nekur.lv

Pagājšwēkend padzīvojos pa Zaļumballi. Nez cik gadus (šķiet, pat kopš Trincstokas laikiem) nebiju apmeklējis šāda tipa festus. Visvairāk patika Improvizācijas teātris, Inokentijs Mārpls un Badžo kociņi. Ā un Daksis taču arī. Un skrējiens lietū apkārt teritorijai.

Šī varētu būt viena no izteiksmīgākajām vietām pasaulē, kur sagaidīt saullēktu!

Bumbulīte ar acīm kā lielām zaļām pogām, kurai pakaļ kāpu dzīvības kokā pirms gadiem 10. Kāpu gandrīz līdz pašai galotnei, kur tā bija uzlīdusi un intensīvi pīkstēja, jo ņaudēt vēl nebija iemācijusies. Vakar viņa piedzīvoja kārtējās dzemdības. Viens izdzīvoja, otrs ne.

Tik vien kā paņemt riteni un aizlaist uz upi nopelst, un viena no labākajām sajūtām pasaulē rokā. Tāds ūber dzestrums ir gaisā un ūdenī. Nav līdz kaulam, kā ziemas peldēs, bet vienalga labi - minos atpakaļ caur Vārnukroga mežiem un smaids pats austin pieausa pa visu seju.

Tomēr šī būs tri diena, jo pēc 2h jau starts OKartes nakts skrējienā. Pacīkstēšos ar sevi un mērķi pieveikt distanci 18 minūtēs (t.i. 4min/km), lai gan nez nez kā būs. Vakardienas bezbēdnība attiecība uz griķiem, zirnīšiem un indijas riekstiem joprojām ducina vēderu.

kā nolaižas lidmašīnas
un atkal paceļas,
vārnas uz ābeļzariem,
auksts klons,
datorkastes dūkoņa,
strīpainas tapetes.
tad ir labi,
kad neko vairāk nevajag
kā fona pilnu priekšplānu.

Līdz ACG Nike maratonam 65 dienas.

Atkal man naf laika tikt galā ar saviem fočējumiem, taču vismaz Māra labi pacentās, tādēļ atļaušos pārpublicēt dažas no viņas super duper weekendpikčām.

5400 km/h - skaņas ātrums ūdenī.
44,7 km/h - cilvēka maksimālais skriešanas ātrums (jamaikietis Usains Bolts)
1079252848 km/h - gaismas ātrums.

Weekendā noskrieti 0 km, toties nopelsts reizes 7. Zebest bija pēdējā no tām, kad bijām aizlaiduši uz kādu mežonīgo pludmali nedaudz aiz Pērnavas - brangais vējš bija sapūtis padebesi izteikti pelēkos toņops un lielie viļņi uzskalojuši ūdeni kaku krāsā. Fočējāmies un gājām tā klasiski gar krastu kā jau tūristi, līdz vienā brīdī Andis, pats šallē un kapucē satinies, jautāja, vai arī nevēlos iemesties jūrā. Protams, nespēju uzteikt aicinājumu. "Kad vēl, ja ne tagad? Kad gan vēl es šeit būšu?" viņš teica.

nedodiet man ūdenspīpi un vecas vhs videokasetes,
dodiet orkānu!

un visbeidzot, brīdī, kad sākusi aust jausma par to, kā vajag, tu sāc novecot.

30000 kcal mēnesī. Un saka vēl, ka skriešana esot lēts sporta veids.

Vakar tieši ap saules rietu aizskrēju līdz Lielupes krastiem un mazliet gar, lai kārtējo reizi apjaustu to, cik piemājas apkaimē tomēr vēl ir daudz skaistu, bet neizzinātu vietu. Katrs skrējiens paliek atmiņā ar kādu īpašu noskaņu, katrs ir kā piedzīvojums ar mazliet citādu garšu. Visi tie izdegušie sili, atkritumu meži, rīta miglā satinušies purvi, utt utt. Taisni vai gribētu fočīgo līdzi ņemt, bet tad to vajag tādu mazu, vieglu un kompaktu, kas labi iekļautos dūrē.

Ta kā «Zemkopja» rakztu pamahcibas un sadzihwes jautajeenu apspreedumi nenowecojas un ari wehl pehc gadeem ļoti noderigi lauksaimneekeem, tad esam uz daudzu abonentu luhgumu likuschi izgatawo ihpaschus «Zemkopja» wahkus 1895. un 1896. gadam pahrwilktus ar zaļu drehbi ar zeltiteem uzrakzteem, kuŗi tagad ir dabujami ekspedicijā par 50 kap. gabalā.

***

Fotografijas no „Baltijas Zemkopja" redaktora Jura Matera kapa peeminekļa, dabujamas „Zemkopja" ekspedicijā pa 75 kap. gabalā. Pa paztu peesuhtot 1 rbl. — Fotografijas leelums 8 1/4 un 6 coli, papira leelums 12 un 8 1/2 coli.

Eh eh kā man ir veicies būt vienam no tiem nedaudzajiem, kuriem laimējies nofotografēt NLO. Tas notika kādā lietainā 19. jūlija pēcpusdienā Jēkabpils pašā centrā(!). Jpeg:

pirms gulētiešanas mēdzu izmest drusku naksnīgu loku dārzā, lai pačurātu un iemestu ačteles zvaigznēs. Es zinu, ka tās runā, taču ne ar mani, tāpēc dodos ar mierīgu sirdi gulēt.

vēl viena ūber piepildīta, dinamiska, aizrautīga svētdiena
stīvas visas malas, bet jo sevišķi jūtu, kā sulo kreisais elkonis, -
kādā nesakoncentrētas uzmanības pilnā brīdī aizķēros
uz veloceliņa aiz kaut kādiem akmeņiem.
bija jau iestājusies pamatīga krēsla un tā,
kājas arī sevišķi augstu vairs necēlās.
taču savā ziņā tas tomēr ir priecīgs notikums.
kā arī zinu, ka rīt darbā vecās omes ieraudzīs pārsēju un iztaujās.
atbildēšu, ka aizķēros uz veloceliņa aiz kaut kādiem akmeņiem.
bija jau iestājusies pamatīga krēsla un tā,
kājas arī sevišķi augstu vairs necēlās.

O, šorīt redzēju NLO. Lidoja man tieši pa priekšu uz Ķekavas-Jaunjelgavas šosejas.

Šodien atklāju baigi aizrautīgu maršrutu pa kāpu, kas stiepjas no Ulmaņgatves ZZK līdz Beberbeķu ezeram. Pauguru pauguri vien - skrienot tā izšūpoja augšā un lejā, ka teju caureju norāvos.

Mēnesis jau riņķī kā piereģistrējos lapā 'VSK Noskrien', kas nu kļuvusi par iemīļotāko no man zināmajām skrējienu uzskaites sistēmām. Tik nejēgā vienkārša un primitīva, bet tieši tur arī pats labums, tāpat kā iespēja salīdzināt resultus ar citiem pašmāju jozējiem, kas reizumis labi stimulē nepaslinkot un biežāk izskriet kādu riksi.

http://www.noskrien.lv/noskrietais/?biedrs=39

Lēni pamazām
Fudzi kalnā rāpies,
Gliemezi!

/Isa/