nekur.lv

Kāpēc gandrīz? Tāpēc, ka ielienot paraksta mājas lapā iekrita acīs speciālais piedāvājums privātpersonām - 25 LVL uz 2 gadiem. Sāku domāt:

1. 25 LVL dalīts ar 2 ir 12,5 LVL par gadu. Nu nieks vien ir.
2. Tad iedomājos, ka jāpērk klāt lasītājs, par 15 LVL.
3. Tad ieraudzīju, ka viņu superparakstītājs pieprasa dot|ņet 2 bibliotēkas, kas nozīmē, ka katru reizi kautko parakstot automātiski būs jārūcina virtuāls XP.
4. Tad ieraudzīju to milzīgo pakalpojumu klāstu, kas man būs pieejams (Hansabanka, Dzīvesvietas deklarēšana, VSAA, Latvija.lv, CSDD, Nordea).
5. Tad pamanīju, ka par katru parakstīto dokumentu ir jāmaksā 0.35 LVL (par laika zīmogu, bez kura svarīgāku dokumentu parakstīšana zaudē savu jēgu)
5. Tad atcerējos kautko par beigta ēzeļa ausīm.

Elektroniskās sistēmas būvē priekš tam, lai palielinātu pakalpojuma izpildes ātrumu vai samazinātu pakalpojuma cenu. Piemērs no dzīves - man ir jādodas uz Valsts Zemes dienesta Madonas nodaļu, lai aizvestu pieteikumu. Tātad rūcināšu autiņu (džipu), kas vidēji ēd 10 sasodīti dārga fosilā dīzeļa litrus uz 100 kilometriem. Attālums starp Madonu un Rīgu ir ap 150 km. Tātad kopā 300 km. Ja litrs dīzeļa maksā 90 santīmus, tad šī ceļojuma degviela vien izmaksā 27 LVL. E-paraksts atmaksājas jau pāris ceļojumos, vienīgi tante no Madonas neprot strādāt ar datoru. Iedomājoties vien tos līdzekļus, kurus varētu ietaupīt ar e-parakstu valsts mērogā...

Jebkurā gadījumā man iekšēji ir mazs un nelietīgs prieciņš, ka to e-lietu sekretariātu kā atsevišķu struktūru taisās nolikvidēt, bet ja Šlesers izbīdīs cauri šo e-parakstu, kā obligātu, es iesūdzēšu Satiksmes Ministriju tiesā.

Mans ielāps ir pieņemts iekš drīz iznākošās Django pirmās stabilās versijas.

Interpolate UTF-8 verbose_names correctly into unicode strings in the admin interface. Patch from aabele.

Nav jau nekā tur tik sarežģīta, bet vienalga patīkami, ka esi izlabojis niecīgu gļuku ar latviešu valodu kādā lielā un noderīgā projektā.

Sakarā ar to, ka nopietnā mūzika (aka Novembers Doom, Swallow The Sun) šajā pasākumā netiek atskaņota, neredzu nevienu iemeslu, kā šis jauno vokālistu un talantu konkurss mani varētu iespaidot. Tieši tāpat, kā mani ne mazākā mērā neskar konkurss "Misters GAY Latvija", kas katru gadu norisinās kādā pagrabā iepretim Rīgas cirkam. Tāpēc es nevaru saprast, ko var cepties dzeltenākā Latvijas avīze "Diena". Visādi Naumaņi, kas nokakā šo pasākumu no galvas līdz kājām, ar savu brūno lāci sīki ieziežot katru sīkāko niansīti - tātad zobu griezējs sēž mājās pie ekrāna un skatās translāciju no sākuma līdz beigām. Naumani - atver logu, ārā spīd saule un ir vasara. Atkorķē kādu aliņu. Bet kamēr krievi nāk ar mieru, man pret viņiem nav iebildumu. Un šoreiz viņi tiešām nāk ar mieru, tāpēc brauciet nākamreiz atkal un paņemiet līdzi savus miljonāru draugus. Leiši un igauņi, lai arī vārdos skarbi, bet tomēr visiem cemme, ka tieši uz Latviju visa tā drūzma brauc. Manis pēc kaut vai Latvijas karogu varat dedzināt savā privātajā pasākumā, vienīgi tā būtu nolaišanās līdz dažu labu vietējo avīžeļu līmenim.

Bet Zatlers? Neba jau pirmo reizi Zatlers izceļas. Gluži kā toreiz, kad šis svinīgi bija atklājis būvmateriālu veikalu. Prezidents - grābeklis, kā sper solīti, tā bladākš!!?@! un puns. Varbūt nevajadzēja tik vieglu roku izformēt Vairas kanceleju.

Jūrmala, starptautiskais jauno izpildītāju konkurss "Jaunais Vilnis 2008". Attēlā: Vilnis ar divām draudzenēm.

No bērnības bija atmiņā palicies, ka bites kodums sāp maķenīt spēcīgāk, bet varbūt pie vainas ir mans zemādas taukuslānis, ko tik rūpīgi šovasar triepdams allu esmu uzaudzējis. Mežā brienot pēc liepziediem gadījās uzkāpt uz bišu midzeņa, kas bija ierīkots biezā zālē, rezultātā tikai 15 kodumi. Abos ikros, stilbos, mugurā neskaitāmi, padusē, rokās. Braucot uz Rīgu tā svila mugura, it kā būtu supersinepju plāksteris uzlikts. \m/

Tā kā man vectēvs bija dravenieks, bērnībā atceros regulārus bišu kodumus - pa šiem gadiem kāds simtiņš būs noteikti.

TVEMT portālā 1900 komentāri pilni ar naidu un nolādēšanu, draugos - 150 komentāri, kuros draud nogalināt DD, viņa sievu, turklāt cilvēki, kas neslēpjas, bet komentē no saviem īstajiem portāliem, personas informācija, aprakstīts, kur cilvēks dzīvo, kādi nekustamie īpašumi pieder. Bildes, kur cilvēks ir redzams tuvplānā un kodolīgu parakstu "pederasts". Ne pret vienu valdošās koalīcijas polītiķi neatceros neko tik indīgu sarakstītu.

Es nepazīstu DD - dzīvē esmu vienu reizi redzējis, taču esmu dzirdējis labas atsauksmes par viņu no sev diezgan labi zināmiem cilvēkiem, ka viņš tiešām ir viens no apdāvinātākajiem mūsu valsts ekstrēmo sporta veidu cienītājiem. No cilvēkiem, kas nav sadisti, izlutinātie bagātnieku dēliņi un citas banalitātes, bet gan cilvēkiem kurus augstu vērtēju. Un visi kā viens pauž pārsteigumu par notikušo. Es nezinu, kas tur notika - publikācijās informācija ir baumu līmenī un kaķītis ar nolaistām zarnām, kas normālu cilvēku saviļņo līdz asarām. Es nezinu kas tur notika, jo tajā mirklī dzēru alu Blomē. Jebkurā gadījumā apsveicu ar pirmo linča tiesu neatkarīgās Latvijas laikā.

Tikai viens "bet" - kas notiks tajā mirklī, ja atklāsies, ka DD nav tieši vainojams notikušajā? Kā nomazgāsies tīri? Es viņa vietā vērstu prasību tiesā par vērienīgāko goda un cieņas aizskaršanu Latvijas teritorijā kopš žīdiem vērmahta okupācijas laikā. Tribīnes pilsoniskā žurnālistika, jebšu ateja, no kuras aizbildinoties ar amatierismu, nepārbaudītu informāciju var mētāt tā saucamā žurnāliste Marina.

Es ļoti mīlu dzīvniekus. Manam sunim acu priekšā ne tikai ar kāju uzkāpa uz galvas, bet džips ar diviem riteņiem pārbrauca. Un latvju urrā-linčotājiem ieteiktu pavasaros papētīt, ko tie kaķu saimnieki tā nes ar maisiem uz ūdenskrātuvēm. Ka tik ne tos pašus kaķēnus.

Kas ir bijis grūti? Grūti ir bijis tiem vācu armijas saldātiem, kas turējušies pret uzbrūkušajām krievu armijas daļām.

1944. gada 29. augustā padomju karaspēks pārgāja vācu aizsardzības līniju Ērgļi - Pļaviņas un sāka apbruņošanās darbus, lai turpinātu uzbrukumu Rīgai.

Bet grūti bija arī man - jo mans uzdevums bija appļaut pļavu (pārdesmit hektāri) Ērgļos, kur šie friču zaldāti bija ierakušies. Taisni vai brīnums, ka kolhoza laikos vecie ierakumi ar ekskavatoriem nav tikuši nolīdzināti, bumbu bedres nogrūstas līdzenas. Un kad mans traktors, vilkdams aiz sevis pļaujmašīnu, ar priekšējiem riteņiem paceļas pār vācu ierakumiem, es jūtos gluži kā T-34 šoferis.

Latvijas Radio intervēja kādu vīriņu no leļļu teātra. Diemžēl nepateikšu viņa vārdu. Un tas vīriņš saka, ka nevar ar bērnu ņuņņinņaties - ķuķi ķuķi. Jāsaka bērnam ir tieši acīs - gotiņa - mūūūūūū, ezis - puk puk puk un cūciņa hrjuk hrjuk kwiiiiiiiiiiiie.... un te viņš tik forši attēloja cūciņu, ka Trauma Moralis throatjobists varētu doties uz Valsts Leļļu teātri un pamācīties kā tās cūciņu lietas tā smuki ir nodarāmas.

Pag - ja boļševiki ir internacionālsociālisti, tad jau nacionālboļševiki ir nacionālsociālisti. Par kādu vēstures pārrakstīšanu mēs, kungi, šeit runājam? Tā nav vēsture - tā ir šodiena.

Zaļa un pielijusi pļava, kurā aug naktsvijoles. Jāņu zāļu vākšana.

Kamēr civilizētās valstīs un kultūrās mirušo vai upuru piemiņas dienas ir pieņemts atzīmēt ar atmiņas pasākumiem un dažādiem piemiņas tematikai veltītiem raidījumiem radio un TV skaidrot attiecīgos vēstures notikumus, tikai galēji infantiliem cilvēkam var ienākt prātā rīkot izklaides pasākumus. Šoreiz nevainosim mistiskus liekrievu šovinistus - nicinājuma, ņirgāšanās un paši savas nožēlojamības paraugstundu sniedz latvieši un Latvijas kultūras cilvēki - Raimonds Pauls un Laima Vaikule.

Vstuģiju!

--
Pauls un Vaikule ignorē sēru dienu.

Vot ko neesmu dzirdējis no urļonoku transporta līdzekļiem, tad tas ir Menovors - The Only True Heavy Metal in the World! Wheels of Fire \m/

Nedaudz apsildīju degunu pie Google app engines. Lai arī vīri rauc degunus, tomēr diezgan patīkama štelle - bezmaksas 500 Mb, nedaudz apgraizīts pitons 2.5 un citas labas lietas. Ar šo soli Google ir pateikusi dižajam php komjūnitijam, ka nākotnes webizstrādes (un ne tikai webizstrādes) valoda serveru pusē Nr.1 būs python + visi attiecīgie rīki - Django, Turbogears utt. utjp. Raiņa vārdiem runājot - pastāvēs, kas pārvērtīsies.

Daži sīki mīnusi, kas dūrās acīs.

1. Jākodē vienīgi priekš googles. Uz appengines kodēto kodu ar nelielām izmaiņām neizdosies darbināt uz citām infrastruktūrām, tāpat appengine neatbalsta django modeļus (arī apgraizīts django ir pieejams iekš SDK), tāpēc izpaliks smukā administrācijas paneļa izmantošana.

2. Googles piedāvātais rīku klāsts varēja būt plašāks. Lai arī lietotāju autorizācija ir smuki sajūgta ar manu googles kontu (ssl), tomēr būtu vēlējies iespēju izmantot openid (redz cik tas smuki darās normālās python sistēmās), lai autorizētu komentētājus. Tāpēc pagaidām šeit nav komentāru un labi vien ir.

3. Īpatnēja relāciju datu bāze. Drīzāk tas nav uzskatāms par mīnusu, bet priekšrocību - tāpēc, ka viss nenormāli skeilojās (google piedāvā hostēt 5000000 apmeklētājus mēnesī), fīčiņas ir aptuveni mysql 3.23 līmenī. Var izmantot paitonisko API, vai arī rakstīt savus gūgles sql pieprasījumus. Neesmu vēl īsti ticis skaidrībā ar svešatslēgām, tas arī iemesls, kādēļ šajā žurnālā pagaidām nestrādā birkas.

Faktiski hostēt pašam savus projektus ar katru brīdi kļūst aizvien neizdevīgāk. Dzelžu problēmas, nestabils interneta pieslēgums, administrācijas līkrocība, neskaidrības ar naudiņas plūsmu nākotnē. Tas arī iemesls, kāpēc savu blogu labprātāk turu citu cilvēku pārvaldībā - lai būtu, kam neveiksmju gadījumā masēt galvu! Google piedāvā, iegādāties savu domēnu un uzturēt domēna DNS ierakstus (godaddy.com), hostēt savu python aplikāciju (google app engine), e-pasta un grupprogrammatūras uzturēšanu (google apps for your domain) un bilžu hostingu (picasaweb.google.com). Īsti nestādos priekšā, ko vēl varētu vajadzēt.

Sakarā ar pēdējo dienu notikušajām e-figņām (tieši tā arī saucu datorsistēmu administratora nespēju aprūpēt pašam savu auklējumu), kurām papildus nāca DDOS uzbrukums blogiem.lv, kas vēl tika pastiprināts ar draudiem griezties policijā no neiesaistītu nevalstisku organizāciju puses, izdomāju, ka pāris noklīdušu pediņu personas kodu dēļ nevēlos zaudēt ap 100 savējo publikāciju, kuras reizi pusgadā pat uznāk interese pašam pārlasīt. Lai gan man tiešām, bija iepatikusies tā kompānija, kas aktīvi pulcējās blogiem.lv, tomēr izlēmu pārvākties uz relatīvi drošāku dislokācijas vietu - Google paspārnē.

No bērnības bija atmiņā palicies, ka bites kodums sāp maķenīt spēcīgāk, bet varbūt pie vainas ir mans zemādas taukuslānis, ko tik rūpīgi šovasar triepdams allu esmu uzaudzējis. Mežā brienot pēc liepziediem gadījās uzkāpt uz bišu midzeņa, kas bija ierīkots biezā zālē, rezultātā tikai 15 kodumi. Abos ikros, stilbos, mugurā neskaitāmi, padusē, rokās. Braucot uz Rīgu tā svila mugura, it kā būtu supersinepju plāksteris uzlikts. \m/

Tā kā man vectēvs bija dravenieks, bērnībā atceros regulārus bišu kodumus - pa šiem gadiem kāds simtiņš būs noteikti.

TVEMT portālā 1900 komentāri pilni ar naidu un nolādēšanu, draugos - 150 komentāri, kuros draud nogalināt DD, viņa sievu, turklāt cilvēki, kas neslēpjas, bet komentē no saviem īstajiem portāliem, personas informācija, aprakstīts, kur cilvēks dzīvo, kādi nekustamie īpašumi pieder. Bildes, kur cilvēks ir redzams tuvplānā un kodolīgu parakstu "pederasts". Ne pret vienu valdošās koalīcijas polītiķi neatceros neko tik indīgu sarakstītu.

Es nepazīstu DD - dzīvē esmu vienu reizi redzējis, taču esmu dzirdējis labas atsauksmes par viņu no sev diezgan labi zināmiem cilvēkiem, ka viņš tiešām ir viens no apdāvinātākajiem mūsu valsts ekstrēmo sporta veidu cienītājiem. No cilvēkiem, kas nav sadisti, izlutinātie bagātnieku dēliņi un citas banalitātes, bet gan cilvēkiem kurus augstu vērtēju. Un visi kā viens pauž pārsteigumu par notikušo. Es nezinu, kas tur notika - publikācijās informācija ir baumu līmenī un kaķītis ar nolaistām zarnām, kas normālu cilvēku saviļņo līdz asarām. Es nezinu kas tur notika, jo tajā mirklī dzēru alu Blomē. Jebkurā gadījumā apsveicu ar pirmo linča tiesu neatkarīgās Latvijas laikā.

Tikai viens "bet" - kas notiks tajā mirklī, ja atklāsies, ka DD nav tieši vainojams notikušajā? Kā nomazgāsies tīri? Es viņa vietā vērstu prasību tiesā par vērienīgāko goda un cieņas aizskaršanu Latvijas teritorijā kopš žīdiem vērmahta okupācijas laikā. Tribīnes pilsoniskā žurnālistika, jebšu ateja, no kuras aizbildinoties ar amatierismu, nepārbaudītu informāciju var mētāt tā saucamā žurnāliste Marina.

Es ļoti mīlu dzīvniekus. Manam sunim acu priekšā ne tikai ar kāju uzkāpa uz galvas, bet džips ar diviem riteņiem pārbrauca. Un latvju urrā-linčotājiem ieteiktu pavasaros papētīt, ko tie kaķu saimnieki tā nes ar maisiem uz ūdenskrātuvēm. Ka tik ne tos pašus kaķēnus.

Kas ir bijis grūti? Grūti ir bijis tiem vācu armijas saldātiem, kas turējušies pret uzbrūkušajām krievu armijas daļām.

1944. gada 29. augustā padomju karaspēks pārgāja vācu aizsardzības līniju Ērgļi - Pļaviņas un sāka apbruņošanās darbus, lai turpinātu uzbrukumu Rīgai.

Bet grūti bija arī man - jo mans uzdevums bija appļaut pļavu (pārdesmit hektāri) Ērgļos, kur šie friču zaldāti bija ierakušies. Taisni vai brīnums, ka kolhoza laikos vecie ierakumi ar ekskavatoriem nav tikuši nolīdzināti, bumbu bedres nogrūstas līdzenas. Un kad mans traktors, vilkdams aiz sevis pļaujmašīnu, ar priekšējiem riteņiem paceļas pār vācu ierakumiem, es jūtos gluži kā T-34 šoferis.