Ar smaidu uz lūpām varēšu stāstīt to, ka es beidzot pabiju Batic Beach Party, kurš šogad Liepājā notika desmito un pēdējo reizi. Izdomāju, ka es varētu padalīties ar iespaidiem. Sākšu jau ar tiem negatīvajiem:

* laika apstākļi (īpaši izteikti 24.jūl.) – dažus metrus pirms tiku pie ieejas sākās PAMATĪGS negaiss, kas lika atcelt paredzēto programmu uz lielās skatuves. Kā arī, 2h nevienu nelaida BBP;

* garā rinda, kurā nācās pavadīt vairāk kā 30 minūtes – nepacietīgie spraucās gar malām. Apkārt apdzērušies cilvēki;

* atkritumi – tizlie cūkmeņi met visu uz zemes un pēc tam citiem nākas tam visam kāpt virsū. Skats no rīta patiesi nesmuks. Bija pat vēlme piedalīties talkā un to visu uzkopt!;

* slapjo T-krekliņu vairākkārtēja pārcelšana – ar nepacietību gribēju redzēt ko tml dzīvē. Gluži kā filmās pārītis meiču sevi aplej ar ūdeni… beigu beigās nenocietos, jo kājas jau bija nogurušas no vairāku stundu stāvēšanas;

* resns čalis, kurš uz pleciem turēja mazītiņas meičas, kas lika viņam svīst. Ik pa laikam šis apalītis spiedās klāt un mana roka palika slapja.. pēē;

* garie cilvēki un sievietes ar milzu pričioskām, kas aizsedz skatu– ar savu metru 64 stāvēt aiz milžiem ir briesmīgi;

* pretīgās sievietes, kuras sēž uz veču pleciem, lai tikai redzētu. Nu kamoon nekādas līdzjūtības pret pārējiem. Secinājums: labāk redzi tu, sliktāk redz citi aiz tevis;

* protams, ilgā un nogurdinošā stāvēšana kājās. Nevar jau iet prom no labi iegūtajām vietām, jo to ātri ieņem citi;

* beigu beigās īstu niknumu sagādāja ZVERI fani. Ienīstu krievu mūziku, tiešām man riebjas. Viņu uzstāšanās laikā visi bija stāvā sajūsmā, kamēr es burtiski gulēju. Likās, ka esmu Krievijā. Apkārt visi ideāli zināja dziesmu vārdus.

Un tagad arī pozitīvais iespaids:

* pēc ZVERI uzstāšanās, bariem krievu gāja prom (BEIDZOT!!!);

* seksīgas beibes – reizēm jau paskauž, ka tādas visapkārt;

* daudzveidīgais mūzikas piedāvājums – uz lielās skatuves bija manāma daudzveidība – roks, latvieši, nigas, krievu mūzika u.c. Kā arī vairākas atsevišķas teltis, kurās bija klausāma vairāku stilu mūzika;

* Rasmus, The Bedwetters – godīgi sakot, jaukas grupas. Īpaši priecēja kaimiņu grupa The Bedwetters, jo solists prata izmest jautrus jociņus (arī latviski);

* Zelta alus flashmob – pirmo reizi piedalījos flashmob. tika uzstādīts jauns pasaules rekords. Patiesi aizraujoši piedalīties idejā ,kura apvieno vairākus simtus vai pat tūkstošus cilvēku;

* tas kā nācās dot ķīlu, lai dabūtu Reiganu krekliņu – uz skatuves lidinājās pupturi, stringi, krekliņi un veču apakšveļa, lai tikai iegūtu krekliņu ar Reiganu apdruku;

* REIGANI, REIGANI, REIGANI – vienkārši ideāli. Bija vērts gaidīt vairāk kā pusstundu pie ieejas un nepacietīgi raudzīties pulkstenī, kad uzstājās ZVERI, lai tikai sagaidītu šos draiskuļus, kuri, kā minēts programmā, bija no Igaunijas.

Lai gan negatīvais liekas vairāk, tomēr pozitīvais iespaids ir neaizmirstams. Brīžiem gan nācās no malas pavērot iereibušu jauniešu un pieaugušu cilvēku uzvedību. Teikšu godīgi – tas no malas izskatās nožēlojami. Kā arī raudzīties, kā citi paziņas rauj šņabi un sidrus, lai būtu jautri festivālā, kurā jautrību gādā citi, kuri to parastā (tā teikt) dzerstiņā nedara. Bet te jau atkal nedaudz cits temats. Lai vai kā, mans pirmais BBP apmeklējums bija lielisks!

Vai jums neliekas, ka pasaule jūk prātā? Māte Zeme šogad jau sastrādājusi ne mazums pigoru un līdz ar to arī zemiešiem jumts aiziet ciet.

Ja atceramies, tad viss sākās ziemā ar milzīgo salu un sniega kupenām, kas sniedzās līdz kaklam. Savā mūžā tādu Ziemas jaunkundzes vājprātu vēl nebiju redzējusi, tomēr priecājos par izdevību noskatīties brīnišķajā ainavā. Sarma uz koku zariem, balto pūku putenis un brauciens ar ragavām. Aukstums knieba dibenbulkās un vajadzēja vairumā iepirkt termoforus, lai naktī neatsalst kāju pirksti.

Pavasaris. Latvijā visi sagāja sviestā- gumijniekus izķēra no veikaliem Useina Bolta cienīgā sprintā. Pēc tam, kur tik vien gāju gumijnieki zemiešiem bij’ kājās un visi brīnījās par tiem, kam tādu nebija, it kā pasaules gals nebūtu vairs tālu. Un varbūt viņiem bija taisnība. Ledi gāja, Daugavu spridzināja, ronis atrada sev māju pie Rīgas HES, nomaldījies no saviem pacaniem, un cilvēki pukojās par mēslu čupām un lielām peļķēm.

Un tagad ir pienākusi vasara, kas izrādās ir karstākā Eiropā kopš 1880. gada. Veikalos ledus deficīts (saklausiet līdzību ar gumijniekiem?), cilvēki no karstuma viļņa jūk prātā, lec iekšā kanālā un uzbrūk pārējiem kā satrakojušies zvēri. Citi, baidoties nojūgties, slēpjas mājās, līdz saule ir noritējusi un tikai tad dodas tur, ārā, lai uzveiktu vēl pārīti monstrus- dundurus un odus. Šamie šovasar ir izveidojuši bandu. Turpretī Dienvidamerikā , kur teorētiski vajadzētu būt
tropiskam karstumam, D-daļā vidējā gaisa temperatūra ir 00 C. Bet tur, kur  -23o C cilvēki jau sāk mirt no lielā aukstuma. Nu, un vai tas ir normāli, ja no neierastā aukstuma nomiruši jau vismaz 175 cilvēki?!

Gaidīsim kādus brīnumus mums būs sagatavojis rudens.
Dzīvosim, redzēsim.

Bagāts cilvēks ir tāds, kuram ir daudz uzticamu draugu un ne jau šādi tādi draugi – bet gan ļoti tuvi draugi. Bet tad varētu teikt, ka šādus draugus nav iespējams iepazīt daudz. Te nu sāku domāt – interesanti ir tas kā cilvēki spēj sev pielaist klāt svešiniekus. Pirmajā tikšanās reizē šīs divas personas var būt pilnībā svešas. Viņi nezina kādas kopīgas lietas viņus saista, kas kaitina vai iepriecina otru. Jo vairāk mēs sākam iepazīt citus, jo tuvāk mēs viņiem varam piekļūt. Te nu atkal varētu iedalīt cilvēkus dažādās kategorijās  – tādi, kur ir ļoti sabiedriski un komunikabli. Piekļūt tuvu šādiem cilvēkiem nav grūti, jo viņi labprāt dalās savā dzīves gūtajā pieredzē un viņi var palīdzēt tev kā vien var ja tev tas ir nepieciešams. Protams, neiztikt bez pretstata, gluži kā magnētam ir gan pozitīvā daļa, kurai kā pretstats ir negatīvā daļa. Visur dzīvē mēs varam saskatīt pretstatus. Tā arī ir ar cilvēku jeb ir arī personas, kurām ir grūti piekļūt klāt. Šāda veida personas es neesmu iepazinusi un tādus cilvēkus pat ir grūti iepazīt, jo viņi sev nevienu nepielaiž klāt.

Ir ļoti patīkami satikt pirmā tipa cilvēkus. Brīžiem liekas tik jocīgi, ka satiekot kādu pirmo reizi, šī cilvēka klātbūtnē ir tik patīkami uzturēties. Ir pat gadījies no malas redzēt kā divi svešinieki, kuriem ir liela gadu starpība, pirmo reizi satiekoties, kļūst tik tuvi. Viņi pat atzina, ka jūtas kā dvēseles radinieki. Lai nu kā, mēs varam ļoti tuvu iepazīt cilvēku un jo vairāk mēs iepazīstam cilvēku, jo vairāk mums sāk rūp tas, kas ar šo cilvēku notiek. Mēs daļēji kļūstam par sava veida psihologiem, kuri priecājas ja ar tevi notiek kas labs, vai arī bēdājas ja tev ir skumji. Protams, šādi „psihologi” neizmaksā 15 latus par 45 minūtēm. Šādi cilvēki ir nenovērtējami atbalsti mūsu dzīvēs, kuri būs tev klāt jebkurā brīdi, kad tas vien būs nepieciešams!

Sākšu ar to, ka vēl nekad neesmu tik ļoti raudājusi skatoties filmu. Into the wild ir biogrāfiska drāma par cilvēku, kas meklēja pats sevi, izaicināja likteni, lai atrastu laimi, lai būtu laimīgs.

Cik daudz cilvēku mūsdienās būtu gatavi atstāt visu, kas viņiem pieder, sākt jaunu dzīvi un piepildīt savus sapņus? Daži pat bez mobilā telefona nespēj iztikt ne dienu, kur nu vēl bez visām 21. gadsimta ērtībām. Bet vai Tu būtu spējīgs uzdrošināties piepildīt savu mērķi, atteikties no laicīgā, lai beidzot saprastu, kas par zvēru Tu esi (jo nenoliedzami jebkurā no mums mājo viens no viņiem)? Taču pats galvenais- vai Tev būtu bail atdzīties pašam sev, ka tava dzīve ir tikai uzpūsts ziepju burbulis, nekas vairāk.

Katra gada sākumā es rakstu jaunā gada apņemšanās. Apmēram nedēļu es vienmēr noturos pie plāna, taču tad dzīve atkal ieiet vecajās sliedēs un apņemšanās kaut kā aizmirstas. Un tā katru gadu no jauna. Iespējams, tas ir tikai mans slinkums, vai vājais mugurkauls, taču tā nu tas ir. Man būtu grūti izlemt vienu un ilgstoši pie tā pieturēties, jo aizvien jaunas un jaunas idejas manī rodas katru dienu, tikmēr vecās aizmirstās, paliek novārtā. Un tam pie vainas ir nepārtrauktā domu, emociju un cilvēku plūsma man apkārt, jo dzīve rit uz priekšu un es veļos tai līdz. Tāpēc arī rakstnieki, mākslinieki, garīgi piepildīti ļaudis novēršas no sabiedrības, aizver ausis un acis ciet, lai nekas viņus nesaistītu ar pārējo triviālajām problēmām un varētu būt viņi paši. Tajā visā slēpjas maza kripatiņa ģenialitātes, jo, lai sasniegtu to stadiju, kad sevi iepazīsti līdz pašam tumšākajam zemapziņas kaktiņam, ir nepieciešams laiks un milzīga pacietība. Jo noslēgties no pasaules labumiem ir tikpat fiziski, cik garīgi sāpīgi.

Into the wild man atkal iemācīja ticēt saviem sapņiem. Jo bērnībā es no sirds ticēju, ka būšu princese, bet tagad realitātes sērga man bija atņēmusi šo prasmi. Iespējams, es pati tai ļāvu aiziet, jo manā vecumā sapņi kļuva pārāk sāpīgi, pārāk neaizsniedzami, līdzko izkāpu no bērnības kurpēm. Taču es sapratu, ka arī sapņiem ir savas robežas. Ir veselīgi tos piepildīt, vismaz vienu reizi mūžā būt izcili laimīgai, taču arī laime pārlieku lielās devās ir kaitīga. Ir jāzina, kad apstāties, lai izbaudītu savu guvumu kopā ar tuvākajiem, nevis pamest tos novārtā, kā kādreiz to izdarīji ar saviem sapņiem.

Happiness only real when shared.

Nesen interneta lasīju par 10 lietām, ko vīrieši necieš sievietēs. Pēc tam nācās rūgti secināt, ka no šīm 10 īpašībās septiņas ir pilnībā raksturīgas man. Lasot par šīm īpašībām – citu sieviešu kritika, vēlme pēc uzmanības, mūžīgā šaubīšanās, nespēja formulēt savas vēlmes, tieksme ielauzties privātajā telpā (rakāties internetā un tml) un pārmērīga emocionalitāte – sāku apjēgt, ka šīs lietas ir patiesi kaitinošas. Tomēr joprojām es nespēju mainīties, lai gan to es vēlētos. Ja vairāk kā pusi no raksturīgajām sieviešu īpatnībām var pielīdzināt man, tad man sāk šķist, ka es esmu pārlieku tipiska tā teikt sieviete. Tas sāk biedēt, jo tas nozīmē, ka es neapzināti spēju kaitināt pretējā dzimuma pārstāvjus. Te nu īpaši jāsāk spriedelēt par pašreiz esošajām attiecībām, kuras ilgst vairāk kā četrus mēnešus. Ja es joprojām būšu tik tipiski paredzama sieviešu dzimuma pārstāve, tad agrāk vai vēlāk mans raksturs var kļūt par izšķiršanās galveno iemeslu. Jau tagad nākas bieži kaitināt un tas vispār liek justies nepatīkami. Un vēlāk uz to atskatoties no malas, mana uzvedība liek man liekas patiesi nevajadzīga un bērnišķīga.

Es nebeigšu apbrīnot Spodru. Viņa ir tik netipiska, cik vien iespējams. Protams, nevar noliegt, ka man ar Spodru makten patīk kritizēt citus, bet šā vai tā, viņa varētu būt kā vīriešu ideāls tieši rakstura ziņā. Spēja neizrādīt negatīvās emocijas un samierināties ar esošo vai neizdevušos (piemēram, mūsu kopīgā ideja par Līgo svinēšanu, kuru sākām ieplānot mēnesi iepriekš, manis dēļ izgāzās). Tādā ziņā Spodra manās acīs ir cilvēks, kuram es ļoti, ļoti vēlētos līdzināties. Bet varbūt esot vienādām vairs nav interesanti būt kopā?

Pirms dažām dienām Spodra ar Alni Briedi paciemojās pie manis. Ak, brīžiem es tur jutos galīgi nevietā. Mans IQ nav tāds kā šamiem un viņu dzīves uztvere ir krietni vien savādāka – pareizāka. Atkal sāku izjust senās izjūtas, kad jūtos kā tāds Antiņš, kas neko nejēdz, bet prot mīlīgi izskatīties (cik nu tur mīlīgi). Drīzāk, es sāku izjusties pēc mūsdienu jauniešu tipiskā meiteņu parauga.

Lai nu kā, šādas īpašības nevar krasi pārvarēt. Tam ir nepieciešams daudz laika vai arī patiesi liels notikums, kurš spēj radikāli mainīt esošās rakstura īpatnības…

Man vienmēr ir bijis grūti noteikt cilvēka vecumu. Beigās sanāca tā, ka gandrīz aizvainoju jaunu sievieti, kurai nedaudz virs divdesmit, nosaucot viņu par trīsdesmitgadnieci.  Bet saprotiet taču cik grūti ir noteikt to nolādēto gada skaitli laikā, kad ir viegli manipulēt ar savu izskatu, uzšpaktelējot pāris krāsas triepienus šur vai tur.

Un, manuprāt, vistrakāk tas attiecas uz jauno paaudzi. Vai esat redzējuši kādā paskatā pa ielu staigā mazgadīgās preilenes? Tās būtībā ir pieaugušo drēbes, kuras tikai samazinātas izmērā, lai iespīlētu mazās lellītes sarkano lukturu cienīgā izejamā tērpā. Un protams, ka arī mālēties viņas sāk daudz agrāk, nekā tas būtu nepieciešams. Jo kosmētika taču ir nepieciešama, lai noslēptu nepilnības, bet kādas nepilnības gan var būt pusaudzei? Grumbas, nošļukusi āda? Šaubos.  Līdz ar to mazās meitenes izskatās daudz vecākas, nekā patiesībā ir, un tad nu arī sākas problēmas. Vecāki draugi, pārtiji all night long, un asaras vecākiem. Nav jau brīnums, ka TV pēc tam ir piebāzts ar raidījumiem par pusaudžu grūtniecību un visām no tā izrietošajām sekām.

Liekas, ka visus šos gadsimtus meitenes tik ļoti ir sargājušas savu tikumīgu, ka tagad, 21. gadsimtā,  kad sabrūk visas ideoloģijas, arī jaunās sievietes mainās, turklāt, manuprāt, ne uz to labāko pusi.

Saldais ēdiens uz kārā zoba:

„…  Neliela amerikāņu dzīves īstenības ainiņa. Tāds šizofrēnisks likumu mīlēšanas un politkorektuma sajaukums. Bārā sēž vairāki  krievi un viens amerikānis. Neraugoties uz saviem 26 gadiem, krievu meitene izskatās ļoti jauniņa. Saskaņā ar amerikāņu likumiem alkoholu drīkst lietot tikai no 21 gada vecuma. Ja cilvēks nav sasniedzis 21 gada vecumu, bārmenim nav tiesību viņam pārdot pat alu, jo citādi jāmaksā soda nauda, var atņemt licenci, bet dažos štatos pat draud cietumsods. Tādēļ, lai precizētu meitenes vecumu, bārmenis pieprasa kaut jel kādu dokumentu, kurš apliecinātu viņas „alkohola pilngadību”. Normāla situācija. Līdz šim viss notika loģiski, bet tālāk ģeometriskā progresijā sākās amerikāņu absurda teātris.
Lai nemulsinātu meiteni ar to, ka pievērsis uzmanību viņas personībai, bārmenis pieprasa vecumu apliecinošus dokumentus visiem. Pat sirmajam amerikānim, kurš acīm redzami 21. dzimšanas dienu svinējis jau pirms Otrā pasaules kara. Tā ir parasta prakse- bārmeņi pārbauda dokumentus visai kompānijai, ja tur ir kaut viens cilvēks, kura pilngadību var apšaubīt. Lai it kā nemulsinātu viņu.
Jo tālāk, jo trakāk. Krievi uzrāda pases, jo tās viņiem iedresējuši nēsāt līdzi Maskavas miliči. Izrādījās, ka sirmajam amerikānim nav neviena dokumenta. Iznākumā visiem krieviem atnes alu, bet sirmajam amerikānim, kuru pat Maskavas metro ielaistu bez pensijas apliecības, alu nedod. Jo ja viņam iedos alu, tūdaļ pat it kā kļūs skaidrs, ka bārmenis ir pieprasījis pases tikai tukšas formalitātes dēļ. Tas visiem tāpat ir skaidrs, taču izrādīt nedrīkst. Tādēļ absurds svin uzvaru un vecais amerikānis paliek bez alus. Tomēr visi klātesošie izliekas, ka viss ir kārtībā.”

Iepazīstināšu jūs ar jaunvārdiem, kurus amīši uzskata par politkorektiem.

Fireman (ugunsdzēsējs)- fire fighter ( uguns iznīcinātājs) [Uzreiz prātā nāk Terminators, Rembo un arī pats ČaksNoriss, kas uguni var iznīcināt ar savu skatienu vien]

Invalid (invalīds)- physically challenged (cilvēks, kurš pārcieš fiziskas grūtības)

Retarded children (garīgi atpalikušie bērni)- children with learning difficulties (bērni, kuriem ir grūtības ar mācībām [Nav viens un tas pats, vai ne? Man ir grūtības ar matemātiku, vai tas nozīmē, ka esmu atpalikusi?]

Old age pensioners (vecie pensionāri)- senior citizens (vecākie pilsoņi)

Poor (trūcīgs)- economilally disadvantaged (ekonomiski apspiestais)

Very poor (nabags)- execluded from normal circles of economic activity (izslēgts no normālas ekonomiskāsaktivitātes cirkulācijas)

Unemployed (bezdarbnieks)- unwaged (bez algas)

Slums (grausti)- substandart housing ( nestandarta miteklis)

Garbage man (miskastnieks)-  refuse collectors (nevajadzīgu lietu savācējs)

Short people (īsi cilvēki)- vertically challenged people (cilvēki, kuri pārdzīvo grūtības savu vertikālo proporciju dēļ)

Fat people (resnie)- horizontally challenged people (cilvēki, kuri pārdzīvo grūtības savu horizontālo proporciju dēļ)

Third world countries ( trešās pasaules valstis)- emergining nations (topošās nācijas)

Killing the enemy (ienaidnieka nogalināšana)- servicing the target (trāpīšana mērķī) [ģeniāli izdomāts]

Ugly (neglīts)- differently visasged (nestandarta izskata)

Good- looking (skaists, pievilcīgs)- not at all unpleasant to look at (pēc skata nav nepatīkams)

Pēdējais vārds- skaists- arī nav politiski korekts, jo kādam var rasties aizdomas, ka ir arī neglīti cilvēki…

Pēcvārds:
Broņislavs bija nestandarta izskata vīrietis bez algas, jo bija ekonomiski apspiests un brīvajā laikā piestrādāja kā nevajadzīgo lietu savācējs. Kādu dienu viņa labākais draugs, kurš pārdzīvoja grūtības savu horizontālo proporciju dēļ un dzīvoja nestandarta miteklī, sadusmojās uz Broņislavu, jo viņš bija aptīrijis viņa miskastes un izlēma, ka trāpīs Broņislava  mērķī. Tagad mūsu draugs pārcieši fiziskas grūtības un ir pilnīgi izslēgts no normālas ekonomiskās aktivitātes cirkulācijas.

Atradu interesantu rakstu ar TOP 10 iemesliem, kāpēc sievietes ir labākas par vīriešiem. Man, kā izbijušai feministei, šķita interesanti tos izlasīt un redz, ko es no tā visa sapratu!

1. Sievietes kļūst arvien simpātiskākas. Nesen pētījumā tika atklāts, ka sievietes evolūcijas gaitā kļūst arvien simpātiskākas, bet vīrieti šīs pārmaiņas nav skārušas. Pētot vairāk nekā 2000 cilvēku 4 paaudzēs, zinātnieki atklāja, ka simpātiskām sievietēm ir par 16 procentiem vairāk bērnu, nekā vidēja izskata sievietēm. Skaistiem cilvēkiem ir 36% iespējamība dzemdēt meitu kā pirmdzimto. Visas šīs meitas ir skaistākas sievietes salīdzinoši ar iepriekšējām paaudzēm.

Te nu man nākas šo to apšaubīt. Jūs tikai palūkojaties uz pirmajām fotogrāfijām, vai kādu renesanses gleznu un uzreiz būs skaidrs, ka toreiz daiļās dāmas nemaz nebija tādas supermodeles kā mūsdienās. Vai nu tas bija Villendorfas Venēras simptoms, vai korsešu bums, vai arī augstās parūkas, kurās dzīvoja utis un dažreiz pat peles, tomēr toreiz sievietes diktēja modi tāpat kā tagad. Un nedrīkst salīdzināt divus dažādus laikmetus, divas dažādu laiku sievietes, jo skaistums ir subjektīvs un tas, kas ir skaists mūsdienās (lasi- silikona pupi, dibens, botoksa seja) tiktu uzskatīts par neglītu toreiz.

2. Sievietes biežāk izdzīvo automašīnu avārijās. Tas ir skumji, bet tā ir taisnība: vairāk nekā 77% vīriešu iet bojā autoavārijas, saskaņā ar pētījumu Carnegie Mellon universitātē. Vīrietim ir jābūt pateicīgam, kad draudzene nemitīgi atkārto „Piesprādzējies!”

Vīrietis taču ir tēviņš, barvedis. Viņam nepatīk, ja sieviete viņam aizrāda kā darīt labāk, un bieži vien rīkojas pretēji pieņemtajām normām, lai parādītu, ka viņš, nolādēts!, ir vīrietis un var darīt ko un kā pats grib. Tomēr mašīna ir viņa mīļlietiņa, tāpēc viņš klausīs sievietes lūgumam piesprādzēties. Un ja runājam par sievietēm pie stūres- bieži vien viņas nav pārliecinātas par sevi, tāpēc, ja zīme norādīs, ka atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h, tad viņas brauks ar  60 km/h, lai tikai izbēgtu no nevajadzīgiem starpgadījumiem.

3. Sievietes ir atklātākas. Aptaujājot 2000 cilvēku atklājās, ka sievietes daudz brīvāk runā par savām problēmām nekā vīrieši. 53% sieviešu stāsta savas problēmas draugiem, bet vīrieši – 29%.

Sievietes vispār runā vairāk nekā vīrieši. Punkts.

4. Sievietes mazāk zaudē darbu. Saskaņā ar Bureau laboratorijas statistiku, 80 % no tiem, kuri zaudējuši darbu kopš 2007.gada decembra ir vīrieši. Tas varētu būt tāpēc, ka vīrieši pārsvarā strādā tādas nozarēs, kas ir cietušas vissmagāk, piemēram, ražošanas un finanses. Varbūt ir pienācis laiks vairāk vīriešiem kļūt par medmāsām un pedagogiem.

Vēl viens izskaidrojums tam ir lielais mājsaimnieču skaits. Tomēr no otras puses ņemot, ir redzams, ka sieviete ir sasniegusi sevis iecerēto- no laikiem, kad mums pat teātrī bija aizliegts spēlēt līdz patstāvīgai personībai, kas spēj pati sevi nodrošināt un būt cienījama persona sabiedrībā, nevis tikai bērnu dzemdēšanas mašīna, un pārnēsājama virtuve.

5. Sievietes daudz biežāk absolvē koledžas. Mēs jau zinām, ka tiek uzņemts vairāk nekā vīriešu, bet izglītības statistiku departaments atklāj, ka vīriešiem arī ir mazākas iespējas absolvēt un saņemt savu bakalaura grādu. Vīriešiem biežāk nepieciešami vairāk nekā 5 gadi, lai iegūtu savu grādu.

Daudzi vīrieši uzskata, ka teorija nemaz nav tik svarīga, galvenais ir prakse, spēja reāli strādāt darba tirgū. Tikmēr sievietes biežāk izvēlas mācīties humanitārās zinātnes. Mēs esam apdomīgākas par vīriešiem (skatīt 2. punktu), tāpēc izglītība ir svarīga. Galu galā par ceļa remontstrādnieku jau nu mani darbā nepieņems…

6. Sievietes ēd veselīgāk. Minesotas universitātei veicot aptauju atklājās, ka no 14000 iedzīvotājiem sievietes izvēlas daudz veselīgāku pārtiku nekā vīrieši. Kamēr vīrieši biežāk pārtiek no saldētas picas un sarkanās gaļas, sievietes uz saviem šķīvjiem liek augļus un dārzeņus. Tas viss izklausās diezgan skaidrs, kaut arī sievietes īd par savu atkarību ar šokolādi.

Sievietes ir tās, kas nepārtraukti uztraucas par savu izskatu, ietur speciālas diētas, badojas u.t.t. Ja vīrietim parādās puncis, citi uzskata, ka viņš ir turīgs un var atļauties visu ko vēlas. Ja tā notiek ar sievieti- viņa ir resna.

7. Sievietes imūnsistēma ir spēcīgāka. Nav brīnums, ka vīrieši uzvedas tāpat kā mazi bērni, kad ir saaukstējušies – sievietēm patiešām ir spēcīgāka imūnsistēma nekā vīriešiem! Ja sievietes ķermenī notiek mazas kaujas, sievietēm ir slepens ierocis: estrogēns. Pētījumā, ko veica McGill universitāte, norādīts, ka estrogēns dod sievietēm potenciālu cīņai ar infekciju. Tas ir tāpēc, ka estrogēns cīnās ar noteiktu enzīmu, kas bieži traucē ķermeņa pirmajai aizsardzības līnijai pret baktērijām un vīrusiem.

Ha, saņemiet, suckers!

8. Sievietes dzīvo ilgāk. Starp pasaules iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 100 gadiem, 85% ir sievietes (saskaņā ar New England pētījumu). Sievietes dzīvo 5-10 gadus ilgāk kā vīrieši.

Sievietes ēd veselīgāk ( skatīt 6. punktu), tāpēc arī dzīvo ilgāk.

9. Sievietes ir labākas priekšnieces. Šis izteikums ir nedaudz pretrunīgs, taču eksperti ir pārliecināti, ka sievietes biežāk ir labākas priekšnieces, jo spēj labāk uzklausīt, dot padomus, risināt problēmas, veikt vairākus uzdevumus. Nesenā Daily News rakstā, vadības eksperts Jay Forte teica: „Šobrīd ekonomika ir ļoti orientēta uz pakalpojumiem, tāpēc vajag motivētus darbiniekus. Sievietes spēj profesionālāk sadarboties savā starpā nekā vīrieši un zina, kā labāk strādāt ar saviem darbiniekiem.”

Sievietes pēc aicinājuma ir mātišķas būtnes, tāpēc viņas spēj uzklausīt, palīdzēt, uzmundrināt. Priekšniecēm viņu darbinieki ir milzīgs bērnu bars un katram no viņiem vajag noglaudīt galvu un iedrošināt, būtībā palaist mazos bērnus plašajā pasaulē.

10. Sievietes ir apdomīgākas. No 100000 portfolio pētījumiem pierādās, ka sieviešu darba atdeve ir lielāka nekā vīriešiem par 18% līdz 11%. Tas varētu būt saistīts ar to, ka viņas ir piesardzīgākas ar investīcijām, lēmumiem un pārdomā daudzus soļus uz priekšu.

Sievietes grib izmisīgi sevi pierādīt, tāpēc arī atdeve ir lielāka (skatīt 4., 5., 9. punktu).

Smukfakti ņemti no- http://www.spoki.lv/aktuali/sievietes-ir-gudras-cali-uzmanas/165857

Manā pasaulē ir divu veidu cilvēki. Vieni ir tādi, kas, tāpat kā Dons Kihots, ikdienu cīnās ar vējdzirnavām, un tā arī veiksmi nekad neatvilina savā pusē. Otri ir tādi pavieglie, kuri var atļauties neko nedarīt, vai tieši pretēji, sastrādāt visdažādākās draiskulības, bet tomēr beigās iegūt cerēto. Laikam sevi varu pieskaitīt, pie otrā tipa, taču diez ko  neatpalieku no pirmā.

Piemēram, man kāda ļoti tuva preilene ir dzimusi veiksminiece. Smuka, gudra, asprāte nenoliedzami, turklāt nu dikti patīk cilvēkiem. ZPD meituks uzrakstīja divās dienās un opā! tika uz novada lasījumu. Prieks neizmērojams man par tādu talantu, kas no nekā tik īsā laikā spēj uzburt kaut ko tik lielisku.

Taču tajā pašā laikā kāds mans paziņa ir Nelaimes VIP personu sarakstā. Uz skolu nu itin nemaz negribas iet, mācībās kā pa blusaina šuneļa muguru, nu neiet nemaz puikam. Un žēl viņa ir bezgala, jo katrs ir pelnījis savu iespēju. Savu veiksmi.

Un te nu es atceros Kaspara Bikšes gudrās domas. Protams, vienam veicas vairāk, otram mazāk, taču tajā brīdī, kad kāds saņem vairāk, nekā paredzēts, tātad izjauc harmoniju apkārtesošajā enerģijā, kādam citam šī dāvana tiek ņemta nost. Un zagta, zagta, zagta, kamēr rodas tādi nelaimes čupiņas, kam nākas pārvilkt kapuci pār seju un paslēpties kādā stūrī, lai neviens neredzētu viņu izmisumu.

Arī es pati esmu viena no tiem, kas ņem, jo nevar taču neņemt! Taču es apsolos, ka kādu dienu savu parādu atdošu un padošu roku kādam Donam Kihotam.

Mūziku šodien varat komponēt paši ŠITE.

Laikam es dievinu Indiešu filmas, dejas, dziesmas.
Piemēram, šis fragments:

Netīšām atradu to, bet nespēju neielikt šajā blogā.

Pirmkārt, palūkojieties kā tas vīrietis [solists ] kustās. Izteikti tas sākas ap 0:30sekundi. Nez kāpēc atgādina Elvisu.

Teesri Manzil dzied kādai, kura sēž un tikai vēsi noskatās uz to no malas. Fonā seksīgās sievietes, kas ir diezgan plikiņi ģērbtas, kā arī, seksīgi vīrieši seksīgi uzdejo rokenrolu. Solists dzied, dzied un tad pēkšņi erotiskais moments – sieviete, kurai Teesri Manzils dziedāja, pieceļas, izģērbjas un dodas uzmočīt kādu danci – pavedinošas kustības ar gurniem un krūtīm, un pavedinošā dziesma var sākties. Protams, tā veltīta Teesri Manzilam.

Fonā seksīgie vīrieši seksīgos uzvalkos un kreklos pagora gurnus un nozūd. [ tas bija WOW ]

Solists, sieviete dziedāšanas laikā, aizskrēja uz tuvāko bodi un iegādājās sev stilīgu cepuri. No tās soliste ķer kaifu un sāk glāstīt pati sevi.

Fināls-lielisks. Visi dejo, arī tie, kas visu laiku bija kaut kur prom. Atnāca arī tuvākās bodes pārdevēja, uzvilkusi savu skaistāko kleitu – garu un sarkanu. Visiem sāk iet karsti, visi kustas pāros, stilīgi kratot galvas un mutes turot vaļā.

Iesaku noskatīties.

A woman is like a tea bag- you never know how strong she is until she gets in hot water.
Eleanor Roosevelt

Ne velti sievietes ir tik sarežģītas būtnes. Mēs sakām vienu, taču bieži domājam pavisam kaut ko citu. Iepazīstināšu jūs ar dažāda tipa sievietēm, meitenēm, ģevušķām, beibēm vienalga kā jūs mūsdienās viņas sauciet.

1. Tips- Dievgosniņa

Šādas meituškas par visu augstāk dzīvē vērtē izglītību, godbijību un taisnu sirdi. Viņas istaba būs tikpat perfekti sakārtota kā pāvesta guļamistaba, brīvdienās viņa dodas uz baznīcu un brīvajā laikā lasa Danielas Stīlas romānus. Dievgosniņai nav daudz draudzeņu, jo šādām meitenēm ir raksturīgi censties pievilināt brīvbprātīgās viņas sektai par labāku nākotni. Kā likums viņai mājās ir mazas pūkainas čībiņas un rozā pidžama.

2. Tips- Drūmā

Šai ģevuškai viss ir vienalga. Viņai nepatīk  vieta, kur viņa dzīvo, cilvēki, kas viņai apkārt un pati dzīve. Tāpēc viņa vēlas braukt kaut kur tālu tālu prom, kur debesis būs zilākas un zāle lētāka. Bieži vien ir nosliece uz vardarbību, it sevišķi vakaros ložņājot pa vampire wannabes mājas lapām. Patīk tumšas krāsas drēbes, un uzkrītošs, bieži nevīžīgi uzlikts meikaps. Viņas nav sabiedrības dvēseles, taču par uzmanības trūkumu nesūdzas. Lai pievēstu šādas ģevuškas uzmanību, vajag lielu gribasspēku, jo, iespējams, Tev steidzīgi vajadzēs nokrāsot matus melnus.

3. Tips- Jautrīte

Viņai patīk ālēties līdz rīta gaismai. Jestras dziesmas, danči, skaļi izbļauti dziesmu vārdi līdz rīkle sāk sūrstēt un fiksas bučas šur un tur. Nav nekas traks, ja kompānijas pēc uzpīpo vai uzdzer kaut ko stiprāku, taču tas nav no svara. Jautrību zaķenīte rada pati. Bieži vien viņa ir tā, kas sāk dancāt pati pirmā, kad visi pārējie flegmatiķi vēl stutē sienas vai kautrīgi stūros salej glāzēs, un viņa arī ir tā, kas paliek dejot pēdējā, kad lielākā daļa jau ir aizbēguši uz mājām vai guļ kaut kur zem galda. Šo ģevušku ir grūti noķert, bet ja tev paveicas, tad gatavojies uz jestru nakts dzīvi un spontāniem lēmumiem.

4.Tips- Klača

Ja zaķenītei būs Tev ko pastāstīt, un viņai stāstāmā ir pāri pārēm, Klača neapklusīs līdz tu pats viņai to neliksi. Tomēr arī tad viņa nespēs ilgi turēt muti ciet un visdrīzāk sāks klusi dungot kādu dziesmu, kas atkal pakāpeniski pāraugs nepārtrauktā murmināšanā. Viņa sapņo par brīdi, kad aizbrauks uz Holivudu, kļūs par pasaulslavenu aktrisi, nopelnīs savus pirmos miljonus un vēl apprecēs Robertu Patinsonu. Tomēr tajā pašā laikā viņas ir lieliskas draudzenes, jo vienmēr prot uzklausīt un dot padomu.

5. Tips- Bargā Gaļa

Bieži vien Gaļa ir pedante. Un ne tikai attiecībā uz sevi, bet arī uz citiem. Ja Tev zobos būs ieķērusies dille, viņa to pateiks tā, lai visi dzrdētu, nevis klusiņām aizrādīs, lai Tu saņemtu skarbu mācību un nākamo reizi būtu uzmanīgāks. Viņai nepatīk iesaistīties sabiedriskos pasākumos, taču Gaļa tik un tā dod savus padomus. Nē, tās drīzāk ir pavēles, jo viņai nav iespējams atteikt. Tad Tu vari riskēt ar izsistu zobu vai vismaz iedragāju psihi. Ja Tev ir iepatikusies šāda meitene, galvenais ir tēlot lielo izsitēju un nekādā gadījumā nedrīkst izrādīt to, ka no viņas baidies. Lai noslēptu trīcošos ceļgalus vēlams uzvilkt bikses, kas lielākas par trīs izmēriem un noslidināt viņas zem dibena, nostiprināt ar lielu jostu.

6. Tips- Māte

Šādas meitenes jau no bērnības zina, ko viņas dzīvē vēlas sasniegt. Un tas nav nekas daudz- bagāts, izskatīgs vīrs, divi bērni (vēlams puika un meitene), divstāvīga māja prestižā rajonā un suns, kas no rīta pienes avīzi. Gluži kā tāda Bārbijas māja ar visām ekstrām. Pietrūkst tikai rozā kabrioleta. Iespējams, ja viņa tevi uzaicinās pie sevis ciemos, kaut kur skapī paslēptu atradīsi  Baby born lelli un rozā ratus, kas saglabājušies no bērnu dienām. Viņai patiks, ja ļausi sevi apčubināt un saukt mīļvārdiņos, kas bieži vien citiem liks apšaubīt tavu vīrišķību. Būtībā, kādu laiku līdz īstā bērna piedzimšanai, tu būsi viņas kopjamais zīdainis.

7. Tips- Nasing spešal

Ja tu ej pa ielu, iespējams, tu viņu nemaz neieraugi. Skolā viņa sēž kaut kur pa vidu- ne gluži priekšā pie gudrīšiem, ne arī aizmugurē pie huļigāniem. Strādā viņa visdrīzāk par grāmatvedi, kas ceļas septiņos no rīta, iedzer kafiju, noskatās laika ziņas, tad dodas uz darbu, kur sēž savā kambarī līdz pieciem vakarā un atkal pārrodas mājās, lai fiksi uzmeistarotu makaronus ar sieru, noskatītos Panorāmu, pirms gulēt iešanas izlasītu Privāto Dzīvi un tad dotos pie miera. Un tā katru dienu līdz brīdim, kad uz ielas atskatās kāds necils puika un kautrīgi palūdz viņas telefonu. Tāpēc uz šo meiteni, Jums, puikiņas, nav ko cerēt, jo visdrīzāk viņa jau ir aizņemta.

Sapnī rādījās mana nemīļākā bērnudārza audzinātāja. [nepatika, jo bija barga, nemīlēja bērnus, lika mums pastaigāties ziemā, kad bija ļoti, ļoti auksti.] Dīvaini tas, ka viņa [sapnī] bija veca, viņas āda bija sačokurojusies, viņa nespēja normāli parunāt, kā arī, viņa knapi staigāja un visu laiku krita [paralīze, laikam].

1.aina: Gāju viņai garām un viņa mani uzrunāja, bet kā jau bargā kundze, es pat neatskatījos, tad pēkšņi es apjēdzu, ka tā tak bija mana bērnudārza audzinātāja, un es atgriezos pie viņas. Tas viss notika kaut kādā vietā, ārā, kur bija gaišs, saulains, zālīte un koki zaļoja.

2.aina: Esmu viņas dzīvoklī. [Nekad nav būts viņas dzīvoklī, bet sapnī tas BIJA viņas dzīvoklis] Kaut kādas omes ar mani sarunājas. [sarunas neatceros] Pie manis pienāk tā pati nemīļākā bērnudārza audzinātāja un es ar asarām acīs viņu samīļoju. Un raudu. Raudu. Viņa arī raud. Raud. Viņa mēģina nostāvēt kājās, bet viņai tas neizdodas, viņa visu laiku krīt, bet es viņu turu. Cieši turu, lai nenokrīt. Un raudu.

Un tad sākās cits sapnis, kas nebija saistīts ar manu nemīļāko bērnudārza audzinātāju.

Bet ziniet, es tiešām nesaprotu kāpēc man sapnī rādās cilvēks, kurš man ļoti nepatīk, un sapnī es viņu tik ļoti mīlu un pārdzīvoju par viņas nelaimi. No rīta pamodos noraudājusies. Kāpēc??

Man ir neviltots prieks par to, ka Jūs, cienījamie lasītāji, lasāt mūsu Asmeelju rakstiņus.

Vēl lielāks prieks par to, ka meklējot informāciju par „Madonas tautas tērps” , Jūs 5 reizes atradāt Mūs. [ kaut arī Madonas tautas tērps tika tikai pieminēts kādā no rakstiem, kura autors, iespējams, biju es ], kā arī, „novadu tautas tērpi” vēl joprojām interesē cilvēkus.

Divi cilvēki vēlējās iegūt informāciju par „dubulto polku”. Īsumā – daudz, daudz griezies un ik pa laikam pacel kāju jeb palecies.

Es tiešām nesaprotu, ko cilvēki vēlējās atrast ierakstot „olimpiskie ciemati un seks” – bildes? Video? Aprakstus? Izvirtuļi: „kids love”; „kiss kids”; „love kiss kids”; „orģijas”; „krāniņš”; „pupi un dibeni” ..

Un no šodienas izmēģināšu vienu fīču. Mūs maz cilvēku atrada, meklētājā ierakstot vārdu „sex” vai sekss, tāpēc raksts veltīts maģiskajam vārdam, procesam SEKSS.

paparampampam…

- Izcelsme – angļu sex < latīņu sexus ‘dzimums’.

- Dzimumsakari.

- Dzimumdzīve. [Tilde]

Sekss, Sekss, Sekss, Sekss, Sekss.

Vai katrs mūsu labais darbs ir pelnījis trīszvaigžņu ordeni pie krūtīm, himnu un cepumus ar pienu, ko uzlikt uz kārā zoba? Cik pašsaprotami ir iemest labdarības kastītē kaut pāris santīmus, kuri, iespējams, kādam izglābs dzīvību, vai nodrošinās auzu tumi vakariņās… Šķiet, ka liela daļa sabiedrības ir kļuvusi tik melna un maziņa, ka savus sliktos darbus viņi cenšas izpirkt, dodot kukuļus tiem, kam palīdzību vajag visvairāk.

Pirms kāda laika man bija iespēja aci pret aci parunāties ar cilvēku „Par labu Latviju!”- Andreju Ēķi. Parunājām arī par „Labestības dienu” un „Eņģeli pār Latviju” un sarunas beigās sanāca tā, ka runāt i vairs negribējās. Dažiem labdarība ir kļuvusi pārlieku komerciāla, kļūstot par veidu, kā ar vienas aktrises asaru plūdiem 1)nopelnīt naudu, 2)iegūt sponsorus, turklāt papildus 3)kļūt par valstisku kopīgas simbolu. Nekādā gadījumā nesaku, ka šādi labdarības pasākumi nav vajadzīgi, tikai to vajag darīt nedaudz klusāk, ar lielāku cieņu pašam pret sevi un citiem. Jo nevienam nav jāredz, kā kāds no politiķiem iemet sarkano tētiņu ziedojumu kastītē, publiski nopērkot grēku atlaišanu.

Labās Latvijas cīnītāji ir vēl lieliskāki zvēri. Kāpēc ir nepieciešams nostāties kalna galā un kā gailim vēstīt citiem: „Es esmu varonis, jo es ieskrūvēju kāpņu telpā jaunu spuldzīti, kad vecā ir izdegusi!” Daudz lielāks ieguldījums, un efektīvāka vēlēšanu kampaņa būtu labdarības nolūkos naudu, kas paredzēta ducim reklāmu, ziedot kādai no slimnīcām, maznodrošinātajiem vai bāreņiem. Labdarība atkal kļūtu par komerciālu pasākumu, tomēr būtu izdarīts vismaz viens labs darbs un cilvēkiem mierīgs prāts!

Liela vilšanās ir personās, kas viņiem  piešķirtās dāvanas pārvērš produkcijā ar ko nopelnīt kārtējai kandžas pudelei. Kamēr kāds no gudrīšiem centrāltirgū pārdod omei putraimu kasti, kaut kur Latgalē tukšā istabā sēž vientuļā māmiņa ar zīdaini klēpī un raud, jo ir pietrūkusi precīzi viena kaste putraimu ar ko pabarot viņas bērnu un sevi pašu.

Nav liela māksla darīt labus darbus. Svarīgāk ir palīdzēt kaimiņam, sabiedrībai vai valstij un kusumā pie tējas tases saprast- mans lats, ko ziedoju, palīdzēs kādai skaistai un talantīgai meitenei staigāt, un būt laimīgai. Jo laimi ar naudu nevar nopirkt. Bet labi cilvēki var palīdzēt laimi sasniegt.

Raksta tituldziesma: JACK JOHNSON- GOOD PEOPLE

Lai gan Dena Brauna populārā grāmata, kura kā zināms arī tika ekranizēta kino teātros, „Eņģeļi un demoni” tika publicēta tālajā divi tūkstoši sestajā. Nejaušības kārtā šī grāmata pirms pāris dienām nonāca arī manās rokās. Ar interesi to lasu un izjūtu vēlmi redzēt arī filmas versiju. Grāmatā tiek pielietota itāliešu valoda, kurai bez šaubām ir tulkojums, un dažādi mākslas vēstures vai zinātnes termini, bet neskatoties uz to lapaspušu numuriņi, kuri atrodas grāmatas apakšējās malās, paskrien lielā ātrumā (vismaz priekš mana lasīšanas tempa). Vakar izlasīju visnotaļ labu atziņu ar kuru es vēlētos padalīties ar Tevi, bloga lasītāj.

Dens Brauns „Eņģeļi un demoni” citāts no 332.lpp

- Es nespēju izprast to visspēcību, labvēlību.(..)

- Visspēcīgs un labvēlīgs nozīmē, ka Dievs ir visvarens un vēl tikai labu. (..)Jā. Pretruna ir sāpē. Cilvēki cieš badu… karu, slimības…(..)Šajā pasaulē tiek pastrādāti šausmu darbi. Traģēdijas zemes virsū ir pierādījums, ka Dievs nevar būt vienlaikus gan visspēcīgs, gan labvēlīgs. Ja Viņš mūs mīl un Viņa varā ir mainīt apstākļus, Viņš spētu darīt galu ciešanām, vai ne? (..) Redziet… ja Dievs mūs mīl un spēj mūs pasargāt, Viņam tas būtu jādara. Iznāk tā, ka viņš ir vai nu visvarens, bet pamet mūs novārtā, vai arī labvēlīgs, bet nespēj mums palīdzēt. (..)

Iztēlojieties, ka jums ir astoņus gadus vecs dēls… Vai jūs viņu mīlētu?

- Pats par sevi saprotams, ka mīlētu.

- Vai jūs darītu visu, kas jūsu spēkos, lai pasargātu viņu no ciešanām šajā dzīvē?

-Pats par sevi saprotams.

- Vai jūs ļautu viņam braukt ar skrituļdēli?(..)

- Domājam, ka jā, – Šartāns atbildēja – Protams, es ļautu viņam braukāt ar skrituļdēli, tomēr piekodinātu būt uzmanīgam

- Tā tad jūs, bērna tēvs, dotu savam dēlam labu, bet vispārīgu padomu un tad palaistu viņu savā vaļā, lai pieļauj pats savas kļūdas. (..) Ja nu viņš nokristu un nobrāztu celi?

- Viņš iemācītos būt uzmanīgāks.

- Tātad jums piemīt vara iejaukties un aizstāvēt sava bērna ciešanas, tomēr jūs paustu savu mīlestību, ļaudams viņam pašam gūt mācību?

- Pareizi. Sāpes ir neatņemama augšanas sastāvdaļa. Tā mēs mācāmies. (..)

Es gan sevi pieskaitu pie daļējas ateistes, bet šis tomēr tā kā aizķer.

Kārtējais citāts no grāmatas, kuru patreiz lasu.

Dens Brauns „Eņģeļi un demoni” citāts no 346. lpp

- Iespējams, zinātne novērš un atvieglo slimības un smagu darbu padara vieglu. Zinātne dāvā mums neskaitāmas ietaises izklaidēm un ērtībām, taču padara mūsu pasauli nabagāku, jo tajā nav vietas cita veida brīnumiem. Mūsu saullēkti pārvērtušies viļņu garumos un frekvencēs. Visuma sarežģītā uzbūve izplucināta matemātiskos vienādojumos. Pat mūsu cilvēciskā pašvērtība ir izpostīta. Zinātne sludina, ka planēta Zeme un tās iedzīvotāji ir bezvērtīgi punktiņi milzīgā struktūrā. Kosmiska nejaušība. Tehnoloģija, kas sola mūs visus vienot, patiesībā mūs šķir. Ikviens no mums nu ir elektroniski saistīts ar visu pasauli, tomēr mēs jūtamies pilnīgi vientuļi. Mūsu ikdiena ir vardarbība, nevienprātība un nodevība. Skepse kļuvusi par tikumu. Cinisms un prasība pēc pierādījumiem ir kļuvuši par gaišāko domu. Vai tad kāds brīnums, ka šajos laikos cilvēki jūtas tik nomākti un sakauti kā vēl nekad cilvēces vēsturē? (..)

Drīzumā centīšos izfunktierēt jaunu rakstu balstoties uz savām domām. Grāmata ir tiešām aizraujoša. Iesaku to izlasīt tiem, kuri vēl nav to lasījuši, vai arī redzējuši filmu.

Par notikumiem, domām, neveiksmēm, netikšanu uz Deju svētkiem citu reizi.
Šodien būs nerātā dziesma. Nu vienk. fuij.

Ir tā, ja kaut ko dod ar atlaidēm vai par brīvu, tad mazais muļķa cilvēks iekāroto mantu pirks vairumā. Piemēram, zeķes, jo tās taču nekad nevar būt par daudz! Un ir tik grūti atteikties no piedāvājuma- pērc divus un trešais par brīvu. Jo kur gan vēl tiks dota tāda ekskluzīva iespēja! Tomēr ja ieiet katrā otrajā lupatu veikalā saproti, ka šādu taktiku piekopj arī daudzi citi, ķerot vieglprātīgos šopaholiķus. Un tad pazūd ekskluzīvs, un vietā nāk prasts komerciāls triks.

Kad biju maza smagi iekritu Coca-cola izraktajā muļķu bedrē. Līdzīga akcija notiek arī tagad, bet toreiz galvenajā balvā bija skaists, sarkans velosipēds. Zem korķīšiem bija jāmeklē riteņa detaļas līdz bērnelis ir sakrājis visu komplektu un var doties apmainīt to pret īstu. Lieki piebilst, ka vidēji tikai divi laimīgi dabūja kāroto. Tikmēr es dusmojos, ka man nekad neveicās un savā bērna prātā pa visu pagastu  izplatīju baumas, ka mans brālēns vienu ir vinnējis un ritenis izrādījies pēdējais mēsls, jo jau pirmajā braukšanas reizē saplīsis. Tomēr arī mēs pārējie no tā visa kaut ko dabūjām. Korķīšus ar pudeles simbolu varēja apmainīt pret vēl vienu pudeli un vēl un vēl, tik ilgi kamēr beidzās veiksme. Pēdējā reizē es sēdēju uz veikala trepēm ar divpadsmit atvērtām puslitra burbuļūdens pudelēm (jo visus korķīšus pārdevējas atņēma) un centos izdomāt kā lai to visu aizstiepj uz mājām.

Nākamie bija čipsi ar fiškām. Vēl jo projām man mājās stāv visa Tazo kolekcija. Tajā laikā tā kļuva par tādu kā kulta lietu, kad visi ēda Lays čipsus un pēcpusdienā pielīmēti televizoram skatījās Pokemonus. Tālāk nāca beibleidi un visādi citādi mēsli, bet tad jau es biju tam par vecu.

Un nu trakums nāk atpakaļ, tikai tagad tas jau ir pieaugušo nevis knapsieriņu vājprāts. Narvesena suņi, tagad jau Šreka glāzes, Rimi pannas, trauki, Maxima dvieļi, naži, dakšiņas. Un visi krāj uzlīmes un skrien uz veikaliem, lai kaut ko dabūtu lētāku, lai dabūtu nazi par 0.01 Ls. Un arī man mājās ir divi naži, panna, divas krūzītes un vairāki Narcesena mopši, kas tagad krās putekļus.

Savā dzīvē esmu tikai vienu reizi kaut ko laimējusi. Un toreiz biju patīkami pārsteigta, jo pērkot grāmatas biju iemetusi čeku izlozes kastītē un uzreiz par to aizmirusi. Pēc apmēram mēneša man pazvanīja, ka esmu vinnējusi. Dāvana bija maza- mugursoma-, bet bija jauki apzināties, ka veiksme man ir uzsmaidījusi, nevis es pati esmu tai dzinusies pakaļ ar atņirgtiem zobiem.