Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1442 avoti)
Izrādās, ka Nikon ne tikai ražo teicamus mikroskopus, bet jau vairāk kā 30 gadus rīko konkursu par to, kādas ir labākās bildes uzņemtas caur mikroskopiem. Vai tur pieņem bildes, kas uzņemtas caur citu ražotāju mikroskopiem, vai nē, to lasiet paši Nikon’s Small World. Bet šādas:
un vēl daudzas citas smukas 2008. gada bildes var apskatīt šeit: Best Microscopic Images of 2008 Announced
Ja virsraksts nav saprotams, vienalga neuztraucieties. Nonāksim arī līdz tam. Šodien te būs neliels stāstiņš par to, kā iegūt asākas bildes, pat ja nav statīva. Ir jau rudens, tuvojas ziema, dienas kļūst īsākas un naktis garākas, un arvien saīsinās tas laiks, kad gaismas ir pietiekami. Protams, ir zibspuldzes un citi apgaismojumi, bet šoreiz stāsts būs par foto kameras stingru turēšanu, lai pie garākām ekspozīcijām attēls neizsmērētos.
Šajā ziņā teicamu darbu ir izdarījusi Digital Photography School, kura regulāri publicē izglītojošus materiālus, un mūsu šodienas tēmu ir publicējusi fotogrāfes Natalie Norton rakstā How to Reduce Camera Shake - 6 Techniques. Un tagad pie būtības. Uzskaitītas un ilustrētas ir sešas metodes.
1. Elkoņus kopā!
Saspiežam elkoņus kopā, aizturam elpu un spiežam!
2. Paceliet savu kreiso plecu!
Paceļam uz augšu savu kreiso plecu, elkoni piespiešam pie krūšu kurvja, labo elkoni varat piespiest pie krūts (vai kas nu jums tur ir tajā vietā), atkal aizturam elpu un spiežam! 
Poza nedaudz atgādina šaušanu ar šauteni. Kurš skolas gados vai kādā citā reizē ir šāvis kaut vai ar mazkalibra vai pneimatisko šauteni mērķī, tas sapratīs arī ka fotoaparāts būtu jānotur.
3. Izveidojam statīvu pret ceļgalu.
Šoreiz, šķiet, pat komentārs neprasās, jo attēlā redzamā poza šķiet pašsaprotama. No savas puses varu piebilst, ka šī poza ir diezgan ērta un pats to samērā bieži lietoju.
4. Apgulties
Arī, šķiet, nekādiem īpašiem jautājumiem nevajadzētu rasties. Kreisā un labā bilde atšķiras ar roku zem objektīva. Labās puses bildē objektīvs ir vairāk vērsts uz augšu.
Šī poza būs maz piemērota, ja būs jāfotografē kaut kas augsts.
5. Ložmetējs
Ir fotogrāfi, kam šī poza patīk, ir citi, kam nepatīk. Izmēģiniet un spriediet paši.
6. Šūpulis
Atzīšos, ka šīs pozas ideju es tā arī neizpratu, kaut pārlasīju tekstu vairākas reizes, un izmēģināju pat tulkotājus. Varbūt jums veiksies labāk?
Varu piebilst, ka raksta tēma ir visnotaļ aktuāla. Neasu bilžu īpatsvars man ir būtiski samazinājies, kopš rūpīgi piedomāju un piestrādāju pie stabilas turēšanas tehnikas. Protams, nekas nespēj aizstāt statīvu vai vismaz labu monopodu, bet ne vienmēr ir iespēja tos lietot. Labi, ja mums ir izmēģinātas pozas vai cita veida improvizēts atbalsts.
Un tagad atgriežos pie virsraksta. Šādu virsrakstu man piedāvāja Googles automātiskais tulkotājs, un ar tā darbības rezultātu varat iepazīties šeit: To, kā samazināt Kameras sakratīt - 6 metodes,
Priekā!
Pēc virsraksta izlasīšanas var šķist, ka tās ir kārtējās blēņas, tālas no dzīves īstenības. Bet šis zinātnieku pieņēmums pamazām apstiprinās.
Wisconsin-Madison universitātes pētnieki piedāvāja 43 cilvēkiem, kuri vēlējās novājēt, fotografēt vai pierakstīt visu, ko viņi ēd. Protams, fotografēt ēdienu vislabāk un visestētiskāk ir pirms ēšanas. Pieraksti, kā konstatēja pētnieki, bieži vien tika veikti vismaz stundu pēc ēšanas, tādēļ tie nespēja radīt priekšstatu, cik daudz ir apēsts.
Vēlāk eksperimenta dalībniekie atzinās, ka fotografēšana mudinājusi viņus atrast saviem ēdieniem veselīgākas alternatīvas. Parastā atbilde bijusi:
- Man bija daudz uzmanīgāk jāizturas pret to, ko ēdīšu, jo man to vajadzēja fotografēt.
Fotografēšana pievērsa cilvēka uzmanību ēdienam pašā vajadzīgākajā brīdī - pirms ēšanas. Bez tam, pats process spilgti un uzskatāmi demonstrēja ēdienus, ar to atgādinot par to vai citu ēdienu kaitīgumu. Rezultātā, fotografējot ēdienus pirms ēšanas, cilvēki izvēlējās veselīgākus produktus, kas palīdzēja viņiem novājēt, kamēr tie, kas veica tikai pierakstus, lielākā mērā saglabāja savus agrākos ēšanas paradumus.
Image: FreeFoto.com
Iebūvētā zibspuldze spoguļkamerā - tas ir gan labi, gan slikti. Labi tādēļ, ka to nevar aizmirst atsevišķi no aparāta, bet slikti tādēļ, ka tā ir relatīvi mazjaudīga un arī visai tuvu objektīvam, kas noved gan pie “sarkano acu” efekta, gan arī pie nepatīkamām ēnām. Radikālākais līdzeklis, protams, ir laba ārēja zibspuldze, bet ko darīt, ja līdzekļu tai pagaidām nepietiek? Izrādās, ka ar prasmīgām rokām daudz var panākt, un iebūvētās zibspuldzes gaismas izkliedētāji arī ir savām rokām pagatavojami.
Uz ātro interneta dzīlēs tika atrasti divi projekti:
DIY built-in pop-up flash diffuser (soft screen)
Abi projekti ir bagātīgi ilustrēti, tā ka nevajadzētu rasties grūtībām pat tad, ja angļu valoda nav tā mīļākā valoda. Visi projekti šajā resursā ir lejuplādējami arī pdf. formātā.
Ja nu tomēr gribas lasīt kādā citā valodā, var mēģināt izmantot Google tulkotāju. Arī jautrība būs garantēta
