iedziļināties iespējamo jaunatklājumu detaļās, šīs lekcijas mērķis drīzāk būs radīt priekšstatu un veidot kontekstu, kurā ietilpināt un saprast šos atklājumus. Tā būs lekcija par daļiņu fiziku kā par spēcīgu un bagātīgu zinātnes nozari, par tās modeļiem un teorijām, par tās varoņiem un par tās tempļiem.

Gatis Miķelsons bakalaura un maģistra grādus teorētiskajā fizikā ieguvis Oksfordas universitātē. Šobrīd studē doktorantūrā Londonas Universitātē. Reizi pa reizei publicē kādu rakstu portālā ¼ Satori. Pēdējie no tiem – recenzija par Mišela Velbeka grāmatu "Varbūt ir sala" un Viņa Svētības Dalailamas grāmatu "Visums vienā atomā".

Ieeja lekcijā par Ls 1.50 ziedojumu. Lūdzam ierasties laicīgi; vietu skaits ir ierobežots un kavētājiem var tikt atteikts.

Latvijas Dabas muzejs jaunajā sezonā turpinās pērn iesākto lekciju ciklu "Par cilvēkiem un ne tikai", kas notiks katra mēneša otrajā ceturtdienā un ceturtajā svētdienā, ziņo aģentūra LETA.

Lekciju ciklā klausītājiem būs iespēja uzzināt gan par Latvijas dabas attīstību pēc ledus laikmeta un par senākiem Latvijas teritorijas iedzīvotājiem, gan arī par dažādiem evolūcijas jautājumiem.

Ceturtdien, 9.septembrī, plkst.18 interesenti tiek aicināti uz lekciju "Rīgas senākā vēsture", kas būs veltīta Rīgai un Rīgas tuvākai apkaimei, vēstīja Vagoliņa.

Rīga atrodas vienā no zemākajām vietām visā Latvijas teritorijā. Veidojoties Baltijas jūrai gadu tūkstošu garumā, vairākas reizes mainījās ūdens līmenis, tāpēc Rīgas teritorija un tās tuvākā apkārtne daudzkārt tika appludināta.

Jūras ūdeņiem spiežoties dziļāk sauszemē un atkal atkāpjoties, mainījās Daugavas ieteces vieta, kā arī tās salu platības. Neskatoties uz mainīgiem vides apstākļiem, no senseniem laikiem cilvēki apdzīvoja šo teritoriju, par ko liecina vairāki atradumi, un daži no tiem glabājas arī Latvijas Dabas muzejā.

Papildu peļņas iespējas eksperti redz valsts uzņēmumu aktīvu labākā pārvaldībā

Palielinot valstij piederošo uzņēmumu aktīvu atdevi līdz Eiropas Savienības līmenim, valsts dividendēs katru gadu papildus iegūtu 75 miljonus latu, secināts pēc Korporatīvās pārvaldības institūta sagatavotā gada pārskata par Latvijas valstij piederošajiem aktīviem 2009.gadā.

Šis ir pirmais šāda veida izvērtējums Latvijā, un tiks veidota īpaša darba grupa, kurai būs jāievieš ziņojumā norādītie ierosinājumi, atsaucoties uz Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL), vēsta aģentūra LETA.

Kopumā pārskatā izvērtēti 142 valsts īpašumā esoši uzņēmumu aktīvi. Valsts aktīvu pārvaldību var uzlabot trīs gadu laikā, sacīja valdības vadītājs.

Kā secina pārskata veidotāji, pēc valsts dividendēs no saviem uzņēmumiem saņēmusi 185 miljonus latu, tomēr dividenžu apjomu bijis iespējams palielināt līdz 260 miljoniem latu. Galvenā pārskata rekomendācija ir nepieciešamība pēc koordinētas rīcības, jo valsts uzņēmumu un aktīvu pārraudzība patlaban ir pārāk sadrumstalota.

Vajadzīga arī profesionāla pārvaldība, izstrādājot katram valsts aktīvam pārvaldības politiku un centralizējot kompāniju pārvaldi, iesaka lietpratēji. Vēl viens rekomendāciju virziens saistīts ar turpmākas valsts līdzdalības uzņēmējdarbībā vērtējumu, kā arī informācijas pieejamības palielināšanu.

Vienlaikus gan uzsvērts, ka nav runas par valsts uzņēmumu privatizāciju, jo likums, kurā noteikti neprivatizējamie uzņēmumi, netiks mainīts. Darba virziens būšot vērsts tieši uz valstij piederošo aktīvu pārvaldības uzlabošanu.

Izcilās aktrises piemiņas iemūžināšanu rosinājuši tuvinieki

Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstījusi ierosinājumu Pārdaugavā veidot pieminekli izcilajai aktrisei Vijai Artmanei, ziņo aģentūra LETA. Šādu priekšlikumu iesnieguši mākslinieces piederīgie.

Pieminekli ierosināts uzstādīt Talsu un Bāriņu ielas krustojumā, iepretim Eduarda Smiļģa Teātra muzejam. Pieminekļu padome uzskata, ka skvērā līdzās Smiļģa muzejam varētu tapt piemiņas vieta arī citiem izciliem aktieriem un aktrisēm.

''Vija Artmane būtu pirmā, un tad maisam gals vaļā,'' teic Pieminekļu padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis, uzsverot – ir ''pašsaprotami'', ka slavenajai aktrisei piemineklis ir nepieciešams.

Jāatgādina, ka Artmane mūžībā aizgāja 2008.gada oktobrī un apglabāta Pokrova kapos, kur viņas tuvinieki bija iecerējuši uzstādīt pieminekli, taču pagaidām šo ieceri nav izdevies īstenot.

Spārītis gan uzsver – no projekta virzītājiem, kas šajā gadījumā ir aktrises meita Kristiana Dimitere, tagad ir atkarīgs, cik raits būs pieminekļa tapšanas process. Vispirms jāiegūst vērtējums no Būvvaldes, tad jāpiesaista arhitekti un tēlnieki. Liela nozīmē būšot tam, vai projektā iesaistīsies Kultūras ministrija.

Rīgas pilsētas arhitektam jau uzdots izstrādāt atbilstīgus nosacījumus teritorijas sakārtošanai, ņemot vērā iespēju, ka šajā vietā nākotnē varētu tikt novietotas piemiņas zīmes arī citiem ievērojamiem  skatuves māksliniekiem.

Pieminekļu padome trešdien akceptēja arī ieceri izvietot pieminekli baleta māksliniekam Mārim Liepam promenādē starp kanālmalu un Operu. Finansēt pieminekļa izgatavošanu un uzstādīšanu apņēmies Ināras un Borisa Teterevu fonds. Iecerēts, ka piemineklis tiks atklāts nākamgad.

Ar balsu vairākumu tika atbalstīta arī iecere Centrāltirgū, ejā starp piena un gaļas paviljoniem izvietot vides objektu – Teodora Zaļkalna veidotās cūkas skulptūras palielinātu atveidu.

Gada deflācija augustā – 0,3%; eksperti paaugstina gada izaugsmes prognozi

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 3,9%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, informē Centrālā statistikas pārvalde. Kā ziņo BNS, šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni IKP sarucis par 2,1%.

Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, bija par 0,3% zemāks. Augustā pret jūliju patēriņa cenas vidēji samazinājušās par 0,7%.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, 2010.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni IKP pieaudzis par 0,8%, bet krities par 2,9% salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni. Eksperti secina, ka šie dati – lai arī nedaudz – ļauj paaugstināt gada IKP izaugsmes prognozi.

IKP izmaiņas noteica apmēru kāpumi tirdzniecībā par 0,1%, transporta un sakaru jomā – par 2,5% un apstrādes rūpniecībā – par 15,3%. Būtisks kritums saglabājās būvniecībā – par 35,3%.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka IKP 2.ceturkšņa precizētie dati faktisko situāciju nemaina, tomēr pastiprina ekonomikā vērojamo procesu gaitas vērtējumu. Izaugsmi uzrāda rūpniecības nozare un lauksaimniecība, kuru attīstību virza galvenokārt orientēšanās uz eksportu. Lielu kāpumu piedzīvo autotransporta pārvadājumi, tajā pašā laikā ostu veikums atpaliek no pērnā gada rādītājiem. Minimāls pieaugums vērojams tirdzniecībā, kas trešajā ceturksnī var nostiprināties.

"DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš uzsver, ka šie dati ļauj nedaudz paaugstināt 2010.gada IKP izmaiņu prognozi. Šobrīd "DnB Nord bankas" prognoze par IKP izmaiņām šogad kopumā pret 2009.gadu ir 1%. “Sagaidāms, ka pirmo reizi pēc ilgāka laika tiks reģistrēts pieaugums gada griezumā, tiesa gan, ļoti neliels, procentu daļās mērāms,” pauž Strautiņš. Viņš norāda, ka  vairāk bažu ir par 4.ceturksni, gan dēļ apkures cenu pieauguma iespējamā iespaida uz patēriņu, gan pirmajām pazīmēm, ka ekonomikas atlabšana bremzējas jau vairs ne tikai ASV, bet arī Eiropas ekonomikas svarīgākajā valstī Vācijā. Taču pagaidām neesot iemesla prognozēt atkārtotu lejupslīdi, vien izaugsmes tempa piebremzēšanos.

Vidējais patēriņa cenu līmenis augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, bija par 0,3% zemāks. Gada laikā precēm cenas ir pieaugušas par 1,4%, bet pakalpojumiem samazinājušās par 4,4%.

Savukārt augustā pret jūliju patēriņa cenas vidēji samazinājušās par 0,7%. Precēm cenas samazinājās par 1%, bet pakalpojumiem vidējais cenu līmenis nemainījās. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām augustā bija cenu kritumam pārtikai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī ar mājokļa uzturēšanu saistītu preču un pakalpojumu sadārdzinājumam.

Autors netieši norāda, ka par Šlesera grāmatas nepublicēšanu piedāvāta samaksa

Gadījumā, ja politiskā apvienība ''Vienotība'' labi startēs Saeimas vēlēšanās, nākamā publicista Lato Lapsas grāmata varētu būt veltīta bijušajai laikraksta ''Diena'' galvenajai redaktorei Sarmītei Ēlertei, kuras vārdi, pēc žurnālista teiktā, nesakrītot ar darbiem.

Tā Lapsa trešdien paziņoja ''Par labu Latviju'' (PLL) premjerministra amata kandidātam Aināram Šleseram (LPP/LC) veltītās grāmatas "Šofera dēls minhauzens" atvēršanas preses konferencē.

Lapsa netiešos izteikumos norādīja, ka grāmatas tapšanas laikā ar viņu sazinājies PLL tēla veidotājs Ēriks Stendzenieks, piedāvājot kādu summu, lai grāmata netaptu. Summa liecinājusi par naudas piedāvātāja uzskatu, ka "Latvijā visi ir viegli pērkami cilvēki". Lapsa ieteicis naudu ziedot labradībai.

"Ziniet, jūs šo jautājumu varētu uzdot Stendzenieka kungam. Ja viņš atcerēsies šādu sarunu pirms vairākiem mēnešiem un to summu, par ko viņam labpatika runāt, un to, kur es šo summu aizsūtīju, tad viņš jums to pastāstīs. Es pieļauju, ka tie ir cilvēki, kuriem atmiņa ir tikpat īsa kā Šlesera kungam," autora teikto citē aģentūra BNS.

Komentējot pirms iznākšanas publiskoto informāciju par Šlesera tēva sodāmību un garīgo slimību, Lapsa paskaidroja, ka politiķa bērnībai nule klajā nākušajā grāmatā veltīta neliela daļa satura – viena no astoņām nodaļām, pārējās izklāstītas viņa gaitas politikā un uzņēmējdarbībā, piesaucot šaubīgus un valstij kaitējušus darījumus.

Lapsu neinteresējot, vai šī informācija neizraisīs žēlumu pret Šleseru: "Man nav simpātisks neviens pašlaik Latvijā esošais politiskais spēks, līdz ar to, tā kā es nevaru nodarīt pāri visiem, es sev neizvirzu nekādus mērķus attiecībā uz konkrētiem cilvēkiem. Es neuzskatu Latvijas cilvēkus par aitām, kurus var apmuļķot ar trim izspiestām asarām vai tamlīdzīgi. Es uzrakstu sev zināmo informāciju, tālākais izvērtējums par to ir katra paša ziņā."

Uz norādi, ka rīkojies nekorekti, publicējot informāciju par Šlesera ģimenes traģēdiju, žurnālists norādīja – politiķim, kurš pastāv uz to, ka viņa pārstāvēta partija iestājas par ģimenes vērtībām, nepiedien liekulība, melīgums un divkosība, runājot par savu ģimeni un tēvu, kuru viņš noliedzis, atsacījies no viņa uzvārda un ar savu attieksmi iznīcinājis, kā arī neievēro Dieva vārdu pretēji partijas nosacījumos paustajam. Lapsa arī uzsvēra, ka no arhīviem pazuduši tiesu iestādēs glabātie lietu materiāli par šiem pagātnes notikumiem.

FM: iepriekš plānotie vairāk nekā 400 miljoni var sarukt līdz 350-395 miljoniem latu

Iepriekš prognozētā nākamā gada budžeta konsolidācijas summa 395-440 miljoni latu varētu būt jāveic mazākā apjomā – 350-395 miljonu latu robežās, liecina Finanšu ministrijas (FM) jaunākā informācija par šā gada valsts budžeta izpildi.

Par to trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē paziņojis FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, vēsta BNS.

Lai gan gala secinājumus par nepieciešamo nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas apmēru būs iespējams izteikt tikai pēc trešā ceturkšņa makroekonomisko rādītāju analīzes, patlaban konsolidācija prognozējama 350-395 miljonu latu apmērā.

Bičevskis deputātus informējis, ka līdz šā gada beigām valsts budžeta deficīts sasniegs plānoto līmeni – 8,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai gan patlaban valsts budžeta deficīts ir būtiski mazāks par to apmēru, kas paredzēts vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, līdz gada beigām tas sasniegs 8,5% no IKP, jo gada pēdējos mēnešos paredzams ievērojams budžeta izdevumu kāpums saistībā ar Eiropas Savienības fondu apguvi.

Bičevskis tomēr atzīmēja – pastāv arī būtiski riski, ka faktiskā situācija var atšķirties no izvirzītajiem mērķiem, jo jebkura turpmāka papildu pielāgošana var veidot negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžeta deficītu, apdraudot noteiktā mērķa ievērošanu. Turklāt, ja valsts budžeta plānotie izdevumi tiktu izlietoti pilnā apmērā, deficīts sasniegtu 9,3%, norādīja amatpersona. Bičevskis gan uzsvēra, ka parasti izdevumu izlietojums ir aptuveni 97%.

Kā vēstīts, jūnija sākumā pēc tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL) atzina, ka nākamā gada budžetā varētu būt jākonsolidē 395-440 miljoni latu.

Politiķa biznesa pirmsākumos ir nodokļu krimināllieta, nevis norvēģu investori

Apvienības "Par labu Latviju" (PLL) premjerministra amata kandidāta Aināra Šlesera biznesa sākums Latvijā ir nevis norvēģu investoru atvešana, bet gan krimināllieta par nodokļu nenomaksāšanu, importējot saldētas zivis, rakstīts publicistu Lato Lapsas un Irēnas Saatčianes trešdien iznākošajā grāmatā "Šofera dēls minhauzens". Lietas izmeklēšana vilcināta, līdz izbeigta noilguma dēļ.

Izdevumā aprakstīts, ka tagadējam politiķim 1993.-1994.gadā, kad Latvijas informācijas centrs Norvēģijā aizvadīja pirmo darbības gadu, negāja gludi – ar Kasparu Kuimetu un Andri Zālīti 1993.gada sākumā dibinātā privātfirma SIA ''Oslo'' neko neienesa un tika pārdota.

1994.gada jūnijā Šlesers ar Ventu Pilānu un Kasparu Kuimetu nodibināja SIA ''Skandi'', kas, pēc politiķa publiski teiktā, sākumā nodarbojās ar Norvēģijas pārtikas preču tirdzniecību. 1996.gadā to nopirka ārzonā reģistrētā ''Hortus Trading Group LLC'', taču Šlesera laikā notikusi valsts apkrāpšana.

"Uzņēmums viņa vadībā uzcītīgi krāpj valsti pēc primitīvas krāpnieciskas shēmas, kuras būtība – ievedamo preču un produkcijas uzdošana par būtiski lētākām, kā rezultātā Latvijas kasei iet garām ievērojamas nodokļu summas," apraksta autori.

Grāmatā aprakstīts piemērs, kad 1994.gada beigās ''Skandi'' no Norvēģijas kompānijas "Nor Star Seafood" iegādājās produkciju, ko Latvijas muitā deklarēja kā 23,7 tonnas saldētu silķu ar muitas vērtību 19 santīmu kilogramā, kā arī 100 kilogramus saldētu garneļu, kuru vērtība ir 2,64 lati kilogramā.

Taču Norvēģijas dienestiem iesniegta pavadzīme atklāj, ka kravā siļķu bija tikai 16 tonnas, toties garneļu bija piecreiz vairāk – pustonna, un lasis – 7,3 tonnas. Pat Norvēģijā pirktās siļķes deklarētas kā stipri lētākas nekā nopirktas dabā – 2,2 kronas Latvijā un 3,4 kronas Norvēģijā, nerunājot par nedeklarēto lasi, kas bija 15 reižu dārgāks nekā uzrādītās siļķes.

Līdzīgs bizness noticis ar Dānijas kompāniju ''O.H Fiske-eksport'', kuras 1995.gada jūlija beigās piegādātās 15,2 tonnas zivju no dāņu puses uzrādītas 44 tūkstošu latu vērtībā, bet trīs dienas vēlāk Latvijas muitā to vērtība bijusi jau 8,4 tūkstoši latu. Kā norāda autori, vienā darījumā valsts ir apkrāpta par vairāk nekā 35 tūkstošiem latu.

"Cik šādu "veiksmīgu darījumu" ir bijis, precīzu ziņu neesot. Taču droši zināms, ka nepilnus piecus mēnešus pēc tam, kad Šlesers pametis ''Skandi'' valdes priekšsēdētāja posteni un šķīries no savām kapitāldaļām, Finanšu policija (FP) sāka krimināllietu par SIA ''Skandi'' izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, 1995.gadā ievedot zivis un vēžveidīgos no Norvēģijas un Dānijas, teikts grāmatā.

FP informējusi, ka 1996.gada 22.oktobrī ierosināta krimināllieta par ''Skandi Trading House'' izvairīšanos no nodokļiem. Grāmata vēsta, ka izmeklēšanu mēģināts kavēt un novilcināt dažādos veidos, un 2000.gada novembrī tas vainagojies panākumiem – tā izbeigta nevis pierādījumu trūkuma, bet noilguma dēļ.

Neatprasīs pašvaldībām reformas gaitā saņemto 400 000 latu kompensāciju

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, galīgajam lasījumam skatot likumprojektu par Rojas novada sadalīšanu, atbalstīja ārkārtas vēlēšanu organizēšanu Rojā un Mērsragā 18.decembrī.

Tas ir ātrākais datums, kurā Centrālā vēlēšanu komisija sola vēlēšanas pienācīgi sarīkot.

Saeimas Juridiskais birojs piedāvāja vairākus risinājuma variantus pašvaldību darba nodrošināšanai, sadalot Rojas novadu. Tie paredzēja gan mehānisku jau ievēlēto deputātu sadalīšanu divās pašvaldībās vai ārkārtas vēlēšanu organizēšanu, vai arī pagaidu administrācijas iecelšanu līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Kā uzsvēra Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, visi varianti juridiski iespējami, taču deputātiem jāizšķiras par labāko variantu.

Komisijas opozīcijas deputāti, kā arī daļa koalīcijas parlamentāriešu ar balsu vairākumu atbalstījua jaunu vēlēšanu organizēšanu, lai arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un citi eksperti par labāko atzina jau ievēlēto deputātu sadalīšanu divās pašvaldībās.

Deputāts Māris Kučinskis (TP) likumprojektam bija iesniedzis priekšlikumu prasīt Rojai un Mērsragam atmaksāt valstij kopumā 400 000 latu, ko pašvaldības saņēma par apvienošanos novadā. “Dzīvē to sauktu par krāpšanos, ja kāds apprecētos, lai saņemtu naudu, un pēc tam šķirtos. Godīgums tomēr prasa, lai šī nauda varbūt ilgākā laika posmā tiktu atdota,” sacīja Kučinskis, norādot, ka šāda prasība atturētu citus novadus no sadalīšanās.

Deputātu vairākums šo priekšlikumu noraidīja, norādot, ka ar šādu lēmumu tiktu sodīti pašvaldību iedzīvotāji, nevis deputāti, turklāt tā tiktu apšaubīta ieguldīto investīciju lietderība.

Kā ziņots, Rojas novada deputāti nolēmuši, ka pašvaldībai jāsadalās, veidojot atsevišķu Mērsraga un Rojas novadu. “Šķiršanos” atbalsta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe (ZZS), uzsverot, ka “piespiedu kārtā” pagastiem nav jābūt kopā.

Tiesa noraida lūgumu aizliegt bijušajam mēram tuvoties pašvaldības deputātiem

Jūrmalas pilsētas tiesa trešdien nolēma aizliegt kukuļdošanā apsūdzētajam Raimondam Munkevicam ("Jūrmala – mūsu mājas") tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos, vēsta aģentūra LETA.

Savukārt aizliegums tuvoties Jūrmalas domes deputātei Ivetai Blauai (JL) vai citiem pašvaldības deputātiem, kas arī bija ietverti lūgumā par papildu drošības līdzekļiem Munkevicam, bijušajam kūrortpilsētas mēram nav noteikts.

Prokurore Velta Zaļūksne pēc tiesas lēmuma paziņošanas sacīja, ka šo lēmumu noteikti pārsūdzēs.

Savukārt Munkevica advokāts Aivo Leimanis pauda viedokli, ka aizliegums Munkevicam tikt ievēlētam Jūrmalas domes institūcijās un amatos esot pretrunā ar likumu par pašvaldībām.

Pats Munkevics pēc lēmuma nolasīšanas norādīja, ka pēdējā laikā notikušo Jūrmalas domē uzskata par politiskajām spēlēm. Kā uzsvēra apsūdzētais, tiesas lēmums viņam neliegs piedalīties pilsētas domes sēdēs un balsot.

Kā ziņots, papildu drošības līdzekļu prasības dēļ pagājušajā nedēļā līdz 9.septembrim tika pārtraukta Jūrmalas domes sēde, kurā bija plānots lemt par pašvaldības priekšsēdētāja Romualda Ražuka (PS) atcelšanu no amata. Lūgumu piemērot Munkevicam papildu drošības līdzekļus tiesā prasīja Blaua, kurai krimināllietā ir liecinieces statuss. Deputāte sūdzējās par ietekmēšanu no Munkevica puses.

Munkevics Jūrmalas mēra amatu zaudēja pēc aizturēšanas apsūdzībā par kukuļošanu, iespējams, mēģinot ietekmēt gaidāmo neuzticības balsojumu domes sēdē.

Galvaspilsētas pašvaldība ignorē ieteikumu par samazinātu likmi koplietošanas telpām

Rīgas pašvaldība sagādājusi nepatīkams pārsteigums garāžu īpašniekiem, ignorējot Finanšu ministrijas (FM) ieteikumus un nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) par garāžām aprēķinot ar paaugstinātu likmi 1,5%, trešdien raksta avīze ''Dienas Bizness'' (DB).

FM pēc iedzīvotāju sūdzībām secinājusi, ka Rīga ir vienīgā pašvaldība, kas nav ņēmusi vērā FM skaidrojumus par likuma piemērošanu, proti, nekustamo īpašumu objektiem, kuros dzīvojamo telpu apliekamais objekts veidojas no dzīvokļa un koplietošanas telpām – garāžām, bēniņiem, kāpņu telpām, pagrabtelpām, u.c., nosaka samazinātu NĪN likmi 0,1-0,3%. Tā vietā Rīgas dome koplietošanas telpām aprēķinājusi nodokli ar paaugstināto likmi 1,5%.

Pašvaldības ieņēmumu pārvalde saņēmusi vairāk nekā 100 rakstisku sūdzību un vēl vairāk telefona zvanu, iedzīvotājiem paužot neapmierinātību ar NĪN apmēru, raksta DB. Taču pārvaldes vadība norāda, ka sūdzības faktiski attiecoties tikai uz pazemes autostāvvietām, kas Zemesgrāmatā reģistrētas kā atsevišķs īpašums. Līdzīgas problēmas esot arī Jūrmalā, kur daudzdzīvokļu ēkām ir pazemes auto novietnes.

DB norāda – šis nav pirmais gadījums, kad likuma normas ir tulkojamas dažādi.

Ceturtdaļa respondentu pauž vērtējumu par situācijas pasliktināšanos

Ekonomiskā situācija pēdējā pusgada laikā Latvijā nav mainījusies, šādu vērtējumu tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" pētījumā pauduši 45% Latvijas iedzīvotāju, ziņo LNT raidījums "900 sekundes".

23% aptaujāto uzskata, ka ekonomiskā situācija nedaudz uzlabojusies. 26% domā, ka ekonomiskā situācija ir sliktāka, no tiem 14% domā, ka tā pasliktinājusies nedaudz, bet 12% uzskata, ka pasliktinājums ir būtisks.

Būtiskus uzlabojumus saskatījis nepilns 1%, bet viedokļa šajā jautājumā nav 5%.

Aptauja veikta laikā no šā gada 31.augusta līdz 2.septembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 600 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Pārmaiņa liktu pašvaldībām veicināt uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) pašvaldībām būtu jāpārliek no dzīvesvietas uz darbavietu, lai motivētu pašvaldības strādāt ar vietējiem uzņēmējiem un ārvalstu investoriem, šādu priekšlikumu biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā paudis ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL"). Viņa ieceri atbalstījuši arī uzņēmēji.

Patlaban valsts budžetā no IIN tiek ieskaitīti 20%, un 80% nonāk pašvaldību kasēs. IIN pašvaldības saņem saskaņā ar nodokļa maksātāja deklarēto dzīvesvietu.

Kampars, kurš ik dienu strādājot ar investīciju lietām, secinājis, ka tikai divas pašvaldības, kuras viņš atturējās nosaukt, iesaistās investīciju piesaistē. "Uzņēmumus pašvaldībām nevajag, tās saka: brauciet pie mums gulēt, bet strādājiet – vienalga, kur!" kritisks par pašvaldību darbu bija ekonomikas ministrs.

Drošības risinājumu kompānijas "G4S" valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis piekrita, ka ar nodokļu sistēmu ir jāpanāk, lai pašvaldība būtu ieinteresēta uzņēmējdarbības un būvniecības attīstībai tās teritorijā. "Motivācija pašlaik ir citāda – nodoklītis pašvaldībai no tā maziņš, uzliekam bremzītes un saņemam aploksnītes," ironizēja Zālītis.

Uz uzņēmēju jautājumiem, kāpēc joprojām IIN nav pārlikts no dzīvesvietas uz darbavietu, Kampars atbildēja, ka šāda lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams atbalsts no sabiedriskajām organizācijām, bet Latvijas Pašvaldību savienība, kurā ir apvienojušās visas Latvijas pašvaldības, tam pretojas, jo pašvaldību intereses ir ļoti dažādas.

Patlaban esot ļoti grūti panākt izpratni no pašvaldībām, jo "tās joprojām jūtas kā nomaļu institūcijas no pārējās sistēmas, kas saņem valsts dotāciju", saka ekonomikas ministrs. Lauksaimnieku organizācijas "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja rosināja politiķus skaidrot lēmumus, kas nes pārmaiņas, lai sabiedrība saprastu, ''kāpēc tas lēmums, kurš rītdien sāpēs, ilgtermiņā ir izdevīgs''.

Finanšu ministrija to uzskata par neefektīvu un sarežģītu iedzīvotāju atbalsta paņēmienu

Par samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju atcelšanu tiks lemts līdz ar nākamā gada budžetu, trešdien intervijā Latvijas Radio (LR) teica Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), komentējot Finanšu ministrijas (FM) joprojām gatavotās pārmaiņas, neraugoties uz politiķu solījumiem samazinātās likmes saglabāt.

Jau vēstīts, ka samazināto PVN likmju atcelšana paredzēta FM pavasarī sagatavotajās Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnēs 2011.-2015.gadam, pamatojot to kā neefektīvu risinājumu iedzīvotāju atbalstam un sarežģītu – nodokļu administrēšanai.

"Tagad notiek diskusijas par samazināto likmju atcelšanu, un visas nozares aktīvi lobē, lai šī likme tiktu saglabāta samazināta. Ja tiek lems par samazinātās likmes atcelšanu, tad ir jāskatās, kādi ir kompensējošie pasākumi," LR skaidroja Dombrovskis.

FM patlaban vērtējot nozaru iebildumus pret samazināto likmju atcelšanu. "FM, ja būs nepieciešams, nāks ar alternatīviem priekšlikumiem, bet skaidrs ir tas, ka pilnīgi neko nedarīt nevarēs," teica premjers. Par katru konkrēto samazināto likmi tikšot lemts atsevišķi 2011.gada budžeta ietvaros.

FM ar samazināto PVN likmju atcelšanu valsts budžetā nākamgad plāno papildus iekasēt 95 miljonus latu. Tiek apsvērta 10% PVN palielināšana līdz 21% medikamentiem, grāmatām, presei, sabiedriskajam transportam, siltuma, elektrības, gāzes un kurināmā piegādei iedzīvotājiem.

Kā norāda FM, samazinātā PVN saglabāšana būtu neefektīvs risinājums kādas noteiktas iedzīvotāju grupas atbalstīšanai, jo attiecīgo preci vai pakalpojumu patērē visi iedzīvotāji, turklāt turīgākie to dara lielākos apmēros un līdz ar to gūst proporcionāli lielāku labumu no samazinātajām PVN likmēm. Turklāt pieredze liecinot, PVN likmju samazināšanai parasti neseko attiecīgo preču vai pakalpojumu cenu lejupslīde, jo uzņēmēji izmantojot iespēju palielināt savu peļņas daļu. Daudz efektīvāks ir tiešs valsts atbalsts subsīdiju vai pabalstu veidā, secinājusi FM. Turklāt samazinātās PVN likmes būtiski sarežģījot šī nodokļa administrēšanu.

Šonedēļ, no 9. līdz 11.septembrim risināsies ikgadējais mūzikas festivāls Skaņu mežs.

Nepieradinātās mūzikas festivāls Skaņu mežs šogad piedāvās vairākas neatkarīgās mūzikas zvaigznes, informēja pasākuma rīkotājs Viestarts Gailītis.

9.septembris festivālā būs veltīts elektroakustiskajai un eksperimentālajai mūzikai. Vakara gaidītākais viesis iespējams būs "Sudden Infant" - performances un mūzikas ikona Džoks Lancs (Joke Lanz), kas iedvesmojis tādus radošos prātus kā "Aphex Twin", britu mākslinieci Sāru Lūkasu un "Napalm Death" vokālistu Lī Dorianu. Kā šis, tā nākamais vakars notiks bijušā Preses Nama foajē un kafejnīcā, Balasta dambī 3.

10.septembris tiks veltīts ritmiskajai un elektroniskajai mūzikai, piedāvājot tādus audiovizuālās izdevniecības "Raster-Noton" pārstāvjus kā "Byetone", Aoki Takamasu, Grišu Lihtenbergeru, kā arī retrofutūristu Etjēnu Žomē un latviešu hiphopa māksliniekus kā Monkey Musician un Bulimic Orgy & Mile.

Savukārt 11.septembrī festivāls pārcelsies uz otru pilsētas galu, kādreizējo mopēdu rūpnīcu "Sarkanā Zvaigzne", kur kluba "Melnā Piektdiena" telpās būs baudāmi tādi skatuves mūzikas un roka jaunumi kā ASV grupas "Emeralds", "Oneohtrix Point Never" un "Liturgy" un skatuviski vienreizējais un burtiski vizuļojošais britu eksperimentālais orķestris "Chrome Hoof", apvienojot disko, džezu un doom metālu.

Ņemot vērā šīgada muzikālo ievirzi - pagātnes mūzikas stilus laikmetīgā interpretācijā un reiz tautsaimnieciski rosīgās, bet tagad vientulīgās festivāla norises vietas, festivāla sauklis ir Aizgājusī godība. Kā vienā, tā otrā gadījumā caur mūziku tiks izcelts vietas raksturs - eleganti brutālais Preses nama padomju modernisms, un Sarkanās Zvaigznes tuksnešainais postindustriālisms.

Trīs dienu abonents, kas nopērkams iepriekšpārdošanā, maksā 10 latus. Savukārt vienas dienas biļetes iepriekšpārdošanā maksā 4 lati 9.septembrim (5 lati pie ieejas), 6 lati - 10.septembrim (8 lati pie ieejas) un 6 lati - 11.septembrim (8 lati pie ieejas). Biļetes ir nopērkamas Biļešu Servisā.

No šodienas, 8. septembra, plkst.10:00 sāksies biļešu tirdzniecība uz grupas "Faithless" koncertu, kas 18.oktobrī notiks Arēnā Rīga.

Pirmās 1000 biļetes stāvvietās maksās Ls 19,00; pēc tam biļetes stāvvietās kļūs dārgākas. Biļetes sēdvietās maksās sākot no Ls 29,00. Biļetes pieejamas visās “Biļešu Serviss” kasēs un internetā www.bilesuserviss.lv. Lai iegādātos biļetes iepriekšpārdošanā, Positivus.com reģistrētajiem lietotājiem jāuzrāda e-pastā saņemtais kods biļešu pirkšanai.

Britu elektroniskās mūzikas grupa "Faithless" Rīgā iepriekš viesojās pirms trim gadiem – 2007. gada rudenī, sajūsminot skatītājus ar savu aizrautīgo sniegumu. Faithless kodolu veido deju mūzikas personības – harizmātiskais koncertu līderis Maxi Jazz, pazīstamākā Anglijas sieviete-dīdžejs Sister Bliss, kas izcili pārvalda dažādus mūzikas instrumentus, un grupas vadītājs Rollo.

"Faithless" pastāv jau vairāk nekā 10 gadus. Grupas singli "Insomnia", "God Is A DJ" un "We Come 1" kļuvuši par diskotēku grāvējiem visā pasaulē, pierādot, ka deju mūzika var būt ne tikai izklaidējoša, bet arī domāt un spriest rosinoša.

Līdz šim "Faithless" izdevuši sešus studijas albumus un ar katru nākamo piesaista arvien vairāk fanu. Jaunākais "Faithless" albums “The Dance” klajā nāca šā gada maijā. Līdzīgi kā grupas līdzšinējos albumos pāris dziesmu ierakstos piedalās arī Rollo jaunākā māsa Dido, kura kopš Faithless pirmsākumiem paguvusi izveidot veiksmīgu solo karjeru. Jaunā albuma “The Dance” viesi ir arī astoņdesmitajos gados populārā britu grupa Blancmange, austrāliešu grupas Temper Trap līderis Dougy Mandagi un argentīniešu aktrise Mia Maestro.

Apkures parādi lielākie kopš 1993.gada; nesegta līdz pat trešdaļai rēķinu summas

Parādi par siltumenerģiju ir sasnieguši augstāko līmeni kopš 1993.gada, vēsta biznesa portāls Nozare.lv, atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) valdībai sagatavoto ziņojumā par situāciju siltumapgādes pakalpojumu jomā.

Rīgā centrālapkures klientu parādi ir 12,13%, bet citur – vidēji 20-30% no kopējās piesūtīto rēķinu summas. Būtiski parāds par centralizēto siltumapgādi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies Daugavpilī – 12,9%, un Rēzeknē – 8%.

EM konstatējusi, ka lielāki parādi ir pašvaldībās, kur pastāv tiešie vai daļēji tiešie norēķini, piemēram, Jēkabpilī un Daugavpilī. Turpretī pašvaldībās ar procentuāli mazu parāda apmēru norēķini tiek veikti ar pārvaldnieku starpniecību. Tad dzīvokļu īpašnieki var lemt par citu finanšu līdzekļu, piemēram, uzkrājumu mājas remontam vai pārvaldnieka ņemta aizņēmuma, novirzīšanu parāda par siltumenerģiju segšanai. Savukārt maznodrošināto dzīvokļu īpašnieku parādsaistības var samazināt, izmaksājot tiem dzīvokļa pabalstus.

Turpretī pašvaldībās ar tiešo norēķinu sistēmu nepastāv iespēja novirzīt parādu segšanai pārvaldnieka vai dzīvokļu īpašnieku kopīgos līdzekļus, līdz ar to vienīgais veids, kā samazināt parāda apmēru par piegādāto siltumenerģiju, ir dzīvokļu pabalstu izmaksa dzīvokļu īpašniekiem.

EM secinājusi, ka samazinātās pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmes (10% siltumenerģijas, elektroenerģijas, dabas gāzes, malkas un koksnes kurināmā piegādēm) atcelšana var paaugstināt kopējo parāda apmēru.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Aino Salmiņš valdības sēdē EM sagatavoto ziņojumu novērtēja kritiski, nosaucot to par "fragmentāru pārstāstu par tēmu "Siltumapgāde"". EM kompetence esot zema, jo ziņojums nesniedzot nekādu priekšstatu par patieso situāciju, jo tas veidots tikai pēc deviņu lielāko pilsētu sniegtajām ziņām. Iepriekš jau vēstīts, ka kopumā siltumparādu apjomu valstī nozares pārstāvji lēš ap 25 miljoniem latu, un vairākās pašvaldībās draud apkures nepieslēgšana.

Valdība uzdeva EM līdz 15.oktobrim apkopot plašāku informāciju par situāciju pašvaldībās.

Demonstrācijās piedalās trešdaļa skolotāju; kavēta transporta satiksme

Otrdien Francijā gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā strādājošie izgāja ielās, protestējot pret prezidenta Nikolā Sarkozī ieceri paaugstināt pensionēšanās vecumu, kas tiek uzskatīta par viņa plānoto ekonomisko reformu stūrakmenim, vēsta aģentūras LETA-AFP.

Arodbiedrības protesta akcijas pieskaņojušas debašu sākšanai parlamentā, taču Sarkozī negatavojas piekāpties un paziņojis, ka pensiju reforma ir viņa "absolūtā prioritāte". Uzrunājot likumdevējus, kas pārstāv valdošo Tautas kustības savienību (UMP), prezidents uzsvēra, ka ir stingri nolēmis paaugstināt pensionēšanās vecumu no 60 līdz 62 gadiem.

Pēc arodbiedrību līderu paustā, šoreiz 190 demonstrācijās visā valstī piedalījās ap miljonu cilvēku, un tas ir vairāk cilvēku nekā 24.jūnijā, kad šī paša iemesla dēļ ielās izgāja 800 000 protestētāju. Darbā nav izgājuši 28% skolotāju, kamēr jūnijā streikā piedalījās vien desmitā daļa. Streiks nopietni ietekmējis skolu, nacionālā dzelzceļa, dažu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un vietējo lidsabiedrību darbu, pasažieri sūdzas par Parīzes piepilsētas vilcienu un metro kustības kavēšanos. Puse lidojumu no Parīzes lidostām ir atcelta vai aizkavēta.

Lielākās arodbiedrības CGT līderis Bernārs Tibo intervijā radiostacijai "Europe 1" brīdinājis, ka arodbiedrības turpinās mobilizēt strādājošos un nav izslēgtas jebkāda veida protesta akcijas, ja protestētāji netiks uzklausīti.

Tikmēr ministri uzsver, ka pensiju sistēmas reforma ir nepieciešama un valdība negatavojas atkāpties no ieceres līdz 2018.gadam paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 62 gadiem. Valdība cer, ka pensiju reforma ļaus līdz 2030.gadam ietaupīt 70 miljardus eiro.

Pat ja francūžu pensionēšanās vecums tiks paaugstināts līdz 62 gadiem, tas būs zemāks nekā pārējo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums, kas ir 64 gadi. Francijā ir augstākais dzīves ilgums, un francūži spiesti maksāt ļoti augstus sociālos nodokļus.

Sabiedriskās domas pētniecības organizācijas "Obea/Infra Forces" aptauja liecina, ka 73% francūžu demonstrācijas atbalsta. Tomēr vienlaikus 65% respondentu negaida, ka valdība protestu rezultātā varētu atkāpties no saviem plāniem.

Par atbilstīgu summu palielināts galvaspilsētas pašvaldības budžeta deficīts

Rīgas domes deputāti otrdien nolēma sociālo pabalstu izmaksai papildus piešķirt 1,08 miljonus latu, ar ārkārtas grozījumiem par atbilstīgu summu palielinot budžeta deficītu, ziņo aģentūra LETA.

Nauda palielināta budžeta programmai "Palīdzība Rīgas pilsētas iedzīvotājiem". Līdz ar to kopējais budžeta deficīta apjoms sasniegs 33,5 miljonus latu.

Kā informē Labklājības departaments, šogad galvaspilsētas iedzīvotāju ienākumi pazeminājušies, audzis trūcīgo personu skaits, pabalstu saņēmēju vidējie ienākumi 2010.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar to pašu laikposmu pērn, samazinājušies par 23%. Trūcīgo personu skaits palielinājies no 20 728 personām februārī līdz 28 018 personām jūlijā, dažādu pabalstu saņēmēju skaits audzis teju par trešdaļu.

2010.gadā sociālā atbalsta finansējums Rīgā plānots 15,75 miljoni latu, taču pusgadā jau iztērēti 9,17 miljoni, vidēji mēnesī plānotais asignējums tiek pārsniegts par 216 229 latiem, līdz ar to plānotā trūkstošā summa līdz gada beigām ir 1,08 miljoni latu.

Bezdarba līmenis Rīgā šogad februārī sasniedza 12,5%, martā – 12,9%, aprīlī – 12,6%, jūnijā – 11,6%. Tiek prognozēts, ka rudenī bezdarba līmenis pieaugs, jo beigsies vasaras sezonas darbi. Jau vēstīts, ka saskaņā ar izmaiņām normatīvajos aktos sociālie pabalsti šogad tiek piešķirti arī tām personām, kurām ir kredītsaistības.

Ulmanis PLL līdera tēva aprakstu uzskata par ''melnās līnijas politiskajā cīņā'' pārkāpšanu

Politiskās apvienības ''Par labu Latviju!'' (PLL) premjerministra amata kandidāts Ainārs Šlesers otrdien steigšus sasauktā preses konferencē emocionāli komentēja vēl neiznākušās grāmatas ''Šofera dēls minhauzens'' saturu, norādot, ka daudz ko par savas ģimenes pagātni, tostarp otrdien žurnālā ''Kas jauns'' publicētās ziņas par tēva garīgo slimību un pastrādāto noziegumu, uzzinājis no jauna.

Šlesers, slaucīdams acis, atzinās, ka viņa bērnība bijusi smaga, tāpēc viņš izvairījies par to runāt, ziņo Diena.lv. Divu gadu vecumā ģimenē notikusi traģēdija, piecu gadu vecumā pirmo reizi viņš ieraudzījis tēvu, pirms tam viņam teikts, ka viņš ir slims un ārstējas. Tēvs lietojis zāles un bijis agresīvs, kad zēnam bija septiņi gadu, tēvs pret viņu pacēlis roku.

Politiķis sacīja, ka publiskotajā informācijā dažas lietas arī viņam ir jaunums, jo ģimenē par to neesot pieņems runāt. Viņš tomēr pauda pārsteigumu, ka informācija parādās atklātībā tikai tagad, jo tā bijusi pieejama jau sen, raksta Delfi.lv. ''Kas Jauns'' gan norāda, ka garīgi slimā tēva krimināllieta tiesu arhīvā neesot atrodama, atgādinot avīzes ''Vakara Ziņas'' agrāk publiskotu informāciju par paša Aināra iespējamu pretlikumīgu nodarījumu pusaudža vecumā, kura materiāli arī oficiāli nav pieejami.

Politiķi preses konferencē atbalstīja viņa sieva Inese, kura sacīja, ka šoreiz neesot varējusi stāvēt malā. Šlesere ''nepazīstot Aināru, par kuru raksta avīzēs, kuru aprunā un par kuru ķengājas''. Viņa dzīvojot ar cilvēku, kurš godā savu māti, mīl bērnus un palīdz tuviniekiem. Pāris pēc uzstāšanās uz jautājumiem nav atbildējis un atstājis telpu.

Savukārt PLL vadītājs Guntis Ulmanis uzskata, ka ar šo informāciju ir “pārkāpta melnā līnija politiskajā cīņā”. Ulmanis uzskata, ka ir jūtama vienota rīcība šādai kampaņai, kas viņu sarūgtina, un šis neesot pirmais materiāls pret Šleseru.

Jau vēstīts, ka trešdien klajā laidīs Lato Lapsas un Irēnas Saatčianes grāmatu “Šofera dēls Minhauzens”, kuras apraksta objekts ir Šlesers. Lapsa, taujāts par Šlesera steigu komentēt vēl publiski nepieejamā izdevuma saturu, Ir.lv komentēja, ka stāsts par Šlesera novēršanos no tēva un atteikšanos no ģimenes uzvārda Leščinskis jaunajā grāmatā aizņem vien mazu daļu un nebūšot vienīgais, par ko politiķim var nākties taisnoties.

LG vadītājs: ar atjaunojamajiem energoresursiem var nodarboties tikai bagātas valstis

Neskatoties uz “Latvijas gāzes” (LG) vadītāja Adriana Dāvja asiem iebildumiem, valdība otrdien atbalstīja grozījumus noteikumos, kas paredz no 1.novembra liegt valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai ar dabasgāzi koģenerācijas stacijās.

Noteikumi attieksies tikai uz jaunajām kooģenerācijas stacijām, bet jau esošajām paliek spēkā pašreizējie noteikumi.

Dāvis otrdien valdības sēdē norādīja, ka noteikumu grozījumi sagatavoti, neizvērtējot iespējamās ekonomiskās sekas, jo lētāk esot ražot elektrību no gāzes koģenerācijas stacijās. “Kas par to maksās?” prasīja Dāvis, norādot, ka visur Eiropā gāzes koģenerācijas stacijas atzītas par visefektīvākajām un arī Latvijā tādām vajadzētu atrasties “pie katras slimnīcas, cietuma, skolas vai sporta zāles”.

“Mēs ļoti atpaliekam šajā virzībā.. Šis lēmums ir ļoti sasteigts, neizvērtēts un nepārdomāts,” aģitēja Dāvis, uzsverot, ka “ar atjaunojamajiem energoresursiem var nodarboties tikai ļoti bagātas valstis”.

Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) noraidīja pārmetumus, uzsverot, ka šobrīd “Gazprom” izmanto monopolstāvokli, tādēļ gāze Latvijā ir dārgāka nekā citās valstīs, kur ir energoresursu izvēles iespējas. Kampars uzsvēra, ka grozījumi noteikumos ir ekonomiski pamatoti, jo mazina Latvijas atkarību no Krievijas gāzes piegādātāja.

Kā norāda Ekonomikas ministrija, pašreizējā noteikumu redakcija nosaka koģenerācijas stacijā ražotās elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā, nosakot to atšķirīgu stacijām, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER) un kūdru, salīdzinājumā ar stacijām, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto citus energoresursus, vienlaikus nosakot arī kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas, lai tās iegūtu tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Lai gan saskaņā ar noteikumiem koģenerācijas procesā saražotai elektroenerģijai, ja tā saražota no AER vai arī no vietējiem energoresursiem – kūdras, tiek piemērots augstāks obligātā iepirkuma atbalsta koeficients nekā tad, ja tiek izmantoti fosilie energoresursi, šāds atbalsta apmērs fosilajiem energoresursiem ir mazinājis elektroenerģijas un siltumenerģijas, kas ražota koģenerācijas procesā no AER konkurētspēju, norāda EM.

Augusta beigās samazinājušies “Vienotības” reitingi, popularitāte pieaug SC un ZZS

Augusta beigās, salīdzinot ar mēneša vidu, nedaudz samazinājusies apvienības “Par labu Latviju” (PLL) popularitāte, bet pieauguši “Saskaņas centra” (SC) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitingi, liecina “GfK” sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.

Ja augusta vidū par PLL savas balsis bija gatavi atdot 5% aptaujāto, tad augusta beigās to atbalsta vien 3% vēlētāju.

Populārāko partiju trijnieks gan paliek nemainīgs. Joprojām vislielāko atbalstu vēlētāji sola SC – augusta beigās par šo politisko spēku savas balsis sola atdot 14% aptaujāto, augusta vidū tādu bija 13%.

Otrs populārākais spēks joprojām ir “Vienotība”, par kuru agusta beigās balsotu 12% aptaujāto, bet augusta vidū – 13%. Par ZZS augusta beigās savas balsis gatavi atdot 8% aptaujāto, augusta vidū – 7%, savukārt apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) atbalstītāju skaits palicis nemainīgs – 2%. Līdzīgi arī nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalstītāju skaits palicis nemainīgs – 4%.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem augusta beigās vēlēšanās neplānoja piedalīties 23% aptaujāto.

Ja neizlēmušo balsis sadalītu proprcionāli izlēmušo izvēlei, tad 10.Saeimā būtu pārstāvēta SC, “Vienotība”, ZZS, VL–TB/LNNK, PLL un PCTVL.

Arī populārāko premjerministra amata kandidātu vidū liela sabiedrības viedokļa maiņa nav novērojama – joprojām populārākais ir ZZS nosauktais Aivars Lembergs (''Latvijai un Ventspilij'') un Valdis Dombrovskis (“Vienotība”), kam ar daudz mazāku atbalstītāju skaitu seko Ainārs Šlesers (PLL), Jānis Urbanovičs (SC) un Andris Šķēle (PLL).

Kritizējot citus par nereāliem premjerministra kandidātiem, PP izvirza butaforiju

Pēdējās partijas (PP) premjera amata kandidāts būs Laimes lācis, kas jau neskaitāmās paaudzēs izglītojis Latvijas jaunatni, otrdien preses konferencē paziņoja PP biedrs Pēteris Pūrītis, žurnālistus iepazīstinot ar liela izmēra pelēcīga lāča butaforiju.

Kā skaidroja partijas priekšsēdētājs Gints Knoks, PP nebija iecerējusi piedalīties pašreizējos “stulbuma un naudas svētkos”, taču, tā kā visi tam esot pakļāvušies, tostarp mediji, partija nolēmusi tomēr izvirzīt savu premjerministra amata kandidātu.

Laimes lācis esot dzimis 1923.gadā, agrā jaunībā ticies ar toreizējo prezidentu Kārli Ulmani, viņam savulaik bijušas labas attiecības arī ar eksprezidenti Vairu Vīķi – Freibergu, bet pēdējā laikā tās pasliktinājušās. Laimes lācim priekšroka dota, jo visādi ''zaķīši, ezīši, kurmīši jau startē'', paskaidroja Pūrītis.

Uz Ir.lv jautājumu, vai partija, izvirzot premjerministra amatam Laimes lāci, nemuļķo vēlētājus, kas varētu nobalsot par šo politisko spēku, Knoks atbildēja noraidoši: “Es ceru, ka Latvijas vēlētāji ir pietiekoši gudri, lai saprastu Laimes lāča būtību.” Viņš pauda cerību, ka partija būs pārstāvēta 10.Saeimā. Pat ja ar nelielu deputātu skaitu, tad tomēr tā padarītu Saeimu labāku, uzskata Knoks.

Savukārt Pūrītis atzīmēja, ka PP dalība priekšvēlēšanu procesā ir kā eksperiments, lai izpētītu, cik lielu atbalstu partija var gūt, priekšvēlēšanu kampaņā neko neieguldot.

Laimes lācim būs sava mājaslapa www.premjers.lv . Tā kā kandidāts ir aprīkots ritenīšiem, tad esot mobils un varēšot tikties ar vēlētājiem. Uz jautājumiem gan viņš uzreiz nevarot atbildēt, taču pēc rūpīgas pārdomāšanas atbildes tikšot sniegtas, stāstīja partijas pārstāvji.

Vācijas kanclere slavē Latvijas veikumu ekonomiskās krīzes pārvarēšanā

Pienācis īstais laiks, lai strādātu pie Latvijas, Krievijas un Vācijas attiecību intensificēšanas, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru otrdien vizītes laikā Latvijā pauda Vācijas kanclere Angela Merkele, atgādinot valsts vadītāju tikšanos 9.maijā Maskavā.

Kā vēsta aģentūra BNS, Merkele pauda atbalstu Latvijas politikai "veidot labas kaimiņatiecības ar Krieviju uz tādas bāzes, kāda pasaulē ir tipiska visām suverēnām valstīm". Viņa pauda gandarījumu par Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu. Savukārt Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Vācijas atbalstu robežlīguma noslēgšanā.

Vācijas kanclere žurnālistiem sacīja, ka Latvija ir lieliski tikusi galā ar ekonomisko krīzi un Starptautiskā Valūtas fonda prasībām, ziņo aģentūra LETA. Merkele cer, ka Latvija un Vācija būs sabiedrotās Eiropas Savienībā, risinot jautājumus par nopietnu finanšu politiku kvalitātes un izaugsmes radīšanai.

Savukārt sarunā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL) Merkele uzsvērusi, ka ekonomiskie kontakti un sadarbība ar Latviju ir jāpaplašina. Latvijas puse kanclerei iesniegusi sarakstu ar iespējamajiem investīciju projektiem, kas Vācijai varētu likties interesanti. Pārrunāti arī enerģētikas jautājumi un iespēja mazināt Baltijas valstu energoatkarību, paplašinot piegādes reģionus, informēja Dombrovskis.

Eiroparlamentārieša auto ar īpašo zīmi logā novietots neatļautā vietā, novērojis ''Telegraf''

Bijušais iekšlietu ministrs un premjerministrs, tagad Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC) savu privāto automašīnu atstāj stāvēšanai neparedzētās vietās, logā ievietojot Iekšlietu ministrijas (IeM) darbinieka caurlaidi, pirmdien vēsta laikraksts "Telegraf".

Lai gan kopš 2007.gada Godmanim nav nekādas saistības ar IeM, viņa automašīnas logā redzamajai atbilstīga caurlaide parasti tiek izsniegta ministrijas darbiniekiem, kuri privāto transportu izmanto darba vajadzībām, avīzē rakstīto atreferē aģentūra LETA.

"Telegraf" novērojis, ka Godmaņa auto ar atļauju Nr.000011, kas izsniegta laika posmam no 2010.gada līdz 2012.gada 31.decembrim un ļauj stāvēt visās IeM iestāžu teritorijās, auto novietošanai neparedzētā vietā Elijas ielā, Rīgā, trīs stundas bijis nolikts zem zīmes "Stāvēt aizliegts". Pa šo laiku tai garām braukušas gan Ceļu policijas ekipāžas, gan Pašvaldības policijas patruļas ar motocikliem. Beidzot kāda policijas patruļa automašīnu nofotografējusi un tā logā atstājusi dzelteno kvīti par 30 latu sodu.

Policists, kurš izrakstījis soda kvīti, ''Telegraf" sacījis, ka zinājis, ko soda. "Un jūs, žurnālisti, tad arī pakontrolējiet, lai viņš sodu samaksā, bet ieraksts par viņu lai pēc stundas nepazustu no servera. Pa daudzajiem gadiem policijā daudz kas ir piedzīvots," piekodinājusi amatpersona.

No biroju ēkas iznākušais Godmanis "Telegraf" skaidrojis, ka atbraucis palīdzēt veidot televīzijas raidījumu, bet automašīnu nav bijis, kur novietot. "Maksāšu 30 latus," teicis politiķis, piebilstot, ka rīkojies ''ne īpaši smuki''.

Uz jautājumu par īpašo caurlaidi automašīnas logā Godmanis neskaidri atbildējis, ka nekādas caurlaides neesot. Tikmēr caurlaide no automašīnas paneļa jau bija pazudusi.

IeM Preses dienestā laikrakstam paskaidrojuši, ka šādas caurlaides izsniedz ministrijas amatpersonām, kuras izmanto savu personīgi transportu, tajā skaitā darba vajadzībām, kā arī citu valsts iestāžu autotransportam un privātām personām, kas saistīti ar ministrijas struktūrām. Godmaņa pašreizējo saistību ar IeM Preses dienestā nevarēja izskaidrot.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) ''Telegraf" sacījusi, ka bijušajam iekšlietu ministram un ekspremjeram esot tiesības uz šādu caurlaidi. "Es uzskatu, ka viņš ar savu darbu to ir nopelnījis," pamato ministre. "Ja viņš samaksās piemēroto sodu, tā viņš atzīs savu pārkāpumu un par to atbildēs."

Pašlaik izsniegtas 908 šādas caurlaides. Tās izsniedz ministrijas otrā persona – valsts sekretāre Ilze Pētersone, kas, kā nu jau zināms publiski, ir Godmaņa draudzene.

Ne bijušajam iekšlietu ministram Marekam Segliņam (TP), ne Jānim Ādamsonam (SC) šādas caurlaides neesot.

Bankas vadība to vērtē kā pozitīvu signālu no starptautiskajiem ekspertiem

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's Investors Service" ("Moody's") piešķīrusi "Parex bankas" reorganizācijā jaunveidotajai bankai "Citadele" reitingus, vēsta aģentūra BNS. Tostarp nākotnes reitinga prognoze jaunajai bankai noteikta pozitīva.

Bankai "Citadelei" finanšu spēka reitings noteikts E+, ilgtermiņa depozītu retings – Ba3, bet īstermiņa depozītu reitings ir "Not Prime". Nākotnes reitinga prognoze bankai "Citadele" noteikta stabila.

"Mēs esam iepriecināti saņemt pozitīvu signālu no starptautiski atzītiem ekspertiem, kas sniedz pirmo finanšu rādītāju novērtējumu jaunizveidotajai bankai "Citadele",'' saka "Citadeles" valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons. Viņš norāda – saskaņā ar biznesa plānu "Citadele" sāks strādāt ar peļņu 2011.gadā, un tā būs iespēja bankai reitingu uzlabot.

Jau vēstīts, ka ''Citadele'' tika izveidota, atdalot no nacionalizētās ''Parex bankas'' tā sauktos ''labos'' aktīvus, un pārņēma aktīvo klientu apkalpošanu. Plānots ar tās darbību un, iespējams, piemērotu investoru atgūt ''Parex'' atkošanā valsts ieguldītos līdzekļus.

Pašvaldību vēlēšanās Ogrē atbalsts ZZS atalgots ar biļetēm uz dīdžeja uzstāšanos

Rīgas apgabaltiesa 1989.gadā dzimušo Rinaldu Savicki atzinusi par vainīgu apsūdzībās par balsu pirkšanu 2009.gada pašvaldību vēlēšanās un piespriedusi viņam nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu ar viena gada pārbaudes laiku, otrdien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze" (LA).

Savickis pērn pašvaldību vēlēšanās citus pilngadību sasniegušus jaunekļus apmaiņā pret biļetēm uz dīdžeja ATB uzstāšanos Ogres estrādē aicinājis nobalsot par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un pievilkt krustiņu Rolandam Milleram, kuram arī izdevās iegūt deputāta mandātu, avīzē rakstīto atreferē aģentūra LETA.

Apzināti deviņi jaunieši, kuriem Savickis apmaiņā pret vēlamo balsojumu iedevis koncerta biļetes. LA raksta, ka viņš meklējis "klientūru" jau no pavasara, uzrunājot potenciālos vēlētājus klātienē, izsūtot elektroniskas vēstules, utt. Savickis pilnībā atzinis savu vainu, lietu skatīja bez pierādījumu pārbaudes. Apsūdzētais teicās nožēlojam izdarīto.

Nosacītu sodu viena gada garumā apsūdzētajam bija lūgusi arī prokurore Ieva Paeglīte, piebilstot, ka tāds soda veids kā piespiedu darbs šajā reizē nebūtu piemērojams apsūdzētā veselības stāvokļa dēļ. Advokāts Henrijs Ulmis savukārt uzsvēris, ka jauneklim nevajadzētu piemērot reālu brīvības atņemšanu. Turklāt viņš uzsvēra, ka jauneklim piešķirta trešās grupas invaliditāte jau kopš bērnībā gūtas fiziskas traumas. Advokāts akcentēja, ka viņa aizstāvamais nav bijis šī nozieguma organizators.

Pēc sprieduma pasludināšanas Savickis apgalvojis, ka ZZS deputātu Milleru nepazīstot, bet koncerta biļetes esot lūguši izdalīt kaut kādi paziņas. "Viņus pie rokas jau nepieķēra, pieķēra mani," teicis Savickis, vairāk neko neskaidrojot. Pēc laikraksta rīcībā esošajām ziņām, koncerta biļetes izplatīšanai Savickim bija iedevis viņa patēvs. Tā arī neesot kļuvis skaidrāks, kas bijis tas motīvs, kura dēļ viņš mēģinājis vēlētājus uzpirkt, secina LA.

Ogres novada domes deputāts Millers pēc sprieduma pasludināšanas nav bijis sazvanāms.

Šovasar viesu namos krietni vairāk Krievijas tūristu; bizness veicas labāk

Lauku tūrisma biznesam Latvijā šogad ir lielāki panākumi nekā pērn, tomēr nevar apgalvot, ka cilvēki atsākuši ceļot tāpat kā pirms krīzes, intervijā Latvijas Radio stāstīja asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

Uzņēmēju situāciju uzlabojusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājums no 21% līdz 10%.

Darbu pārtraukušas ne vairāk kā 2-3% lauku tūrisma mītnes. Pārsvarā šīs mītnes tika aizvērtas rudenī un ziemā, un pavasarī neatsāka darbu.

Latvijas viesu namos šogad četras reizes vairāk viesojušies tūristi no Krievijas, arī Vācijas ceļotāju skaits pieaudzis par 20%. Savukārt visbiežākie viesi bijuši latvieši un lietuvieši, Ziemeles teikto citē aģentūra LETA.

Krievijas tūristu pieplūdumu Ziemele skaidrojusi ar šīsvasaras smogu lielākajās Krievijas pilsētās. "Lielais karstums vasarā arī pie mums pat visslinkāko rīdzinieku šogad mudināja doties tuvāk pie ūdeņiem," secina Ziemele.

Lauku tūrisma uzņēmēji tikpat kā neizmanto Eiropas struktūrfondu finansējumu, jo bankas nepiešķir kredītus līdzfinansējumiem. Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka reāli izmantoti tikai 3% no Eiropas finansējuma, 97% projektu netiek īstenoti.

“Lauku ceļotāja” prezidente noliedza, ka nozarē būtu iespējams tā dēvētais "pelēkais bizness", jo aptuveni 60% uzņēmumu ir mazi un lielāko daļu nopelnītā iegulda biznesa attīstībā.

No 7. - 12. septembrim Rīgā norisinās 14. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums, kura mērķauditorija ir gan dokumentālo filmu cienītāji, gan kino profesionāļi. 

Foruma laikā no 8. - 12. septembrim pasākuma Nacionālais Kino centrs interesentus aicina apmeklēt dokumentālo filmu programmu "Pēdas nākotnē" kinoteātrī "K. Suns".

Tajā tiks izrādītas pēdējo gadu filmas, kas savas aktuālās sociālās un politiskās tematikas dēļ izraisījušas rezonansi pasaulē. Tās ļauj ieskatīties Ziemeļkorejas kā slēgtas totalitāras valsts ikdienā, dzirdēt atmiņas un liecības par Izraēlas armijas misiju Libānas pirmā kara laikā 80. gadu sākumā, aizdomāties par cēloņiem Viagra tabletīšu popularitātei un pārvērtēt ES regulu problemātiku mencu nozvejā Baltijas jūrā, salīdzināt patiesos notikumus Gruzijā ar to oficiālo atspoguļojumu medijos Gruzijas kara laikā 2008. gadā, iztēloties nākotni kopā ar izgudrotāju un futūristu Žaku Fresko, meklēt risinājumus kodolatkritumu "mantojumam” nākamajām paaudzēm, sekot līdzi mazas advokātu firmas cīņai ar multimiljardu dolāru korporāciju, pārstāvot 12 banānu plantācijas strādniekus no Nikaragvas, un vērot kādas ģimenes apsēstību ar plastiskajām operācijām. 

Trešdien, 8. septembrī programma tiks atklāta ar Mihaela Šāpa filmu "Viagru mēģinājāt?" (The Erectionman) un Klaudijas Lisboa "Bēgot no skaistuma" (Beauty Refugee). Pēc seansa būs iespēja tikties ar režisoru Mihaelu Šāpu un sociālantropoloģi Aivitu Putniņu.

Ceturtdien, 9. septembrī pēc filmas "Nākotnes makets" (Future by Design) seansa notiks SKYPE intervija ar filmas varoni Žaku Fresko. Diskusijā piedalīsies zinātnieks, RTU vadošais pētnieks Kārlis Gross un žurnālists Sandijs Semjonovs.

Piektdien, 10. septembrī, pēc filmas "Krievijas mācību stundas" (Russian Lessons) seansa uz sarunu aicinās filmas režisors Andrejs Ņekrasovs un politologs Pauls Raudseps. 

Foruma laikā sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu 7. septembrī kinoteātrī K.Suns notiks seminārs par animācijas un dokumentālā kino mijiedarbi. Pēc seansa 18.00 skatītājiem tiks piedāvāts dokumentālo animācijas īsfilmu seanss.

10. septembrī notiks seminārs par ētikas jautājumiem dokumentālajā kino un 11. septembrī - seminārs par neatkarības un atbildības jautājumiem mediju vidē. Lektori - Karstens Kilerihs (Dānija), Silvija Bringas (Lielbritānija), Bruno Aščuks (Latvija), Jakobs Molerups (Dānija), Tarmu Tammerks (Igaunija), Kims Minke (Dānija), Simons Drevsens Holmbergs (Dānija).  

Šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, Baltijas jūras dokumentālā forumā notiek filmu recenziju konkurss, kur izvērtēt programmas Pēdas nākotnē filmas foruma organizētāji aicināja topošos žurnālistus un kinokritiķus. Iepazīties ar labāko recenziju autoru atziņām par katru filmu būs iespējams www.delfi.lv un Nacionālā Kino centra mājas lapā www.nfc.lv.  

Dokumentālā kino profesionāļiem foruma laikā norisināsies starptautisks filmu ideju tirgus, kas ir gada nozīmīgākais pasākums mūsu reģionā. Tā uzdevums - palīdzēt dokumentālo filmu veidotājiem no Baltijas valstīm, Polijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Gruzijas, Francijas, Vācijas un citām Eiropas valstīm piesaistīt līdzfinansējumu saviem projektiem. Lai to realizētu, uz forumu ir aicināti gandrīz divdesmit vadošo televīziju un filmu atbalsta fondu pārstāvji no Eiropas, ASV, Krievijas un Latvijas sabiedriskajām televīzijām un kultūras programmu kanāliem. 

Latviju forumā šogad pārstāv projekti Dzimis Rīgā (Mistrus Media, prod. Līga Gaisa, rež. Dāvis Sīmanis), Kapitālisms Šķērsielā (Eiropas dokumentālā kino simpoziji, prod. Baiba Urbāne, rež. Ivars Seleckis), Elijahu Rips (Film Angels Studio, prod. Kaspars Rolšteins, rež. Jānis Putniņš) un Meitenes neraud (Ego Media, prod. Marta Bite, rež. Andis Mizišs).  

Pasākumu organizē un atbalsta: Nacionālais Kino centrs, Media Desk Latvija, Media 2007, Baltic Films, Rīgas Domes Kultūras pārvalde, Valsts Kultūrkapitāla fonds, European Documentary Network, Latvijas Kinoproducentu asociācija, Dānijas Kultūras institūts , DELFI, Albert Hotel, KinoKino.

Tuvākajā laikā ir sagaidāma ūdenslīmeņa krišanās applūdušajās teritorijās

Pirmdienas vakarā avārijas dienestu darbiniekiem izdevies likvidēt Mārupītes aizdambējumu Pārdaugavā, tomēr notikuma vietā vēl joprojām ir augsts ūdens līmenis, strādā pašvaldības dienesti, vēsta aģentūra LETA.

Ūdenslīmenis Pārdaugavā esošajā Mārupītē pirmdien pēcpusdienā bija tik augsts, ka applūda Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja āra ekspozīcija. Plūdos cietušas arī vairākas Arkādijas parka apkārtnes dzīvojamās mājas un noliktavas.

Plaši satiksmes ierobežojumi saglabāsies, kamēr ūdenslīmenis atgriezīsies ierastajā augstumā. Slēgta transporta kustība Uzvaras bulvāra posmā no Raņķa dambja līdz Eduarda Smiļģa ielai, kā arī Jelgavas iela posmā no Akmeņu ielas līdz Vienības gatvei. Applūdis arī ugunsdzēsēju depo Akmeņu un Jelgavas ielas krustojumā. Tāpat cietušas sešas ēkas Akmens ielā. Ojāra Vācieša ielā divām ēkām applūda pagrabi un pagalmi. Pagrabs applūda arī ēkai Hermaņa ielā.

Autovadītāji aicināti par apbraucamajiem ceļiem izmantot Raņķa dambi virzienam uz Āgenskalnu un Mūkusalas ielu virzienam uz Torņakalnu. Plūdu apkārtnē vairākos krustojumos satiksmi regulē policisti.

Mainītas vairāku sabiedriskā transporta maršrutu līnijas. Pa citu maršrutu kursē 4., 7., 8., 21., 25., 38., 39. un 55.maršruta autobusi. Savukārt 10.tramvajs kursē līdz 4.tramvaju depo. Tālāk līdz Rīgas centram pasažierus ved dzelteni autobusi, kas apzīmēti ar numuru “10” un Arkādijas parku apbrauc gar Āgenskalna tirgu.

Likvidējot plūdus cietis arī kāds Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks. Viņam uz kājas uzkritis no upītes izcelts koks. Cietušais ievietots slimnīcā.

“Latvijas Valsts ceļi” nesaskata pārkāpumus autoceļa Salaspils – Babīte posma rekonstrukcijā

VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC), izvērtējot būvniecības kvalitāti autoceļa Salaspils-Babīte posma rekonstrukcijā, nav konstatējusi pārkāpumus, līdz ar to Satiksmes ministrija LVC vārdā  "nevirza speciālus priekšlikumus” ceļu kvalitātes kontroles uzlabošanai.

Kā vēsta LETA, šādu atbildi LVC sniedzis premjeram Valdim Dombrovskim (JL) uz viņa jautājumu par situāciju ceļu būves kvalitātes uzraudzībā .

LVC esot pabeigusi Rīgas apvedceļa Salaspils – Babīte posma rekonstrukcijas laikā izmantoto būvmateriālu atbilstības līguma nosacījumiem un būvmateriālu pārbaužu un kontroles atbilstības iekšējo auditu un secinājusi, ka rekonstrukcijas laikā izmantotie būvmateriāli atbilst līguma nosacījumiem.

"Tā kā konkrētajā gadījumā pārkāpumi netika konstatēti un iepriekš ziņojumi par konkrētiem gadījumiem saņemti reti, LVC nevirza speciālus priekšlikumus uzlabojumiem, kas būtu balstīti uz konkrētu pieredzi," uzsver SM.

Žurnāls IR iepriekš vēstīja, ka Latvijas ceļu būvē noticis nepieredzēts gadījums – ceļu būvnieks SIA ''Šlokenbeka'' vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izmeklēt, vai konkurents ''A.C.B'' ir apkrāpis valsti un Rīgas apvedceļa remontā izmantojis daudz lētāku materiālu nekā solījis konkursa piedāvājumā. Līdz ar to ceļu var nākties remontēt drīzāk nekā valsts plāno, vēstīja žurnāls.

Runa ir par pērnruden pabeigto Rīgas apvedceļa Salaspils – Babīte posma remontu, kur astoņu pretendentu konkursā uzvaru guva ''A.C.B'', piedāvājot 14,8 kilometrus autoceļa izremontēt par 1,94 miljoniem latu bez pievienotās vērtības nodokļa. Tas bija viens no pirmajiem konkursiem, kur prasīja izmantot polimērmodificēto bitumenu, kurš nodrošina daudzkārt lielāku autoceļa izturību un pagarina tā mūžu. Taču tas ir dārgāks par parasto bitumenu – polimērmodificētais maksā ap 290 latiem par tonnu, parastais – ap 210 latiem.

Lai izmeklētāji nevarētu vienkārši «atrakstīties», firma spērusi ārkārtas soli un bez darbu pasūtītāja valsts uzņēmuma ''Latvijas valsts ceļi'' (LVC) ziņas izurbusi remontētajā segumā paraugus, kuru ekspertīžes rezultāti apliecina: asfalta izlīdzinošajā kārtā polimērmodificētais bitumens nav atrodams, iepriekš žurnālam pauda uzņēmēju pārstāvji.

 ''A.C.B.'' gadiem ir viens no galvenajiem valsts pasūtinājumu saņēmējiem ceļubūves jomā.

Apsver iespējamos grozījumus Saeimas Kārtības rullī

Rīgas pilī pirmdien valsts augstākās amatpersonas uzsvērušas nepieciešamību pēc lielākas parlamenta iesaistes ārpolitikas diskusijās, tādēļ jau tuvākajā laikā Saeimā varētu tikt virzīti likuma grozījumi, kas uzdotu ārlietu ministram atskaitīties parlamentam.

Kā vēsta BNS, sarunā par ārpolitikas aktualitātēm pilī piedalījās Valsts prezidents Valdis Zatlers, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (Zaļo un zemnieku savienība), Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Jaunais laiks"), ārlietu ministrs Aivis Ronis un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC).

Prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelšs, kurš arī piedalījās sarunā, žurnālistiem pēc tikšanās atzina, ka amatpersonas izteikušas ierosmi ieviest parlamentā ārpolitikas debates. Pēc Pelša vārdiem, Saeimas Ārlietu komisija jau gatavojot Kārtības ruļļa grozījumus.

Savukārt komisijas vadītājs Andris Bērziņš (LPP/LC)  pavēstīja, ka trešdien komisija konceptuāli lems, vai virzīt likumprojektu tālāk vai ne. Esot sagatavotas vairākas likumprojekta versijas, piebilda Bērziņš.

Viņš norādīja - tā kā Latvija ir gan Eiropas Savienības, gan NATO dalībvalsts un tām jau ir savas stratēģijas, tad būtu "diezgan nevajadzīgi" izstrādāt nacionālās ārpolitikas stratēģiju. Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēm šogad beidzas termiņš, taču Ārlietu ministrija jaunu dokumentu neplāno veidot.

Tāpēc koncepcijas vietā būtu jāievieš ārpolitikas debates parlamentā. Bērziņš sacīja, ka ik gadu 26.janvārī, kas ir "de iure" atzīšanas diena, ārlietu ministrs Saeimā stāstītu par aizvadītajā gadā paveikto un darbiem nākotnē.

Ārlietu ministrija kopīgi ar Ārlietu komisiju jau vasaras sākumā vienojās gatavot grozījumus Saeimas Kārtības rullī, lai ārlietu ministrs, līdzīgi kā premjers, ik gadu varētu parlamentā atskaitīties par pagājušo gadu. Tomēr līdz šim šāds likumprojekts nav tālāk virzīts. Patlaban Saeimas Kārtības rullis paredz, ka no valdības locekļiem tikai premjeram ir pienākums uzstāties ar gadskārtēju ziņojumu parlamentā.

Metu konkursam izrādīta liela arhitektu interese, iesniegti 28 darbi

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija un jaunās piebūves celtniecība varētu izmaksāt piecus līdz 13 miljonus latu. Šādi izmaksu aprēķini veikti arhitektu iesniegtajos projektos starptautiskajā metu konkursā muzeja rekonstrukcijai, vēsta aģentūra LETA.

Piedāvātajos metos projektēšanas izmaksas norādītas no 300 000 latu līdz 880 000 latu, bet būvniecības izmaksas - no pieciem līdz 13 miljoniem latu. Pēc Rīgas Domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāja Andra Amerika (LPP/LC) teiktā, pašvaldībai šāda projekta realizācija būtu pa spēkam, jo nesen veikts  Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra rekonstrukcija, kas pēc apjoma ir līdzīgs projekts.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) dažus metus atzina par apspriešanas vērtiem. Savukārt Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe norādīja, ka priekšroka varētu tikt dota projektiem, kuros lielāka nozīme pievērsta aiz muzeja ēkas esošā parka attīstīšanai.

Par starptautisko metu konkursu Nacionālā mākslas muzeja ēkas rekonstrukcijai izrādīta ļoti liela arhitektu interese – žūrijas vērtējumam iesniegti 28 arhitektu darbi. Metu vērtēšana ilgs divas nedēļas, tajā plānots iesaistīt arī ārvalstu ekspertus.

Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcijas gaitā plānota arī jaunu telpu izbūve bēniņu daļā un, iespējams, pazemē, kā arī perspektīvā - muzeja ēkas paplašināšana Esplanādes virzienā.

Lemberga advokāts līdz šim saņemto kompensāciju uzskata par nesamērīgi mazu

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) sūdzību par lēmumu tikai daļēji atlīdzināt viņam radušos zaudējumus saistībā ar nepamatotu saukšanu pie kriminālatbildības tā dēvētājā Grīnberga lietā.

Lembergs par tiesas spriedumu iesniedzis apelācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā, kur to izskatīs 2011.gada 19.aprīlī. Pēc Lemberga advokāta teiktā, viņš vēlas panākt labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu par atlīdzības piešķiršanu.

Pieteikumu ar lūgumu kompensēt zaudējumus Ventspils mērs iesniedza 2008.gada maijā. Viņš pieprasīja atmaksāt 104 450 latu zaudējumus, tomēr TM viņa prasību apmierināja daļēji, kompensējot 2386 latus.

Saskaņā ar likumu par zaudējumu atlīdzināšanu jebkurai personai ir tiesības prasīt nodarīto zaudējumu kompensāciju, ja krimināllietā ir attaisnojošs spriedums, kā arī ja persona saistībā ar saukšanu pie kriminālatbildības izmantojusi zvērināta advokāta juridisko palīdzību. Visas trīs tiesu instances - Kuldīgas rajona tiesa, Kurzemes apgabaltiesa un Augstākās tiesas Senāts - Grinberga lietā apsūdzēto Lembergu attaisnoja.

Prokuratūra šajā krimināllietā Ventspils mēram bija inkriminējusi dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un nepatiesu ziņu sniegšanu.

Uzņēmums lūdz KNAB vērtējumu, vai Jāņa Vingra filmā nav saskatāma politiskā aģiācija

“Lattelecom” interaktīvā televīzija pirmdien izņēmusi no piedāvāto nomas filmu klāsta pagājušājā nedēļā tajā iekļauto Jāņa Vingra īsfilmu “Pēdējais Lāčplēsis”, Ir.lv informēja Vingris.

Kā skaidroja Vingris, filmu jau no pašiem pirmssākumiem “vajājušas paranormālas parādības” - tai liegta iespēja piedalīties konkursā par tiesībām saņemt valsts līdzfinansējumu, par ko joprojām notiekot tiesāšanās, savukārt šodien filma bez “nopietna pamatojuma” izņemta no “Lattelecom” interaktīvās televīzijas piedāvājuma, lai arī tikai piektdien tur iekļauta.

Šo filmu televīzijas skatītāji varēja noskatīties, iegādājties par maksu. Līgumu ar televīziju par filmas demonstrēšanu bija iecerēts parakstīt šonedēļ, bet tās demonstrācija uzsākta jau pagājušo piektdien, kad Vingris pats esot to šajā kanālā iegādājies, stāstīja režisors. Viņš atzina, ka jau sākotnēji sarunas ar “Lattelecom” pa šī materiāla demonstrēšanu bijušas garas, taču, vasarai beidzoties, “Lattelecom” par lielu pārsteigumu viņam tomēr est piekritis filmu demonstrēt.”Mani jau pavasarī brīdināja, ka “Lattelecom” to, visticamāk ,neizdosies rādīt, jo daudzi filmā saskata līdzību ar kādu politiķi, kuram šajā uzņēmuma esot liela ietekme, “ stāstīja Vingris.

Vingris sacīja, ka filmas izņemšanu “Lattelecom” pārstāvji neesot pamatojuši, vien norādot, ka esot nepieciešamas kādas izziņas no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB).

SIA “Lattelecom” sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite Ir.lv skaidroja, ka “ņemot vērā priekšvēlēšanu laiku un filmas saturu, “Lattelecom” lūgs atbildīgo iestāžu atzinumu, vai filma nav klasificējama kā politiska aģitācija.”

Uz ir.lv lūgumu nosaukt politisko spēku, kura aģitācija varētu būt manāma šajā filmā, Bite pēc būtības neatbildēja, vien norādot, ka filmā ir “politiskas noskaņas, jo notiek cīņa starp labajiem un sliktajiem.” Uz jautājumu, vai “Lattelecom” priekšvēlēšanu laikā izņems arī citas filmas, kurā atspoguļota “labā un ļaunā cīņa”, viņa atbildēja noraidoši, uzsverot, ka šī filma kanālā parādījusies “kļūdas pēc, līgums vēl nebija noslēgts.”

Filma “Pēdējais Lāčplēsis” vēsta par doktoru Šņukuru, kas novedis valsti līdz iznīcībai, bet kāds Lāčplēsis, savācot ap sevi “nedegradētos” cilvēkus, uzsācis cīņu ar Šņukuru.

Eksperti prognozē, ka iedzīvotāji varētu izvēlēties nodokļus maksāt citās valstīs

70% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta priekšlikumu nākamā gada budžetā atcelt iemaksas otrajā pensiju līmenī, tā liecina kompānijas "OMG Snapshots" aptauja.

Ierosinājumu atcelt iemaksas visvairāk neatbalsta vecāka gadagājuma cilvēki un jaunieši vecumā no 15-19 gadiem. Tikmēr priekšlikumu atbalstīt gatavi vien 9% respondentu.

Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis uzskata, ka aptaujā sautraucoši ir divi faktori. Pirmkārt,  lielākā daļa iedzīvotāju otrajam pensiju līmenim pievienojušies brīvprātīgi, lai vairotu savu pensiju kapitālu. Otrkārt, liela daļa respondentu uzskata, ka šāds lēmums grautu uzticamību pensiju sistēmai kopumā, un cilvēki izvēlētos maksāt nodokļus citās valstīs.

Pēc Voļska domām, tuvākajos piecos gados pieaugs ēnu ekonomikas īpatsvars un darba spējīgie iedzīvotāji izvēlēsies strādāt ārzemēs. Abi faktori var radīt ļoti nopietnus draudus Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmai.

Tikmēr ieguldījumu brokeru sabiedrības "Prudentia" partneri Ģirtu Rungaini izbrīna nezināšana par pensiju sistēmu. "Latvijas katastrofālā demogrāfiskā situācija neatļauj saglabāt budžetā nesamērīgi augstās pensiju izmaksas tai paaudzei, kas ir solidāri līdzatbildīga par šo demogrāfisko situāciju un nekvalitatīvo politisko procesu valstī 20 gadu laikā. Valsts neko vairāk par minimālo pensiju ilgtspējīgi, ar pašreizējo saimniecisko struktūru un dinamiku nodrošināt nebūs spējīga,” uzskata Rungainis.

Jau ziņots, ka premjers Valdis Dombrovskis (JL) pieļauj nākamgad pilnībā pārtraukt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju otrajam līmenim līdzīgi kā tas darīts Igaunijā. Tādējādi līdzekļus varētu ietaupīt uz topošo pensionāru rēķina.
Šobrīd pensiju sistēmas otrajam līmenim pieteikušies iedzīvotāji var veidot papildu uzkrājumus vecuma pensijai. Patlaban pensiju otrajā līmenī tiek iemaksāti 2% no sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Rēzeknes grupas "Krasavica i čudovišče" dziesmā izskan latviešiem neglaimojoši vārdi

Drošības policija (DP) savas kompetences ietvaros izvērtēs grupas "Krasavica i čudovišče" internetā publicēto dziesmu un videoklipu "Mana profesija - latvietis", kurā izskanot latviešu aizvainojošās frāzes.

To aģentūrai BNS pavēstīja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, atsakoties prognozēt, cik ilgi izvērtēsana varētu notikt.

Portāls www.kasjauns.lv iepriekš vēstīja, ka dziesmu "Moja profesija - latiš" ierakstījusi mazpazīstama jauniešu grupa no Rēzeknes "Krasavica i čudovišče" ("Skaistule un briesmonis"). Dziedātājs krievu valodā ar "uzspēlētu" latviešu akcentu dzied, ka viņš ir "stulbs kā korķis un skaists kā Kvazimodo", bet var dienēt gan policijā, gan robežsardzē, var arī nesāt ieroci un izdot likumus, pildīt jebkuru vadošu amatu, visiem spļaut virsū, jo viņa vectēvs ir dienējis SS, bet tēvs ir bijis PSKP biedrs.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 14,8%

Kopš pagājušās nedēļas sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā turpinājis sarukt un sasniedzis 14,8% jeb 168 319 cilvēkus, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

Kā vēsta aģentūra LETA, zemākie bezdarba līmeņa rādītāji reģistrēti Rīgā, Ventspilī un Jelgavā, savukārt visvairāk bezdarbnieku joprojām ir Rēzeknē.

NVA direktore Baiba Paševica labvēlīgo rādītāju skaidro ar lavbēlīgiem lakapstākļiem dažādiem sezonas darbiem. Pagājušajā nedēļā reģistrētā bezdarba līmenis bija 15%.

Uzņēmuma padomē apstiprina ar partijām saistītus cilvēkus

Aviosabiedrības “airBaltic" akcionāru sapulce pirmdien apstiprinājusi jauno padomes sastāvu – tajā valsti pārstāv divi ar partijām saistīti cilvēki, savukārt uzņēmuma vadītājam Bertoldam Flikam piederošo “Baltijas aviācijas sistēmas” (BAS) pārstāv līdz šim valsts intereses aizstāvējusī Daiga Falkane (TB/LNNK).

“airBaltic” padomē apstiprināti trīs Satiksmes ministrijas virzītie pārstāvji - Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes loceklis Gints Kiršteins, savulaik Rīgas domes vēlēšanās no “Jaunā laika” startējušais Uldis Martinsons un ''Tēvzemei un Brīvībai/LNNK'' deputāta kandidātes vīrs Niks Bulmanis.

Uzņēmuma padomē apstiprināti arī divi “airBaltic” mazākuma akcionāra BAS pārstāvji – Falkane, kā arī Žans Šarls Korsaks.

Ir.lv jau vēstīja, ka Bulmanis, kas savulaik atbalstīja JL un bija arī tā izvirzītais pārstāvis Rīgas brīvostas valdē, no 2002. līdz 2006.gadam partijai ziedojis 15 tūkstošus latu, liecina partiju finanšu datu bāze. Bulmanis savulaik vadīja ''Māras banku'', kuru iegādājās Somijas banka ''Sampo''.

Savukārt Martinsons, kurš, kā vēsta partijas mājaslapa, ir viens no Rīgas pārstāvjiem partijas domē, JL ziedojis 5745 latus. Viņš neilgu brīdi bija partijas pārstāvis lidostas padomē, pirms šo institūciju likvidēja. Martinsons pēc izglītības ir pilots, viņš ir līdzīpašnieks divos ar jūrnieku aviopārvadājumiem saistītos uzņēmumos.

Kiršteinam ir 12 gadu pieredze telekomunikāciju nozarē. Kiršteins izvirzīts, lai pārstāvētu LVRTC intereses, jo no šī uzņēmuma līdzekļiem tika finansēta nesenā ''airBaltic'' pamatkapitāla palielināšana, ieguldot obligācijās 15,5 miljonus latu. Kiršteins Ir.lv apliecināja, ka nav nevienas politiskās partijas biedrs.

Iepriekšējā padome, kurā SM kā ''airBaltic'' vairākuma akcionāru pārstāvēja ''Latvijas autoceļu uzturētāja'' vadītājs Vigo Legzdiņš, SM darbinieks Arnis Muižnieks un Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktora vietniece Daiga Falkane (TB/LNNK), zaudēja ministra uzticību pēc tam, kad izrādījās – neinformējot SM, tā piekritusi sešus uzņēmuma zīmolus, ieskaitot ''airBaltic'', pārdot uzņēmuma vadītāja Bertolta Flika firmai.

Mainīts sabiedriskā transporta maršruts – autobuss kursē gar Āgenskalna tirgu

Naktī no svētdienas uz pirmdienu avārijas dienestam nav izdevies novērst plūdus Rīgā, Mārupītē pie Arkādijas parka, tādēļ mainīts tramvaja kustību aizstājušā autobusa maršruts. Tagad autobuss kursē gar Āgenskalna tirgu. Pašlaik tramvaja sliedes klāj 40 centimetrus bieza ūdens kārta, tā aģentūrai Leta pastāstīja "Rīgas satiksmes" preses sekretārs Viktors Zaķis. Zem ūdens ir arī futbola laukums ar nesen izremontētām tribīnēm.

Jau ziņots, ka vakar Arkādijas parkā Rīgā, Pārdaugavā, pēc pēdējo dienu lietavām pārplūdusi Mārupīte.Ūdens pārklāj Ojāra Vācieša ielas braucamo daļu un daļu Arkādijas parka.

Rīgas Dome izvirzījusi divas notikušā versijas. Nosprostota caurteka pie "Dinaz" degvielas uzpildes stacijas, vai arī pie aizsprosta vainojami bebri.

Pagaidām nav skaidrības par turpmāko rīcību ar vraku

Kolkas krastā sestdien izskalota, visticamāk, 19.gadsmita burinieka atlūza, kas varētu būt no kāda kravas kuģa,, pieļauj Jūrmalas pilsēta muzeja galvenais zemūdens vēstures speciālists Voldemārs Rains.

Kā vēsta BNS, pēc nedēļas nogalē veiktās atlūzu apskates varot secināt, ka izskalotais vraks, visticamāk, ir daļa no 19.gadsmita burinieka - labā borta daļa, atlūza no ķīļa. Burinieks bijis no priedes. Tā kā atlūzā novērotas dakstiņu un ķieģeļu detaļas, tad Rains pieļauj, ka tas bijis kravas kuģis.

Tomēr, lai noteiktu vraka vērtību un iegūtu sīkākas ziņas par tā vēsturi, vajadzīgas padziļinātas ekspertīzes, taču līdzekļus valsts izpētei nepiešķir, norādīja Rains. Lai informetu par atradumu un lemtu par turpmako rīcību, viņš plāno sazināties ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadību.

Savukārt Kolkas ciema valdes priekšsēdētājs Jānis Dambītis stāstījis, ka nedēļas nogalē vraku apskatījuši vairāk nekā 100 cilvēku. Pagaidām viņš nezināja teikt, kā vraku aizvāks no krasta, gaidot ekspertu ieteikumus.

Jau vēstīts, ka sestdienas rītā, kad Latvijā un Igaunijā jūras piekrastē pūta brāzmains vējš, Kurzemē pie Kolkas raga Baltijas jūras krastā izskalotas sena kuģa paliekas.

Latvijā par dabasgāzi maksā 30% dārgāk nekā Vācijā, atzīst Eiropas Enerģētikas komisārs

Eiropas Enerģētikas komisārs Ginters Etingers uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm kopīgi jārunā par dabasgāzes piegādes nosacījumiem ar Krievijas gāzes koncernu “Gazprom”.

Etingers intervijā laikrakstsm “Dienas Bizness” atzinis, ka “diemžēl Latvijā dabasgāze ir par 30% dārgāka nekā Vācijā, bet gāzes birža nemaz nav pieejama. Kāpēc? Jo tāds ir noslēgtais līgums. Taču palīdzēt izkļūt no šīs situācijas var tikai visas ES valstis kopā, un tas ir viens no maniem mērķiem, ka turpmāk nevis katra dalībvalsts sarunās ar “Gazprom” domā tikai par savu labumu, bet gan par kopējo labumu.”

Intervijā viņš arī norāda, ka “ne no kā cita ES nav tik ļoti atkarīga kā no energopiegādēm. Putins ir gudrs un domā, ka uz viņa galda atrodas visas pogas, lai kontrolētu Eiropu. Viņa acīs gāze nav tikai energoresurss, bet gan politisks instruments, tieši tāpēc Eiropai ir svarīgi būt vienotai.”

Jautāts par “Latvenergo” amatpersonu saistību ar korupciju, Etingers atbild, ka uzticas Latvijas valdības rīcībai. Tomēr gadījumā, ja atklāsies korupcija ar ES līdzekļiem, savienība naudu varētu arī atprasīt.

Eiropas Enerģētikas komisārs Latviju apmeklēja pagājušajā nedēļā un tikās ar dažādiem Latvijas politiķiem.

Jau vēstīts, ka “Latvijas Gāze” sarunās ar “Gazprom” cer panākt izmaiņas piegādes nosacījumos, kas ļautu šobrīd iepirkt dabasgāzi par lētākām cenām.

Rīgas Zooloģiskais dārzs sadarbībā ar piedzīvojumu parku "Mežakaķis" no 10.septembra līdz 31.oktobrim skolēnus aicinās piedalīties ozolzīļu un lapu lasīšanas akcijā.

Ozolzīļu lasīšanas akcija tiek rīkota, lai palīdzētu Rīgas Zooloģiskā dārza iemītniekiem un par to piedzīvojumu parkā "Mežakaķis" saņemot 30% atlaidi, ziņo aģentūra LETA.

Akcijā var piedalīties klase vai skolēnu grupa ne mazāka par 20 personām, kas gatavas salasīt ozola zīles un sarkanā ozola lapasi.

Sausas parastā ozola zīles rudenī un ziemā labprāt ēd mežacūkas, pekari, brieži un mandarīnpīles. Bet pašas veselākās un kvalitatīvākās ozolzīles ziemas periodā tiek diedzētas, lai iegūtu svaigus ozolu dzinumus un lapas. Ziemā apmeklētāji skaistos, zaļos ozola zariņus ar lapām var ieraudzīt Tropu mājas Kukaiņu zāles terārijos. Ar izdiedzētajām un svaigajām ozola lapām mielojas zarkukaiņi, lapu kukaiņi un siseņi. Savukārt lapgriežskudras lapas gan neēd, bet izmanto sēņu audzēšanai. Proti, skudras lapas griež nelielos gabaliņos un nes pa četrus metrus garo skudru ceļu uz pūzni. Tur tās tiek notīrītas, pārstrādātas smalkā putriņā un iepildītas kambarīšos. Šajās savdabīgajās dobītēs skudras sēj sēņu sporas, no kurām izaugs sēnes. Tā ir vienīgā lapgriežskudru barība.

Sarkanā ozola lapas savukārt noderēs substrātu maiņai gan abinieku, gan kukaiņu nodaļā. Šī koka lapas Zoodārzs izvēlas tādēļ, ka tās tik ātri siltumā un slapjumā nesadalās kā parastā ozola lapas.

Sarkanais ozols ir Latvijā ievesta dekoratīva ozola suga, kuru izmanto stādīšanai māju apkārtnē un kokaugu kolekcijās. Šī ozola lapas ir līdzīgas kļavas lapām - daivu gali ir smaili. Vislabāk koks pamanāms rudenī pēc salnām, kad lapas sāk iekrāsoties sarkanos toņos. Sarkanā ozola lapas mēdz būt spilgti sarkanas, sarkanas vai ar bronzas iekrāsojumu tikai dzīslojumā. Ievācot sarkanā ozola lapas, jābūt ļoti rūpīgam un saudzīgam. Nekādā gadījumā nedrīkst lapas raut no zariem. Jālasa tikai nokritušās lapas.

Akcijas dalībniekiem ar rokām jāsalasa parastā ozola zīles, kuras ir tīras, sausas un veselas. Minimālais daudzums vienam skolēnam ir divi kilogrami. Savukārt sarkanā ozola lapām jābūt no koka nokritušām, tīrām, sausām, veselām un ar rokām lasītām. Minimālais daudzums vienai klasei ir divas kartona kastes. Kastes izmēri: platums - 40 centimetri, garums - 50 centimetri, bet kastes dziļums - 25 centimetri. Labākais laiks lapu vākšanai ir oktobra beigas.

Lai iegūtu klasei 30% atlaidi piedzīvojumu parkā "Mežakaķis" un palīdzētu Rīgas Zooloģiskā dārza iemītniekiem, salasītās ozola zīles un sarkanā ozola lapas varēs nodot Siguldā, piedzīvojumu parkā "Mežakaķis", un Rīgā, Rīgas Zooloģiskajā dārzā.

Rīgas Zooloģiskais dārzs būs sarūpējis arī neparastu ekskursiju tās klases skolēniem, kuri būs salasījuši vislabākās zīles un lapas. Zoodārza konkursā tiks novērtētas visas nodotās salasītās zīles un lapas. Galvenais kritērijs būs - jo kvalitatīvāk, jo labāk un jo kvalitatīvāk un vairāk, jo vēl labāk.

Nodoto zīļu un lapu vērtēšana notiks līdz 3.novembrim. Rezultāti tiks publiskoti divas dienas vēlāk pēc akcijas noslēgšanās Rīgas Zooloģiskā dārza mājaslapā "www.rigazoo.lv" un "Mežakaķa" mājaslapā "www.kakiskalns.lv".

Šovakar, 6.septembrī plkst. 20:00, kafejnīcā TAKA notiks Dzejas dienu 2010 Dzejas Takas pirmais lasījums, kurā uzstāsies Arvis Viguls, Anna Auziņa un Andris Ogriņš.

Jaunā un talantīgā dzejnieka Arvja Vigula suģestējošā dzeja ir spilgti uzrunājusi gan publiku, gan kritiķus. Pagājušajā gadā Arvis ar debijas dzejas krājumu „Istaba” ieguva Dzejas dienas balvu.

Anna Auziņa ir latviešu dzejniece un gleznotāja, kura vienlīdz talantīgi darbojas dažādās mākslas jomās. Līdz šim lasītājiem bija iespēja iepazīties ar diviem Annas dzejoļu krājumiem – „Atšķirtie Dārzi” un „Slēpotāji bučojas ziemā”, bet jau pavisam drīz iznāks autores trešais dzejas krājums.

Lai gan pats dzejnieks Andris Ogriņš ir kluss un nosvērts, tomēr viņa dzeja lasītājus pārsteidz ar tajā uzziedētām reibinošām dzejas pasaulēm. Andris atzīst, ka visa pamatā sajūt enerģiju – vai nu to jūt, vai nu  nejūt. Andra pirmais dzejas krājums „Es zvēru pie kraukļiem” ieguva Ventspils rakstnieku mājas balvu -Sudraba tintnīca.

Sabiedriskās domas aptauja liecina par ''Vienotības'' reitinga stabilitāti, vēsta ''De facto''

Apvienība ''Vienotība'' visciešāk konkurē ar nacionālo sarakstu ''Visu Latvijai'' – TB/LNNK (VL-TB/LNNK), liecina socioloģisko pētījumu kompānijas ''Factum'' sabiedriskās domas aptauja, svētdien ziņo ''Latvijas televīzijas'' raidījums ''De facto''.

''Vienotībai'' vislielākās izredzes piesaistīt balsis ir tieši no vēlētāju vidus, proti, 17% tās atbalstītāju apsver arī balsojumu par ''Vienotību''. Mazākas cerības ''Vienotība'' var likt uz Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vēlētājiem – no viņiem par ''Vienotību'' aizdomājušies 9%, no apvienības ''Par labu Latviju (PLL) – 8%.

''Vienotības'' lielākais drauds ir VL-TB/LNNK, kas var pārvilināt līdz 10% tās vēlētāju, bet ZZS – līdz 7%.

Aptauja rāda, ka kopš pavasara ''Vienotības'' reitings citu partiju vidū ir viens no stabilākajiem – no aprīļa līdz augustam tas pa mēnešiem svārstījies no 22 līdz 24%. Ja vēlēšanas notiktu augustā, par ''Vienotību'' balsotu 24% vēlētāju, kas ļautu iegūt līdz 27 vietām parlamentā.

Lielākais atbalsts ''Vienotībai'' ir Rīgas un Vidzemes vēlēšanu apgabalos, mazāks – Latgalē. ''Vienotībai'' simpatizējošo vidū gatavība piedalīties vēlēšanās ir ievērojami augstāka – 74%, salīdzinot ar citu partiju atbalstītājiem: VL-TB/LNNK – 66%, PLL – 61%, '''Saskaņas centrs'' – 54%, ZZS – 53%, ''Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā'' – 39%. Vidēji no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem uz vēlēšanām augustā gatavojās doties 61%, liecina ''Factum'' dati.

Franču partnerim nevar pieprasīt ne mazināt izmaksas, ne lauzt līgumus bez milzu kompensācijas

Valsts kontrole (VK) konstatējusi, ka 2007.gadā parakstītie e-biļetes ieviešanas līgumi ir neizdevīgi Rīgas pašvaldībai un iedzīvotājiem gan projektu īstenojot, gan mēģinot mainīt tā nosacījumus sev par labu, svētdien ziņo TV3 raidījums ''Nekā personīga''.

Pašvaldības uzņēmumam ''Rīgas satiksme'' pieredzējušu partneri e-biļetes ieviešanai starp 10 pretendentiem izvēlējās tirgzinības direktors Aleksandrs Brandavs un zvērināts advokāts Ilmārs Krūms. Mērķis bija izveidot kopuzņēmumu, kurā pašvaldībai būtu vairākums jeb dominējošā loma. Amerikāņu kompānijas ''ACS'' filiāle Francijā bijusi vienīgā, kas piekritusi kopuzņēmumā būt mazākumakcionāre ar 49% akciju, lai arī tās piedāvājums bijis par miljonu dārgāks nekā citiem. Taču līgumi noslēgti tā, ka ''Rīgas satiksmei'' ietekme tajā tika atņemta.

''Rīgas kartes'' valdē divi ir ''Rīgas satiksmes'' pārstāvji – Latvijas Pirmās partijas (LPP) pārstāvis Brandavs un Pāvels Tulovskis. Valdes priekšsēdētājs ir francūzis Ēriks Morizurs, kuram ir veto tiesības visos balsojumos. Ja pašvaldības pārstāvji iespītējas, iestājas īpaša situācija, ko dēvē par strupceļu. Tā izraisītājam jārēķinās ar lieliem izdevumiem.

VK izpētījusi, ka pašvaldība nav centusies no šādas situācijas izvairīties un nav mēģinājusi e-talona projektam piesaistīt Eiropas struktūrfondus. Tas prasītu precīzu atskaiti par līdzekļu izmantošanu. Jau vēstīts, ka līdzīga situācija bija Dienvidu tilta būves projektā, kurš atzīts par necaurskatāmu un apzināti sadārdzinātu.

Ne VK, ne sabiedrībai nav iespējas uzzināt, kā tiek tērēti ''Rīgas kartei'' gadā pārskaitītie 6 miljoni latu pašvaldības uzņēmuma naudas, tas esot komercnoslēpums. ''Rīgas kartes'' lietošanā ir 2008.gada ''Mercedes Benz'' un 2007.gada ''Lexus'' auto, valdes locekļa alga vidēji ir 5000 latu, darbinieka vidējais atalgojums – 3,5 tūkstoši latu mēnesī. Morizurs rakstiski ''Nekā personīga'' informēja, ka valdes locekļu atalgojums esot 375 latu mēnesī.

''Rīgas satiksmes'' vadītāju Leonu Bemhenu neizdevīgais līgums nemulsina - tas esot slēgts, lai strādātu. Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) pēc Valsts kontroles atzinuma uzdeva domes Finanšu departamentam samazināt ''Rīgas kartes'' izdevumus. Tā kā pašvaldības pārstāvji pēc līguma nevar balsot pret valdes vadītāja gribu, jo tā var izraisīt strupceļu, izdevies vienoties vien par 5% mazākiem izdevumiem, kas Ušakovam šķiet par maz. ''Rīgas kartes'' valdes priekšsēdētājs Morizurs papildu samazinājumus nesola, bet rakstiskajā atbildē smalki ironizē, ka jau ietaupītie 5% tagad ļāvuši pensionāriem braukt bez maksas.

Rīgas dome nevar noslēgto līgumu ne mainīt, ne izbeigt bez skarbām sankcijām. Par līgumu nevar runāt, tas ir konfidenciāls – detaļu izpaušana draud ar 10 miljonu eiro naudas sodu. Ja Rīgas dome sadūšotos līgumu lauzt, francūži saņemtu 20 miljonus latu, Rīgai būtu jāatpērk e-talona iekārtas un datu bāzes.

Rīgas mērs par e-talonu saka – turpinās sarunas. Drīzumā paredzēta ''Rīgas kartes'' valdes sēde, varbūt tajā izdosies panākt, ka francūži izmaksas vēl samazina.

Nacionālās drošības komisijas vadītājs rosina izdot uzturēšanās atļauju Šefleram

Saeimas deputāts Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) vienā no augusta Nacionālās drošības komisijas (NDK) sēdēm paziņojis, ka Latvijā uz dzīvi grasās apmesties ''Latvijas balzama'' īpašnieks Jurijs Šeflers un vajadzētu specdienestos noskaidrot, vai viņš to var darīt, vēsta TV3 raidījums ''Nekā personīga''.

Jaundžeikars iesniegumos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), Ģenerālprokuratūrai un policijai aicina vērtēt, vai neizsniegt uzturēšanās atļauju Šefleram, jo viņš ir vajāšanas Krievijā nomocīts disidents un gatavs investēt Latvijā. ''Nekā personīga'' zināms, ka PMLP atbildē Jaundžeikaram paskaidro – uzturēšanās atļauju Latvijā Šefleram traucē iegūt atrašanās ''melnajā sarakstā''.

Šeflers Latvijā ieceļot nevar, jo kopš 2008.gada pēc Krievijas prasības atrodas meklējamo personu sarakstā. Šeflers tiesības uz ''Stolichnaya'', ''Moskovskaya'' un citiem padomju degvīna zīmoliem ieguva 1998.gadā, Krievijas valstij par to samaksājot 300 000 dolāru. Pie varas tikko nākušais prezidents Vladimirs Putins šo darījumu atzina par nelikumīgu un pavēlēja ierēdņiem populārās degvīna markas atgūt. Taču tas izdevās tikai Krievijas teritorijā. Eiropā un ASV Šeflers paspēja patentēt savas tiesības uz šobrīd 2 miljardus dolāru vērtās markas ''Stolichnaya'' izplatīšanu, un degvīna ražošanu pārcēla uz Rīgu, no Andra Šķēles koncerna ''Ave Lat'' nopērkot ''Latvijas balzamu''.

No 2002. līdz 2004.gadam Šefleram bija uzturēšanās atļauja Latvijā, šeit viņš ar luksusauto ''Maybach'' vizinājis biznesa partneri Pjotru Avenu un draugu Vasiliju Meļņiku. Latvijā Šefleram pieder savrupmāja jūras krastā blakus Valsts prezidenta rezidencei un augstceltņu projekts ''Z – Towers''.

Viens no Šeflera darbiniekiem ekspremjers Aigars Kalvītis, ''Latvijas balzama'' padomes priekšsēdētājs, par saimnieka plāniem pārcelties uz Latviju neko nezinot.

Savukārt Jaundžeikars neatklāj, kādēļ interesējies par uzturēšanās atļauju Šefleram. Vēstuli drošības iestādēm sūtījis nevis viņš, bet visa komisija. Citi komisijas locekļi ''Nekā personīga'' to noliedz. Šeflera jautājums komisijas sēdē neesot skatīts, par to priekšsēdētājs runājis pēc sēdes.

Atļaut uzturēties Šefleram Latvijā varētu ne tikai migrācijas dienests, bet arī iekšlietu ministrs vienpersonīgi, taču Linda Mūrniece (JL) to darīt negrasās. Iespējams, interesi par uzturēšanās atļauju Šefleram radījušas izmaiņas imigrācijas likumā, kas viņam kā Latvijas uzņēmējam ļauj uz šādu atļauju pretendēt, secina ''Nekā personīga''. Taču zinot, ka, iebraucot Latvijā, viņu var sagaidīt arests, viņš izmantojis savus sakarus vietējo politiķu aprindās, lai noskaidrotu situāciju.

Ielu pēc lietavām appludina Mārupīte; zem ūdens daļa Arkādijas parka un stadions

Arkādijas parkā Rīgā, Pārdaugavā, pēc pēdējo divu dienu lietavām pārplūdusi Mārupīte, ūdens pārklāj Ojāra Vācieša ielas braucamo daļu, tāpēc tā divas dienas slēgta transporta satiksmei posmā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai, informē Rīgas dome.

Ūdens uz O.Vācieša ielas braucamās daļas sasniedz 30 centimetru dziļumu, vēsta aģentūra LETA. Problēmas, visticamāk, izraidījusi šaura caurteka, kura ir aizsērējusi vai aizsprostota. Pašvaldības dienesti strādā notikuma vietā, lai novērstu pārplūdi. Iela būs slēgta satiksmei gan svētdien, gan pirmdien.

Pēc aculiecinieku novērotā LETA ziņo, ka applūdis arī Arkādijas parks un tā apkārtne, tostarp zem ūdens atrodas arī līdzās esošais stadions – pa futbola laukumu svētdien lepni peldēja pīles.

Teju gadu ilgā protesta akcija nav atrisinājusi visu dalībnieku problēmas

Sestdien gluži nemanāmi beigusies gandrīz gadu ilgusī protesta akcija pie Ministru kabineta ēkas, vēsta portāls ''Delfi". Tā ilgusi 279 dienas, liecina aģentūras LETA aprēķini. Ne visu protestētāju dzīves problēmas akcijas laikā atrisinātas.

Atsaucoties uz aculiecinieku teikto, ''Delfi'' ziņo, ka sestdien novākta vienīgā atlikusī pilsētiņas telts un visas mantas saliktas kartona kastē. Pēdējais "telšu pilsētiņas" protestētājs Juris Lapšinskis "pilsētiņā" nav uzturējies jau trīs dienas, jo nokļuvis slimnīcā.

Kā ziņots, protesta akciju iepretim Ministru kabineta ēkai pērn 30.novembrī sāka Gints Gaiķēns. Viņš pauda neapmierinātību ar valstī notiekošo un prasīja valdību steidzami risināt bezdarba problēmas. Vēlāk Gaiķēnam pakāpeniski pievienojās citi protestētāji, uz trotuāra Brīvības bulvārī izveidojot "telšu pilsētiņu".

Gaiķēns dabūja darbu Rīgas brīvostā pēc tam, kad mēģināja ar pacēlāju pacelties pie Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) logiem ar prasību piešķirt vienu no pirms vēlēšanām solītajām 50 000 darbavietu.

Vēl janvārī alejā nakšņoja ap 20 protestētāju, ik vakaru pie viņiem uz diskusijām ieradās pārdesmit cilvēku. Vēlāk "telšu pilsētiņā" pa nakti uzturējās tikai Lapšinskis, jo viņam neizdevās atrast ne darbu, ne arī dzīvesvietu. Dienā tur uzturējās arī divi viņa domubiedri – Grigorijs Fedjkins un Aleksandrs Ozols, kuri ir formulējuši astoņas prasības un priekšlikumus valdībai valsts ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanai.

Naktī no 23. uz 24.jūliju Rīgas Pašvaldības policija aizvāca "telšu pilsētiņu", kas vairākus mēnešus atradās iepretim Ministru kabineta ēkai. Protestētāji nepadevās un atjaunoja teltis, regulāri uzturoties pilsētiņā līdz pat septembrim.

Politiķis uzņēmuma problēmu sola atrisināt, piezvanot partijas biedram pilsētas mēram

Mēbeļu ražotājs un pārdevējs SIA "Daiļrade koks" par ražotni Valmierā maksā nekustamā īpašuma nodokli nevis kā par ražošanas, bet kā par biroja ēku, jo šādi tā sākotnēji kļūdaini nodēvēta papīros, biznesa portāla Nozare.lv rīkotajā diskusijā informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Uzņēmēja mēģinājumi šo kļūdu novērst trīs gadu garumā izvērtušies nesekmīgi – pašvaldībā atbild, ka tur neko nevar darīt un turpina iekasēt lielāku nodokli. Diskusijas dalībnieks politiķis, "Par labu Latviju" (PLL) valdes loceklis Mārtiņš Zemītis Jansonam solīja šo problēmu atrisināt, piezvanot Valmieras mēram – savam Tautas partijas biedram Inesim Boķim.

Reaģējot uz šo piedāvājumu, neapmierinātību ar veidu, kā Latvijā ''nokārto lietas'', pauda cits diskusijas dalībnieks – drošības risinājumu kompānijas "G4S" valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis, norādot – ir absurda situācija, kad, lai palīdzētu uzņēmējam nokārot papīrus, ir jāveic īpašs zvans pilsētas mēram.

Zālītis aicināja Zemīti vispirms piezvanīt ''tiem 200-300 "G4S" konkurentiem'', kuri nemaksā nodokļus. Politiķis nesteidza teikt pārliecinošu "jā", bet pēc neilgas pauzes un atkārtota uzņēmēja jautājuma tomēr atbildējis: "Varam." Neviens cits no klātesošajiem politiķiem neatsaucās Zemīša aicinājumam piedalīties zvanīšanā, lai gan uzņēmējs solījis sarūpēt arī tālruņa numurus.

Savukārt biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja diskusijā akcentēja, ka visas administratīvās un birokrātiskās lietas prasa ne tikai darbu, bet arī izmaksas. "Aizejam uz kādu iestādi vai ministriju runāt par kādu jaunu procedūru, bet viņi atbild – tas taču ir tikai viens papīrs, tas nekas! Bet vēl ir 15 tādi citi! Lai visus papīrus uzturētu, ir nepieciešami papildu darbinieki. Tā vietā, lai saražotu produktu, kuru varētu eksportēt, ražojam papīrus," stāstīja Dzelzkalēja.

Valsts pasūtinājumu izpildes līderuzņēmuma īpašnieks žēlojas par izdzīvošanas cīņu

Krīze būvniecības nozarē ir ļoti dziļa, un arī nozares nākotnes perspektīvas ir visai pesimistiskas, jo Latvijā nav priekšnoteikumu, kas varētu veicināt nozares attīstību, intervijā biznesa portālam Nozare.lv paudis pēdējās destmitgades valsts pasūtījumu izpildes līderuzņēmuma SIA "Skonto būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, viens no kustības ''Par labu Latviju'' dibinātājiem.

Negodīgā konkurence nozarē ir kļuvusi ļoti asa, iepriekšējos gados tādas nebija, uzskata uzņēmējs. "Krīze nozarē ir ļoti liela. Notiek būvnieku cīņa par izdzīvošanu, ļoti bieži ar neatļautām metodēm," saka Rāvis, norādot, ka tiek mēģināts ietaupīt uz kvalitātes rēķina. Nelielās kompānijās netiekot maksāti visi nodokļi, tās strādājot pelēkajā zonā.

Rāvis domā, ka Latvijā būvnieki ir nostādīti ''absolūti diskriminējošā situācijā'', salīdzinot ar pārējo Eiropu, jo citur valdības silda ekonomiku, investējot infrastruktūras objektos – ceļos, dzelzceļos, tiltos. ''Latvijā to nedara, un tas ir milzīgs trieciens nozarei un ekonomikai kopumā," apgalvo Rāvis. Jāpiebilst gan, ka valsts finansējums infrastruktūras objektiem nav apturēts, bet vienīgi samazināts krīzes laikā, toties joprojām to var iegūt pašvaldības Eiropas fondu programmās.

Kā otru iemeslu, kas kavē nozares attīstību, Rāvis min publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu apturēšanu Latvijā, kas citur Eiropā ir atļauti. Jāatgādina, ka viens no iemesliem PPP apturēšanai pēc starptautisko aizdevēju prasības bija Dienvidu tilta projekta necaurspīdīgais un apzināti sadārdzinātais finansējuma veids. ''Skonto būve'' ir viens no galvenajiem projektā iesaistītajiem uzņēmumiem.

"Nākotnē veiksies tiem lielajiem uzņēmumiem, kas būs ieguvuši darbu lielajos starptautiskajos tenderos, bet arī tas nedos uzņēmumiem nekādu attīstības iespēju, tas dos tikai iespēju izdzīvot,'' vērtē Rāvis. Jau pašlaik katru mēnesi bankrotējot līdz pat 200 nelielajiem būvniecības uzņēmumiem, ja tā turpināsies, tad arī no lielajiem palikšot labi ja puse.

SIA "Skonto būve" darbību sāka 1995.gadā un ir viens no lielākajiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem. Pēdējā desmitgadē tas ir nozares valsts un pašvaldību pasūtinājumu līderis. Pēc avīzes ''Diena'' iepriekš izpētītā, dažos gados ''Skonto būve'' strādāja tikai par nodokļu maksātāju naudu pasūtinātos objektos.

Sarīkojumu virknē gaidāmi gan tradicionālie lasījumi, gan vizualizācijas un meistardarbnīcas

Svētdien, 5.septembrī, sākas “ Dzejas dienas 2010”, kas šogad ar plašu pasākumu programmu noritēs līdz 18.septembrim. Tradicionāli dzejnieka Raiņa dzimšanas un nāves gadadienām (11. un 12.septembris) pieskaņotais pasākums tiks atklāts ar jaunumu - piedzīvojumu pastaigu "Poēma par medusmaizi".

Svētdien vakarā paredzētas svinības ar medijroka grupu ''Suņa stunda'', informē Laura Leimane, " Dzejas dienas 2010" preses koordinatore.

P iedzīvojumu pastaigas “Poēma par medusmaizi” jeb izzinošās orientēšanās sacensību dalībniekiem būs jāmeklē atbildes uz dažādiem jautājumiem, tajā skaitā par dzeju. Pastaiga sāksies svētdien plkst.14 pie Ojāra Vācieša muzeja O.Vācieša ielā 19, Rīgā. Ar sīkākiem noteikumiem var iepazīties mājaslapā.

Piedzīvojumu pastaigas uzvarētāju apbalvošana notiks svētdien plkst.20 klubā “Nabaklab”, Z.A.Meierovica bulvārī 12, kur atklāšanas pasākumā par labu omu rūpēsies medijroka grupa “Suņa stunda”.

Nākamā nedēļa turpināsies jau nopietnākā gaisotnē, piedāvājot dažādus jauno un jau zināmo autoru lasījumus. 

6.septembrī plkst.18 J.Akuratera muzejā, O.Vācieša ielā, notiks ikgadējie Dzejas meistardarbnīcu dalībnieku lasījumi. Pasākumu vadīs R.Briedis. Vēlāk plkst. 18.30 Kr.Barona muzejā, Kr.Barona ielā 3-5, plānota Dzejas meditācija. Pasākumā piedalīsies B.Mennika, V.Svirskis, G.Peleckis, I.Goldmane, R.Elstiņa u.c. Plkst.20 kafejnīcā “TAKA”, Miera ielā 10, pasākumā “ Dzejas Taka” uzstāsies dzejnieki A.Viguls, A.Auziņa un A.Ogriņš.

7.septembrī gaidāmi pirmie ārvalstu dzejnieku lasījumi - Ventspils Centrālajā bibliotēkā, Akmeņu ielā 2, uzstāsies japāņu dzejnieces Mari Konno (Mari Konno), Joko Danno (Yoko Danno), Kjong Mi Parka (Kyong Mi Park) un amerikāņu autors Džeimss Hopkinss (James C.Hopkins). Šo autoru lasījumi, lekcijas un meistardarbnīca būs arī galvaspilsētā.

7.septembrī Rīgā, “Satori” grāmatnīcā, Lāčplēša ielā 31, plkst.19 notiks pasākums “Vārdu pārmaiņa III”, kurā piedalīsies A.Aizpurietes dzejas meistardarbnīcu dalībnieki: E.Līce-Štrausa, Lelde, A.Pūce, I.Liepiņš, J.Vādons, A.Gasiņš un R.Lejnieks-Puķe. Pasākuma tēma ir “Kritikas teksts un komentāru [bez]kultūra”. Plkst.20 dzejas mīļotājus atkal aicinās kafejnīca “TAKA”, kur notiks Andras Manfeldes autorvakars. Šajā vakarā autores dzeja un proza tiks ietērpta un atdzīvināta muzikālā vizualizācijā, ko palīdzēs īstenot vairākas mūziķu un mākslinieku apvienības.

Sīkākas ziņas par '' Dzejas dienu 2010'' pasākumiem meklējiet mājaslapā dzejasdienas.lv. Dalība pasākumos ir bez maksas.

Pirmās republikas laikā dibinātajai tradīcijai kopš atjaunošanas visvairāk atbalstītāju

Svētdien Siguldā notiekošajā 20.Vienības velobraucienā šogad pieteicies rekordliels dalībnieku skaits – 4300 braucēju, vēsta aģentūra LETA. Kopš Pirmās brīvvalsts laikā dibinātās tradīcijas atjaunošanas 1995.gadā šis ir lielākais dalībnieku skaits.

Visvairāk dalībnieku pieteikušies Tautas braucienam – 3253. Vairāk nekā 800 startēs kalnu divriteņu jeb MTB distancē, savukārt sporta braucienā dalību pieteikuši 173 dalībnieki. Reģistrēties braucieniem var līdz pat startam.

Latvijas Olimpiskās komitejas Sporta šosejas braucienā jāveic 102 kilometri, SEB MTB braucienā – 43 km, "Latvijas dzelzceļa" šosejas Tautas braucienā – 36 km. Par īpašiem kausiem sacentīsies visplašāk pārstāvētie uzņēmumu un iestāžu darba kolektīvi, kuplākās ģimenes un pašvaldības. Distanču uzvarētājiem tiks pasniegti kausi, savukārt dalībniekiem būs speciālas balvas, informē organizatoru pārstāve Linda Anaite.

Pirmo reizi riteņbraucēji no visas Latvijas, Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa atbalstīti, vienotā braucienā devās 1936.gadā. Kopš Vienības brauciena atjaunošanas 1995.gadā tradīciju doties kopīgā velobraucienā, veicinot tautas vienotību un popularizējot aktīvu dzīvesveidu, ik gadu uztur "Igo Japiņa sporta aģentūra".

Apgāds "Mansards" izdevis Imanta Ziedoņa grāmatu "Vēl ko" - agrāk nepublicētu dzejoļu un aforismu krājumu.

"Īso mirkļu dzeja" un garo mirkļu pārdomas. "Vēl ko" ir vēl viens spilgts pierādījums dzejas meistara attaisnotajai klātbūtnei mūsu vidū un šajā pasaulē," krājumu raksturo tā sastādītāja un redaktore Liāna Langa.

Imanta Ziedoņa un Liānas Langas sadarbība grāmatas tapšanā aizsākās 2009. gada pavasarī, Liānai Langai viesojoties pie Imanta Ziedoņa un gatavojot izdošanai viņa klausāmgrāmatu "Kukainīt, re, kā saule spīd!".

I. Ziedonis veselības stāvokļa dēļ vairs nevar radīt jaunus darbus, tomēr kopā ar palīgiem pārskata un pārraksta arhīvā atrodamo agrāko gadu veikumu.

Kārtojot grāmatu "Vēl ko", no vairāk nekā 300 dzejoļiem Liāna Langa atlasījusi aptuveni 100 tekstu, kas spilgti apliecina Imanta Ziedoņa talantu, dzejas rotaļīgumu un latvisko filozofiju.

Sestdien, 4. septembrī Rīgas Domā plkst. 19:00 ar leģendārā gruzīnu komponista Gijas Kančeli 75. jubilejai veltītu koncertu noslēgsies 13. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls. 

Māris Sirmais programmā ir izvēlējes divus īpašus skaņdarbus. Kā pirmais izskanēs opuss "Neskumstiet”, ko G. Kančeli veltījis ievērojamajam krievu baritonam Dmitrijam Hvorostovskim, vēsta pasākuma rīkotāji.

Rīgas Domā solopartiju izpildīs latviešu bass Egils Siliņš. Darbs pabeigts 2001. gadā, tieši pirms dvīņu torņu sagrāves Amerikas Savienotajās Valstīs. Kančeli par šo darbu saka: “Kaut arī mana mūzika bieži vien ir skumja un pat traģiska, neuzdrīkstējos šo opusu veltīt 11. septembra upuriem. Sacerējumi, kas tiks uzrakstīti pēc šī drūmā notikuma, jau būs pavisam atšķirīgi. Tāpēc visiem 11. septembra traģēdijas upuriem es veltu sava skaņdarba pēdējos vārdus, kas vienlaikus iekļauti arī virsrakstā: Don’ t Grieve! – “Neskumstiet!””. Šis būs skaņdarba Eiropas pirmatskaņojums.

Koncerta otrajā daļā tiks atskaņots rekviēms "Stiksa”. Šo darbu komponists ir veltījis saviem mirušajiem draugiem. Teksta pamatā izmantoti dažādu gruzīnu valodas vārdi, kas apzīmē Gruzijas katedrāles, tautasdziemas, personvārdus. Pieminēti arī komponista draugi, piemēram, Alfrēds Šnitke. 

Alta solopartiju izpildīs Maksims Risanovs (Ukraina/Lielbritānija), kurš šobrīd tiek uzskatīts par vienu no pasaules izcilākajiem altistiem. 

Koncertā piedalīses Valsts Akadēmiskais koris "Latvija”, Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, diriģents Māris Sirmais. 

Koncertu ar savu klātbūtni pagodinās arī pats komponists Gija Kančeli. 

Biļetes uz festivāla koncertiem pieejamas "Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv. 

Notiks starptautiskais laikmetīgās un video mākslas festivāls "Ūdensgabali".

Starptautiskais video un laikmetīgās mākas festivāls "Ūdensgabali" ir Baltijā vienīgais festivāls, kas apmeklētājiem piedāvā neparastus, radošus priekšnesums, kuru vienojošais elements ir kustīgais attēls.

Šogad Ūdensgabali notiks jau desmito reizi. Jubilejai par godu skatītājiem tiks piedāvāta īpaša svētku programma. No 3.- 5.septembrim uz AB dambja zaigos spilgti video jāņtārpiņi - monitori, kuros būs redzama Baltijas labāko video darbu skate.

Paralēli konkursam izvirzīto darbu izstādei festivāla apmeklētājiem būs iespēja atsaukt atmiņā un vēlreiz noskatīties iepriekšējo festivālu labākos video, kā arī iepazīties ar pasaulē pazīstamu festivālu un eksperimentālo filmu arhīvu piedāvātajām programmām.

Attīstoties tehnoloģijām, kustīgie attēli ir izgājuši ārpus TV ekrānu ierobežojumiem, tādēļ festivāla organizatori īpaši vēlas izcelt darbus, kuros video medijs sapūst ar citiem izteiksmes līdzekļiem, un ir sarūpējuši programmu, kas reprezentē jaunākās tendences pasaules video mākslā - "Japānas mēdiju festivāla", Zviedrijas video māksla arhīva "Filmforum", Norvēģijas lielākā mediju festivāla "Screenfestival", Somijas laikmetīgās mākslas apvienības "MUU" un Vācijas "Oberhauzenas īsfilmu festivāla" spilgtāko darbu izlases.

Ievērojot tradīciju, festivāla Grand Prix ieguvējam tiks pasniegta simboliskā "Ūdensgabalu" balva, turklāt, jau otro gadu pēc kārtas "AB.LV sabiedriskā labuma fonds", atbalstot izcilību un kreativitāti, Baltijas labākā video autoram piešķirs naudas balvu (LVL 500 apmērā) jauna mākslas darba radīšanai.

Naktī no sestdienas uz svētdienu Rīgā risinās gadskārtējais mūsdienu kultūras forums "Baltā nakts". 

šogad mūsdienu kultūras forumā “Baltā nakts” piedalās vairāk nekā 200 mākslinieku gan no Latvijas, gan arī ārvalstīm, ziņo aģentūra LETA.

"Baltās nakts" programmu rīdziniekiem un pilsētas viesiem bez maksas piedāvā vairāk nekā 50 mākslas un kultūras projekti. 

Kā novēroja IR, foruma pasākumiem ir liela publikas piekrišana un, piemēram, nepieradinātās mūzikas foruma "Skaņu mežs" organizētajā multimediju mākslinieces Evelīnas Deičmanes eksperimentālajā bungu priekšnesumā Anglikāņu baznīcā visi gribētāji nemaz nevarēja iekļūt.

"Baltā nakts 2010" pasākumi sākās jau dienas vidū, vislielāko intensitāti sasniedzot laika posmā no plkst.19 līdz 24, un turpināsies līdz pat plkst.6 no rīta. Šā gada forums balstīsies uz diviem pamatprincipiem - "dari pats" un "piedalies".

Šogad mūsdienu kultūras forumā viesojas rekordliels ārvalstu mākslinieku skaits - ap 40 māksliniekiem no Šveices, Vācijas, Meksikas, Lietuvas, Dānijas, Krievijas, Lielbritānijas un citām valstīm.

"Baltā nakts" norises šogad notiek vairākos Rīgas rajonos - Spīķeros, VEF korpusos, Andrejsalā un klusajā Rīgas centrā, Vecrīgā, Miera ielā un aktīvajā Rīgas centrā. Projektu vidū ir skaņas un ekoloģiskas instalācijas, akcijas, mūzikas projekti, kino brīvā dabā un telpās, izstādes, performances un ļoti daudzas iespējas apmeklētājiem pašiem iesaistīties norisēs un darbībās, būt par daļu no "Baltās nakts".

Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” laikā sākās laikmetīgās mākslas festivāls "Survival kit 2", ko otro gadu organizē Laikmetīgās mākslas centrs. Festivāls ilgs līdz 10. septembrim. Ar festivāla programmu var iepazīties mājas lapā: www. survivalkit.lv.

No 4. līdz 11. septembrim Rīgā notiks laikmetīgās mākslas festivāls "Survival kit 2" (Izdzīvošanas komplekts 2)

Naktī no 4. uz 5. septembri līdz ar mūsdienu kultūras foruma „Baltā nakts” aktivitātēm sāksies laikmetīgās mākslas festivāls "Survival kit 2", ko otro gadu organizē Laikmetīgās mākslas centrs. Tā laikā vairāk nekā 70 mākslinieki realizēs savas radošās idejas un vērsīs uzmanību uz dažādām izdzīvošanas stratēģijām mūsdienu pasaulē. Izstādes, radošās darbnīcas, performances, filmu programmas un lekcijas notiks no 4. līdz 11. septembrim.

Festivāls "Survival kit" tika izveidots 2009. gadā, reaģējot uz ekonomiskās krīzes radītajām dramatiskajām pārmaiņām Latvijas sabiedrībā; šogad tas turpina novērot pilsētas, sabiedrības un pasaules aktuālo norišu pulsu, pozitīvās pārmaiņas un lūkot, ko mākslinieks var darīt lietas labā.

"Pēdējā gada laikā Rīgā ir attīstījušies vairāki radošie kvartāli, atvērušies multifunkcionāli veikaliņi, kafejnīcas, frizētavas, kas veido arī savu kultūras programmu. Vērojama arī radošo inkubatoru attīstība, kas veicina kultūras un biznesa mijiedarbību. Šīs jaunās iniciatīvas piesaka kultūru kā būtisku „izdzīvošanas komplekta” sastāvdaļu un nākotnes attīstības iespēju,” stāsta festivāla "Survival kit 2" kuratore Solvita Krese.

Šogad "Survival kit 2" izkārtojies jaunradīto kultūras salu arhipelāgā Miera, Baznīcas un E. Birznieka-Upīša ielā, kā arī Spīķeros, Vecrīgā un rūpnīcas VEF korpusos. Sadarbojoties ar atsaucīgiem namīpašniekiem, tiek apdzīvotas arī tukšās komerctelpas Berga bazārā, Upīša pasāžā un Miera ielā.

Slavenās dāņu mākslinieku grupas „Superflex” iespaidīgi appludinātais makdonalds, Katrīnas Neiburgas jaunākā filma par latviešu lauku kāzu tradīcijām un ekstravagantās performanču mākslinieces Margitas Zālītes „muzikālais katafalks” ir tikai daži no "Survival kit 2" pārsteigumiem. Izdzīvošanas receptes mākslinieki meklē gan ģimeniskās vērtībās, gan dabas klātbūtnē, gan attīstot dažādas „dari pats!” prakses un izmēģinot alternatīvās ekonomikas variantus, gan arī būvējot jaunus pasaules modeļus. Mākslinieki pievēršas arī aktuālajām sociālajām un politiskajām tēmām, reģistrē ekonomisko kļūdu nospiedumus pilsētvidē un ne bez humora runā par globālā kapitālisma „slīkstošajām” ambīcijām.

"Survival kit 2" ir mēģinājums apliecināt, ka ar nelieliem līdzekļiem ir iespējams pozitīvi ietekmēt vidi, kurā mēs dzīvojam, ka, iesaistot apkaimes iedzīvotājus, kaimiņus un garāmgājējus, mēs paši varam radīt savu ideālo pilsētu,” pauž Solvita Krese. Paredzēts, ka SURVIVAL KIT turpinās attīstīties līdz 2014. gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Projektā "Survival kit 2"2 piedalās: Diāna Adamaite, Arnis Balčus, Aigars Bikše, Aigars Borneo, Pauls Bankovskis, Inese Baranovska, Rihards Bargais, Māris Bērziņš, Gunārs Bībers, Linda Blanka , Mārtiņš Blanks , Ēriks Božis, Nataša Burliko, Izolde Cēsniece, Mārtiņš Dāboliņš, Elīna Eihmane, Miķelis Fišers, Marta Ģibiete, Semjons Haņins un teksta grupa “Orbīta”, Kirils Himičevs, Toms Jansons, Valdis Jansons, Atis Jēkabsons, Dāvis Kaņepe, Ilva Kļaviņa, Dj Krii, Kate Krolle, Daiga Krūze, Anda Lāce, Līga Laurenoviča, Kārlis Lesiņš, Kaspars Lielgalvis, Lita Liepa, Una Meiberga, Sanita Muižniece, Normunds Naumanis, Katrīna Neiburga, Jēkabs Nīmanis, Ingrīda Pičukāne, radošā apvienība „Nomadi” (Krista Burāne, Mārtiņš Eihe), Renāte Pablaka, studija „Peahen” (Patrīcija Brekte, Madra Makare, Kristīne Kušnere), Latvijas Performances mākslas savienība (Zane Matule, Gatis Vectirāns, Ilze Treimane, Laura Zvilna), Petra Petileta, Elīna Poikāne, Laura Prikule, Krists Pudzens, Sanita Pušpure, Santa Remere, Emīls Rode, Baņuta Rubess, Krišs Salmanis, Katrīna Sauskina, Irina Ščipčika, starpnozaru mākslas grupa „SERDE”, Ineta Sipunova, Modris Svilāns, Dāvids Šilters, Rasa Šulca, Ilze Vanaga, Iliāna Veinberga, Ieva Veita, Iveta Vaivode, Toms Veilands, Sabīne Vekmane, Eva Vēvere, Andris Vītoliņš, Margita Zālīte, Zane Zajančkauska, Laura Ziemele, Krišs Zilgalvis un galerija „Noass”, Juris Zvirgzdiņš.

Kultūras produktu veikali, kafejnīcas u. c.: XX Gadsimts, Baba, Babete, Dad Cafe, Pie Humberta, Lira, Melnais knābis, Miit, Muhamors, Nabaklab, ¼ Satori, Taka, Tasty, Taša, Tinto u.c..

Piedalās arī šādi ārvalstu mākslinieki: Markuss Ambahs (Markus Ambach, Vācija), Pāvels Braila (Pavel Braila, Vācija/Moldāvija), Patriks Grāfs (Patrick Graf, Šveice), Kiprians Homorodeans (Ciprian Homorodean, Francija), Džeimss Hopkinss (James C. Hopkins, ASV), Laura Horelli un Gerhards Frīdls (Laura Horelli, Gerhard Friedl, Berlīne), Flo Kasearu (Flo Kasearu, Igaunija), Robs van Kranenburgs (Rob van Kranenburg, Nīderlande), Reinhards Krēls (Reinhard Krehl, Vācija), Brigita Kustere un Moise Merlins Mabuna (Brigitta Kuster & Moise Merlin Mabouna, Berlīne), Antuāns Lefevrs (Antoine Lefebvre, Francija), Angela Melitopulosa (Angela Melitopoulos, Berlīne), Nina Lasila (Nina Lassila, Berlīne), Eleonora de Montiskjū (Eléonore de Montesquiou, Berlīne), Taņja Ostojiča un Deivids Ričs (Tanja Ostojic & David Rych, Berlīne), Roza fon Praunheims (Rosa von Praunheim, Berlīne), Laura Stasjulīte (Laura Stasiulyte, Lietuva), Benžamēns Sabatjē (Benjamin Sabatier, Francija), SUPERFLEX (Dānija), Megija Šneidere (Meggie Schneider, Berlīne), Izabella Špenglere (Isabell Spengler, Berlīne), Apolonija Šusteršica (Apolonija Sustersic, Nīderlande/Slovēnija), Gite Villesena (Gitte Villesen, Berlīne).

"Survival kit 2" pilna programma pieejama: www.survivalkit.lv.

Vietējiem lietpratējiem divas versijas par kuģa vecumu un nogrimšanas laiku

Sestdienas rītā, pēc brāzmainā vēja Latvijas un Igaunijas piekrastē, pie Kolkas raga Baltijas jūras krastā pamanītas vēja izskalotas sena kuģa paliekas, ziņo portāls TvNet. Vietējie lietpratēji min divas versijas par kuģa nogrimšanas laiku – vai nu 17., vai 19.gadsimts.

Kuģa vraks atrodas pludmalē netālu no Kolkas kultūras nama. Kolkas ciema valdes priekšsēdētājs Jānis Dambītis vērtē, ka krastā izskalots patiešām vērtīgs vēsturiskais mantojums. Dambītis pauda prieku par atradumu, atzīstot, ka tas ir unikāls – var redzēt koka tapas un citas interesantas detaļas. "Tāds skaistums nav bijis," sacīja ciema vadītājs.

Vraks varētu būt viens no 1625.gada septembra vētrā Baltijas jūrā nogrimušajiem desmit zviedru buriniekiem, vai arī viļņi krastā izmetuši kādu no Krišjāņa Valdemāra laika kuģiem, proti, 19.gadsimtā šajā rajonā Baltijas jūrā nogrimuši 82 burinieki, stāsta Dambītis.

Kolkas pārstāvis aģentūru LETA informēja, ka ir sazvanīts Jūrmalas pilsētas muzeja galvenais zemūdens vēstures speciālists, Zemūdens arheoloģijas centra vadītājs Voldemārs Rains, kuru cer jau tuvākajā laikā sagaidīt Kolkā. Viņš palīdzēs noteikt atraduma izcelsmi, kā arī sniegs konsultācijas par vraka saudzīgu izcelšanu un pārvietošanu. Patlaban vraku nekas neapdraud – tas ir izskalots smiltīs. Rains un viņa zemūdens arheologu komanda savulaik Kolkā strādājuši pie izskalotas baržas izcelšanas.

Ceturtdien Baltijas jūra atdevusi vēl vienu senatnes liecību – aģentūras LETA-AFP ziņo, ka pie Ālandu salām no kuģa vraka Baltijas jūrā izceltas 70 pudeles ar divus gadsimtus senu šampanieti, kā arī līdzīga vecuma pasaulē senākais dzeršanai derīgais alus.

Pēc varasiestāžu domām, kuģis Ālandu salu piekrastē ir nogrimis 19.gadsimta sākumā. Nemainīgā temperatūra un apgaismojums nodrošinājis optimālus apstākļus alus un šampanieša glabāšanai, bet spiediens pudeļu iekšpusē neļāva jūras ūdenim iesūkties caur korķiem.

Vraka saturs likumīgi pieder Somijas daļēji autonomajai Ālandu salu provincei, kura vēl nav izlēmusi, kā rīkosies ar šo bagātību. Katra šampanieša pudele ir novērtēta vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā.

Augustā visdāsnāk ziedots politiskajai apvienība "Par labu Latviju!"

Augustā, tāpat kā jūlijā, no politiskajiem spēkiem visdāsnākos ziedojumus saņēmusi partiju apvienība "Par labu Latviju!" (PLL), kurai saziedots 145 971 lats, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) interneta mājaslapā pieejamā informācija. Tieši augusta pēdējā nedēļā būtiski papildinājusies partijas "Saskaņa" kase, vēsta aģentūra LETA.

Līdz 26.augustam sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa", kas kopā ar Daugavpils pilsētas partiju un Latvijas Sociālistisko partiju (LSP) rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās startēs no partiju apvienības "Saskaņas centrs" (SC) saraksta, ziedojumos bija saņēmusi 14 567 latu. Taču tieši pēdējā nedēļā ziedotāji sasparojušies, un līdz 31.augustam tai kopumā saziedoti 121 836 lati. Tādējādi partija ziedojumu apmēra ziņā ierindojusies otrajā vietā.

Mēneša pēdējā nedēļā 10 000 latu "Saskaņai" ziedojis SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" valdes loceklis Aivars Bergers, 9000 latu – Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, 7500 latu – uzņēmējs Mārtiņš Lauva. SC augustā ziedojumos nav saņēmis ne santīma.

Apvienībai PLL augustā trīs cilvēki ziedojuši katrs pa 18 000 latu, kas ir maksimālā atļautā summa, ko viena persona gada laikā drīkst ziedot. Šie trīs dāsnie ziedotāji ir uzņēmējs Marģers Bitmetis, uzņēmējs Leonids Esterkins, AS "Grindeks" padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Kirovs Lipmans. Jūlijā PLL bija ziedoti 99 200 lati.

PLL ietilpstošajai Tautas partija (TP) augustā atsevišķi ziedoti 5050 lati, no tiem 4000 latu ziedojusi Diāna Zalāne. Apvienībā ietilpstošajai partijai LPP/LC, kā arī mazajām partijām "Ogres novadam", "Vienota Rēzekne" un "Latgales tauta" augustā nekas nav ziedots.

Trešajā vietā starp politiskajiem spēkiem, kas augustā saņēmuši visdāsnākos ziedojumus, ierindojas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Kopumā ZZS kasi ziedotāji šomēnes papildinājuši par 78 819 latiem. Tai visvairāk naudas – 6600 latu – ziedojusi Māra Paeglīte, katrs pa 5000 latu – Pēteris Kalniņš un Edgars Asars, katrs pa 4000 latiem – Aldis Vīksne, Aigars Krītiņš un Neils Sniedziņš. Bijušais zemkopības ministra Mārtiņš Roze savai partijai augustā ziedojis 1900 latu.

Ceturtais ziedojumiem bagātākais politiskais spēks augustā ir politiskā apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) – ziedojumos saņemti 30 800 latu. Vislielāko naudas summu – 10 000 latu - partijai ziedojis savulaik Latvijas miljonāru sarakstos minētais namīpašnieks Gints Grosfogels, 5485 latus partijas kasē "iepludinājis" Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs, vēl 5000 latu ziedojusi Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka.

Partija "Jaunais laiks" (JL) augustā saņēmusi piekto lielāko ziedojumu summu – 26 825 latus. Visvairāk – 6000 latu – partijai ziedojis Jānis Ozoliņš, 5000 latu – Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Reirs, vēl 4000 latu – Reinis Markus.

Partiju apvienība "Vienotība", kurā ietilpst JL, augustā ziedojumos saņēmusi 23 767 latu. Vislielāko naudas summu – 10 000 latu - apvienībai ziedojis kādreizējais AS "Diena" prezidents Arvils Ašeradens, 2500 latu – Rīgas domes deputāts Juris Viņķelis. Šajā apvienībā ietilpst arī partija "Pilsoniskā savienība", kurai atsevišķi ziedoti 7743 lati, no tiem 4000 latu partijas kasē iemaksājusi bijusī laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte. Partiju apvienībā ietilpstošajai partijai "Sabiedrība citai politikai" augustā ziedoti 2000 latu, no kuriem 1000 latu kasē iemaksājis Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis.

Apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) augustā ziedojumos saņēmusi 19 418 latus, savukārt nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ziedoti 2500 lati. Tos iemaksājis bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Partija "Visu Latvijai!" šomēnes ziedojumos saņēmusi 20 latus. TB/LNNK visvairāk ziedojis Leopoldo Klišāns – 9000 latu, vēl 6000 latu ziedojis Viktors Storožuks, 4000 latu partijas kasē iemaksājis Uldis Kārkliņš.

Sociāldemokrātisko partiju apvienība ''Atbildība'' augustā ziedojumos saņēmusi 9350 latus. Centriskajai partijai ''Latvijas Zemnieku savienība'' ziedoti 5150 latu, savukārt Latvijas Zaļā partija savā kasē ziedojumos saņēmusi 4620 latus.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) un Latviešu Zemnieku savienība pagājušajā mēnesī ziedojumus nav saņēmusi.

Teju 5% barjeru pārsniedzošās PLL līderis klāsta, ko ņems un ko neņems savā valdībā

Pēc vēlēšanām par premjerministru jākļūst tam, kurš nav gatavs klanīties ne Austrumiem, ne Rietumiem, tā intervijā laikrakstam ''Diena'' sestdien klāsta politiskās apvienības "Par labu Latviju" (PLL) premjera amata kandidāts Ainārs Šlesers.

Viņaprāt, pašreizējā valdība ir kļuvusi paklausīgu izpildītāju Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas rokās. ''Ja man būs tas gods vadīt valdību, tad es pirmajā tikšanās reizē ar starptautiskajiem aizdevējiem uzdošu jautājumu – vai jūsu mērķis vēl joprojām ir palīdzēt Latvijas valstij?'' saka Šlesers.

Jautāts, kāpēc ir tik pārliecināts, ka pēc vēlēšanām vadīs valdību, Šlesers skaidro: ''Lembergs pašlaik ir partneris Dombrovskim, un, ja ''zaļie zemnieki'' ir šajā valdībā, tad viņi nevar pretendēt uz valdības vadītāju. Runājot par ''Tēvzemi un Brīvību'', Zīle ērti jūtas Eiropas Parlamentā, un arī viņi atbalsta Dombrovski. Ja skatāmies uz opozīciju, tad es jau iepriekš esmu teicis, ka mums ar ''Saskaņas centru'' (SC) ir laba sadarbība Rīgas domē, bet SC tomēr ir problēma, ka viņi ir tāda krieviska partija. Ir pašvaldību līmenis, un ir jārespektē vēlētāju griba, bet nacionālajā līmenī premjeram ir jābūt tam, kurš nav gatavs klanīties ne uz Austrumiem, ne uz Rietumiem''.

Šlesers uzskata, ka tā būs SC izšķiršanās, vai strādāt viņa valdībā: ''Man ir bažas, ka viņi tomēr ir atradušies 20 gadus opozīcijā, viņi ir solījuši ļoti daudzas kreisas lietas, nevis izejot no krieviskā, bet izejot no tā, ka visiem visu. Lai veidotu nākamo valdību, būs nepieciešams runāt par to, kā mēs attīstīsim ekonomiku, un tur būs nepieciešami ļoti pragmatiski lēmumi. Un viens no tiem, kur mums ar SC būs domstarpības, ir progresīvais nodoklis. Mēs esam kategoriski pret šādu progresivitāti, jo mēs to redzam savādāk – izejot no bērnu skaita ģimenē. Mēs esam kategoriski pret to, ka pacelsim nodokļus bagātajiem.''

Šlesers apgalvo, ka neesot nekādas vienošanās ''ne ar SC, ne ar ''Vienotību'', ne ar ''zaļajiem zemniekiem''. ''Mēs redzam to, ka uzvaras gadījumā esam gatavi sadarboties ar to pašu ''Vienotību''. Es neredzu problēmu pat aicināt valdībā Valdi Dombrovski kā vienu no ministriem. Ja runa ir par SC, es domāju, ka viņiem atrašanās valdībā būtu ļoti reāla, bet es kategoriski neatbalstītu SC premjera kandidātu,'' deklarē politiķis.

Jau vēstīts, ka patlaban populārākās vēlētāju vidū ir SC un ''Vienotība''. Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš nosauks valdības vadītāja vārdu pēc vēlēšanām, par vienu no galvenajiem kritērijiem atbilstīgam kandidātam minējis sadarbības turpināšanu ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Šosezon pirmo reizi režisors Latvijā neiestudēs nevienu izrādi

Režisors Viesturs Kairišs Latvijā palicis bez darba un apsver iespēju doties peļņā uz Īriju, viņa teikto intervijā nedēļas žurnālam "Sestdiena" atreferē aģentūra LETA. Kairišs šosezon pirmo reizi karjeras laikā neiestudēs nevienu izrādi Latvijā.

Šeit vairs neesot darba, tāpēc viņš, tāpat kā tūkstoši latviešu, prāto doties peļņā uz Īriju. "No Nacionālā [teātra] mani atšuva, citi teātri neko nepiedāvā. Jāsaka godīgi – es to ļoti pārdzīvoju. Bet – kā ir, tā ir. Nākamā pirmizrāde man notiks aprīlī – Vāgnera "Parsifāls" Vroclavas operā. Bet Latvijā tikai pēc gada, novembrī, Vāgnera "Dievu mijkrēslis". Divi vērienīgākie un arī garākie Vāgnera sacerējumi ar pasaules līmeņa solistiem. Tas man būs nopietns pārbaudījums," uzsver režisors.

Kairišs atzīst, ka patlaban ir lielās naudas grūtībās, taču viņš pievērsies pašizglītībai un kino projektiem. "Līdzekļu izdzīvošanai, par ko es nebiju ilgi domājis, pēkšņi sācis pietrūkt. (..) Saprotu, ka neesmu vajadzīgs Latvijas teātriem, un tātad man nav, par ko maksāt. Tagad domāju – varbūt vajadzētu aizbraukt papelnīt uz kādu pusgadu uz Īriju. (..) Esmu sācis izskatīt arī šādas ekstremālākas iespējas. Jo ģimene taču arī jāuztur," skaidro režisors.

Bērns mājdzemdībās miris; inspekcija tiešu saistību ar mediķes kavēšanos neatzīst

Vecmātei Dinai Ceplei noteikts 50 latu sods par kļūdu mājdzemdībās, kurās mira jaundzimušais, vēsta laikraksts "Diena". Šis ir trešais gadījums, kad Ceples profesionālā darbība tiek izvērtēta Veselības inspekcijā (VI).

Iepriekšējos divos gadījumos 2009.gadā pārkāpumi netika atrasti. Šoreiz noteikta administratīvā atbildība – 50 latu naudas sods. VI ekspertīzes slēdzienā atzīts – mājdzemdībās, kurās nomira Ievas (vārds mainīts) pirmais bērns, vecmāte ir pieļāvusi kļūdu, nenovērtēdama situācijas nopietnību un steigšus neizsaukdama neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Ja kaut viena vecmāte turpmāk nopietnāk izvērtēs mājdzemdību risku un kāda sieviete rūpīgāk pārdomās, dzemdēt mājās vai slimnīcā, tas vien būs panākums, ''Dienai'' saka Ieva. Viņa savu bērniņu zaudēja šī gada pavasarī mājdzemdībās, kuras sākās 39.grūtniecības nedēļā ar asiņošanu, kas, kā vēlāk tika konstatēts, vēstīja par placentas priekšlaicīgu atdalīšanos. Valdības noteikumi par plānotu ārpusstacionāra dzemdību palīdzības sniegšanu nepārprotami norāda, ka asiņošana no dzemdību ceļiem ir iemesls, lai sievieti pārvestu uz slimnīcu. Taču Ieva pati neizsauca ātro palīdzību, paļaujoties uz vecmāti. Kad Ceple pie dzemdētājas ieradās trīs stundas pēc dzemdību sākuma, viņa izsauca ātrās palīdzības mediķus, taču slimnīcā Ieva uzzināja – viņas meitiņa jau ir mirusi.

Veselības ministrija (VM) jūnijā iesniedza VI prasību veikt situācijas ekspertīzi. Toreiz ministrijas pārstāvji pauda pārliecību – tiklīdz vecmāte uzzināja par asiņošanu, viņai bija jānodrošina dzemdētājas pārvešana uz slimnīcu 30 minūšu laikā. VI ekspertīze to apstiprina. Uz jautājumu, vai trīs stundu kavēšanās noveda pie bērna nāves, VI atbild – nav zināms, kurā brīdī sākās izmaiņas placentā un tām sekojošās komplikācijas. Līdz ar to konstatētais pārkāpums neesot tieši saistāms ar bērna nāvi.

"Bet man nav tiesību saukt ātro palīdzību uz svešu māju. Turklāt, ja pacients atsakās braukt uz slimnīcu, man jāmaksā soda nauda – 30 lati," iebilst Ceple, saņēmusi VI ekspertīzes slēdzienu. Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi VI darbiniekiem apliecinājuši – ja vecmāte viņus izsauks, viņi ieradīsies.

Vecmātei noteikto sodu Ieva nosauc par "smieklīgu", tomēr viņa zinājusi – mediķu administratīvā atbildība par ārstēšanā pieļautajām kļūdām nepārsniedz 250 latu. Viņa pagaidām nav izlēmusi, vai sākt tiesvedības procesu, jo pašai tas būtu emocionāli ļoti smagi.

Pēc advokāta Agra Bitāna teiktā, VI tikai konstatē valsts noteiktās procedūras neievērošanu un soda administratīvi, bet civiltiesisko atbildību var panākt, abām pusēm vienojoties vai tiesvedības procesā.

Materiālus tiesā var iesniegt arī VI. Tā kā šajā gadījumā VI nav atklājusi saikni starp bērna nāvi un vecmātes novēloto rīcību, VM iesaka pacientei pašai sākt tiesvedību.

Par LZS biedru ziedojumiem veidoto pieminekli atklāj Zatlers

Sestdien, klātesot vairākiem simtiem cilvēku, Valsts prezidents Valdis Zatlers atklāja bijušā Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa pieminekli viņam veltītajā muzejā "Pikšas" Dobeles novada Bērzes pagastā, vēsta aģentūra LETA.

4.septembris ir K.Ulmaņa 133.jubilejas diena. Kā norāda Diena.lv, pieminekļa atklāšana ir Latvijas Zemnieku savienības (LZS) rīkots pasākums, jo 10 tūkstoš latu finansējums piemineklim nāk tikai no LZS. Tauta aicināta ziedot pieminekļa uzstādīšanai Turkmenbaši, kas varētu būt bijušā prezidenta bojāejas vieta. Uz to aicinājis arī Zatlers. Idejas īstenošana gan atlikta līdz 2013.gadam.

Pasākumā piedalījās LZS biedri, Dobeles pašvaldības pārstāvji un bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kurš tagad vada politisko apvienību ''Par labu Latviju''. Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga gan uz "Pikšām" neesot aicināta.

Pieminekli darinājis akmeņkalis Ivars Feldbergs, tēlniece Arta Dumpe un arhitekts Laimonis Šmits. Uzrunās tika citēts K.Ulmanis, aicinot ikvienu Latvijas iedzīvotāju būt godīgiem un darīt tikai labus darbus.

UEFA prezidents pirmajā Latvijas vizītē mudina palielināt stadionu skaitu

Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) prezidents Mišels Platinī par prioritāru jautājumu uzskata korupcijas izskaušanu futbolā, kas izpaužas kā nelegāla vienošanās par rezultātu pirms spēles, ziņo aģentūra LETA.

To Platinī piektdien paudis, tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL) savā pirmajā vizītē Latvijā pēc ievēlēšanas amatā. Viņš uzsvēris, ka Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kas šajā jomā ir spērusi nozīmīgu soli, jo Latvijas Futbola federācija (LFF) diskvalificējusi futbola klubu aizdomās par spēles rezultāta sarunāšanu. UEFA prezidents aicināja premjerministru Eiropas un starptautisko institūciju līmenī aktualizēt korupcijas izskaušanu sportā un atbalstīt UEFA šajā jomā.

Dombrovskis atzina, ka futbols Latvijā ir viens no iecienītākajiem sporta veidiem, ko spēlē gan bērni un jaunieši, gan pieaugušie, tam ir liels līdzjutēju skaits. Platinī aicināja palielināt futbola laukumu skaitu, lai sportot varētu vairāk cilvēku. Amatpersonas pārrunāja nacionālā stadiona būvniecību un skolu futbola laukumu atjaunošanas programmu. Joprojām vienīgais augstākā līmeņa starptautiskām spēlēm atbilstīgais futbola laukums Latvijā ir ''Skonto'' stadions, vēsta aģentūra BNS.

Platinī uzdāvināja Dombrovskim UEFA vimpeli, savukārt LFF prezidents Guntis Indriksons – futbola bumbu, ar kādu piektdienas vakarā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā spēlēja Latvijas un Horvātijas valstsvienības. Latvija gan šajā mačā zaudēja ar 0:3.

Sinoptiķi Rīgā piektdien reģistrējuši pirmās sniega pārslas

Piektdien, 3.septembrī, Latvijas centrālajā daļā nolijuši 85% no mēneša nokrišņu normas un Rīgā novērotas pat pirmās sniegpārslas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Tas ir jauns rekords, jo līdz šim sniegs visagrāk bijis reģistrēts 27.septembrī, informēja centra prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna.

Latvijas austrumdaļā piektdien novērota rekordzema temperatūra – vien astoņi grādi pēc Celsija, vēsta aģentūra LETA. Diennakts laikā Rīgā nolija 64 milimetri jeb 85% no visa septembra nokrišņu normas, ziņo aģentūra BNS. Galvaspilsēta saņēmusi lielāko lietus daļu, stipri lijis arī citviet Latvijas vidienē, Vidzemē un Latgalē.

Lietus līs arī sestdien. Nākamnedēļ sinoptiķi sola atvasaru, bet mēneša vidū atkal kļūs vēsāks un nokrišņu būs vairāk.

Svētdien, 5.septembrī, notiks pirmā Latvijas Leļļu teātra šīs sezonas pirmizrāde - Hansa Kristiana Andersena pasaka "Mazā Nāriņa".

Bērnu izrādes pirmizrāde teātrī notiks plkst.14, bet pēc izrādes sekos sezonas atklāšanas svētki bērniem ar atrakcijām, radošiem uzdevumiem un pirmizrādes līksmību, vēsta aģentūra LETA.

Izrādi "Mazā Nāriņa" iestudējis režisors Māris Koristins, kuram dāņu rakstnieka Andersena daiļrade un tajā ietvertais liriskais pasaules redzējums ir tuvs un saprotams, ko apliecina arī darbs pie citas slavenā autora pasakas izrādē "Sniega karaliene".

Savā piecpadsmitajā dzimšanas dienā Mazā Nāriņa pirmo reizi izpeld no jūras dzelmes, lai sastaptos ar cilvēku pasauli, un šī tikšanās kļūst liktenīga.

Jaunajā bērnu izrādē spēlē gandrīz visi latviešu trupas aktieri, Mazo Nāriņu iedzīvina aktrise Dana Lāce, pirmo reizi atveidojot galveno lomu trostu leļļu izrādē, kas ir viena no sarežģītākajām teātra leļļu sistēmām.

Izrādes māksliniecisko noformējumu veidojis Pāvils Šēnhofs, bet mūziku komponējis Valts Pūce.

Pēc pirmizrādes no plkst.15.30 līdz 17 teātrī notiks sezonas atklāšanas Bērnu svētki, kuru laikā gan teātra iekšienē, gan pagalmā aktieri vadīs dažādas atrakcijas, kurās bērni varēs ne tikai piedalīties bez maksas, bet arī nopelnīt balviņas.

Teātra pagalmā tiks zīmēts lielais Latvijas Leļļu teātra 66.sezonas karogs, muzeja telpā darbosies "Ražas zvēru darbnīca", par gastronomiskām nodarbībām rūpēsies kafejnīcas "Bastejkalns" pārstāvji, teātra foajē pārvērtīsies par lielo pārbaudījumu trasi, savukārt videostūrītī katrs teātra apmeklētājs tiks aicināts iemūžināt sveicienu teātrim.

Ieeja Bērnu svētkos būs bez maksas gan pirmizrādes skatītājiem, gan jebkuram interesantam.

Sestdien, 4. septembrī Rīgas Domā plkst. 19:00 ar leģendārā gruzīnu komponista Gijas Kančeli 75. jubilejai veltītu koncertu noslēgsies 13. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls. 

Māris Sirmais programmā ir izvēlējes divus īpašus skaņdarbus. Kā pirmais izskanēs opuss "Neskumstiet”, ko G. Kančeli veltījis ievērojamajam krievu baritonam Dmitrijam Hvorostovskim, vēsta pasākuma rīkotāji.

Rīgas Domā solopartiju izpildīs latviešu bass Egils Siliņš. Darbs pabeigts 2001. gadā, tieši pirms dvīņu torņu sagrāves Amerikas Savienotajās Valstīs. Kančeli par šo darbu saka: “Kaut arī mana mūzika bieži vien ir skumja un pat traģiska, neuzdrīkstējos šo opusu veltīt 11. septembra upuriem. Sacerējumi, kas tiks uzrakstīti pēc šī drūmā notikuma, jau būs pavisam atšķirīgi. Tāpēc visiem 11. septembra traģēdijas upuriem es veltu sava skaņdarba pēdējos vārdus, kas vienlaikus iekļauti arī virsrakstā: Don’ t Grieve! – “Neskumstiet!””. Šis būs skaņdarba Eiropas pirmatskaņojums.

Koncerta otrajā daļā tiks atskaņots rekviēms "Stiksa”. Šo darbu komponists ir veltījis saviem mirušajiem draugiem. Teksta pamatā izmantoti dažādu gruzīnu valodas vārdi, kas apzīmē Gruzijas katedrāles, tautasdziemas, personvārdus. Pieminēti arī komponista draugi, piemēram, Alfrēds Šnitke. 

Alta solopartiju izpildīs Maksims Risanovs (Ukraina/Lielbritānija), kurš šobrīd tiek uzskatīts par vienu no pasaules izcilākajiem altistiem. 

Koncertā piedalīses Valsts Akadēmiskais koris "Latvija”, Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, diriģents Māris Sirmais. 

Koncertu ar savu klātbūtni pagodinās arī pats komponists Gija Kančeli. 

Biļetes uz festivāla koncertiem pieejamas "Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv. 

Apsītis atgādina Satversmē noteiktās tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību

Tiesībsargs Romāns Apsītis apvienības "Par labu Latviju" (PLL) ierosinājumu ieviest skolās Bībeles mācību uzskata par diskriminējošu pret citām reliģijām, vēsta aģentūra BNS. Viņš atgādina Satversmē noteikto, ka ikvienai personai ir tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien noraidīja PLL priekšvēlēšanu gaisotnē iesniegtos likumu grozījumus par obligātu Bībeles mācības ieviešanu Latvijas skolās. Iepriekš šādu solījumu, minot atbilstīgu vienošanos ar politiķiem, no Aglonas svētku kanceles pauda bijušais katoļu arhibīskaps Jānis Pujats.

Apsītis ar sava padomnieka Raita Averāta starpniecību norāda, ka Satversme skaidri definē: Latvijas valsts ir atdalīta no baznīcas, un ikvienai personai ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Mēģinājums grozīt Izglītības likumu, nosakot, ka visi skolēni no 1. līdz 12.klasei apgūst Bībeles un kristīgo mācību un atteikties no tās iespējams tikai ar īpašu rakstisku iesniegumu, ir pretējs sekulāras valsts principam. Šāds regulējums ierobežotu personām Satversmē garantēto reliģijas izvēles brīvību.

"Likumprojektu autoru ideja ar Bībeles mācības ieviešanu stiprināt Eiropas identitātes pamatu - kristīgās vērtības – ir apšaubāma, jo nav saskaņota ar reālo situācijas izvērtējumu. Eiropa ir ne tikai multikulturāla, tās identitāti veido arī plaši pārstāvētās reliģiskās konfesijas – Eiropas teritoriju apdzīvo ne tikai kristieši, bet arī musulmaņi, budisti u.c. reliģisko konfesiju pārstāvji," norāda tiesībsargs.

Uzraudzīs bankas, apdrošinātājus un finanšu tirgus, lai nepieļautu krīzi

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien vienojusies par Eiropas mēroga finanšu sistēmas uzraudzības izveidošanu, lai novērstu globālās ekonomikas krīzes atkārtošanos, vēsta aģentūra LETA.

ES dalībvalstis, Eiropas Komisija (EK) un Eiropas likumdevēji noslēguši sākotnēju vienošanos, lai izveidotu trīs aģentūras, kas uzraudzīs bankas, apdrošinātājus un finanšu tirgus, pavēstījis ES iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē. Vienošanās paredz izveidot arī Eiropas Sistēmisko risku komiteju, kas koncentrēsies uz draudiem reģiona ekonomikai.

Kā skaidro Eiropas Parlamenta (EP) informācijas biroja pārstāve Iveta Ķelpe, gadījumā, ja nacionālās finanšu uzraudzības iestādes nespēs nodrošināt efektīvu pārraudzību, ES uzraudzības iestādes varēs pieņemt konkrētam tirgus spēlētājam, piemēram, bankai adresētus lēmumus.

EP būs pilnvaras pārraudzīt sistēmu – deputātiem būs veto tiesības trīs Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētaju iecelšanā, EP varēs pieprasīt Padomi izsludināt "ārkārtas situāciju", kā arī paust viedokli par standartu noteikšanu un nosacījumiem.

Vienošanās vēl jāapstiprina ES dalībvalstu finanšu ministru sanāksmē 7.septembrī Briselē, kā arī (EP), kas varētu notikt septembra beigās. ES cer, ka jaunās aģentūras darbu varēs sākt nākamgad janvārī.

''A.C.B.'' draud sūdzēt tiesā par neatbilstīgu kvalitāti ziņojušo konkurenti ''Šlokenbeku''

Valsts akciju sabiedrība ''Latvijas Valsts ceļi" (LVC) pabeigusi iekšējā audita pārbaudi par Rīgas apvedceļa posmā Salaspils – Babīte rekonstrukcijai izmantotajiem būvmateriāliem, konstatējot, ka tie atbilst līguma nosacījumiem, vēsta biznesa portāls Nozare.lv.

Kā ziņots, par pašrocīgi veiktā ekspertīzē konstatētu paredzēto un izmantoto materiālu neatbilstību  Ģenerālprokuratūrai bija ziņojis ceļu būves uzņēmums "Šlokenbeka", lūdzot ierosināt kriminālprocesu par darbu veicējas firmas "A.C.B." iespējamo krāpšanu.

''Šlokenbekas'' pasūtītā pārbaude rāda, ka ceļa segumā nav izmantots vis izturīgākais polimērmodificētais bitumens, bet parasts bitumens, tā radot virskārtas plaisāšanas risku un saīsinot ceļa mūžu.

LVC sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītāja Daiga Mežapuķe norādījusi, ka būvdarbu garantijas laiks noteikts trīs gadi un līdz šim uzņēmēja vainas dēļ radušies defekti nav konstatēti. Valsts uzņēmuma vadības vārdā paustas aizdomas, ka ''Šlokenbekas'' iniciatīva ir konkurences cīņas veicināts mēģinājums nomelnot konkurentu. Iepriekš LVC atzina, ka notiek pārbaudes par nekvalitatīvu ceļu rekonstrukciju, gan neprecizējot ne firmas, ne projektus.

Akciju sabiedrības "A.C.B." vadība pieņēmusi lēmumu vērsties tiesā ar prasību pret SIA "Šlokenbeka" par neslavas celšanu, Nozare.lv sacījis "A.C.B." sabiedrisko attiecību konsultants Ainārs Vladimirovs. Patlaban juristi gatavojot prasības pieteikumu, kas tuvāko nedēļu laikā tikšot iesniegts tiesā.

Latvijas nākotnes vērtējumu paaugstina no negatīva uz stabilu

Starptautiskā reitingu aģentūra “Fitch Ratings” piektdien pārvērtēja Latvijas nākotnes vērtējumu un paaugstināja to no negatīva uz stabilu, informē Finanšu ministrija. No negatīva uz stabilu Latvijas kredītreitings mainīts, pamatojoties uz finanšu un ekonomiskās situācijas uzlabošanos, kā arī valsts ārējās likviditātes rādītāju pozitīvajām tendencēm.

Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējuma uzlabošanās apliecina pozitīvās iekšējā un ārējā finanšu tirgus un ekonomikas attīstības tendences, veicina uzticību Latvijai starptautiskajos finanšu tirgos, kā arī palielina investoru konfidences pieaugumu, norāda FM.

''Aģentūra ''Fitch Ratings'' ir pārskatījusi mūsu nākotnes attīstības vērtējumu un ir pieņēmusi lēmumu to paaugstināt. Lēmums apliecina, ka Latvijas valdības darbs ir novērtēts atzinīgi. Šis novērtējums ir ļoti svarīgs mūsu ārvalstu investoriem un visai starptautiskajai sabiedrībai, jo tas ir nozīmīgs signāls, kas apstiprina Latvijas paveikto ekonomiskās krīzes pārvarēšanā,'' norāda finanšu ministrs Einars Repše (JL).

''Fitch Ratings'' norāda uz makroekonomisko rādītāju uzlabošanos: maksājumu bilances tekošā konta pārpalikumu 9,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2009.gadā salīdzinājumā ar 2007.gadu, kad tekošā konta deficīts sasniedza 22,3% no IKP. Tiek arī norādīts uz veiksmīgi īstenoto budžeta konsolidāciju, kas ļāvusi fiskālo deficītu 2009.gadā noturēt 9% no IKP līmenī. Aģentūra ''Fitch Ratings'' 2010.gadā prognozē valdības fiskālā deficīta samazinājumu salīdzinājumā ar 2009.gadu un novērtē to 8,5% no IKP apmērā.

Finanšu tirgus uzlabošanos raksturo valsts īstermiņa parādzīmju aizvietošana ar 1,2 un trīs gadu obligācijām, kā arī citi uzlabojumi banku sektorā.

Patlaban Latvijas kredītreitingu nosaka trīs pazīstamākās starptautiskās reitinga aģentūras "Moody's Investors Service", "Fitch Ratings" un "Standard&Poor's", kā arī Japānas reitingu aģentūra "R&I", vēsta aģentūra LETA. "Moody's" Latvijai patlaban devis novērtējumu ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā "Baa3" līmenī. "Standard&Poor's" novērtējums ir "BB", "Fitch Ratings" – "BB+", un arī "R&I" Latvijai devusi novērtējumu "BB+".

TP līderis negribot piedalīties ''citu partiju priekšvēlēšanu pasākumos''

Tautas partijas līderis (TP) Andris Šķēle nepiekrīt dalībai apvienības “Visu Latvijai!-TB/LNNK” (VL-TB/LNNK) Zemgales apgabala vēlēšanu saraksta līdera Imanta Parādnieka noorganizētajā melu detektora pārbaudē, jo ''nekādos citu partiju priekšvēlēšanu pasākumos nepiedalīsies''. Tā pausts TP publisko attiecību konsultanta Romāna Meļņika piektdien izplatītā paziņojumā.

Jau vēstīts, ka ceturtdien Parādnieks iesniedza Šķēlem vēstuli ar aicinājumu izvēlēties piemērotu laiku pārbaudei ar melu detektoru, Ir.lv informēja VL-TB/LNNK. Parādnieks šādu piedāvājumu Šķēlem iepriekš pauda LNT rīkotajās Zemgales vēlēšanu sarakstu līderu tiešraides debatēs.

Piektdien Šķēle medijiem izplatītajā vēstījumā ar virsrakstu «Skaidra atbilde ākstam» norādījis, ka ''vairot nezināmu politiķu atpazīstamību nav nekādas vajadzības''. Paziņojumā pausts: ''VL-TB/LNNK pārstāvis cenšas ar balagānu palīdzību pievērst sev uzmanību, tā maskējot politiskā piedāvājuma trūkumu. Bet tad, lai viņš to arī godīgi atzīst.'' Tā kā Šķēle regulāri tiekoties ar vēlētājiem, tieši un nepastarpināti izskaidrojot savu pozīciju visos jautājumos, viņam šādās ''klaunādēs'' neesot jāiesaistās.

Kā ziņots, Parādnieks pārbaudē un ierosinājis tajā iesaistīt žurnālistu komandu, kas izvēlētos skatītāju sūtītus jautājumus. Tajā būtu “Nekā personīga” žurnāliste Odita Krenberga, “Kas notiek Latvijā?” vadītājs Jānis Domburs, LNT pārstāvis Ģirts Timrots. Parādnieks rosināja katram pārbaudāmajam uzdot piecus jautājumus, kas neskar privāto dzīvi un uz kuriem var atbildēt ar “jā”, “nē” vai “nezinu”. Pārbaudi bija plānots filmēt un tās rezultātus publiskot.

Rīgas Pašvaldības policija sākusi administratīvo lietvedību; naudassods vēl nav piespriests

Priekšvēlēšanu kampaņas nolūkos politisko organizāciju apvienība “Atbildība” Vecrīgā ceturtdien izvietojusi sešas cilvēka lieluma lelles, kas bija ģērbtas kā bezpajumtnieki. Rīgas dome bija atļāvusi rīkot aģitācijas pasākumu, taču atļauja izvietot lelles neesot sniegta, tāpēc pašvaldības policija tās novākusi, vēsta aģentūra LETA.

Par notikušo ierosināta administratīvā lietvedība. Nav zināms, vai par pārkāpumu tiks piespriests arī naudassods.

"Atbildības" līderis Jānis Dinevičs (LSDSP) atzinis, ka lelles nelikumīgi izvietotas apzināti. Apvienība meklējusi “alternatīvu formu, kā uzrunāt vēlētājus.” Sēdošās figūras rokās turēja plakātus ar saukli “Es tikai vēlos dzīvot. Tā ir tava atbildība!”

Lidojumu no Palangas par četrām stundām aizkavē pilotu atpūtas dēļ

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ceturtdienas rītā uz četrām stundām atlikusi lidojumu no Palangas uz Rīgu, paskaidrojot, ka pilotiem kārtīgi jāizguļas, piektdien laikraksta "Lietuvos Rytas" vēstīto atreferē aģentūra BNS.

Kaut gan lidošanas apstākļi bijuši nevainojami un lidaparāts – labā tehniskā stāvoklī, lidostas personāls pasažieriem paziņojis, ka lidojums tiks atlikts līdz pulksten 13, jo lidmašīnas apkalpe no Latvijas ieradusies ap pulksten 21 trešdienas vakarā un tai esot nepieciešama atpūta.

Šis aviokompānijas paziņojums izraisījis paniku pasažieros, kuriem līdz pusdienlaikam bija jāierodas Rīgā, lai paspētu uz savienotajiem reisiem. Vairākums no 32 potenciālajiem lidotājiem uz 265 kilometrus attālo Latvijas galvaspilsētu devās ar taksometriem. Kad lidmašīna ar 50 pasažieru vietām ceturtdien pēcpusdienā pacēlās no Palangas lidostas, tajā bija tikai pieci ceļotāji.

"airBaltic" pārstāve Lietuvā Rosita Sakalauskaite laikrakstam paskaidroja, ka lidmašīnas apkalpe bija pārsniegusi lidošanas stundu normu, tādēļ tai bija nepieciešama papildu atpūta. "Apkalpes darba un atpūtas laiku stingri nosaka aviācijas drošības prasības. Tādēļ šajā gadījumā lidojums nenotika laikā, jo plānotajā izlidošanas brīdī vēl nebija beidzies apkalpes obligātais atpūtas laiks," sacīja Sakalauskaite.

"airBaltic" pārstāvis Jānis Vanags portālam db.lv nav atbildējis uz jautājumu, vai šāda situācija izveidojusies, ka ''airBaltic'' trūkst personāla. Viņš skaidroja, ka ''airBaltic'' veic 200 lidojumus dienā uz 80 galamērķiem, un līdz ar to visu laiku tiekot pieņemti jauni darbinieki.

Pēc Vanaga teiktā, ''airBaltic'' atvainojas pasažieriem un piedāvājis variantus, lai viņi pēc iespējas ātrāk varētu nokļūt galamērķī. Lēmums par kompensāciju izmaksu pasažieriem, kuri ceturtdien uz Rīgu devās ar citiem transporta līdzekļiem, vēl neesot pieņemts, ''Lietuvos Rytas'' sacīja Sakalauskaite.

Strauju pārtikas cenu kāpumu neparedz, lai arī tas varētu sasniegt pat 30%

Izejvielu cenu kāpuma dēļ maizes cenas tuvākajā laikā varētu pieaugt par pāris santīmiem, aģentūrai BNS prognozēja maiznieki. Kopumā pārtikas cenas strauji neaugs, lai arī tuvākajos mēnešos produkti var sadārdzināties par 10-30%, LTV raidījumā "Labrīt, Latvija!" teica Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Latvijas Maiznieku biedrības (LMB) valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs BNS klāstīja, ka maizes cena noteikti celsies, jo pēdējā laikā ir strauji augušas gan miltu, gan arī cukura cenas. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, maizes cena varētu pieaugt par 10% jeb pāris santīmiem. Septembrī gan vēl maizes cenu kāpums neesot gaidāms.

"Pārtikas cenu kāpums būs par pāris procentiem, tas nevar pieaugt vairākas reizes," teica LTVC vadītāja. Viņa skaidro, ka Latvijas tirgū pārtikas ražotāju ir daudz un valda ļoti liela konkurence, turklāt ražotāji nevar paaugstināt cenas ievērojami, jo iedzīvotāju maksātspēja ir būtiski sarukusi.

Savukārt "Fazer maiznīcu" rīkotājdirektors Ivars Skrebelis informē, ka sākušās pārrunas ar miltu piegādātājiem par jaunajiem līguma nosacījumiem. Milti veido aptuveni 10-11% no maizes cenas veikalu plauktos, tāpēc miltu cenu kāpums varētu ietekmēt maizes cenu, piebilda rīkotājdirektors, paredzot, ka šī ietekme būs pāris santīmi vienam kukulītim.

Savukārt Gulbe norādīja, ka igraudu un miltu izmaksas maizes cenā nav lielākās. ''Daudz lielāku ietekmi atstāj energoresursu, darbaspēka un degvielas cenu kāpumi," skaidroja eksperte.

Jau vēstīts, ka augsto graudu cenu dēļ pārstrādātāji cēluši miltu cenas. "Rīgas dzirnavnieks" no 1.septembra miltu cenas palielināja par 25%, "Dobeles dzirnavnieks" – par 15-25 latiem tonnā.

Pasaules Bankas prezidents esot labi informēts par situāciju Latvijā

Pasaules Bankas (PB) prezidenta Roberta Zēlika (Robert Zoellick) jautājums par to, vai 100 latu stipendijas programmas dalībnieki šo naudas summu saņem kā atalgojumu mēnesī vai dienā, bijis vien neveiksmīgs joks, piektdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pauda Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Patiesībā Zēliks esot labi informēts par notiekošo Latvijā, sacīja eirokomisārs. "Neapšaubāmi viņš zināja, ka 100 lati – tas ir mēnesī, bet viņš it kā mēģināja pajokot. Un es saprotu, ka tajā mirklī tā ir katastrofa, jo humora izjūtas ir dažādas. Tas bija vienkārši neveiksmīgs joks. Viņš tiešām ir labi informēts," uzsvēra Piebalgs. Viņš gan atzīst, ka viens neveiksmīgs teikums var dzēst visu pozitīvo, kas saistīts ar šo notikumu.

Jau vēstīts, ka augusta vidū Zēliks viesojās Siguldā, kur apmeklēja latvāņu izciršanā nodarbinātos 100 latu stipendijas programmas darbiniekus. Tikšanās laikā apkārtējos jautrību izraisīja PB prezidenta jautājums, par cik ilgu darba posmu strādātāji saņem 100 latus – par mēnesi vai dienu.

Kā ziņots, tā saucamie "simtlatnieki" ir sociālās palīdzības programma bezdarbniekiem, no Eiropas sociālā fonda līdzekļiem saņemot simt latu stipendijas par dažādu sakopšanas darbu veikšanu pašvaldībās. Latvijā šai programmai ir daudz dalībnieku un pretendentu.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka kopumā programmā bijis iesaistīts 51 541 bezdarbnieks – tikai tādi, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai pensiju. Savu vēlmi praktizēties par 100 latiem izteikuši 47 488 bezdarbnieki – cilvēki, kuriem nav citu iztikas līdzekļu.

Piecas Saeimā līdz šim nepārstāvētas politiskās organizācijas kopīgi uzrunās vēlētājus

Vairākas mazās partijas apvienojušas spēkus atsevišķiem priekšvēlēšanu pasākumiem un pieļauj iespēju pēc vēlēšanām, ja iekļūs Saeimā, parlamentā veidot arī koalīciju, vēsta aģentūra BNS. Tās ir jaunas politiskās organizācijas ''Tautas kontrole'', ''Ražots Latvijā'', ''Par prezidentālu republiku'', ''Daugava – Latvijai'', kā arī jau zināma, taču līdz šim parlamentā nepārstāvētā "Kristīgi demokrātiskā savienība" (KDS).

"Tautas kontroles" (TK) priekšsēdētājs Rihards Jablokovs informējis, ka kopumā šīm parlamenta vēlēšanām pieteikti 13 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem sešus iesniegušas tādi politiskie spēki, kas līdz šim nav bijuši pie varas. Šo sarakstu pārstāvji sākuši sarunas un nolēmuši apvienot spēkus atsevišķu ar vēlēšanām saistītu jautājumu risināšanai un pasākumu nodrošināšanai.

Līdz šim notikusi viena šo politisko spēku sanāksme. Sadarbības mērķis esot apvienot spēkus un resursus, lai plašākai skeptisko vēlētāju auditorijai parādītu un intensīvāk pievērstu uzmanību, ka "ir vēl kāda alternatīva – šie jaunie spēki”, norādījis Jablokovs.

Pretēji Jablokova teiktajam, ka arī Pēdējās partijas (PP) pārstāvji šajās sarunās piedalījušies, PP līderis Gints Knoks aģentūrai BNS uzsvēra, ka PP pārstāvji šai sadarbībai nepievienosies un nav pat runājuši ar mazo partiju pārstāvjiem.

"Mums nav nekā kopīga ar tādām partijām kā "Tautas kontrole" vai "Daugava – Latvijai"," uzsvēra Knoks. "Es neredzu iespēju vienoties ar cilvēkiem, kuri vēlas sabojāt Daugavu. Pirmkārt, tas nav iespējams, tas projekts ir – kā kāds bija izteicies – kaut kādi murgi. Es neredzu nekādu iespēju vienoties ar "Tautas kontroli", kuriem ir tikai nosaukums, bet patiesībā tur ir pilns ar cilvēkiem, kuri ir apzaguši namu pārvaldes."

Partijas ''Tautas kontrole'', ''Ražots Latvijā'', ''Par prezidentālu republiku'' un ''Daugava – Latvijai'' iesniegušas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) lūgumu izvērtēt to neiekļaušanu ''Latvijas Neatkarīgās televīzijas'' (LNT) raidījuma ''Līderu debates'' dalībnieku skaitā, vēsta laikraksts ''Diena''. Neiekļaušana pamatota ar socioloģisko aptauju rezultātiem, kas liecina, ka šīs partijas atbalsta ne vairāk kā 2% vēlētāju.

KNAB vēl gatavo atbildi uz partiju iesniegumu. LNT norāda - tai kā komerctelevīzijai ir tiesības izvēlēties raidījuma dalībniekus. Savukārt ''Providus'' eksperte Iveta Kažoka iepriekš Ir.lv paudusi, ka arī komermedijiem ir pienākums sniegt sabiedrībai objektīvu informāciju, kas nozīmē vienlīdzīgas izpausmes iespējas dažādām partijām priekšvēlēšanu periodā.

Jaundžeikars pārmet Kažociņam neinformēšanu un runā par likumdošanas maiņu

Pensijā negaidīti aizgājušā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora vietnieka Ulda Dzenīša vietu ieņēmis bijušais Drošības policijas 2.pārvaldes, vēlāk SAB Ārējās izlūkošanas pārvaldes darbinieks Andis Freimanis, piektdien raksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA), vēsta aģentūra LETA.

Neinformēšanu par augsta ranga specdienesta darbinieka aiziešanu SAB vadībai pārmet Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK), kur par Dzenīša atkāpšanos uzzinājuši no preses. NDK priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars NRA sacījis: "SAB ir mūsu komisijas uzraudzības lokā. Šīs iestādes vadītāja [Jāņa Kažociņa] pienākums ir informēt Saeimas komisiju par notikumiem iestādē. Līdz pat šai dienai nav saņemta ne mazākā informācija. Mēs par šo faktu uzzinājām tikai pēc tam, kad komisijā vērsās žurnālisti ar jautājumu, vai Dzenīša aiziešana pensijā nav saistīta ar pielaides valsts noslēpumam anulēšanu pulkvedim Igoram Rajevam. No tā varam secināt, ka iestādes vadītājs uzskata – viņš valstī ir augstāks par pārējām amatpersonām."

Vaicāts, vai šie izteikumi neliecina par to, ka pēc vēlēšanām var sašūpoties SAB direktora Kažociņa krēsls, Jaundžeikars teicis: "Uz šo jautājumu man ļoti grūti atbildēt. Patiesībā aktuāls ir jautājums par likumdošanas sakārtošanu, jo SAB direktors jau tikai pilda spēkā esošos likumus."

Valsts prezidents Valdis Zatlers vēsti par Dzenīša aiziešanu saņēmis šā gada jūlija vidū, īsi pēc lēmuma pieņemšanas, tomēr viņa pēkšņās došanās pensijā iemesli neesot darīti zināmi, NRA informējis prezidenta padomnieks drošības jautājumos Raimonds Rožkalns.

Dzenītis ir viens no SAB dibinātājiem, kurš direktora vietnieka amatā strādāja kopš biroja izveidošanas 1995.gadā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visinformētākajiem cilvēkiem Latvijā. Pēc lietpratēju vērtējuma, slepenajos dienestos darbiniekiem profesionālais briedums skaitāms no 50 gadu robežas, tādēļ 46 gadus vecās valsts amatpersonas pēkšņā došanās pensijā rada jautājumus, norāda NRA.

Šovakar Līgatnes novadā notiks jau astotais Pasaules Dabas fonda rīkotais nakts sēņošanas čempionāts, kura tēma šajā gadā ir "E-Volūcija".

Nakts sēņošanas čempionāta dalībnieki ir Pasaules Dabas fonda draugi, individuālie un korporatīvie atbalstītāji, kā arī tie, kuri vēlas atbalstīt dabas aizsardzību un Pasaules Dabas fonda darbu Latvijā, ziņo LETA.

Lai piedalītos čempionātā, dalībniekiem iepriekš bija jāiegādājas astotā naktssēņošanas čempionāta sēņu licence. Nakts sēņošanas čempionāts ir labdarības pasākums, kura laikā sēņotāju samaksātā nauda par licenci nonāk Pasaule Dabas fonda Latvijā darbības rīcībā.

Sēņošanas čempionātā var piedalīties komandas trīs līdz četru cilvēku sastāvā. Dalībnieki, kas būs ieradušies uz sacensībām bez savas komandas, tiks sadalīti komandās pasākuma vietā. Katrā komandā tiks izvirzīts kapteinis, kam pasākuma organizētāji izsniegs atšķirības zīmi un kurš vienīgais būs pilnvarots sarunām ar tiesnešiem. Tāpat katrai komandai būs jāizdomā nosaukums.

Komandā vismaz vienam dalībniekam jābūt ar svilpi, katram dalībniekam jābūt gaismas lukturim, nazim. Komandai nepieciešams arī koka grozs, jo atkritumu un veikala iepirkuma maisiņi nevar tikt izmantoti. Pasākuma dalībniekiem jāpadomā par siltuma un mitruma izturīgām drēbēm un apaviem, traukiem vakariņu baudīšanai, kā arī par telti un guļammaisu, ja nolemts nakšņot čempionāta norises vietā.

Nakts sēņošanas čempionātam laiks tiks dots 1,5 stundas. Noslēgumā tiks vērtēta dalībnieku attieksme un izturēšanās sēņošanas laikā, izvēlētais sēņošanas kostīms, kas tiks vērtēs pēc atbilstības šā gada tēmai, tiks novērtēts sēņošanai nepieciešamais inventārs.

Salasītais sēņu apjoms šajā čempionātā nav galvenais vērtēšanas kritērijs, jo šī pasākuma galvenais mērķis ir sajust un izbaudīt dabas - un jo īpaši meža - burvību naktī, būt kopā un sniegt savu atbalstu dabas aizsardzībā.

Astotā nakts sēņošanas čempionāta galvenais tiesnesis būs Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Uģis Rotbergs.

Nakts sēņošanas čempionāta komandas tiek gaidītas ierodamies Līgatnes puses viesu namā "Upmaļi" šovakar no plkst.19.30. Pasākuma atklāšana paredzēta plkst.20.

Čempionāta rīkotāji dalībniekiem būs sarūpējuši gardas vakariņas, jautrus mūziķus, radošās meistardarbnīcas, balvas, telts vietas un brokastis nakšņotājiem.

Bijušais ģenerālprokurors pieļauj atsevišķu personu vienpusējus lēmumus

Tiesībsargājošās iestādes Latvijā kopumā ir brīvas no politiskās ietekmes, izņēmums varētu būt atsevišķas personas, kuru vājuma dēļ tiek pieņemts lēmums par labu kādam politiskajam spēkam, tā šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

"Nedomāju, ka tiesībsargājošās iestādes tiktu iesaistītas politikā. Tieši politiķi tiesībsargājošo institūciju lēmumus pakārto savu politisko mērķu sasniegšanai," Maizīša pausto citē aģentūra LETA.

Maizītis kā vienu no tiesībsargājošo iestāžu politiskās ietekmēšanas iespējām min kāda atsevišķa darbinieka – izmeklētāja, prokurora – rakstura vājumu. "Man ir nākuši un stāstījuši, kāds būs tas labums, tu būsi labais prokurors, ja pieņems tādu lēmumu par labu kādam politiskajam spēkam," stāsta Maizītis un piebilst, ka šāda ietekmēšana nav attiecināma uz visu sistēmu kopumā.

Bijušais ģenerālprokurors atzīst – "ir jārēķinās, ka tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem politiķi ir priekšnieki, kolēģiem nereti vien bijis jāgrozās". Visefektīvākā metode, kā izskaust šos gadījumus, pēc Maizīša domām, ir par tiem runāt publiski. "Jau 2002.gadā pirms otrā termiņa [ģenerālprokurora amatā] es vērsos pie sabiedrības, jo vairs nebija – kur... Tad tika pateikts A, un nākamos piecus gadus es varēju strādāt ļoti mierīgi, neviens nenāca un nestāstīja, kā būtu bijis labāk," norādīja Maizītis.

Viņš ir pārliecināts, ka Latvijā ar tiesnešu, prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, izmeklētāju politisko neatkarību viss ir kārtībā. "Ir paralēlie procesi. Politiķi ir slīpēti. Daudzi tiesībsargājošo iestāžu vadītāji pēc šī darba beigām dodas strādāt pie politiķiem un informē, kā labāk var ietekmēt tiesībsargājošo iestāžu darbu," saka bijušais ģenerālprokurors.

Maizītis nepiekrīt, ka bijušā "Latvenergo" prezidenta Kārļa Miķelsona aizturēšana būtu politiskā inspirācija. "Neviens tiesnesis uz tāda apgalvojuma pamata nepieņems lēmumu," saka prokurors, norādot – bieži vien politiskā vidē esošas personas, kad tā īsti nav ko teikt, kā vienīgo argumentu min politisko pasūtījumu, taču tam visam pretī ir pierādījumi, kas jāvērtē.

Šķēle būtu gribējis iegādāties “Kempmayer”, ja varētu iegūt kontroli tajā

Apvienības “Par labu Latviju!” deputāta kandidāts Andris Šķēle ar trešo piegājienu tika pie liecību sniegšanas tiesā tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā, un tāpat kā agrāk arī šoreiz noliedza savu saistību ar tās ieviešanas darījumiem.

No Šķēles liecībām izriet, ka viņš būtu gribējis iegādāties digitālās televīzijas ieviešanai izveidoto Digitālo Latvijas Radio un televīzijas centru (DLRTC) vai britu firmu “Kempmayer”, ar kuru DLRTC bija noslēdzis līgumu par šī projekta īstenošanu, ja viņš varētu iegūt kontroli kādā no šiem uzņēmumiem. Tas neesot izdevies.

Publiskajā telpā nonākušie lietas dokumenti liecina, ka Šķēles ģimene varētu būt piedalījusies digitalizācijas projektā caur ārzonas trastu “The Yew Tree Trust”, kuru izveidojis Šķēle un kurā labuma guvējas ir viņa meitas un bijusī sieva. Saskaņā ar Gērnsijas ārzonas firmu administratora Maikla Neigla ziņojumos rakstīto, ka “The Yew Tree Trust” caur citu ārzonas firmu “Ratcliff” kontrolēja 25% “Kempmayer”.

Šķēle tiesā atzinās, ka ir trasta “The Yew Tree Trust” „pieteicējs” un ka pazīst Neiglu, taču noliedza, ka “Radcliff” būtu piederējusi viņam vai būtu citādi saistīta ar viņa tiesībām. Par prokuratūras rīcībā esošajiem Neigla ziņojumiem, kurus viņš rakstīja pēc tikšanās ar Šķēli un citiem lietā iesaistītajiem, Šķēle sacīja, ka būdams cilvēks gados, Neigls visu nav atreferējis pilnīgi precīzi. Konkrēti viņš norādīja uz kādas sarunas ziņojumu, kur Neigls starp klātesošajiem min Šķēles uzņēmumu grāmatvedi Hariju Krongornu, lai gan pēc Šķēles domām Krongorns tur klāt nav bijis.

Šķēles liecības ir pretrunā ar viņa bijušā padomnieka, lietā apsūdzētā Jurģa Liepnieka liecībām, ka Šķēle bija iesaistījies “Kempmayer”. Pēc Liepnieka stāstītā, Šķēles daļa “Kempmayer” bija 25%, kas saskan arī ar Neigla teikto, ka “The Yew Tree Trust” caur citu ārzonas firmu “Ratcliff” kontrolēja 25% “Kempmayer”.

Šķēle turpinās sniegt liecības 5.oktobrī, jo ceturtdien viņš lūdza dot iespēju piedalīties dienas vidū ieplānotajā diskusijā ar uzņēmējiem. Bija plānots, ka Šķēle liecinās jau augusta beigās, bet divreiz tiesu atlika. Pirmajā reizē viens no apsūdzētajiem Māris Pauders pēkšņi bija nonācis psihoneiroloģiskajā slimnīcā, bet otrreiz zāļu iedarbības dēļ viņš nevarēja pilnvērtīgi piedalīties sēdē. Ceturtdienas rītā Pauders atzina, ka var piedalīties tiesas sēdē, kaut gan „vēl jūtos tādā citplanētieša un zombija krustojumā”. 

Lai arī tikšanās ar vēlētājiem nenotiek, reklāmas plakātu tomēr ļauj atstāt

Lai gan solītās tikšanās ar vēlētājiem pie Stacijas laukumā novietotā Rīgas vicemēra un apvienības "Par labu Latviju" izvirzītā premjera amata kandidāt Aināra Šlesera (LPP/LC) priekšvēlēšanu reklāmas plakāta joprojām nenotiek, Rīgas Būvvalde mainījusi viedokli un nolēmusi tomēr nepieprasīt šī stenda noņemšanu, ziņo LETA.

Iepriekš Būvvaldē pavēstīja, ka plakātu likšot noņemt, jo netiek organizētas solītās tikšanās ar iedzīvotājiem. Būvvalde bija noformējusi apskates aktu, kurā norādīts, ka plakāts ir jānoņem piecu dienu laikā. Tomēr tagad Rīgas domes vadības pakļautībā esošā Būvvalde savu viedokli mainījusi un uz plakāta noņemšanu vairs neuzstāj.

"Šobrīd administratīvais akts ir zaudējis savu spēku, jo plakāts izvietots publiska pasākuma ietvaros, kas ir saskaņots ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru Juri Radzeviču (LPP/LC)," aģentūrai LETA norādīja Būvvaldes sabiedrisko attiecību pārstāve Kristīne Pētersone.

Kā iepriekš apgalvoja Šlesera partijas biedrs Radzevičs, ir atšķirība, vai tiek izvietots pastāvīgs reklāmas plakāts vai arī plakāts kāda konkrēta pasākuma laikā. Ja reklāma tiek izvietota kāda pasākuma laikā, tad nevarot piemērot pašvaldības saistošos noteikumus, kas ierobežo lielformāta reklāmu izvietošanu vēsturiskajā centrā.

Šajā gadījumā plakāta izvietošanas pamatojums ir tikšanās ar vēlētājiem, tādēļ tā bijusi jāsaskaņo ar izpilddirektoru, nevis ar Rīgas pilsētas Būvvaldi, ar kuru bija jāpanāk vienošanās par reklāmas vizuālo izskatu, skaidro PLL biedri.

Radzevičs apgalvoja, ka pašvaldībai nav iespēju izkontrolēt, vai pasākums notiek precīzi pēc scenārija vai nē. Tādēļ nevarot pierādīt, ka pasākums nenotiek, un nevarot likt plakātu noņemt.

Aģentūras LETA darbinieki, no kuru biroja logiem labi pārskatāms Stacijas laukums un kas ikdienā to šķērso, līdz šim ne reizi Šlesera reklāmas plakāta tuvumā nav pamanījuši pasākumu, kas kaut šķietami atgādinātu tikšanos ar vēlētājiem.

PLL preses sekretārs Edgars Vaikulis aģentūrai LETA klāstīja, ka pie plakāta tikšanās ar vēlētājiem ir plānota, bet laiks neesot konkrēti noteikts, jo pasākumi paredzēti atbilstoši deputātu kandidātu, tostarp Šlesera, iespējām. 

Parādnieks: Šķēle tagad saka, ka priekšvēlēšanu šovā nepiedalīsies

Apvienības “Visu Latvijai!-TB/LNNK” Zemgales apgabala vēlēšanu saraksta līderis Imants Parādnieks ceturtdien iesniedzis Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem vēstuli ar aicinājumu izvēlēties piemērotu laiku pārbaudei ar melu detektoru, Ir.lv informēja apvienībā.

Kā norādīts Parādnieka vēstulē Šķēlm, pārbaudes veikšanai izvēlēta žurnālistu komanda, kas izvēlēsies kurus skatītāju iesūtītos jautājumus iekļaut melu detektora pārbaudē. Žurnālistu komandā darbošoties “Nekā personīga” žurnāliste Odita Krenberga, “Kas notiek Latvijā?” autors Jānis Domburs, aicināts arī LNT pārstāvis Ģirts Timrots, bet LNT vēl neesot pieņēmuši lēmumu.

Plānots, ka katram no pārbaudāmajiem tiks uzdoti pieci jautājumi, kas neskar privāto dzīvi un uz kuriem iespējams atbildēt ar atbilžu variantiem “jā”, “nē” vai “nezinu”. Pārbaudi plānots filmēt un tās rezultātus publiskot.

Šķēles atbildi Parādnieks gaida līdz 6.septembrim, tomēr Parādnieks savā mikroblogu vietnes Twitter kontā jau raksta, ka Šķēles pirmā reakcija bijusi: "jūsu priekšvēlēšanu šovā nepiedalīšos." Šķēle savu atbildi sola paziņot piektdien, BNS pavēstīja Tautas partijas līdera runasvīrs Romāns Meļņiks.

Parādnieks aicināja Šķēli līdz vēlēšanām kopā iziet pārbaudi ar melu detektoru LNT Zemgales apgabala debešu tiešraidē 25.augustā. Šķēle toreiz pārbaudei piekrita. “Jebkuru jautājumu, kuru jūs vēlaties manā un savā dzīvē konfrontēt, esmu gatavs ar jums to darīt,” toreiz sacīja Šķēle.

Latvijā reliģiju par svarīgu dzīves sastāvdaļu atzinuši 39% aptaujāto

Igaunija ir pēdējā vietā pasaulē tādu iedzīvotāju īpatsvara ziņā, kuri reliģiju uzskata par svarīgu savas dzīves sastāvdaļu, un arī Latvija šajā sarakstā neierindojas pirmajā simtā, atsaucoties uz pērn kompānijas "Gallup" veikto aptauju, ziņo BNS.

Latvijas ziemeļu kaimiņvalstī tikai 16% aptaujāto atzinuši reliģijas nozīmību, tāpat zemi rādītāji konstatēti Zviedrijā (17%), Dānijā (19%), Japānā, Honkongā (abās 24%) un Lielbritānijā (27%).

Latvija, kurā reliģijas nozīmīgumu atzinuši 39% respondentu, kopā ar Albāniju, Ungāriju un Luksemburgu dala 101.-104.vietu 114 pētījumā iekļauto valstu un teritoriju vidū, savukārt Lietuva ar 42% ierindojusies 96.pozīcijā.

ASV ar 65% nonākusi 85.pozīcijā, bet Krievija un Baltkrievija ar 34% dala 105.-106.pozīciju.

Savukārt pirmajās desmit vietās atrodas valstis, kurās reliģijas nozīmi uzsver 98% un vairāk iedzīvotāju. Visaugstāko rādītāju - vairāk nekā 99% - sasniegušas Bangladeša un Nigēra, tām seko Jemena, Indonēzija un Malāvija.

Pētnieki kā savu galveno secinājumu uzsver to, ka reliģija daudz būtiskāka ir nabadzīgo valstu nekā bagāto valstu iedzīvotājiem. "Gallup" norāda, ka reliģijai nabadzīgajās valstīs ir daudz funkcionālāka nozīme nekā bagātajās, jo tā palīdz iedzīvotājiem tikt galā ar ikdienas grūtībām un cīņu par izdzīvošanu.

Tomēr vidēji pasaulē joprojām lielākā daļa - 84% - pieaugušo atzīst, ka reliģija viņiem ir būtiska.

Reklāmā partija sola naudu novirzīt pensionāriem, nevis imigrantiem

Zviedrijas televīzijas kanāls TV4, kas iepriekš atteicās pārraidīt galēji labējās partijas priekšvēlēšanu reklāmu, kas tika uzskatīta par rasistisku un nelikumīgu, tomēr piekritis to demonstrēt - tiesa gan, ne sākotnējā variantā, ziņo LETA-AFP.

Sākotnējā reklāmas rullīša variantā, kas apskatāms partijas mājaslapā, attēlota skriešanās starp kādu gados vecu sievieti un vairākām jaunākām sievietēm parandžās, kas stumj bērnu ratiņus. Reklāmā partija sola, ka budžeta līdzekļi tiks novirzīti zviedru pensionāriem, nevis imigrantiem. Taču jaunajā ierakstā, ko TV4 piekritusi pārraidīt ēterā, skriešanās aina nav redzama un to aizklāj vārdi "TV4 cenzūra".

"Mēs neraidījām iepriekšējo klipu, jo tas pārkāpa gan mūsu noteikumus (..), gan konstitūcijā noteikto runas brīvības likumu, kas aizliedz naida kurināšanu," skaidro televīzijas sabiedrisko attiecību nodaļas direktors Gunnars Gidefelts. "Jaunais klips, mūsuprāt, to nedara."

Vārdus "TV4 cenzūra" reklāmas rullītī ievietojusi partija. Politiskā organizācija jau paudusi gandarījumu par jaunā reklāmas klipa drīzumā gaidāmo parādīšanos ēterā. "Mums ir žēl, ka Zviedrijā ir politiskā cenzūra, taču mēs ar nepacietību gaidām mūsu jauno reklāmu TV4 ēterā," apliecināja partijas pārstāvis.

Kā liecina svētdien publicētie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, par Zviedru demokrātiem 19.septembrī gaidāmajās vēlēšanās gatavi balsot 4,6% vēlētāju. Lai iekļūtu parlamentā partijai jāpārvar četru procentu barjera.

Analītiķi uzskata, ka gadījumā, ja galēji labējiem pirmo reizi vēsturē tas izdosies, viņi var nonākt ļoti labās pozīcijās, jo abām lielākajām koalīcijām aptaujas sola ļoti līdzīgus rezultātus.

Ilgstošs un stiprs lietus jau dienā gaidāms Vidzemē un Latgalē

Ceturtdienas vakarā no plkst.17 līdz plkst.22 Rīgā gaidāms ļoti stiprs vējš, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi, vēsta LETA.

Rīgā ceturtdienas vakarā gaidāms ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kas brāzmās var pastiprināties līdz 20-22 metriem sekundē. Tāpat vakarā un naktī uz 3.septembri Rīgā gaidāms stiprs lietus, brīdina sinoptiķi.

Savukārt pa dienu Vidzemē un Latgalē gaidāms ilgstošs un stiprs lietus. Gaisa temperatūra ceturtdien dienā būs no +10 līdz +15 grādiem, bet Latgalē būs vēsāks - +8, +10 grādi.

Jaunietis jau bija paspējis pārkniebt trosīti un ar nozagto velosipēdu meties bēgt

Pārdaugavā otrdienas pēcpusdienā izdevies aizturēt kārtējo velosipēda zagli, atsaucoties uz policijas informāciju, ziņo BNS. Pēc nelielas pakaļdzīšanās zaglis notvēris kāda uzņēmuma apsargs.

Kāds vīrietis otrdienas rītā uz darbu Bauskas ielā aizbraucis ar velosipēdu un darbavietā to pieslēdzis. Pēcpusdienā darbavietas apsargs pamanījis aizdomīgu jaunieti un brīdī, kad apsargs gājis ārā skatīties, kas tad jaunieti interesē, jaunietis jau bija paspējis pārkniebt trosīti un ar nozagto velosipēdu meties bēgt.

Apsargam pēc nelielas pakaļdzīšanās izdevās zagli notvert un nodot policijai. Aizturētais ir dzimis 1987.gadā un bija iepriekš nonācis policijas redzeslokā.

Kopš pavasara Rīgā un Rīgas reģionā aizturēti jau vairāki velosipēdu zagļi, taču precīzu aizturēto skaitu policijā pagaidām nevarēja nosaukt.

Blaua vēršas tiesā, prasot mainīt drošības līdzekli Munkevicam

Jūrmalas domes sēde, kurā bija plānots lemt par Jūrmalas mēra Romualda Ražuka (PS) nomaiņu, atlikta līdz 9.septembrim, jo Jūrmalas pilsētas tiesā iesniegts lūgums mainīt drošības līdzekli domes deputātam Raimondam Munkevicam, ziņo BNS.

Tiesā vērsusies domniece Iveta Blaua. Viņa iesniegumā pauž pārliecību, ka Munkevics var ietekmēt domes lēmumu pieņemšanu. Pašlaik tiesas lēmuma vēl nav. Tas būšot līdz 9.septembrim, sacīja Ražuks.

Pati Blaua aģentūrai BNS sacīja, ka viņai ir pamatotas aizdomas par Munkevica vēlmi ietekmēt viņu kā liecinieci kriminālprocesā, kurā Munkevics apsūdzēts saistībā ar 5000 latu piedāvāšanu. Līdz ar to viņa gan kā lieciniece šajā kriminālprocesā, gan kā domes deputāte jūtoties apdraudēta. "Es šajā gadījumā šīs lietas nenošķiru," sacīja Blaua. Viņa prognozēja, ka tiesas lēmums varētu būt zināms apmēram nedēļas laikā

Saeimas vairākums neatbalsta pretrunīgi vērtēto "Par labu Latviju!" priekšlikumu

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm noraidīja apvienību "Par labu Latviju!" (PLL)  veidojošo partiju iesniegtos grozījumus Izglītības likumā un Reliģisko organizāciju likumā, kas paredzēja Bībeles mācības ieviešanu skolās.

Par likuma grozījumu turpmāku virzību balsoja 34 Tautas partijas, LPP/LC, kā arī vairāki “Saskaņas centra” (SC) un atsevišķi Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), “Jaunā laika” (JL) un TB/LNNK deputāti, bet pret bija 26 apvienību “Vienotība” veidojošo partiju deputāti, apvienības “PCTVL” deputāti, kā arī Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK) un neatkarīgais deputāts Jānis Lagzdiņš. Atturējās 17 ZZS, SC un JL parlamentārieši.

Deputāts Kārlis Šadurskis (SC) ceturtdien debatēs uzsvēra, ka PLL sagatavotais likumprojekts neparedz būtiskus jauninājumus. “Runājot par iesniegtajiem grozījumiem, rodas izjūta, ka kolēģiem šoreiz ir paslīdējusi kāja pret otro bausli: „Tev nebūs Kunga, sava Dieva vārdu nelietīgi valkāt.” Skumji, ka jāredz kā manu tuvākie grēko pret Kunga vārdu, izmantodami to laicīgiem mērķiem (..) Likums jau paredz kristīgās ticības mācību, likums jau tagad pilnībā ļauj mācīt kristīgās ticības mācību un mācīt Bībeles mācību vidusskolās. Likums jau tagad dod neticīgiem izvēli, pauda Šadurskis, norādot, “kas cits kā varaskāra godkāre, vēlme ar savu Dieva mīlestību ļaudīm rādīties, ir licis jums nākt ar šādu juridisku brāķi.”

Savukārt deputāts Ainārs Baštiks (LPP/LC) asi iebilda, norādot - “Mēs jau bērnus sūtam skolās, mācot daudz mācību priekšmetus, sagatavojam skolotājus kādu iemeslu dēļ? Lai bērni būtu sagatavoti patsāvīgajais dzīvei. Tas jautājums jau ir, ja mēs atmestu nost visas priekšvēlēšanu kaislības,  ambīcijas, retoriku, – kas veido bērna personību? Kas veido bērna raksturu? Kas veido bērna pasaules uzskatu? Parliecība! Mēs ļoti bieži veidojam savu dzīvi kategorijās patīk – nepatīk, bet mums būtu jāmācās veidot dzīvi kategorijās pareizi – nepareizi. Un tas jautājums ir par to, kas mācīs bērniem kopsakarību starp vērtībām un laimi,” sacīja Baštiks, norādot, ka šiem likuma grozījumiem vajadzētu būt “brīviem no priekšvēlēšanu kaislībām, tik tālredzīgiem kā kādreiz mūsu tēvi ielika konstitūcijā lietas, kas kalpo gadiem, gadu desmitiem.”

PLL iesniegtie grozījumi Izglītības likumā paredzēja, ka skolēniem sākot ar 2011.gada 1.septembri no 1. līdz 12.klasei jāapgūst Bībeles-kristīgo mācību. Pie kristīgās ticības nepiederīgie un ateisti pēc izvēles apgūtu Bībeles-kristīgo mācību vai ētiku.

Policija: rezultātu devis lielais policistu skaits ielās

1.septembris Rīgā aizvadīts salīdzinoši mierīgi, nopietnu pārkāpumu nav bijis, atsaucoties uz Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka Jura Lūkasa teikto LNT, ziņo BNS.

Pašvaldības policijā stāsta, ka ka pārkāpumu skaits bijis salīdzinoši neliels un, visticamāk, rezultātu devis lielais policistu skaits pilsētas ielās.

Populārākais pārkāpums nepilngadīgo vidū - smēķēšana. Saistībā ar šo pārkāpumu sastādīti 18 protokoli. Trīs protokoli nepilngadīgajiem sastādīti saistībā ar alkohola lietošanu sabiedriskā vietā, savukārt viens Zinību dienas atzīmētājs sabiedriskā vietā atradies cilvēka cieņu aizskarošā alkohola reibumā, turklāt, pretojies policistiem. Ar atvērtām alkohola pudelēm visā pilsētā aizturēti seši nepilngadīgie.

Neraugoties uz policijas brīdinājumiem un skaidrojošo darbu iepriekš, trešdien pieķerts arī kādas tirdzniecības vietas pārdevējs, kurš tirgojis alkoholu nepilngadīgajiem. Jau 31.augustā pieķerti divi šādi tirgotāji.

Šāds variants nav pat apspriežams, saka Kalvītis par Urbanoviča izredzēm vadīt valdību

Ekspremjers Aigars Kalvītis (TP), runājot pat vispiemērotāko premjeru pēc vēlēšanām, norāda, ka ar šiem pienākumiem ļoti labi galā tiktu Ventspils mērs Aivars Lembergs, Kalvīša teikto ceturtdien intervijā “Neatkarīgajai” citē BNS.

Uz jautājumu, kuru cilvēku viņš gribētu redzēt valdības vadītāja amatā pēc vēlēšanām, Kalvītis atbild: "Negribu nevienu aizvainot. Šobrīd esmu attālinājies no politikas, jo neredzu piepildījumu tam visam, ko varētu darīt, kaut gan darīt varētu daudz ko. Man grūti nosaukt. Ja jāsaka, kurš būtu izlēmīgs, darboties spējīgs premjers, tad es varētu nosaukt Lembergu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Lembergs ar pienākumiem tiktu ļoti labi galā."

Viņš gan atzīst, ka arī Ainārs Šlesers labi tiktu galā ar šiem pienākumiem. "Šlesers arī tiktu galā. Bet es nesaku, kurš labāks, kurš sliktāks, manuprāt, vajadzīgs izlēmīgs, izdarīgs vadītājs, kas spēj risināt lietas."

Savukārt, ja premjers būšot Valdis Dombrovskis, tad turpināšoties "tas pats, kas šodien." "Viņš, protams, varētu būt premjers - viņš jau ir premjers. Mani kā Latvijas pilsoni un patriotu vairāk interesē cilvēks ar dinamiskāku rīcību," saka Kalvītis.

Runākot par Jāņa Urbanivoča iespējamo kļūšanu par valdības vadītāju, Kalvītis ir kategorisks: "Domāju, ka šāds variants nav pat apspriežams. Tas ir gandrīz neiespējami. Latvija ir iezīmēta kā ES un NATO valsts, un tāda politika arī tiek realizēta. Ar savu zināšanu līmeni neredzu iespēju valsts kursu pavērst uz promaskavisku Latviju. Es šādu variantu pat neizskatu."

Latvijas interneta adreses iekļauj starptautiskā melnajā sarakstā

Šveicē esošā britu uzņēmuma The Spamhaus Project melnajā sarakstā jūnija sākumā nonākušas daudzas uzņēmuma Latnet Serviss uzturētas interneta adreses, kuras izmanto dažādas valsts un pašvaldību iestādes, privātie uzņēmumi, akadēmiskās institūcijas un privātpersonas, ceturtdien vēsta žurnāls "Ir" . Šī iemesla dēļ bijuši traucēti iestāžu elektroniskā pasta sakari - arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (MII) tīkla risinājumu daļā NIC, kas nodrošina interneta domēna vārdu reģistrāciju un pārvaldību augstākā līmeņa domēnā .lv. 

Šādas Spamhaus rīcības iemesls bijušas aizdomas, ka Rēzeknes interneta pakalpojumu sniedzējam SIA Microlines piešķirtas interneta adreses it kā izmantojuši “Krievijas un/vai Ukrainas kibernoziedznieki”. 

Spamhaus  vēsta, ka Microlines neesot reaģējuši uz prasībām norādītās adreses bloķēt, uz šādu rīcību neesot bijuši piedabūjami arī Latnet, kas nodrošina interneta pieslēgumu Microlines. Tāpēc Spamhaus savā melnajā sarakstā iekļāvis virkni Latnet adrešu, tādējādi vēršoties arī pret NIC.

Rēzeknes SIA Microlines tehniskais direktors Vjačeslavs Dubovskis apgalvo, ka nekādas brīdinājuma vēstules no Spamhaus neesot saņēmis un, pat ja tādas būtu pienākušas, no kāda britu uzņēmuma sūtīta «elektroniskā pasta vēstule nav juridisks dokuments», uz kura pamata varētu lauzt ar klientiem noslēgtus līgumus, atslēdzot viņiem piešķirtas interneta adreses un potenciāli radot zaudējumus.

Spamhaus darbības metodes nosoda arī Latvijas NIC pārstāvji. «Nenoliedzot šādu organizāciju nepieciešamību, vēlamies uzsvērt, ka šajā cīņā nedrīkst izmantot apšaubāmas metodes, kuras neko daudz neatpaliek no tām, kuras redzam filmās par mafiju,» norāda NIC vadītāja Katrīna Sataki. Sataki uzsver, ka Spamhaus norādītajās Microlines adresēs nekādas noziedzīgas aktivitātes speciālistiem nav izdevies atrast.

Pēc tam, kad Latvijas NIC pārstāvji izplatīja atklātu protesta vēstuli, kurā bija aprakstīta Spamhaus rīcība, NIC izmantotās adreses no melnā saraksta tikušas izņemtas. 

Tomēr sarakstā vēl arvien ir vairāki Latnet Serviss IP adrešu apgabali, kurus Spamhaus pieprasa bloķēt (adrešu saraksts). Turpinās notikušā izmeklēšana.
Uzņēmumu Spamhaus 1998.gadā nodibināja britu mēstuļu apkarošanas aktīvists Stīfs Linfords.

Rudens svētki Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā

Dāliju pilnzieda laikā Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs rīko Rudenssvētkus, kas norisināsies 4.septembrī no plkst. 9.00 līdz 16.00 Rīgā, Kandavas ielā 2. Svētku viesiem tiks piedāvāta iespēja iegādāties stādus, būs nodarbības bērniem un iespējas atpūsties rudenīgās noskaņās.

Stādu audzētāji no visas Latvijas piedāvās koku, krūmu un ziemciešu stādus.Rudens skaistumu varēs baudīt, priecājoties par dāliju kolekcijas ziedēšanu LU Botāniskajā dārzā vai pastaigājoties pa izziņas takām: "Amizanti stāsti par augiem" un "Septembrī ievācami ārstniecības augi". Svētku dalībniekiem būs iespēja sekot mākslinieku projekta "Garā pupa" turpinājumam: izaudzētās ražas novērtēšanai un augu transportēšanai uz Mākslinieku savienības māju. Bērni varēs priecāties par ciemiņiem no Rīgas Zooloģiskā dārza, kā arī radoši darboties darbnīcā.

LU Botāniskais dārzs atrodas Rīgā, Pārdaugavā, Kandavas ielā 2. No maija līdz septembrim apmeklētājiem atvērts no plkst. 9:00 līdz 19:00. Ieejas maksa: skolēniem Ls 0,50, pensionāriem un studentiem - Ls 1,00, pieaugušajiem - Ls 1,50. Ieeja bez maksas: pirmsskolas vecuma bērniem, Latvijas Universitātes studentiem un darbiniekiem, I un II grupas invalīdiem, bērniem bāreņiem, daudzbērnu ģimenēm un politiski represētajām personām.

Notiks starptautiskais laikmetīgās un video mākslas festivāls "Ūdensgabali".

Starptautiskais video un laikmetīgās mākas festivāls "Ūdensgabali" ir Baltijā vienīgais festivāls, kas apmeklētājiem piedāvā neparastus, radošus priekšnesums, kuru vienojošais elements ir kustīgais attēls.

Šogad Ūdensgabali notiks jau desmito reizi. Jubilejai par godu skatītājiem tiks piedāvāta īpaša svētku programma. No 3.- 5.septembrim uz AB dambja zaigos spilgti video jāņtārpiņi - monitori, kuros būs redzama Baltijas labāko video darbu skate.

Paralēli konkursam izvirzīto darbu izstādei festivāla apmeklētājiem būs iespēja atsaukt atmiņā un vēlreiz noskatīties iepriekšējo festivālu labākos video, kā arī iepazīties ar pasaulē pazīstamu festivālu un eksperimentālo filmu arhīvu piedāvātajām programmām.

Attīstoties tehnoloģijām, kustīgie attēli ir izgājuši ārpus TV ekrānu ierobežojumiem, tādēļ festivāla organizatori īpaši vēlas izcelt darbus, kuros video medijs sapūst ar citiem izteiksmes līdzekļiem, un ir sarūpējuši programmu, kas reprezentē jaunākās tendences pasaules video mākslā - "Japānas mēdiju festivāla", Zviedrijas video māksla arhīva "Filmforum", Norvēģijas lielākā mediju festivāla "Screenfestival", Somijas laikmetīgās mākslas apvienības "MUU" un Vācijas "Oberhauzenas īsfilmu festivāla" spilgtāko darbu izlases.

Ievērojot tradīciju, festivāla Grand Prix ieguvējam tiks pasniegta simboliskā "Ūdensgabalu" balva, turklāt, jau otro gadu pēc kārtas "AB.LV sabiedriskā labuma fonds", atbalstot izcilību un kreativitāti, Baltijas labākā video autoram piešķirs naudas balvu (LVL 500 apmērā) jauna mākslas darba radīšanai.

Ministrs Kudrins: tie, kas dzer, tie, kas smēķē, vairāk palīdz valstij

Krievijas iedzīvotājiem vajadzētu vairāk lietot alkoholiskus dzērienus un smēķēt, lai tādējādi palielinātu budžeta ieņēmumus un palīdzētu risināt sociālās problēmas, ar šādu aicinājumu trešdien nācis klajā Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins, vēsta LETA-AFP.

"Ja jūs izsmēķējat cigarešu paciņu, tas nozīmē, ka jūs dodat vairāk, lai palīdzētu uzlabot demogrāfisko [stāvokli], izveidotu citus sociālos pakalpojumus un atbalstītu dzimstības līmeni," ministra teikto citē ziņu aģentūra "Interfax". "Cilvēkiem būtu jāsaprot - tie, kas dzer, tie, kas smēķē, vairāk palīdz valstij," pārliecināts Kudrins.

Kā liecina oficiālā statistika, Krievijā jau tā ir augsts alkohola un cigarešu patēriņš - smēķē 65% vīriešu, bet vidēji viens cilvēks gadā izdzer 18 litrus alkohola, savukārt cigaretes Krievijā ir vienas no lētākajām Eiropā - viena paciņa maksā ap 40 rubļiem (72 santīmiem).

Finanšu ministrija jūnijā paziņoja, ka nākamo trīs gadu laikā akcīzes nodoklis cigaretēm tiks palielināts vairāk nekā divas reizes - no 250 līdz 590 rubļiem (no 4,52 uz 10,67 latiem) par 1000 cigaretēm ar filtru.

Tikmēr, lai ierobežotu alkohola patēriņu valdība noteikusi jaunu degvīna pārdošanas cenas minimumu, pilnīgu alkohola lietošanas aizliegumu pirms sēšanās pie auto stūres, kā arī alkohola tirdzniecības aizliegumu nakts stundās.

Ik gadu no pārmērīgas alkohola lietošanas mirst ap 500 000 Krievijas iedzīvotāju. Šim netikumam ir arī negatīvas sekas uz vīriešu paredzamo dzīves ilgumu, kas Krievijā ir zemāks nekā, piemēram, Bangladešā un Hondurasā.

Šovakar atklās 67. Venēcijas filmu festivālu

Ar atklāšanas ceremoniju šovakar Venēcijas Palazoo del Cinema sākas 67. Venēcijas filmu festivāls. Festivāls tiks atklāts ar režisora Darena Aronofska filmu “Melnais gulbis”. 

"Melnais gulbis" ir psiholoģisks trilleris par kaislībām uz Ņujorkas baleta teātra skatuves un aizkulisēs.

Festivāla pirmajā dienā tiks demonstrētas arī konkursa programmā iekļautā Endrjū Lau filma “Leģenda par dūri” un Roberta Rodrigesa flma “Mačete”, kas tiks demonstrēta pusnaktī. 

Šā gada festivāla programmā ir 79 filmu pirmizrādes. Konkursa programmā iekļautas 24 filmas - tās izvērtēs festivāla žūrija, kuras priekšsēdētājs šogad ir Kventins Tarantino. Žūrijā šogad darbojas arī lietuviešu aktrise Ingeborga Dapkunaite.

Festivāla konkursa programmā “Orizzonti Short film competition” iekļauta arī latviešu režisores Lailas Pakalniņas veidotā dokumentālā filma “Pa Rubika ceļu”. Īsfilmu konkursa programma veltīta jaunākajām pasaules kinomākslas tendencēm.

Pakalniņa nav vienīgā Latvijas pārstāve, kas Venēcijā būs gaidīta viesa statusā, jo Venēcijas festivāla autonomajā sadaļā “Venēcijas dienas” (“Giornate degli”) šogad ar Eiropas Parlamenta atbalstu dibināta neprofesionālo kinomīļu žūrija “Jury of Young European Cinephiles”, kurai kandidāti no 27 Eiropas Savienības valstīm tika meklēti organizācijas “Europa Cinemas” tīklā, vēsta aģentūra LETA. Latvijas pretendentus vērtēja kinoteātra “Rīga” komanda, un no tās atlasītajiem finālistiem Venēcijā par labāko tika atzīta Dace Lea Briede.

Venēcijas filmu festivāls turpināsies līdz 11. septembrim.

67. Venēcijas filmu festivāla konkursa skates filmas

Darens Aronofskis - "Black Swan", ASV;

Askanio Selestini - "La Pecora Nera", Itālija;

Sofija Kopola - "Somewhere";

Antonī Kordjē - "Happy Face", Francija;

Savērio Kostanco - "La Solitudine dei Numeri Primi", Itālija, Vācija, Francija;

Aleksejs Fedodrčeno - "Silent Souls", Krievija;

Vinsents Gallo - "Promises Witten in Water", ASV;

Monte Helmens - "Road to Nowhere", ASV;

Alekss de la Iglesia - "A Sad Trumpet Ballad", Spānija;

Abdelatifs Kešišs - "Black Venus", Francija;

Pablo Larrains - "Post Mortem", Čīle;

Ričards Lūiss - "Barney's Version", Kanāda;

Mario Martone - "We Believed", Itālija;

Karlo Macakurati - "The Passion", Itālija;

Takeši Miike - "13 Assasins", Japāna;

Fransuā Ozons - "Potiche", Francija;

Kellija Reiharta - "Meek's Cutoff", ASV;

Džulians Šnābels - "Miral", ASV;

Anhs Huns Trans - "Norwegian Wood";

Atēna Reičela Cangari - "Attenberg", Grieķija;

Tsui Harks - "Detective Dee and the Mystery of Phantom Flame", Ķīna;

Toms Tikvers - "Tree", Vācija;

Ježijs Skolimovskis -"Essential Killing", Polija.

Visaugstākā temperatūra fiksēta 13.jūlijā Ventspilī: +34,8 grādi

Aizvadītā vasara ar vidējo gaisa temperatūru plus 18,4 grādi vidējos temperatūras rādītājus pārsniegusi par 2,6 grādiem, tādējādi aizvadītā vasara bijusi vissiltākā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, atsaucoties uz Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informāciju, ziņo LETA. Līdz šim vissiltākās - 2002.gada - vasaras vidējā gaisa temperatūra šogad tika pārsniegta par 0,4 grādiem.

Šā gada vasarai bija raksturīga siltuma stabilitāte. Sākot no 24.jūnija, diennakts vidējā gaisa temperatūra vairāk nekā divus mēnešus nepārtraukti turējās virs normas. Šai laikā 24 dienās tika uzstādīti jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 23 dienās gaiss Latvijā sakarsa virs plus 30 grādiem.

Visaugstāk - līdz pus 34,8 grādiem - šovasar termometra stabiņš pakāpās 13.jūlijā Ventspilī, kas tikai par 1,6 grādiem atpalika no visas Latvijas visaugstākās gaisa temperatūras - plus 36,4 grādiem, kas ir reģistrēta 1943.gada 4.augustā Daugavpilī.

Tik augsts bezdarba līmenis pirms tam fiksēts vien 1994.gadā

Bezdarbs Īrijā šā gada augustā palielinājās līdz 13,8%, salīdzinot ar 13,7% jūlijā, kas ir augstākais līmenis kopš 1994.gada jūlija, liecina Īrijas Statistikas biroja apkopotā informācija, vēsta LETA-AFP.

Reģistrēto bezdarbnieku skaits Īrijā augustā pieaudzis līdz 466 923, salīdzinot ar 466 824 jūlijā.

Kā ziņots, bezdarbnieku pabalsta saņēmēju reģistrs "Live Register" nav paredzēts precīza bezdarba līmeņa noteikšanai, jo tam piesakās arī nepilnu slodzi strādājoši darbinieki un gadījuma darbus strādājošie.

Restorānu un kafejnīcu īpašnieki sūdzas, ka likums apdraud viņu biznesu

Grieķijā, kas Eiropā izceļas ar vislielāko smēķētāju īpatsvaru, trešdien spēkā stājās jauns likums, aizliedzot smēķēšanu sabiedriskās vietās, izņemot kazino un lielās mūzikas halles, ziņo LETA-AFP.

Šī likuma pārkāpējiem draud naudassods 50-500 eiro (35-351 lata) apmērā, bet uzņēmējiem var tikt piemērots bargāks sods 500 līdz 10 000 eiro (7028 lati) un par atkārtotu aizlieguma neievērošanu var tikt atņemta darbības licence.

Taču Grieķijas Finanšu ministrija norāda, ka smēķētājiem tiks dots viens mēnesis laika, kurā tiem par likuma neievēršanu sods netiks piemērots. "Šis ir sabiedrības veselības jautājums, nevis raganu medības," uzsver ministrija.
Tomēr restorānu un kafejnīcu īpašnieki jau draudējuši neievērot jauno likumu, kas, pēc viņu domām, apdraud to darbību.

Laikraksts "Ta Nea" vēsta, ka Grieķijā smēķē 40% iedzīvotāju, kas vidēji dienā izsmēķē astoņas cigaretes.

Konkursā uz “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja amatu 19 pretendenti

Konkursos uz energokompānijas "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja amatu pieteikušies 19 pretendentu, savukārt uz valdes locekļa amatu - 46, atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas informāciju, ziņo BNS.

Ministrija norāda, ka pieteikušos pretendentu loks ir plašs - sākot no esoša Saeimas deputāta līdz privātuzņēmumu valdes locekļiem.

Saskaņā ar sniegto informāciju sākotnēji tiks izvērtēti pretendentu pieteikumi un to atbilstība konkursā izvirzītajām prasībām, bet pēc tam ministrijas izveidota konkursa komisija pretendentus vērtēs pēc būtības.

Jau vēstīts, ka saistībā ar "Latvenergo" amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gada jūnijam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šogad 14.jūnijā sāka kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, ko izdarījusi organizēta grupa.

Kriminālprocesa ietvaros jūnija vidū tika aizturētas astoņas personas, to vidū ir bijušais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons un valdes loceklis Aigars Meļķo. Pašlaik abi ir atbrīvoti no apcietinājuma pret drošības naudu.

Policija pastiprināti uzrauga kārtību pie skolām un atpūtas vietās

Jau trešdienas naktī Rīgas centrā pašvaldības policija reida laikā konstatējusi divus gadījumus, kad tirdzniecības vietās pārdots alkohols nepilngadīgajiem, atsaucoties uz policijas informāciju, ziņo BNS.

Pilsētas centrā konstatēti arī trīs gadījumi, kad pusaudži lietojuši alkoholu, bet vēl trīs gadījumos konstatēts, ka pusaudži publiskā vietā atrodas ar atvērtiem alkohola iepakojumiem.

Jau ziņots, ka Valsts policija un pašvaldības policija Zinību dienā pastiprināti pievērsīs uzmanību kārtības nodrošināšanai pie skolām un atpūtas vietās. Policija arī kontrolē, vai nepilngadīgajiem netiek pārdoti alkoholiskie dzērieni, kā arī cigaretes.

Noslēdzoties kaujas operācijām Irākā, ASV prioritāte būs sava tautsaimniecība

ASV prezidents Baraks Obama otrdien paziņoja, ka Savienoto Valstu kaujas operācijas Irākā ir beigušās, un tagad amerikāņu augstākā prioritāte ir pašu valsts sirgstošās tautsaimniecības atjaunošana, ziņo LETA-AFP.

"Šovakar es paziņoju, ka amerikāņu kaujas misija Irākā ir beigusies," sacīja Obama. "Operācija "Irākas brīvība" ir galā, un tagad irākiešu tautai ir galvenā atbildība par drošību savā valstī."

Prezidents norādīja, ka amerikāņi Irākā ir izpildījuši to, kas bijusi viņu atbildība. Tagad ir laiks "pāršķirt lappusi" un "atjaunot mūsu valsti šeit mājās".

"Šajā brīdī, kad mēs noslēdzam karu Irākā, mums ir jāpievēršas izaicinājumiem pašu mājās ar tik pat lielu enerģiju, rakstura stingrību un kopīgā mērķa apziņu, kā to ir veikuši mūsu kareivji, kas kalpojuši ārzemēs."

Noslēgumā ēku izskats ievērojami mainīsies, norāda galvenais arhitekts

Lai arī pašlaik ēka Rīgā, Mazās Nometņu un Pilsoņu ielas stūrī izskatās visai neierasti, Rīgas domes arhitektiem pret projektu kopumā nav iebildumi, jo noslēgumā ēku izskats ievērojami mainīsies, Ir.lv atzina Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe.

Kā atzina Dripe, ēku būvniecības objekts “ir ar ilgu un sarežģītu projektēšanas vēsturi”.

“Tam vairāki iemesli – paaugstinātas Būvvaldes un saskaņojošo institūciju prasības Āgenskalna aizsargājamā teritorijā. Arī pasūtītājs un ēku īpašnieks Andrejs Gorba ir ļoti strikts par viņam piederošo ēku arhitektūras valodu, funkcionālo izmantojumu un būvniecības tehnoloģiju, piemēram, būvniecības laikā maksimāli ilgi saglabāt restorāna darbību esošajā ēkā, kas pašlaik rada ne visiem saprotamu un nedaudz kuriozu būvelementu salikumu,” skaidro Dripe.

Dripe arī norāda, ka pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē pagājušā gada oktobrī projekta autoram izteiktas vairākas prasības un ieteikumi projekta nobeiguma fāzei. Pamatā autors tās ir ņēmis vērā, paturot pamatotas tiesības detaļās vadīties no savas autora arhitekta stila izjūtas.

Pilsētas galvenais arhitekts arī uzsvēra, ka ne Pilsētas arhitekta dienestam, ne Būvvaldei nav iebildumu, ka esošās stūra divstāvu koka ēkas vietā un blakus gruntsgabalā tiek būvētas jaunas ēkas ar šai vietai atbilstošu mērogu un materiālu lietojumu.

Ne tikai ministram, jebkuram cilvēkam Latvijā ir tiesības runāt latviski, uzskata Kleckins

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ābrams Kleckins uzskata, ka TV5 raidījumam “Bez cenzūras” bija jānodrošina tulkojums satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK), kurš otrdien raidījumā vēlējies runāt latviski, nevis krieviski kā viņš to darījis ir iepriekš.

“Ne tikai ministram, jebkuram cilvēkam Latvijā ir tiesības runāt valsts valodā,” Ir.lv sacīja Kleckins, atzīstot, ka otrdien TV5 izveidojušos situāciju vērtē kā satraucošu.

Kleckins norādīja, ka tulkojums tiktu nodrošināts jebkuras citas valodas raidījumā. “Ja tas būtu angļu valodā, tad tulkotu, bet, ja krieviski, tad nav jātulko?” asi vaicāja Kleckins, norādot, ka NEPLP izveidojušos situāciju vērtēs.

Gerhards otrdien pameta TV5 studijas tiešraidi pēc tam, kad raidījumā "Bez cenzūras" ministram tika liegta iespēja runāt latviešu valodā. Kā aģentūrai LETA skaidrojusi ministra padomniece Inga Spriņķe, raidījuma “Bez cenzūras” vadītājam iepriekš norādīts, ka Gerhards runās latviešu valodā, taču, sākoties raidījumam, ministram liegta iespēja runāt valsts valodā.

Raidījuma vadītājs Andrejs Mamikins pēc ievadvārdiem uzdeva Gerhardam jautājumu par to, kā viņš jūtas. Pēc tam, kad Gerhards atbildēja latviski, Mamikins viņu lūdza pāriet uz krievu valodu. Gerhards atteicās, norādot, ka ir brīdinājis par to, ka runās latviski un ka studijā, visticamāk, var nodrošināt tulkojumu.

Raidījuma vadītājs norādīja, ka citos raidījumos Gerhards ir runājis krieviski, taču tas nepārliecināja ministru. Raidījums bija šādam pavērsienam gatavs un demonstrēja kadrus no arhīva ar fragmentiem, kuros Gerhards runā krieviski. Pēc šo fragmentu demonstrēšanas Gerhards atkārtoti tika aicināts runāt krieviski, uz ko ministrs atbildēja, ka šajā studijā ir skanējusi latviešu valoda un raidījuma vadītājs to labi zinot. Mamikins pateicās ministram par ierašanos uz interviju un vairāk jautājumus neuzdeva, Gerhards pameta studiju.

Tur ir iespēja satikties, tā ir iespēja stāties dialogā, norāda baznīcas vadītājs

Jaunais Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs pozitīvi vērtē iniciatīvu organizēt Lūgšanu brokastis arī Latvijā, un arī pats tajās jau vairākkārt piedalījies.

Intervijā aģentūrai BNS viņš norādīja, ka pats Lūgšanu brokastīs piedalījies divas reizes, lai gan ne pēdējos gados. "Ideja nav slikta, jo tur ir iespēja satikties, tā ir iespēja stāties dialogā. Baznīca māca, ka dialogs ir viens no patiesības izzināšanas veidiem," paskaidroja Stankevičs.

Dialoga nozīmi viņš uzsvēra arī attiecībās ar citām konfesijām un reliģijām, sakot, ka katoļu "baznīca attiecas ar cieņu pret visām nopietnajām pasaules reliģijām".

Uz jautājumu, kāda ir viņa attieksme pret jaunajiem reliģiskajiem virzieniem, Stankevičs atbildēja: "Ja ir tāda nepieciešamība, es esmu gatavs sēsties pie viena galda un runāt ar visiem tiem, ar kuriem varam kopā kaut ko darīt mūsu valsts un sabiedrības labā."

"Ja runājam par sadarbību, tad pirmie sadarbības partneri nenoliedzami ir tradicionālās kristīgās konfesijas. Tālāk tā ir Latvijas sabiedrība kā tāda. Tostarp sekulārā sabiedrības daļa, arī viņi ir sadarbības partneri jeb pirmām kārtām sarunu partneri," norādīja arhibīskaps. Tomēr viņš nepieciešamības gadījumā esot gatavs sēsties pie sarunu galda arī ar citiem, "jo arī viņi ir daļa no mūsu sabiedrības".

"Noteikti man nav pieņemama tāda pieeja, ka kādu mēs nostumjam malā un pasakām: "Nē, jūs neko nenozīmējat, jūs esat nulle, jūs mums nepatīkat, un mēs ar jums vispār nerunāsim." Ir jārunā ar visiem, jācenšas saprast. Ja es redzu, ka kaut kas man viņu uzvedībā nav pieņemams, man ir visas iespējas viņiem to pateikt," sacīja Stankevičs.

No 4. līdz 11. septembrim Rīgā notiks laikmetīgās mākslas festivāls "Survival kit 2" (Izdzīvošanas komplekts 2)

Naktī no 4. uz 5. septembri līdz ar mūsdienu kultūras foruma „Baltā nakts” aktivitātēm sāksies laikmetīgās mākslas festivāls "Survival kit 2", ko otro gadu organizē Laikmetīgās mākslas centrs. Tā laikā vairāk nekā 70 mākslinieki realizēs savas radošās idejas un vērsīs uzmanību uz dažādām izdzīvošanas stratēģijām mūsdienu pasaulē. Izstādes, radošās darbnīcas, performances, filmu programmas un lekcijas notiks no 4. līdz 11. septembrim.

Festivāls "Survival kit" tika izveidots 2009. gadā, reaģējot uz ekonomiskās krīzes radītajām dramatiskajām pārmaiņām Latvijas sabiedrībā; šogad tas turpina novērot pilsētas, sabiedrības un pasaules aktuālo norišu pulsu, pozitīvās pārmaiņas un lūkot, ko mākslinieks var darīt lietas labā.

"Pēdējā gada laikā Rīgā ir attīstījušies vairāki radošie kvartāli, atvērušies multifunkcionāli veikaliņi, kafejnīcas, frizētavas, kas veido arī savu kultūras programmu. Vērojama arī radošo inkubatoru attīstība, kas veicina kultūras un biznesa mijiedarbību. Šīs jaunās iniciatīvas piesaka kultūru kā būtisku „izdzīvošanas komplekta” sastāvdaļu un nākotnes attīstības iespēju,” stāsta festivāla "Survival kit 2" kuratore Solvita Krese.

Šogad "Survival kit 2" izkārtojies jaunradīto kultūras salu arhipelāgā Miera, Baznīcas un E. Birznieka-Upīša ielā, kā arī Spīķeros, Vecrīgā un rūpnīcas VEF korpusos. Sadarbojoties ar atsaucīgiem namīpašniekiem, tiek apdzīvotas arī tukšās komerctelpas Berga bazārā, Upīša pasāžā un Miera ielā.

Slavenās dāņu mākslinieku grupas „Superflex” iespaidīgi appludinātais makdonalds, Katrīnas Neiburgas jaunākā filma par latviešu lauku kāzu tradīcijām un ekstravagantās performanču mākslinieces Margitas Zālītes „muzikālais katafalks” ir tikai daži no "Survival kit 2" pārsteigumiem. Izdzīvošanas receptes mākslinieki meklē gan ģimeniskās vērtībās, gan dabas klātbūtnē, gan attīstot dažādas „dari pats!” prakses un izmēģinot alternatīvās ekonomikas variantus, gan arī būvējot jaunus pasaules modeļus. Mākslinieki pievēršas arī aktuālajām sociālajām un politiskajām tēmām, reģistrē ekonomisko kļūdu nospiedumus pilsētvidē un ne bez humora runā par globālā kapitālisma „slīkstošajām” ambīcijām.

"Survival kit 2" ir mēģinājums apliecināt, ka ar nelieliem līdzekļiem ir iespējams pozitīvi ietekmēt vidi, kurā mēs dzīvojam, ka, iesaistot apkaimes iedzīvotājus, kaimiņus un garāmgājējus, mēs paši varam radīt savu ideālo pilsētu,” pauž Solvita Krese. Paredzēts, ka SURVIVAL KIT turpinās attīstīties līdz 2014. gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Projektā "Survival kit 2"2 piedalās: Diāna Adamaite, Arnis Balčus, Aigars Bikše, Aigars Borneo, Pauls Bankovskis, Inese Baranovska, Rihards Bargais, Māris Bērziņš, Gunārs Bībers, Linda Blanka , Mārtiņš Blanks , Ēriks Božis, Nataša Burliko, Izolde Cēsniece, Mārtiņš Dāboliņš, Elīna Eihmane, Miķelis Fišers, Marta Ģibiete, Semjons Haņins un teksta grupa “Orbīta”, Kirils Himičevs, Toms Jansons, Valdis Jansons, Atis Jēkabsons, Dāvis Kaņepe, Ilva Kļaviņa, Dj Krii, Kate Krolle, Daiga Krūze, Anda Lāce, Līga Laurenoviča, Kārlis Lesiņš, Kaspars Lielgalvis, Lita Liepa, Una Meiberga, Sanita Muižniece, Normunds Naumanis, Katrīna Neiburga, Jēkabs Nīmanis, Ingrīda Pičukāne, radošā apvienība „Nomadi” (Krista Burāne, Mārtiņš Eihe), Renāte Pablaka, studija „Peahen” (Patrīcija Brekte, Madra Makare, Kristīne Kušnere), Latvijas Performances mākslas savienība (Zane Matule, Gatis Vectirāns, Ilze Treimane, Laura Zvilna), Petra Petileta, Elīna Poikāne, Laura Prikule, Krists Pudzens, Sanita Pušpure, Santa Remere, Emīls Rode, Baņuta Rubess, Krišs Salmanis, Katrīna Sauskina, Irina Ščipčika, starpnozaru mākslas grupa „SERDE”, Ineta Sipunova, Modris Svilāns, Dāvids Šilters, Rasa Šulca, Ilze Vanaga, Iliāna Veinberga, Ieva Veita, Iveta Vaivode, Toms Veilands, Sabīne Vekmane, Eva Vēvere, Andris Vītoliņš, Margita Zālīte, Zane Zajančkauska, Laura Ziemele, Krišs Zilgalvis un galerija „Noass”, Juris Zvirgzdiņš.

Kultūras produktu veikali, kafejnīcas u. c.: XX Gadsimts, Baba, Babete, Dad Cafe, Pie Humberta, Lira, Melnais knābis, Miit, Muhamors, Nabaklab, ¼ Satori, Taka, Tasty, Taša, Tinto u.c..

Piedalās arī šādi ārvalstu mākslinieki: Markuss Ambahs (Markus Ambach, Vācija), Pāvels Braila (Pavel Braila, Vācija/Moldāvija), Patriks Grāfs (Patrick Graf, Šveice), Kiprians Homorodeans (Ciprian Homorodean, Francija), Džeimss Hopkinss (James C. Hopkins, ASV), Laura Horelli un Gerhards Frīdls (Laura Horelli, Gerhard Friedl, Berlīne), Flo Kasearu (Flo Kasearu, Igaunija), Robs van Kranenburgs (Rob van Kranenburg, Nīderlande), Reinhards Krēls (Reinhard Krehl, Vācija), Brigita Kustere un Moise Merlins Mabuna (Brigitta Kuster & Moise Merlin Mabouna, Berlīne), Antuāns Lefevrs (Antoine Lefebvre, Francija), Angela Melitopulosa (Angela Melitopoulos, Berlīne), Nina Lasila (Nina Lassila, Berlīne), Eleonora de Montiskjū (Eléonore de Montesquiou, Berlīne), Taņja Ostojiča un Deivids Ričs (Tanja Ostojic & David Rych, Berlīne), Roza fon Praunheims (Rosa von Praunheim, Berlīne), Laura Stasjulīte (Laura Stasiulyte, Lietuva), Benžamēns Sabatjē (Benjamin Sabatier, Francija), SUPERFLEX (Dānija), Megija Šneidere (Meggie Schneider, Berlīne), Izabella Špenglere (Isabell Spengler, Berlīne), Apolonija Šusteršica (Apolonija Sustersic, Nīderlande/Slovēnija), Gite Villesena (Gitte Villesen, Berlīne).

"Survival kit 2" pilna programma pieejama: www.survivalkit.lv.

Skolēnu skaits samazinās, jauno mācību gadu neuzsāk 17 skolas

Trešdien skolas gaitas jaunajā mācību gadā uzsāk aptuveni 220 000 skolēnu, kas ir par 6000 bērniem mazāk, nekā iepriekšējā mācību gadā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prognozes. Precīzi dati par to, cik bērnu šogad sāk jauno mācību gadu, varētu būt pēc 1.septembra.

Lai arī kopumā skolēnu skaits varētu sarukt, sākotnējās aplēses liecina, ka šogad 1.klasītēs mācību gaitas varētu uzsākt 20 170 bērni, kas ir par aptuveni 1500 bērniem vairāk nekā pagājušā mācību gadā.

Pagājušā mācību gadā valstī  darbojās 846 vispārizglītojošās dienas skolas, taču šogad IZM saskaņojusi pašvaldību lēmumus par 24 izglītības iestāžu reorganizāciju, kā arī 8 izglītības iestāžu slēgšanu,  bet vēl viena izglītības iestāde tiks slēgta ar 2011.gada 30.jūniju. Vēl trīs pašvaldību lēmumus par vispārējo izglītības iestāžu slēgšanu ar 2010./2011.m.g. IZM saskaņoja 2009.gadā, līdz ar to kopumā šajā mācību gadā Latvijā darbosies 829 vispārējās izglītības iestādes – par 17 vispārējās izglītības iestādēm mazāk nekā 2009./2010.mācību gadā.

Līdzīgi kā pērn arī šogad izglītības iestādes pamatā tiek reorganizētas, vidusskolas pārveidojot par pamatskolām vai pamatskolas pievienojot vidusskolām. Izglītības iestāžu slēgšanas pamatojumi galvenokārt saistīti ar racionālu izglītības iestāžu telpu noslodzi un finanšu līdzekļu izlietojumu, kā arī saistībā ar skolēnu skaita samazinājumu, norāda IZM.

Taču ne visas izglītības iestādes tiek reorganizētas, šogad ministrija saskaņojusi arī četru jaunu pirmskolas izglītības iestāžu dibināšanu, informē ministrijā.