nekur.lv

Ja jau pat no haizivs rīkles var tikt ārā, kur tad nu netikt no citām grūtībām :) Tik uz priekšu!

Skaties visus JOKU VIDEO

Ko tik cilvēks nevar sadarīt sēžot vai stāvot uz līdzenas vietas :) Uzkrist virsū pelikānam vēl ir tikai sīkums :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Kas notiek, ja ar dzimšanas dienas kūku un svecītēm pastaigājas gar baseinu? :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Sākumā izskatās pavisam nevainīgi un jautri, bet vēlāk? Pat peldot ar pīlīti jābūt uzmanīgam :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Atcerēties bērnības laikus un atkal pašļūkt pa slidkalniņu… redz, ķibeles ar šo gadās ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Kā ekstrēmi izklaidēties un nelauzt kaklu jeb smiekli mums visiem pagarina dzīvi un ļauj nedomāt ne par kādām krīzēm :)

Izbijis oficiants iekārtojies darbā par policistu.
Viņam jautā:
- Kā jaunais darbs?
- Alga ne īpaši, tējas naudas nav, bet man patīk tas, ka klientam ne vienmēr ir taisnība.

Lasi visas ANEKDOTES

Par kaut ko līdzīgu savam veikaliņam – salonam māksliniece Margita Dravniece sapņoja jau sen. Patiesībā šī ideja, gaidot „īsto brīdi”, tika auklēta vairākus gadus. Gaidīšana deva rezultātus, un dažas dienas pirms jaungada durvis vēra pasaules tautu un hobiju mākslas salons „Saules laiva”.

Ilgus gadus Margita Dravniece strādāja mājās – te tapa viņas adījumi un citi rokdarbi, bija izveidojies pastāvīgs klientu loks, kas nepārtraukti paplašinājās. Margita atzīst, ka strādāt mājās var līdz zināmai stadijai. Ja darbs sāk traucēt mājas dzīvei, jādomā par darba pārcelšanu citur. Tā pamazām radusies ideja par savu rokdarbu mākslas saloniņu.

„Ideja man radās vēl pirms krīzes, taču es uzreiz nesteidzos ar tās īstenošanu. Pirmkārt, mani atturēja toreizējās neprātīgi augstās telpu nomas cenas. Maksāt tādas summas es nebiju gatava. Otrkārt, pasūtījumu man netrūka, darbs bija, un es nolēmu vēl mazliet pagaidīt, bet no idejas atteikties neplānoju,” atceras Margita. Tagad viņa atzīst, ka tas bijis tālredzīgs solis, jo pa šo laiku viņa paspējusi savu ideju izstrādāt līdz sīkākajām niansēm. Piemēram, viņa izdomājusi, ka bez amatnieku izstrādājumu tirdzniecības tiks piedāvāti dažādi materiāli tiem, kas grib darboties paši, ka tiks piedāvāti kursi dažādu prasmju apguvei. Margita arī domās izveidojusi vīziju, kādas izskatīsies salona telpas.

Iespējams, ideja joprojām vēl nebūtu īstenojusies, ja Margita nebūtu satikusies ar diviem vīriešiem, kas vēlāk kļuva par viņas sadarbības partneriem. Vīrieši atbalstījuši Margitas ideju, turklāt viņiem bija praktiska uzņēmējdarbības pieredze, kas ļoti noderēja. Kopīgi tika nodibināta SIA „Saules laivas”. Viens no partneriem bija līdzīpašnieks namīpašumam, kura pagrabtelpas uz izdevīgiem nosacījumiem tika piedāvātas salona veidošanai.

Ar šodienas pieredzi Margita domā, ka pamats veiksmīgai sadarbības uzsākšanai bija viņas burtiski līdz sīkumiem pārdomātā biznesa ideja. „Mani partneri nav no radošās pasaules, ikdienā viņi ir saistīti ar pavisam citām lietām, bet viņiem patika mans piedāvājums, patika, ka tas bija pārdomāts, skaidrs un saprotams, ka zināju, ko gribu un kādam jāizskatās manam biznesam. Sadarbības veidošanā tas ir ļoti svarīgi – lai partneri pilnībā zinātu, ko var gaidīt viens no otra,” viņa stāsta.

Salona telpu remonts un interjera iekārtošana tika sākta jau pagājušajā vasarā. Līdztekus Margita arī meklēja autorus, kuru darbus piedāvāt salonā, vērtēja piedāvājumus, apzināja jaunus, plašākai publikai vēl nezināmus māksliniekus, citu amatniecības preču izgatavotāji. Tika meklēti arī izejmateriālu piegādātāji, kas nodrošinātu hobija prasmēm nepieciešamo preču klāstu.

Patlaban „Saules laiva” piedāvā vietējo amatnieku darinājumus – apģērbu, aksesuārus, dizaina priekšmetus, rotaslietas, ekoloģisko kosmētiku, un materiālus, ar kuru palīdzību cilvēks pats var darboties dažādās mākslas tehnikās un radīt paša rokām gatavotu vērtību. Te ir gan gleznošanai un zīmēšanai nepieciešamie piederumi, gan izstrādājumi apgleznošanai, veidošanai, zīmēšanai, dekoratīvai apdarei, rotu darināšanai, rokdarbiem u.c. Salona saimniece uzsver, ka pati zina, kā praktiski izmantot jebkuru no šiem piederumiem, un apmeklētājiem tas ir ļoti svarīgi – saņemt izsmeļošu informāciju par preces pareizu lietošanu. Savukārt pirms izlikšanas salonā ikvienu jaunumu viņa izmēģina pati, lai gūtu pieredzi.

Runājot par amatnieku darbu klāstu, Margita ir priecīga, ka beidzot esot vieta, kur izlikt visus savus darbus. „Man ir daudz draugu rokdarbnieku un amatnieku vidē, un es zinu, ko viņi gatavo. Tad arī piedāvāju izlikt darinājumus salonā. Protams, ir arī man līdz šim nezināmi autori, kas atnes savus darbus. Tad vērtēju – ja lieta mani, kā saka, uzrunā, es to paņemu. Ja ne, tad tomēr atsaku. Man svarīgi, lai salonam veidojas pašam sava „seja” un tas atšķirtos,” saka salona saimniece.

Grūtāk esot ar rūpnieciski gatavoto izejmateriālu izvēli. „Pagaidām strādāju ar vairumtirdzniecības firmām – esmu atradusi labus un kvalitatīvus piegādātājus. Tiesa, jārēķinās ar priekšapmaksas termiņiem un citām lietām, ko nākas ievērot. Savukārt preču klāsts atkarīgs no tā, cik veiksmīga būs salona darbība. Jo vairāk līdzekļu varēsim atlicināt preču iegādei, jo izvēle būs daudzveidīgāka,” sola māksliniece. Iespējams, nākotnē viņa meklēs arī iespējas strādāt ar kādiem ārvalstu piegādātājiem „pa tiešo”. Pagaidām viņa to vēl nevarot atļauties, jo cenas par nelielu kādas konkrētas preces apjomu, esot ļoti augstas. Jāpiebilst, ka Margita savulaik ir strādājusi vairumtirdzniecībā un labi pārzina savas jomas preču sortimentu, tāpēc izvēlēties esot daudz vieglāk. Tostarp apgūtas arī grāmatvedības un citas „lietišķo” zinību prasmes, kas tagad lieti noder salona vadīšanā.

Tirdzniecība ir tikai daļa no „Saules laivas” biznesa idejas. Otra joma, ko plānots īstenot jau vistuvākajā laikā, ir dažādi hobiju kursi. Viens no pirmajiem apmācību pasākumiem būs gleznošanas apmācības, ko vadīs pasniedzēja Ineta Freidenfelde, kas pati beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Tiks piedāvāta iespēja apgūt akadēmiskās gleznošanas pamatus vai arī apgūt gleznošanas prasmi dažādos stilos. Kursus varēs apmeklēt interesenti gan bez, gan ar priekšzināšanām.

Zinot Margitas izcilo adīšanas prasmi, daudzi prasot, kad salonā tiks piedāvāti adīšanas kursi. Margita atsmej, ka pagaidām vēl neesot izdomājusi koncepciju, kā varētu noritēt šīs apmācības. Viņai svarīgi, lai cilvēks nevis vienkārši iemācītos adīt, bet tam būtu kāda „pievienotā vērtība” jeb „knifiņš”. Tas vēl neesot izdomāts.

Savukārt jau notikusi pirmā dekupāžas apmācība, plānota filcēšana, zīda apgleznošana, mašīnizšūšana, plastikas rotu gatavošana u.c.: „Jāskatās, kāds būs pieprasījums un interese, jāizzina, ko vēl cilvēki gribētu apgūt.” Tapšanas stadijā ir arī salona mājas lapa internetā, tiekot domāts arī par citām mārketinga aktivitātēm. Margita uzsver, ka visus darbus un ieceres uzreiz īstenot tāpat nevar, jāsāk pakāpeniski, bet katrs uzdevums jāpaveic līdz galam.

Margitas Dravnieces ieteikums jaunajiem uzņēmējiem:
- izdomājiet savu biznesa ideju līdz vissīkākajām niansēm, iztēlojieties, kā tā izskatīsies dzīvē, izplānojiet visas detaļas. Tas ļoti palīdzēs brīdī, kad sāksiet savu ideju īstenot.

Laikraksts Bizness&Baltija šodien informē par Eiropas Savienības plāniem atbalstīt mazos uzņēmējus.

Kā informē laikraksts, mikrokredītu līdz 25 tūkstošiem eiro uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai varēs saņemt tie Eiropas Savienības pilsoņi, kas būs palikuši bez darba vai kuriem draudēs darba zaudēšana, vai arī jau esoši mazie uzņēmumi, kuru apgrozījums nepārsniedz 2 miljonus un kuros nestrādā vairāk par 10 cilvēkiem.

Precīzi kredīta saņemšanas nosacījumi tiks definēti tuvākajā nākotnē, bet jau tagad skaidrs, ka kredīta procentu likme būs zema, bet apmaksas termiņš – ilgs, raksta Bizness&Baltija. Līdz 2014. gadam mikrokredītu izsniegšanai Eiropas Savienība atvēlējusi 100 miljonus eiro, norāda laikraksts.

Lasi visus LATVIJAS PRESES RAKSTUS

Veikalos ir nopērkamas daudz un dažādas krāsojamās un uzdevumu grāmatas, bet neviena nebūs tik īpaša kā pašu zīmētā. Izdevumi ir nelieli – pusotrs, divi lati par kladi ar cietajiem vākiem un baltām lapām. Bet laiks diezgan daudz tiek patērēts. Visu zīmējām paši, uzdevumi bija vai nu pašu izdomāti vai no kādām vecām padomju laika grāmatām noskatīti. Protams visinteresantākie ir īpašie uzdevumi, kas saistīti ar mums pašiem. Zīmējām abi ar vīru, lielāko daļu es, bet arī vīrs piedalījās.

Veiskmes zīmēšanā!

Zaiga

Ar galvu saplacināt Pepsi bundžiņu varētu būt sāpīgi… Bet kā citādi tikt biedrībā? :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Veģetāriešiem šis nepatiks! Un cik ilgi jums jāgaida uz ātro apkalpošanas restorānu piegādi? :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Pāris praktiski padomi, lai diena jau no paša rīta nebūtu draņķīga, bet gan izdevusies :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Strauss vai pingvīns? Kamēr straus galvu bāž smiltīs, tikmēr pingvīns aizčāpo līdz finišam :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Paraugdemonstrējums, kā vajag vai tomēr nevajag prasīt darbu? :) Un kāda ir jūsu taktika? :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Apburošais stāstiņš par mazo kivi, kas ar neatlaidību piepildīja savu sapni un kļuva par lidotāju :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Entuziasma atšķirības līmeņi, ejot uz darbu un ejot no darba. Gluži kā atšķirība starp pingvīnu un polārlāci :)

Taupības nolūkos uzņēmumi arvien vairāk cenšas optimizēt darbu, darbiniekiem uzliekot papildus pienākumus un nereti vien arī papildu stresu un nogurumu. Ikvienu piemeklē brīži, kad enerģija ir izsmelta un tā vien gribas toties mājās gulēt. Taču darba devējs diez vai uz jums gaidīs, un darbs jāpaveic jebkurā gadījumā. Kā strādāt brīžos, kad esat noguris un miegains?

Skaidri definējiet, ko dienas laikā vēlaties paveikt

Jebkuras darbadienas sākumā ir vērtīgi zināt, kuri darbi šodien noteikti jāpaveic, taču īpaši svarīgi tas ir dienā, kad jūtaties noguris un dezorientēts. Apsēdieties un brīdi padomājiet, kuri darbi ir prioritāri. Ja strādājat pie viena liela projekta, izdomājiet, kas būtu jāpaveic pirmais un ko var izdarīt arī citā dienā. Droši vien ikviens ir saskāries ar situāciju, kad ir iesākti vairāki darbi, bet vakarā nav īsti skaidrs, vai vispār kaut kas prātīgs dienas laikā izdarītas. Tāpēc negrābiet darbu, kas pirmais pagadās pie rokas, bet gan sastādiet konkrētu rīcības plānu.

Esiet nelokāmi pret traucēkļiem

Šis ir labs padoms jebkurai darbadienai, bet miegainā dienā tam ir dubults spēks. Izlogojieties no e-pasta un Facebook un neņemiet pārtraukumu pēc katra mazākā veikuma, lai papļāpātu ar kolēģi. Ir tik viegli pārtraukt darba ritmu, ja neesat pienācīgi sakoncentrējies.
Kurš gan nezina, ko nozīmē pēkšņa doma „es tikai pārbaudīšu savu Facebook profilu”, līdz atjēdzaties, ka jau stundu pētāt savas māsīcas brīvdienu bildes. Kad vien domās uzplaiksnī šāda ideja, esiet nelokāms pret sevi un turpiniet iesākto darbu.

Dzeriet ūdeni

Dehidratācija jeb ūdens trūkums mazina koncentrēšanās spējas, tāpēc dzeriet ūdeni pa malciņiem regulāri. Lai gan kofeīns var jūs nodrošināt ar enerģiju daudz ātrāk, tikpat ātri jūs atkal jutīsieties noguris. Tas pats attiecas arī uz saldajiem gāzētajiem dzērieniem.
Vislabākais ir turēt uz galda ūdens pudeli: tā vienmēr būs pa rokai, turklāt aizskrūvējamais korķītis pasargās no citādi ierastas ķibeles – ūdens izliešanas uz klaviatūras.

Kustieties

Ja esat miegains, sliktākais, ko varat darīt, ir sēdēt siltā, komfortablā vietā un… jā, pamazām atslēgties. Tā vietā pastaigājieties pa biroju, runājot pa telefonu, stāviet kājās, un aizejiet aprunāties ar kolēģi klātienē, nevis sūtiet e-pastu. Aktīvas kustības palīdzēs jums aizdzīt miegainību.

Ieejiet dušā

Ja vien darbā to ir iespējams izdarīt – duša ir pats labākais risinājums, lai aizdzītu miegainību un nogurumu. Tā palīdzēs arī agri no rīta, kad grūti piecelties, lai dotos uz darbu. Savukārt, ja strādājat no mājām, pēcpusdienas dušai vajadzētu kļūt pat par regulāru ieradumu, lai dienas otrajā pusē darbs ritētu tikpat sparīgi kā dienas pirmajā pusē. Ja nevarat izmantot dušu birojā, laba alternatīva ir sejas nosmidzināšana ar aukstu ūdeni.

Dariet vieglākus darbus

Ja jūtaties patiešām noguris, dariet vieglākos darbus, kas prasa rutīnu, nevis kreatīvu piepūli, piemēram, atbildiet uz e-pastiem, aizpildiet dokumentus, veiciet izmaiņas mājas lapā u.tml. Bieži vien, strādājot mazākus darbiņus, atjaunojas arī enerģija, un tad atkal varat ķerties darbiem ar pilnu atdevi.

Avots: www.forber.com

Lasi visus ĀRZEMJU AVOTU RAKSTUS

Laikraksts Diena informē par Ventspils augsto tehnoloģiju parka un Izglītības un zinātnes ministrijas izsludināto konkursu Mums pieder debesis!, kurā var pieteikties jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem, lai vasarā dotos uz ASV Kosmosa un raķešu centru Alabamā un iepazītos ar astronautu darbu.

Pieteikties konkursam var līdz 5. aprīlim, un sīkāku informāciju var atrast www.vatp.lv un www.izm.gov.lv, raksta Diena.

Lasi visus LATVIJAS PRESES RAKSTUS

Laikraksts Diena informē par iespēju Baltijas valstu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un mazo uzņēmumu vadītājiem pieteikties Tītera stipendijai, kas sedz Rīgas Ekonomikas augstskolas programmas Mini MBA – Stratēģiskā vadība studiju maksu.

Kā norāda laikraksts, pieteikties stipendijai var līdz 15. martam un papildu informāciju var meklēt www.sseriga.edu.lv/event/executive-education-mini-mba-strategic-management-program.

Lasi visus LATVIJAS PRESES RAKSTUS

Laikraksts Dienas Bizness šodien izpazīstina ar jaunu uzņēmēju Larsu Āboliņu, kurš uzsācis ražot pre-fab mājas, kas veidotas no rūpnieciski ražotiem moduļiem.

Kā laikrakstam stāsta L.Āboliņš, ideja radusies, kad ģimenē pieteicies bērniņš, bet, būdami jauni un aktīvi cilvēki, viņi nav vēlējušies būvēt tradicionālu māju, turklāt šādai mājai būvatļauja nav vajadzīga un to var novietot sev vēlamajā vietā. Savukārt vēlāk apkārtējie iedrošinājuši, ka Latvijas tirgū nekā līdzīga nav un ir jādod iespēja arī citiem iegādāties šādas mājas, raksta Dienas Bizness.

Patlaban mājas jau ir pieejamas, un gaidāms, ka pavasarī būs jau pirmie pasūtījumi. L.Āboliņš plāno attīstīt šo projektu un tic, ka tam Latvijā ir perspektīvas, norāda Dienas Bizness.

Lasi visus LATVIJAS PRESES RAKSTUS

Tēvs audzina savu 5 gadus veco dēliņu viens pats, jo bērna mātei atņemtas aprūpes tiesības. Vai pienākas kāds pabalsts?

Atbild Edīte Olupe, VSAA preses sekretāre:

“Visi pabalsti, kas kādam no vecākiem pienākas no valsts vai sociālās apdrošināšanas sistēmas (maternitātes, paternitātes, bērna kopšanas, bērna piedzimšanas, vecāku pabalsts), tiek izmaksāti pirmajos bērna dzīves gados. Protams, ja runājam par veselu bērnu, nevis invalīdu.

5 gadus vecam bērnam tiek maksāts vairs tikai ģimenes valsts pabalsts, kas šobrīd ir visiem konstants – 8 lati mēnesī.

Vēl varētu būt pabalsti no konkrētās pašvaldības, bet tad jāinteresējas konkrētajā pašvaldībā, kādi tie ir un kam tie tiek maksāti, vai tie ir atkarīgi no maznodrošinātā statusa utt.”

Ja bērnībā tev nebija ritenis, bet tagad tu brauc ar Bentley – tev vienalga bērnībā NEBIJA RITENIS.

Lasi visas ANEKDOTES

Boulings ir foršs, bet boulinga bumbu tomēr nevajadzētu izmantot citiem nolūkiem, vismaz ne volejbola spēlei :)

Slidināties no kalniņa var dažādi – ar ragaviņām, slēpēm, bet var arī ar krēslu… Jautrs rezultāts garantēts :)

Nostalģiskas atmiņas par Britijas ziedu laikiem… Tās dejas un balss, un blondās cirtas :)

Kurš teica, ka sieviete neprot noparkoties? Vīrietis kļuva tik mēms, ka zaudēja ne vien valodu, bet arī auto atslēgas un pašu auto :)

Tu ar viņu mīlīgi un pa labo, bet viņš tev re kā jeb kā zņu reportierim sadzīvot ar kaķi, gatavojot ziņu sižetu :)

Ik dienu Latvijā „piedzimst” kāds jauns uzņēmums. Tiek prognozēts, ka līdz ar jauno atbalsta pasākumu ieviešanu mazajiem un mikro uzņēmumiem pie mums radīsies arvien vairāk jaunu uzņēmumu. Dzīve ir dzīve – daļa veiksmīgi attīstīsies, bet būs arī tādi, kam no tirgus nāksies ātri aiziet. Nereti pats sākums ir ideāls, viss notiek, un šķiet, ka nekas nevarētu traucēt tālāko izaugsmi, taču „traucēkļi” uzrodas, un vairumā gadījumu vainīgs ir pats biznesa uzsācējs.

Ieteikumu, kā kļūt par veiksmīgu uzņēmēju, ir simtiem. Jūs, protams, varat „urbties” cauri neskaitāmiem padomiem, ko piedāvā internets, varat kaudzēm sapirkt grāmatas, kas sludina, ka ir „pati labākā, vērtīgākā un nozīmīgākā”. Tomēr pamatu pamats paliek nemainīgs, un tas izsakāms pavisam īsi un konkrēti. Galvenais ir paturēt to prātā, kad pirmajā jūsmā par savu lielisko biznesa ideju gribas pacelties spārnos.

1. Atrodiet savu nišu. Šie ir viedi vārdi, kas topošajiem uzņēmējiem būtu gandrīz vai akmenī jāiekaļ. Mazs uzņēmums daudz veiksmīgāk darbosies kādā konkrētā, varbūt pat visai šaurā jomā, piedāvājot kādu īpašu pakalpojumu, nevis mēģinot ielauzties tirgū, kur darbojas lielas un spēcīgas kompānijas. Jūs vienkārši nespēsiet ar tām konkurēt. Ja jūs esat iecerējis atvērt nelielu sadzīves preču veikaliņu, tad jūs varat specializēties kāda konkrēta sortimenta precēs, piemēram, piedāvāt visdažādākos puķu podus vai visplašāko slotu izvēli. Labāk piedāvājiet mazāk, bet tā, lai pircējam patiešām būtu plaša un pilnīga konkrētās preces izvēle, ko nez vai spēs piedāvāt netālu esošais lielveikals, kur ir „no visa pa druskai”.

2. Arī mazajā ir spēks. Bieži vien jaunie uzņēmēji vaicā – kā es varu cīnīties ar saviem lielajiem, pieredzējušajiem konkurentiem? Atbilde ir tāda, ka mazajam uzņēmumam piemīt vairākas svarīgas priekšrocības salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem – jāprot tās tikai veiksmīgi izmantot. Tā ir elastība, spēja ātri pielāgoties jauniem apstākļiem, spēja piedāvāt personiskāku attieksmi klientam. Kamēr lielais uzņēmums iedarbinās „visu savu aparātu”, tikmēr jūs jau būsiet paspējis ne to vien.

3. Piedāvājiet atšķirīgus produktus. Jūsu lielā iespēja ir piedāvāt klientiem kaut ko atšķirīgāku, nekā viņi var atrast pie jūsu konkurentiem. Protams, ja vien jūs nepiedāvājat kaut ko patiesi unikālu, jūsu prece vai pakalpojums kaut kādā ziņā būs līdzīga tam, kas jau ir tirgū. Lai izvairītos no tiešas kopēšanas, izdomājiet kaut ko atšķirīgu, īpašu, kas jūsu piedāvājumu atšķirs no citiem līdzīgajiem.

4. Pirmajam iespaidam ir tālejošas sekas. Laiks, kad jūs piesakāt savu uzņēmumu tirgū, ir ļoti svarīgs. Pirmais iespaids, kas klientiem radīsies par jums, būs noteicošais turpmākajā jūsu uzņēmuma pastāvēšanas laikā. Tāpēc jau no paša sākuma jums jābūt nodrošinātam ar visu, kas nepieciešams sekmīgai uzņēmuma „prezentācijai” – ērti un pārskatāmi iekārtota darba vide, pieklājīgs un zinošs personāls, darba gatavībā esošas, pareizi uzstādītas iekārtas, atbilstoši izveidots sortiments. Arī tad, ja jūs strādājat no mājām, atcerieties, ka jums jāspēj nodrošināt pilnīga klientu apkalpošana, jums jābūt attiecīgai biroja tehnikai un apstākļiem jābūt tādiem, lai nekas netraucētu jūsu saziņu ar klientu. Apgūstiet biznesa etiķeti, lai komunikācija neradītu neveiklas situācijas un pārpratumus.

5. Labas reputācijas nozīme. Jūsu biznesa veiksme būs atkarīga no tā, kādu reputāciju iegūs jūsu uzņēmums. Atcerieties divus panākumu nosacījumus – augstas kvalitātes produkts un izcila apkalpošana. Jūs patiesi iegūsiet labu slavu, ja ievērosiet abus nosacījumus. Būs patīkami dzirdēt, ka pie jums vienmēr ir patīkami iegriezties, arī tad, ja nav konkrētas vajadzības. Iztēlojaties, ka esat mazas kafejnīcas īpašnieks, kas iemantojis savu labo slavu ne tikai kā gardu maltīšu gatavotājs, bet arī kā jauks cilvēks, ar ko vienmēr ir interesanti patērzēt tāpat vien.

6. Nepārtraukta pilnveidošanās. Uzņēmējs nekad nedrīkst apstāties pie sasniegtā. Lai cik labi jums arī klātos, atslābt nedrīkst ne mirkli. Starp citu, tā ir visai bieža kļūda, kas nereti noved pie uzņēmuma iznīcības. Mūsdienu biznesa vide pieprasa nepārtrauktu attīstību, jaunu risinājumu ieviešanu. Tas attiecas gan uz lielu, gan pavisam sīciņu uzņēmumu. Sekojiet līdzi norisēm savā pārstāvētajā nišā un tam, kas notiek globālajā biznesa vidē. Apgūstiet jaunos biznesa instrumentus!

7. Uzklausiet savus klientus. Pavisam vienkārši – klausiet, ko saka jūsu klienti, un attiecīgi reaģējiet uz viņu vēlmēm. Klienti grib justies svarīgi un novērtēti – sniedziet viņiem šo iespēju. Ja viņi to saņems, tad noteikti par jums pastāstīs arī citiem un nav izdomāta efektīvāka mārketinga stratēģija par personisku rekomendāciju vai mutisku ieteikumu.

8. Biznesa plāns ir obligāts. Jebkurā uzņēmumā ir jābūt biznesa plānam, un plānošanai ir ļoti liela nozīme. Labs biznesa plāns palielina jūsu iespēju kļūt par veiksmīgu uzņēmēju. Plānā jūs skaidri redzat savu biznesa konceptu, plānotās izmaksas, pārdošanas apjomos, jūs varat kontrolēt savus riskus. Plāns jums pateiks, kā nokļūt tur, kur jūs vēlaties atrasties. Sākt biznesu bez konkrēta plāna būtu tas pats, kas pārvietoties ar auto pa nezināmu valsti bez kartes.

9. Esiet radošs! Pat ja jūs piedāvājat pašu garlaicīgāko preci pasaulē, jūs to varat izdarīt tā, ka klienti pēc tās stāvēs rindā. Lieciet talkā visas radošās idejas, kas vien jums nāk prātā, lieciet par tām domāt saviem darbiniekiem, organizējiet „prāta vētras”, izziniet visus veidus, kā jūs varat piešķirt „rozīnīti” savam piedāvājumam. Varbūt jūs to nosapņosiet sapnī?

10. Strādājiet gudri! Kā uzņēmējam jums jābūt gana pašpārliecinātam, ar nebeidzamu vēlmi neatlaidīgi attīstīt savas idejas. Neatkarīgi no tā, cik izglītots jūs esat uzņēmējdarbības jomā, jums pašam ir nepārtraukti jāmācās. To, kādas zināšanas jums trūkst, parādīs ikdienas dzīve. Analizējiet savus vājos punktus, meklējiet atbildes uz sev neskaidrajiem jautājumiem, atrodiet konsultantus, kas jums var palīdzēt. Paturiet prātā, ka nav svarīgs izdarīto darbu daudzums, bet gan tas, cik labi un kvalitatīvi tas ir paveikts.

Avots: www.powerhomebiz.com

Pat ja nesaprotat japāņu valodu un viņi jums liekas mazliet dīvaini, tomer nevajadzētu viņus barot kā pīles :)

Laikraksts Neatkarīgā informē par CEMEX Iespēju fondu Brocēniem un Saldus rajonam, izsludinot astoto atklāto projektu pieteikumu konkursu, kura prioritāte ir jauniešu un bez darba palikušo iedzīvotāju nodarbinātības veicināšana, kā arī lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespēju radīšana.

Kopumā projektam piešķirti 10 000 latu, un pieteikumi konkursam tiks gaidīti līdz 29. martam, raksta Neatkarīgā.

Sīkāka informācija par konkursu atrodama mājas lapās www.saldus.lv un www.broceni.lv, informē Neatkarīgā.

Lasi visus LATVIJAS PRESES RAKSTUS

Skaists noformējums kāzu svinībās, romantiska dāvana, vienkārši Tava interjera dekors. Šis gulbītis var spēlēt jebkuru lomu, nemainās vienīgi viņa nestā ziņa par mūžīgu un cēlu mīlestību.
Gulbīša iekšpusē tukšums, tas var kalpot arī kā oriģināls dāvanas iepakojums. Kā arī var izmantot foto sesijā un pelnīt naudu.
Uz šādu pavērsienu mani pamudināja v’elme manīt savu vienmuļo dzīvi uz krāsainu un duadzveidīgu.
Ikdienā veidoju līdzīgas figūriņas, jo mans mērķis ir attīstīt veselu virkni spēju un iemaņu, nevis salocīt pēc iespējas vairāk dažādu suvenīru.

Lai tērētu naudu ar prātu, nepietiek tikai ar prātu un naudu, jātiek vaļā arī no sievas.

Lasi visas ANEKDOTES

Kamēr loloju sapni par „minimālstila dizainlampu”:), pāris gadus šos griestus rotāja vien no vecās lampas palicis „stienītis ar spuldzi galā” līdz vienam jaukam brīdim, kad atmetu naivo cerību un ķēros pie lampas izgatavošanas pati!
Izejmateriāls – 3 faustpapīra loksnītes, 3 skavas un neliels kartona gabaliņš, no kura jāizgriežam disku ar caurumu vidū. Pēdējais kalpos par pamatu un balstu pārējai konstrukcijai. Faustpapīra katru loksni (kas ir apmēram kvadrāta formā) vairāk vai mazāk saburzam un apmēram pa diagonāli pārlokam uz pusēm. Iegūstam, tātad, 3 šādi sagatavotas detaļas, ko pēc kārtas sava starpā saskavojam virs jau uz lampas stieņa „uzvērta” diska veidojot kaut ko svārkiem līdzīgu. Nobeigumā modelējam lampas formu atbilstoši savai gaumei!:)
Bet! Noteikti jāraugās un jāmodelē konstrukcija tā, lai ekspluatācijas rezultātā tā neradītu ugunsbīstamību!
Lai jums izdodas!:)

P.s. Lampas izgatavošanai aizies apmēram 15 minūtes jūsu dārgā laika!:)

Auskaru turamais rāmītis.
Rāmītis ir pievilcīgs veids, kā skaisti atrisināt auskaru uzglabāšanas problēmu un kas izdaiļos jebkuras meitenes buduāra interjeru.Auskari ir labi pārskatāmi, kā arī pagarinās to mūžs, jo tie nenobružājas kastītēs un atvilktnēs.
Kopējās izmaksas varētu būt ap 3 – 4 latiem, vis tapa 30 minūšu laikā + 2 stundas, kamēr nožūst līme.
Anna

- Zini, ir cilvēki, kuri aizņemas naudu un pēc tam pēkšņi pazūd, neraksta un nezvana.
- Nu un ?
- Tev naudu nevajag aizdot?

Lasi visas ANEKDOTES

Kas var būt niknāks pat to, ka divas sievietes mērķē uz vienu parkinga vietu? Laikam nekas :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Nekaitiniet tīģeri, nekaitiniet sievasmāti – izrādās, ka nedrīkst kaitināt arī ziņu reportieri :) Var beigties traki :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Jūs varat “mētāt kruto” citu “kruto” priekšā, bet ar vecu večiņu tas neies cauri… Viņas priekšā pat jūsu ekskluzīvais auto nobālēs :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Mūsdienās drosme kotējas ļoti augstu, bet vai mēģinājums sadraudzēties ar gorillu nebūtu pārspīlējums? :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Kolosāls piedāvājums vīriešiem – kā 1.aprīlī izjokot savu mīļoto :) Pārsteigums garantēts :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Bezmaksas grims var arī nebūt princeses cienīgs, bet gan vairāk atgādināt klaunu. Kaut kas bez maksas ir labi, bet vienmēr pārliecinies :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Ievācoties vecāsmātes dzīvoklī, sastapos ar vecu, nolupušu lustru – tādu balti, zili zeltītu, nu, kā jau vecāsmātes dzīvoklī. Kaut kas bija jādara lietas labā. Nopirku melnās krāsas baloniņu, nopūtu lampu. Pievienoju krellītes, kuras pirms kāda laika biju saņēmusi dāvanā. Kopumā par savu “jauno lampu” izdevu aptuveni 2,50 ls. Tiesa, nesen lielveikalā redzēju ļoti līdzīgu lampu par vairāk kā 30 Ls. :)

Kā neļaut sev sist ar koka karoti pa galvu jeb kā būt gudram un nepataisīt sevi par muļķi :)

Tālis Tīsenkopfs, sociologs:

„Viens variants, ko cilvēki pašlaik dara, – brauc prom turp, kur ir darbs. Tā ir ārējā migrācija. Taču ne visi to var atļauties, jo ir ģimenes, saistības un citi pienākumi, un arī ne visiem to vajag darīt.

Vēl viens variants ir skatīties uz nemonetāro jomu, proti, darīt to, kas neprasa naudas līdzekļus. Tās ir dažādas aktivitātes, sākot no kartupeļu audzēšanas paša dārziņā un beidzot ar preču savstarpēju maiņu. Līdztekus tam – mācīšanās un izglītošanās.

Droši vien lielākā mācība, ko būsim guvuši krīzes laikā, ir par dzīvi uz parāda. Tā ir ļoti bīstama, īpaši, ja visa valsts sāk dzīvot uz parāda. Aktuāls paliek jautājums par produktivitāti – vajadzīga produktīva strādāšana, kas nes reālus ienākumus. Tas mums bija pietrūcis, un pie tā patlaban jāstrādā. Manuprāt, tā ir tā lielākā mācība, ko esam guvuši.”

Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs:

„Dažādos sociālos slāņos izpratne par krīzi ir atšķirīga. Neapšaubāmi, krīze visvairāk skar nabadzīgos, un tā tas ir bijis vienmēr. Vai izpratne par krīzi atšķiras arī pa paaudzēm? Domāju, ka jā. Dažādas paaudzes sabiedrībā ieņem dažādas lomas Vidējā paaudze, proti, cilvēki vecumā no 30 līdz 45 gadiem ir tie, kuriem ir visstabilākā situācija. Bezdarbs ir augsts visur, un ienākumi samazinājušies visiem, bet vidēja gadagājuma cilvēkiem ir lielāka pieredze ar dažādām krīzēm. Tiem, kas dzīvojuši padomju laikos, krīze un pārmaiņas nav nekas jauns. Turpretī jauniešiem tas viss ir jauns, viņiem vēl jāmācās un jānostabilizējas.”

Pasaulslavenā zīmola Virgin dibinātājs Ričards Brensons savā slejā laikrakstā Lietišķā Diena šodien stāsta par darbinieku nozīmi uzņēmuma panākumos, jo viens no biznesa vadītāja svarīgākajiem uzdevumiem ir atrast, vadīt, iedvesmot un noturēt labus darbiniekus.

„Labam līderim jāpazīst sava komanda, tās stiprās un vājās puses. Socializēšanās un ieklausīšanās komandā ir panākumu atslēga. Svarīgs iemesls, kādēļ cilvēki pamet darbu, ir tas, ka viņos neieklausās. Viņi jūtas vīlušies. Aiziešanas iemesls reti ir nauda,” saka R.Brensons.

Pieredzējušais uzņēmējs Lietišķajai Dienai stāsta par vairākiem piemēriem no savas pieredzes, kad viņš ir īstenojis kāda darbinieka biznesa ideju, kas veiksmīgi aizgājusi, kad viņš devis otru iespēju negodīgam darbiniekam, kas mācījies no savām kļūdām un kļuvis par uzticamu darbinieku, un kad ir atbalstījis komandu no ārienes, lai dotu vietu jauna biznesa būvēšanai. Jebkurš no šiem gadījumiem ir palīdzējis iedibināt uzņēmuma kultūru, kas ir būvēta ap cilvēkiem, jo, kā saka R.Brensons, cilvēki ir jebkuras kompānijas dzīvības sula.

Laikraksts Lietišķā Diena iepazīstina ar Latvijas Mākslas akadēmijas studenta Kaspara Jursona izveidoto pisuāra konceptmodeli, kas Stokholmas mēbeļu mesē ieguvis plašu atsaucību.

Kā norāda laikraksts, K.Jurisons apspēlējis ūdens taupības tēmu – rokas pēc atvieglošanās nomazgājamas turpat, izlietnē, kas ierīkota virs pisuāra un ir ar to savienota, un kāds zviedru arhitekts pat atzinis, ka šis varētu būt viens no nākotnes konceptiem. Pagaidām veikums nevienam nav piesaistīts, tāpēc to iespējams pārdot vai arī noslēgt līgumu ar kādu ražotāju, Lietišķā Diena dod mājienu vietējiem ražotājiem.

Latvijā drīzāk trūkst nevis radošu prātu vai uzņēmīgu ražotāju, bet tulku, kas abus savestu kopā, taču, uzrunājot PAA, Zundu vai Nakts mēbeles, pamazām tiek lauzti šie stereotipi, tāpat studenti beidzot ir gatavi lauzt mītu, ka nespēj kooperēties ar citām augstskolām, piemēram, sametot kauliņus kopā ar banku augstskolu, tiktu attīstīts vājais posms – dizaina menedžments, raksta Lietišķā Diena.

Tālis Tīsenkopfs, sociologs:

„Mediji sāk runāt par krīzes pārvarēšanu. Arī politiķi par to runā. Sabiedrībā arvien populārākas kļūst runas, ka krīze it kā pamazām beidzas, ka smagākais punkts jau ir pagājis un ka tagad sāksies augšupeja.

Protams, jāņem vērā, ka vārdi jau vienmēr iet pa priekšu darbiem. Taču daudzi šiem vārdiem sāk ticēt, un vismaz noskaņojums uzlabojas.

Savukārt tiem, kurus skāris bezdarbs, sociālā un ekonomiskā krīze būs ilgstošāka, jo pagaidām nav paredzams, cik ātri veidosies jaunas darba vietas.”

Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs:

„Kamēr vēl esam iekšā krīzē, ir grūti pateikt, cik lielu iespaidu krīze atstās uz nākamo paaudzi. Tas jāskata vēlāk, vēsturiskā perspektīvā. Taču, ņemot vērā pieredzi ar citām krīzēm, mēs saprotam, ka tas tomēr iespaido.

Piemēram, Lielā depresija Amerikā lielā mērā iespaidoja tos bērnus, kas auga tajā laikā – viņi izauga par ļoti piesardzīgiem cilvēkiem, kas veido uzkrājumus, cenšas dzīvot stabilu dzīvi un ir mazāk orientēti uz dažādu risku uzņemšanos. Savukārt nākamajām paaudzēm, ko krīze neskāra, tās likās muļķības.

Domāju – jā, krīze varētu ietekmēt nākamo paaudzi, jo būs daudz bērnu, kuriem vecāki zaudējuši darbu, saskārušies ar dažādām problēmām, un šī mācība viņiem paliks uz visu mūžu.”

Kādreiz viens otram pliķējām pa muguru, tagad – pa kabatu :) Vai kaut kas skan, vai neskan? :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Sastādi maltīšu plānu visai nedēļai un redzēsi, cik daudz patiesībā var ietaupīt. Nedēļas nogalē varēsi atļauties ko vairāk :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Cik krūzītes kafijas vai tējas jūs dienā izdzerat? Un cik daudz reižu uzvārāt ūdeni?

Skaties visus JOKU VIDEO

Cik ātri jūs spējat sarīvēt sieru? Un – galvenais – ko pēc tam iesākt ar tonnu sarīvēta siera? :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Arī aizkarus var lietderīgi izmantot, lai ietaupītu uz apkures rēķina. Uz nakti aizvilkt ciet vai atstāt vaļā?

Skaties visus JOKU VIDEO

Kas notiek, ja uz radiatoriem uzliek folliju? Diez vai apkures rēķins šomēnes kritīsies, tāpēc padomā, kā ietaupīt.

Skaties visus JOKU VIDEO

Laikraksts Dienas Bizness informē par 2010. gadā pieprasītākajām profesijām. Kā norāda laikraksts, nodarbināto skaita palielinājums būs starp tehnisko jomu darbiniekiem (konstruktori, telekomunikāciju tehniķi, atslēdznieki, metinātāji, elektroiekārtu speciālisti), dažādu jomu speciālistiem (projektu vadītāji, juriskonsulti, iepirkumu speciālisti), darbiniekiem, kas ir mazkvalificēti vai strādā apkalpošanas jomā (apkopēji, sētnieki, krāvēji), pārdošanā un IT sfērā nodarbinātajiem (programmētāji), klientu apkalpošanas, finanšu un personāla vadības jomā.

Savukārt pie kompetencēm, kas darba devējiem visvairāk trūka pagājušajā gadā, tiek minēta specifiskās profesionālās jomas pārzināšana, pārdošanas, vadības, klientu apkalpošanas, komunikācijas prasmes, valodu zināšanas, pašmotivācija, mērķtiecība un orientācija uz rezultātu, raksta Dienas Bizness.

Lasi visus LATVIJAS PRESES RAKSTUS

Laikraksts Dienas Bizness šodien pievēršas tādai tēmai kā mobings, kas ir aizskaroša, diskriminējoša uzvedība pret kādu konkrētu darbinieku ilgstošā laika periodā.

Kā vēsta laikraksts, mobinga tendence palielinās līdz ar ekonomikas lejupslīdi, kad uzņēmumam var klāties grūti, ir jūtami štatu samazināšanās draugi un kolēģi viens otru sāk uztvert kā konkurentus.

Ja sastopoties ar mobingu, neiesaistieties vārdu apmaiņā un mierīgi aizejiet, pavērsiet sarunu analītiskā un konstruktīvā gultnē, nevis savstarpējos apvainojumos, mēģiniet panākt vienošanos un piedāvājiet savu risinājumu, kā arī pavērsiet viņu uzvedību pret viņiem pašiem, atklājot citiem kolēģiem viņa nelāgo uzvedību, raksta Dienas Bizness.

Lasi visus LATVIJAS PRESES RAKSTUS

Laikraksts Bizness&Baltija šodien apskata darba attiecībās savstarpēji nesaistītu cilvēku strādāšanu kopīgās telpās jeb, kā to pazīst visā pasaulē, coworking.

Kā informē laikraksts, šāda tendence ir zināma jau labu laiku, bet līdz ar ekonomisko krīzi un pieprasījuma stagnāciju nekustamo īpašumu tirgū izplatās arvien vairāk, tostarp Latvijā, kur kopīgas telpas piedāvā, piemēram, biznesa centrs Kvadrat.lv.

Kopīgu biroju priekšrocība ir ne tikai līdzekļu ekonomija, bet arī iespēja iepazīt citus speciālistus, piesaistīt viņus saviem projektiem, prasīt padomu un konsultēties, kā arī uzaicināt klientus un partnerus uz savu biroju, turpretī strādāšana mājās šādas iespējas liedz, raksta Bizness&Baltija.

Alternatīva veikalos nopērkamajiem pasaku diskiem. Lieliska dāvana bērniem, kas ne tikai priecājas par pasakām, bet arī par to, ka ierakstā dzirdamas pazīstamas balsis. Izraisa sajūsmu (pārbaudīts uz radu bērniem :)

Nepieciešams:
CD
Dators ar mikrofonu un CD rakstītāju.
Atkarībā no teicēja prasmēm – vidēji vai daudz laika.

Papildus, ja grib skaisti noformēt:
Disku apaļā uzlīme, papīra vai plastmasas CD vāciņš.
Krāsainas pildspalvas un flomāsteri.

Izdevumi atkarīgi no pieejamajiem tehniskajiem un citiem resursiem, principā man visas lietas jau bija, tāpēc nekādi papildus izdevumi nebija.

Pagatavošana:
Ņemam savu mīļāko pasaku grāmatu, pārlasām un ierakstam datorā. Katru pasaku vai atsevišķu nodaļu iesaku ierakstīt kā atsevišķu failu, lai vieglāk pēc tam klausīties. Sākumā mēdz mežģīties mēle, nākas vairākas reizes sākt no sākuma. Bet man ātri iegājās un gāja raiti uz priekšu. Vīram gan bieži juka :) Bet ar laiku iemanījās. Atklājām arī, ka nav obligāti viss jāsāk no sākuma, var atrast kļūdas vietu un sākt no tās vietas pa jaunu rakstīt. To vietu, kur pa virsu uzrunā gandrīz nemaz nevar manīt. Izmantojām pavisam vienkāršu programmiņu, kas ir katra Windows sastāvā. Saucās “Sound Recorder”. Atrodama – Start->Programs->Accessories->Entertainment. Kad viss ierakstīts datorā, sakārto pareizā secībā un ieraksta diskā. Uzlīmē uzlīmi (var arī nelīmēt, bet vienkārši uz diska uzzīmēt), uzzīmē pasaku motīvus, pēc vēlmes – pasaku nosaukumi, tiecēji. Diska vāciņa otrā pusē rakstījām arī saturu, kā kātīgam ierakstam pienākas:)

Veiksmes!

Zaiga

No bojātiem, vairs nederīgiem vai nevajadzīgiem CD pavisam vienkārši var izveidot oriģinālus krūzīšu paliktņus. Ar flomāsteriem CD apglezno, kā vien vēlas. Saulstaru gaismā tie iemirdzas it visās varavīksnes krāsās!

Gunta

BALSO PAR LABĀKO!

PIEDALIES ARĪ TU FOTO KONKURSĀ

Citu iesūtītās fotogrāfijas skaties ŠEIT

Koučings (no angļu vārda coach – treneris, konsultants) ir viens no personisko un biznesa mērķu sasniegšanas instrumentiem. Koučinga attīstība un pasaules prakse rāda, ka tam ir visas iespējas arī Latvijā kļūt par pieprasītu biznesa rīku. Tomēr izpratni par koučinga būtību un pielietojumu kavē dažādi mīti un aizspriedumi. Koučinga konsultante Ilze Gebaure izskaidro 10 izplatītākos apgalvojumus.

1. Koučings – 21.gadsimta modes tendence

Koučings kā biznesa izaugsmes instruments ir pazīstams jau vairāk nekā 25 gadus. Pašlaik uzņēmumu, asociāciju un augošu organizāciju vadītāji arvien vairāk pievēršas koučinga konceptam, jo saskata tajā augstu pievienoto vērtību sev un uzņēmumam. Tāpat kā jebkurš cits pakalpojums, arī koučings attīstās. Laikā, kad notiek pārmaiņas organizāciju vadības uztverē attiecībā uz menedžmentu, koučings tiek pastiprināts ar tādiem konceptiem kā emocionālā inteliģence u.c. un kļūst par ļoti novērtētu un pieprasītu pakalpojumu.

2. Koučings ir tas pats, kas mentorings

Mentoringam un koučingam ir atšķirīgi uzdevumi. Mentori ir eksperti kādā konkrētā sfērā, kuri ar savu lielo pieredzi padomu veidā atbalsta mazāk pieredzējušus uzņēmējus, nodod savas zināšanas tālāk cilvēkiem, kas tās pielieto biznesa uzsākšanai un izveidošanai. Tās lielākoties ir pieredzē balstītas specifiskas zināšanas, ko nav iespējams iegūt nekur citur. Savukārt koučam nav jābūt ekspertam un, kā likums, nav jādod padomi. Kouča uzdevums ir ar jautājumu palīdzību palīdzēt cilvēkam pašam atrast atbildes uz svarīgiem jautājumiem, palīdzēt pieņemt lēmumus un sākt rīkoties. Mentori var būt kouči un kouči var būt mentori.

3. Koučings ir tas pats, kas treniņš

Tās ir divas pilnīgi atšķirīgas aktivitātes, kurās gan var tikt pielietotas līdzīgas iemaņas. Treniņš parasti sniedz jaunu informāciju iemaņu vai zināšanu nostiprināšanai. Koučings nevis sniedz treniņa iemaņas, bet gan izaicina cilvēku pašam sevī atrast un noformulēt ceļu nākotnei, apvienojot esošās iemaņas un zināšanas, piemēram, laika plānošanu. Ir cilvēki, kuri apmeklē laika plānošanas seminārus, lai iegūtu jaunus instrumentus un iemaņas, bet pēc laika atgriežas pie ierastajām plānošanas metodēm. Problēma ne vienmēr ir saistīta ar plānošanas sistēmu, bet gan ar ieradumiem – pašdisciplīnu, lēmumu pieņemšanu vai atlikšanu. Koučings „aizrokas” līdz šo ieradumu būtībai, izzinot un izmainot tos. Līdz ar to pārmaiņas un jauno iemaņu pielietošana notiek dabiski, saskaņā ar cilvēka iekšējo motivāciju un izvēlētajiem mērķiem.

4. Koučings ir tas pats, kas padomu došana

Koučings nav ne padomu došana, ne konsultēšana. Konsultanti fokusējas uz pagātnes pieredzi, lai uzlabotu nākotnes darba rezultātus. Koučings balstās uz tagadni – kādi ir tavi apstākļi, darbības, prasmes, iemaņas un uzskati šobrīd un uz nākotni – kādu tu to vēlies redzēt? Uzsvars tiek likts uz pārmaiņām nākotnē.

5. Koučs ir eksperts visās jomās

Tāpat kā vadītāja izcilību nenosaka tikai zināmu iemaņu vai zināšanu kopums, lai viņš būtu labs vadītājs, arī kouča darba rezultāts nav atkarīgs no zināšanām katra klienta darbības nozarē. Patiesībā koučs strādā ar konkrētiem instrumentiem, kas tiek pielietoti neatkarīgi no jomas, kādā nepieciešama vēlamo mērķu sasniegšana.

6. Es varu koučēt pats sevi, vai palūgt draugu to izdarīt

Tas ir iespējams, bet rezultāts ir pavisam citādāks, nekā to paredz koučings. Ja mēs katrs sev spētu pilnībā palīdzēt, tad pasaulē nebūtu neviena psihologa, mentora, finanšu konsultanta utt. Arī zobus mēs varētu iemanīties labot sev paši vai palūgt draugam. Cilvēks pats sev var uzdot jautājumus, bet nekad nevarēs būt līdz galam objektīvs, atbildot uz tiem. Tāpat arī, iesaistot draugu vai citu tuvu cilvēku. Neskatoties uz viņu spēju mūs ieraudzīt no dažādiem skatu punktiem – gan ārējiem, gan iekšējiem, ir nepieciešamas profesionālas iemaņas, lai iegūtu vēlamo rezultātu. Tieši tāpēc eksistē koučinga speciālisti, kuri profesionāli vada procesu, kamēr mēs relaksēti meklējam atbildes sevī.

7. Koučings ir nepieciešams tikai biznesa cilvēkiem un tikai biznesa mērķu sasniegšanai

Panākumi tikai un vienīgi biznesā ir daļa no mūsu dzīves. Gadās, ka tie nepadara cilvēku pilnībā laimīgu vai apmierinātu ar sasniegto. Laimi un apmierinātību sniedz balanss starp dažādām dzīves un darbības jomām, ieskaitot biznesu, privāto dzīvi, veselību, draugus, atpūtu utt. Ir pietiekami daudz biznesa vadītāju, kuri ”sadeg” darbā, jo nespēj sabalansēt biznesu ar personīgo dzīvi vai citām dzīves jomām. Līdz ar to panākumus biznesā var gūt arī, atrisinot kādu no citām dzīves jomām.

8. Koučings ir nepieciešams tikai vājiem cilvēkiem ar problēmām

Koučings nav nedz vājajiem, nedz arī stiprajiem. Koučings ir ikkatram, kas ir ieinteresēts pārmaiņās, grib virzīties uz priekšu un izbaudīt sasniegto, neatkarīgi no amata, statusa vai problēmu daudzuma. Citējot Henriju Fordu: “Ja ticam,
ka kaut ko ir iespējams paveikt, mums ir taisnība. Ja ticam, ka kaut ko nav iespējams paveikt, arī tad mums ir taisnība.” Atšķirība ir tajā, kam mēs izvēlamies ticēt. Koučings cilvēkiem palīdz atrast sevī ticību paveikt lietas, kuras līdz šim uzskatīja par neiespējamām. Koučs paplašina katra individuālās iespēju robežas, bieži vien atrodot pilnīgi jaunu ceļu.

9. Koučings ir “brīnumu nūjiņa”, kas atrisina visas problēmas

Koučinga rezultāti viennozīmīgi ir saistīti ar cilvēka iekšējiem resursiem. Koučings nevar atrisināt kara stāvokli, sagādāt sniegu vasaras vidū vai izmainīt cilvēka ģenētiku. Koučings ir darbs ar cilvēku kā indivīdu, kurš pieņem lēmumus, balstoties uz savu vērtību sistēmu. Koučs vada procesu un cilvēks pats pieņem vienu vai otru lēmumu – ko un kā darīt savā dzīvē!

10. Koučings ir ilgs process, un tikai labi situēti cilvēki var atļauties kouču jeb personīgo treneri

Patiesībā, viena no koučinga pamatvērtībām ir sasniegts rezultāts vai īstenotas pārmaiņas, kas atkarīgas no mērķiem, ko vēlamies sasniegt. Gandarījums, ko dod sasniegtais rezultāts vai īstenotās pārmaiņas, ir visaugstākais ieguvums, ko ne vienmēr ir iespējams novērtēt naudā. Kritēriji sadarbībai starp klientu un kouču ir nevis nauda, bet gan savstarpēja uzticība un iekšēja motivācija. Jēdziens “dārgi” pats par sevi ir ļoti relatīvs un stereotipisks. Trīs būtiskākās lietas ir jāsaprot, cik svarīgi ir gūt panākumus, noskaidrot, cik esi gatavs maksāt par tiem, un sākt maksāt!

Materiāls pārpublicēts no www.icf.lv.

Portāla Nekrize.lv rīkotais foto konkurss “Savām rokām darināts” tiek pagarināts par vienu nedēļu.

Fotogrāfijas un aprakstus ar pašdarinātajām lietām varat sūtīt līdz 15. martam. Konkurss tiek pagarināts sakarā ar mainīto balsošanas sistēmu, kas paredz tikai pozitīvus vērtējumus. Ja jums ir iepaticies kāds konkursa pieteikums, spiediet “Balsot”! Uzvar tas konkursants, kurš savācis vislielāko balsu skaitu.

Kā uzvilkt bikses sekundes laika – lecot tajās pa taisno, metot salto vai no tramplīna :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Ideja par to, ka jātaisa pašiem savs bērnudārzs, Ilzei Pētersonei radās drīz pēc otrā bērniņa piedzimšanas. „Gribējās ātrāk atgriezties apritē un sākt kaut ko darīt. Turklāt sagadījās tā, ka vecākais dēls nespēja adaptēties pašvaldības dārziņā un man nācās domāt alternatīvu,” idejas tapšanu atceras Ilze, kura nu jau trīs gadus Ādažos vada pašas izveidoto privāto pirmsskolas izglītības iestādi „PASAKU VALSTĪBA”.

Pēc izglītības Ilze ir pedagogs psihologs, iegūts arī maģistra grāds skolu vadībā, un pašlaik viņa pilnveido savas zināšanas pirmsskolas metodikā. Pirms sava biznesa uzsākšanas viņa lasīja lekcijas psiholoģijā. Zināšanu biznesā, kā pati saka, nebija pilnīgi nekādu. Tomēr ideja motivēja nepadoties un uzsākt līdz šim nezināmās jomas apgūšanu.

Vispirms viņa izpētīja bērnudārzu piedāvājumu jeb tirgu, ievērojot, ka tur, kur uz pašvaldības bērnudārzu būs visgarākās rindas, varētu būt perspektīva vide privātajam bērnudārzam. Šiem kritērijiem atbilda Ādaži, kur savu kārtu uz tikšanu „valsts” dārziņā gaidīja ap 500 mazuļu. Turklāt Ilzi fascinēja Ādaži kā tādi – viņasprāt, šī nelielā Pierīgas pilsētiņa ir ļoti sakopta, ar labu infrastruktūru, te daudz domāts par iedzīvotāju labsajūtu.

Tālāk sekoja telpu meklēšana, un Ilzei laimējās atrast atsaucīgu īpašnieku, kas piedāvāja nomāt telpas gandrīz pašā Ādažu centrā. „Tas bija 2007. gada maijā. Biju plānojusi, ka bērnudārzu atklāšu rudenī, bet īpašnieks mani pierunāja sākt darboties jau vasarā, jo, kā zināms, tad pašvaldības dārziņi ir atvaļinājumā un daudziem vecākiem nav, kur atstāt bērnus,” stāsta Ilze. Kādu mirkli viņa šaubījusies, vai aptuveni mēneša laikā spēs sagatavoties tiktāl, lai varētu uzņemt bērnus, bet tad nolēmusi riskēt.

Ilze atzīst: „Ja kaut ko ļoti grib, tad var izdarīt visu. Man jau bija lieliska palīgu komanda – interjeriste, māksliniece, elektrolietu un santehnikas lietu speciālists, mans vīrs un es. Mēneša laikā mēs kopīgiem spēkiem pārvērtām līdz nepazīšanai telpas, kur iepriekš bija atradies sporta klubs.” Finansējumam izmantoti pašu īpašumā esošās vasarnīcas pārkreditēšanas rezultātā iegūtie līdzekļi. Līdztekus remontam Ilze uzsāka topošās bērnu izglītības iestādes reklamēšanu Ādažos un to apkārtnē.

Jāatzīmē, ka sākumā, lai atvieglotu visu nepieciešamo dokumentu kārtošanu, Ilzes uzņēmums startēja kā bērnu centrs ar interešu izglītības pulciņiem un bērnu pieskatīšanas iespējām. Centrs tika atklāts 1. jūlijā, un šis datums arī tiek uzskatīts par „Pasaku valstības” dzimšanas dienu.

Vēlāk, kad parādījās iespējas saņemt pašvaldības līdzfinansējumu, bērnu centrs tika izveidots par bērnudārzu jeb pirmsskolas izglītības iestādi. „Kļūt par bērnudārzu nav nemaz tik vienkārši, jo šīm iestādēm ir daudz specifisku prasību. Nāca visādas inspekcijas, komisijas – vieni bija skarbi un tikai norādīja uz trūkumiem, bet nepaskaidroja, kā tos labot. Citi savukārt bija ļoti laipni un izpalīdzīgi, paši ieteica, kur un kas man vēl nepieciešams. Katrā gadījumā tas nebija viegli, bet vismaz tagad man prāts ir mierīgs, jo bērnudārzs atbilst visiem nosacījumiem,” Ilze ir atvieglota. Par oficiālu pirmsskolas izglītības iestādi „Pasaku valstība” kļuva 2008. gadā.

Ņemot vērā arvien augošo pieprasījumu (bija pat izveidojusies neliela rinda), tika paplašinātas bērnudārza telpas, un vēl pēc neilga laika Ilze atpirka visu ēku no tās īpašnieka. Viņa atzīst, ka šim solim bija nepieciešams ņemt aizdevumu, taču iztikt bez tā nevarēja. Viens no apsvērumiem bijis fakts, ka katru mēnesi jāmaksā noma īpašniekam par telpām, kas pašiem nepieder, un nekad nevar zināt, kā apstākļi iegrozās. Ilze uzskata, ka labāk pašiem būt saimniekiem un šādā gadījumā maksāt bankai.

Bērnudārzā darbojas trīs grupiņas, kurās ir mazuļi no 1,5 līdz 7 gadu vecumam. Viņus pieskata profesionālas audzinātājas un gādīgas auklītes. Pēc Ilzes domām, pirmsskolas pedagogam ir jābūt ar pamatīgāku pieredzi, jo darbs ar maziem bērniem nebūt nav viegls. Tāpēc, komplektējot savu komandu, viņa izvēlējusies personālu ar krietnāku darba pieredzi, – vidējais darbinieku vecums ir ap 35 – 40 gadu. „Visi kolēģi ir vecāki par mani pašu,” nosmej Ilze un piebilst, ka šajā gadījumā viņai vissvarīgākais ir, lai uz darbinieku var paļauties jebkurā situācijā.

Runājot par konkurenci, viņa neslēpj, ka pa šo laiku Ādažos atvērušās vēl vairākas privātās pirmsskolas izglītības iestādes, tāpēc nepārtraukti ir jādomā, kā atšķirties no konkurentiem, kā paplašināt piedāvājumu (piemēram, ja nepieciešams, varētu nodrošināt bērna atvešanu un aizvešanu mājās no bērnudārza), kā „operēt” ar cenām, lai vecākiem krīzes laikā šīs izmaksas nebūtu pārlieku augstas. Liels atspaids šai ziņā ir pašvaldības līdzfinansējums – kā zināms, bērniem, kas rindas kārtībā nav tikuši pašvaldības bērnudārzā, vietējā pašvaldība līdzfinansē daļu no maksājuma privātā bērnudārza apmeklējumam līdz brīdim, kad pienāk rinda „valsts” dārziņā.

Pagājušajā gadā Ilze pieteicās mentoringa programmai. „Lai arī es biju kļuvusi par uzņēmēju un itin veiksmīgi darbojos, man joprojām bija absolūta neskaidrība par daudzām lietām, piemēram, par finanšu plūsmu un plānošanu. Bija un joprojām ir doma par paplašināšanos, gribētos atvērt bērnudārza filiāli,” saka Ilze. Darbojoties mentoringa programmā, viņa apguvusi daudzas jaunam uzņēmējam nepieciešamās zināšanas, īpaši finansu jomā. Ilze uzsver, ka jaunajiem biznesa uzsācējiem bez speciālas izglītības ekonomikā un finansēs ir ļoti grūti aptvert finanšu veidošanās mehānismu un veikt aprēķinus. Nereti tas var būt klupšanas akmens uzņēmuma turpmākajā darbībā, tāpēc viņa ir priecīga, ka ar sava mentora Tigrana Bagojana palīdzību beidzot esot „ielauzusies” sarežģītajā finanšu sfērā.

Topošajiem uzņēmējiem Ilze Pētersone iesaka:

- Biznesu var sākt jebkurā vecumā, bet arī pavisam jauniem ļaudīm nevajag baidīties. Tieši jaunības gados maksimālisms un vēlme riskēt nereti ir daudz spēcīgāka nekā vēlākos gados, kad cilvēks jau sakrājis pieredzi. Jauns cilvēks ir mazliet naivs, vēl visu nezina, bet, ja sirds saka, ka vajag sākt, tad arī vajag!
- Pieredze nāk ar laiku – biznesā katra diena nes arvien jaunas zināšanas. Reizēm tās ir it kā vienkāršas un primitīvas lietas, bet no sīkumiem jau veidojas viss lielais.
- Uzņēmējs pats regulē savu laiku – tas ir nenovērtējams ieguvums, īpaši tad, kad bizness jau ir daudz maz „nolikts uz kājām”.
- Kas var būt labāks par paša izveidotu darba vietu, darba laiku un darba kolektīvu! Tu esi brīvs savas darba dienas plānotājs. – neviens taču neradīs sev darbu, kas nepatīk. Šāda iespēja dota tikai privātuzņēmējam – izmantojiet to, ja jums patiešām gribas darīt to, kas patīk!
- Aicinu visus, kam ir idejas un mērķi, nebaidīties, riskēt un tiekties uz augšu, lai mēs Latvijā būtu laimīgi un nebūtu tik daudziem jāaizceļo prom. Pilnveidosim mūsu nākotni visi kopā, tad arī viss izdosies!

Jauna dzīve vecām lietotām un varbūt vēl nelietotām, bet no modes izgājušām kartītēm.

Nepieciešams:
14 kartītes (no saviem, mammas vai omes krājumiem. Iespējams iegādāties arī labdarības veikaliņā par 5 sant/gab.)
PVA līme ~30-60 sant. pudelīte, daudzām, daudzām reizēm
Dzijas kamoliņš – vīramātes krājumi :)
Laiks vairāk nekā sākumā liekas

Pagatavošana:

Salīmē divas kartītes kopā ar PVA līmi, stingri saspiež kopā un noliek zem sloga, lai kārtīgi salīmējās. Pēc tam piegriež 7 figūras. Ar caurduri katrai figūrai malā izspiež caurumus. Aptamborē katru figūru. Katrā caurumā aptuveni 4 cilpas vai vairāk – atkarībā no dzijas, diega biezuma, stūros 5-6 cilpas. Pēc tam satamborē visu kopā, un groziņš gatavs :)

Veiksmi roktarbos!

Zaiga

BALSO PAR LABĀKO!

PIEDALIES ARĪ TU FOTO KONKURSĀ

Citu iesūtītās fotogrāfijas skaties ŠEIT

Laikraksts Latvijas Avīze šodien stāsta par Biomehānikas un fizikālo pētījumu institūtu, ko pērn dibinājuši zinātņu doktori un maģistri un kas nodarbojas ar pētījumiem atjaunojamā enerģijā, redzes zinātnē un lāzerfizikā.

Kā laikrakstam stāsta fizikas doktors Kaspars Blušs, sakrita vairāki apstākļi: pirmkārt, viņš saprata, ka no uzņēmējdarbības vēlas atgriezties atpakaļ zinātnē, otrkārt, bija pieejams Eiropas fondu atbalsts, un, treškārt, palīgā nāca krīze, kas ļāva piesaistīt ļoti kvalificētus speciālistus.

Viens no virzieniem, kurā institūts strādā, ir redzes īpatnību pētījumi sportā, pēc kuriem pieprasījums varētu būt no nacionālajām izlasēm, futbola un basketbola klubiem, lai palīdzētu atlasīt augstas klases spēlētājus. Cita redzes pētījumu sadaļa ir tekstu lasāmības uzlabošana, kas varētu interesēt mācību grāmatu izdevējus, izglītības institūcijas un interneta biznesa pārstāvjus, raksta Latvijas Avīze.

Vēl viens pētījumu virziens ir enerģija, norāda laikraksts. „Latvijā ir tik daudz neizmantotās biomasas – lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas atkritumi, arī zaļā masa, ko katru gadu nopļauj zemnieki. Ja to visu varētu pārvērst biogāzē vai ūdeņradī, nebūtu jātērē miljoni, pērkot gāzi no Krievijas. Ja mūsu metode izrādīsies efektīva, ir pamats cerēt, ka Latvija var kļūt par vienu no vadošajām valstīm biogāzes tehnoloģijās un tā celt savu ekonomiku,” Latvijas Avīzei stāsta institūta pētnieks Jānis Jaško.

Laikraksts Diena šodien iepazīstina ar Dagdas novada atpūtas bāzi Obiteļs, kuras īpašnieks Valērijs Bluss klientu piesaistīšanai izstrādā arvien jaunus piedāvājumus, pakalpojumus un aktīvi sadarbojas ar citiem tūrisma nozares pārstāvjiem.

Kā informē laikraksts, atpūtas bāzē izveidota slidotava, kurā katru trešdienu ikviens var slidot par brīvu, kas ne tikai licis vietējiem iedzīvotājiem pievērsties sportiskām aktivitātēm, bet arī mudinājis cilvēkus braukt uz slidotavu no visas Latgales.

Obiteļs ir viens no retajiem tūrisma uzņēmumiem Latgalē, kas tūristus uzņem visu gadu, tāpēc V.Bluss ir parūpējies par plašu aktivitāšu plānu, ko piedāvā pats, piemēram, izbraucienus ar velosipēdiem un laivām, pirti, kā arī pakalpojumus,sadarbojas ar citiem, piemēram, Andrupenes lauku sētu, kur var nobaudīt Latgales kulināriju, raksta Diena. „Viens pats to nemaz nevar, tāpēc jāsadarbojas, nevis jācenšas konkurēt savā starpā,” uzskata V.Bluss.

Laikraksts Dienas Bizness šodien stāsta par nelielu IT pakalpojumu loģistikas uzņēmumu Telema, kas tirgotājiem palīdz organizēt preču piegādes procesus, kamēr prece no ražotāja tiek piegādāta līdz tirdzniecības vietām.

Kā laikrakstam stāsta Telema Latvijas filiāles konsultants Ivars Krafts, elektronisko datu apmaiņa starp tirgotājiem un pircējiem kļūst arvien svarīgāka, tāpēc krīze nāk tikai par labu, jo klienti rūpīgi pēta, kā samazināt izdevumus, tostarp informācijas apstrādes izmaksas.

Telema klienti ir visā Baltijā, Skandināvijā, kā arī Polijā, Nīderlandē, Grieķijā, Francijā, un tuvākajā laikā uzņēmums plāno Latvijā un Igaunijā izveidot e-veikalu, kas būtu paredzēts mazajiem tirgotājiem; tie varēs ieiet e-veikalā un pasūtīt preces no 200 – 400 piegādātājiem, raksta Dienas Bizness.

Vai no 108 latiem invaliditātes pensijas ir likumīgi novilkt 30% kredīta parāda dzēšanai, ja cilvēkam nav nekādu citu ienākumu un ģimenē ir mazs bērns?

Izpētot spēkā esošos normatīvos aktus (pamatā Civilprocesa likuma 594., 595.,596.panti) ir pamats apgalvot, ka tas ir likumīgi, ja vien jautātājs par invaliditātes pensiju sauc invaliditātes pensiju, kas tiek maksāta saskaņā ar Likumu par valsts pensijām. Ja šajā summā jautātājs ieskaita arī kādu no valsts sociālās palīdzības pabalstiem, tad likumdevējs viennozīmīgi ir nosaucis ienākumu summas, uz kurām nevar vērst piedziņu, un uz sociālās palīdzības pabalstiem piedziņu nevar vērst.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 596.pantu piedziņu nevar vērst uz:

1) atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;
2) kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;
3) darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;
4) sociālās palīdzības pabalstiem;
5) bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 17.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2010.)

Mazie Šreki ir klāt jeb kā apjaust, ka laiks tomēr iet un situācija mainās :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Cik ātri izplatās ziņas sociālajos tīklos jeb kā pašam neciest no paša palaistām baumām :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Kas bija pirmais – vista vai ola jeb viss iet un mainās, un atkal viss sākas no gala :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Slidkalniņš, dejas vai bizness – neveikls ir tikai pirmais solis, un tad – aidaaa! :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Jebkurš visgrūtākais darbs būs paveicams, ja vien atradīsiet pareizo pieeju :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Lūgums kādam bankas pārstāvim komentēt šo J. Paidera domu (publicēta NRA, 2009.gada 24.oktobrī): “Latvijas pensiju pārvaldība, ko monopolizēja komercbankas, ir zem jebkuras kritikas. Pēdējo trīs gadu laikā vidējā Latvijas komercbanku depozīta (RIGIBID) likme bija 9,4% gadā. Latvijas lielākais pensiju fondu pārvaldnieks pēdējo trīs gadu laikā uzrādīja ienesīgumu, mazāku par mīnus diviem procentiem. Vidējais svērtais ienesīgums pat konservatīvajiem komercbanku 2. līmeņa pensiju fondu ieguldījumu plāniem pēdējo trīs gadu laikā ir tikai 4,3% gadā. Paldies bankām par tādu pensiju pārvaldījumu! Tad jau nevajag bankas ar visiem to speciālistiem un menedžeriem. Tad jebkurā primitīvākajā latu depozītā procenti būtu lielāki nekā komercbanku meitasuzņēmumu pārvaldītie 2. līmeņa pensiju fondi.”

Pensiju 2. līmeņa pārvaldei no valsts puses ir noteikti pietiekoši stingri ieguldīšanas ierobežojumi, kuru ietvaros līdzekļu pārvaldītāji izraugās piemērotākus ieguldījumu objektus, izvērtējot to riskus un sagaidāmo atdevi. Būtiska daļa pensijas 2. līmeņa līdzekļu tiek ieguldīta pašmāju tirgū – Latvijas valsts parādzīmēs un obligācijās, kā arī banku termiņnoguldījumos. Pensiju pārvaldītāji pēdējos gados plaši izmantoja šos ieguldījumus, jo tie sniedza samērā augstu peļņas procentu. Tomēr situācija, kad latu starpbanku un nebanku noguldījumu procentu likmes ir būtiski augstākas, drīzāk uzskatāma par izņēmumu, kas ilgāku laiku nevar pastāvēt. Latu procentu likmes iepriekšējos gados atradās samērā augstā līmenī saistībā ar ekonomikas nesabalansētību, kas Latvijā pārauga par vienu no smagākajām krīzēm.

Tā kā pensijas krāšana ilgst vairākus desmitus gadu, tad šādā periodā zemāka riska ieguldījumi, tādi kā noguldījumi bankās un valstu parādzīmes, parasti nesniedz pietiekamu atdevi, lai kompensētu ieguldītās naudas pirktspējas samazinājumu inflācijas rezultātā. Lai sasniegtu augstāku atdevi, daļa pensijas līdzekļu tiek ieguldīta akciju instrumentos, kas īsā laikā ir svārstīgāki. Pensiju plānu ienesīgumi par pēdējiem gadiem sevišķi aktīviem pensiju plāniem ir zemāki, salīdzinot ar, piemēram, latu starpbanku 3 mēnešu depozītu likmēm (RIGIBID), jo pensiju plānu atdevi ietekmēja globālā finanšu krīze, kas noteica akciju un riskantāku obligāciju cenu samazinājumu.

Nav noslēpums, ka vietējā tirgū trūkst kvalitatīvu akciju vai korporatīvo obligāciju emitentu, tāpēc daļa no pensijas plānu aktīviem tiek ieguldīta ārvalstu tirgos, kur ieguldījumu iespējas ir gana plašas. Tiesa, ieguldot līdzekļus citās valūtās, jārēķinās ar attiecīgās valūtas procentu likmju līmeni. Tā, piemēram, valstu vai korporatīvās obligācijas eiro valūtā ir mazāk ienesīgas, tomēr sniedz virkni citu priekšrocību – zemāku kopējo risku līmeni, kā arī plašāku ģeogrāfisku diversifikāciju.

Ar detalizētāku informāciju interesenti aicināti iepazīties www.dnbnordfondi.lv un www.manapensija.lv.

Ārpakalpojumi pasaulē parasti nodrošina kvalitatīvāku pakalpojumu par līdzvērtīgu cenu, ja uzņēmums šo pakalpojumu veiktu pie sevis, stāsta personāla atlases un apmācības kompānijas „Eiropersonāls” pasniedzēja Arta Biruma.

Pakalpojuma pircējs var nopirkt tieši to, kas tam ir nepieciešams, un tādā kvalitātē, kā tas ir nepieciešams. Piemēram, personāla atlasē bieži vien ir klienti, kuri meklē zemāko cenu, bet ir klienti, kuri meklē kandidātu novērtēšanas kvalitāti. Vienā gadījumā personāla atlases uzņēmums specializējas uz to, lai pēc iespējas lētāk nodrošinātu pakalpojumu, savukārt otrā – uz kvalitāti, un tur ir klasi augstāki profesionāļi, kuri klientam spēj nodrošināt daudzpusīgu kandidātu novērtēšanas procesu. Kā vienu, tā otru pakalpojumu tādā kvalitātē un cenā klients uzņēmuma iekšienē nenodrošinās, jo atbalsta funkcijām tiks pievērsts mazāk laika nekā pamata biznesam. Biruma uzsver, ka ārpakalpojumu ir vērts izmantot jomās, kurās ir nepieciešamas tādas kompetences, kuras uzņēmumā nav atrodamas: „Es pati ārpakalpojumus regulāri izmantoju grāmatvedības, kā arī algu aprēķina ar darbinieku pašapkalpošanos sistēmas izmantošanu personāla vadības jomā, IT apkalpošanas un sabiedrisko attiecību jomā, dažreiz arī tulkošanas un juridiskos pakalpojumus.”

Ārpakalpojumus izmantot ir vērts tad, ja zināt, ka ņemt konkrētas kvalifikācijas darbinieku pie sevis darbā nav vērts, jo uz pilnu slodzi šo cilvēku nevarēsit nodarbināt, savukārt pakalpojuma kvalitāte ir svarīgs potenciālo risku samazināšanas faktors, argumentē speciāliste.

Izmaksas kritīsies

Ja uzņēmums grib samazināt izmaksas vai uzlabot iekšējo procesu kvalitāti, tad ir vērts analizēt situāciju, jo iespējams, ka izdevīgāk ir pirkt ārpakalpojumu. Piemēram, jau iepriekš minētais algu aprēķins ar darbinieku pašapkalpošanās sistēmu var palīdzēt būtiski ieekonomēt līdzekļus, ja uzņēmumam ir vairākas atrašanās vietas. Uzņēmums var pat atgūt līdz 80% no šī brīža izmaksām, un tas pašreizējos apstākļos ir ļoti daudz.

Kā būtiskākos ieguvumus no šādas sistēmas Biruma min to, ka visa personāla vadības un algu grāmatvedības informācija atrodas vienā datubāzē. To apkalpo viens cilvēks – nav nepieciešams algu grāmatvedis un personāla lietvedis. Turklāt viens cilvēks var apkalpot ap 800-1000 darbinieku, tas nozīmē, ka būs jāmaksā tikai par daļēju darbinieka noslodzi.

Savukārt gandrīz visi pasaules lielie uzņēmumi jau labu laiku veiksmīgi izmanto IT ārpakalpojumu priekšrocības un ir guvuši miljoniem dolāru ietaupījumu. Piemēram, lielās ASV kompānijas, izmantojot IT ārpakalpojumus, ietaupa pat līdz 50% savas IT infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamo līdzekļu.

Svarīgi arī saprast, ka atsevišķu biznesu ir iespējams veidot tikai uz ārpakalpojumu bāzes, tomēr visbiežāk pamatpakalpojumus uzņēmums tomēr izvēlas sniegt pats un kādu no malas piesaista citu funkciju veikšanai.

Bez riskiem neiztikt

Izvēloties ārpakalpojuma sniedzēju, būtiskākais kritērijs ir pakalpojuma kvalitātes un cenas atbilstība uzņēmuma vajadzībām. Nozīmīgs ir arī cilvēciskais faktors, līdz ar to ir svarīgi, cik viegli vienoties ar pakalpojuma sniedzēju par sadarbību, vai ir savstarpēja uzticēšanās, vai ir sajūta, ka pakalpojuma sniegšanas laikā varēsiet vienoties par noteikumu mainīšanu, ja kādi apstākļi mainīsies, saka Biruma.

Viņa arī norāda, ja ārpakalpojums skar kādas darbinieku grupas ikdienas darba ieradumu maiņu, tad viens no riskiem ir pārmaiņu ieviešana. Cilvēkiem ir grūti atteikties no saviem ieradumiem, tāpēc pārmaiņas var būt visai sarežģīts process. Tāpat viens no būtiskākajiem riskiem ir savstarpējā komunikācija. Neviena no pusēm nevar zināt, ko otra puse sagaida, ja tas netiek nokomunicēts atbilstošā līmenī.

Viena neērtība vai risks ir arī tas, ka, atdodot kaut ko ārpakalpojumā, šis process ir jāsistematizē. Tas prasa noteiktas, jaunas kārtības ieviešanu, kas ne vienmēr ir ērti un pieņemami. Turklāt šīs sistēmas ieviešana var radīt papildu izmaksas, un jātiek skaidrībā, vai zaudējumi nebūs lielāki par ieguvumiem.

Pieprasījuma svārstības

Par to, kāda ir ārpakalpojumu nākotne, pagaidām ir grūti spriest, jo mode pasaulē mainās, un ik pa laikam to izmantošana palielinās, bet ik pa laikam atkal samazinās. Tāpēc ar diezgan lielu varbūtību var teikt, ka līdzīgi procesi tuvākā un tālākā nākotnē sagaidāmi arī Latvijā. Vienlaikus par aizvien pieaugošo ārpakalpojumu popularitāti liecina fakts, ka salīdzinoši nesen nodibināta pirmā Starptautiskā asociācija ārpakalpojumu profesionāļiem (International Association of Outsourcing Professionals – IAOP), kas darbojas visā pasaulē un palīdz šiem uzņēmumiem gūt vēl lielākus profesionālos panākumus.

Ja ārpakalpojumu izmantošana augs ar tikpat lielu dinamiku kā līdz šim, tad turpmākajos gados ārpakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina vēl labāki rezultāti ar izteiktāku regularitāti un zemākām izmaksām, kā arī jāpārliecina potenciālie klienti par ārpakalpojumu kvalitāti, jo konkurence kļūst aizvien spēcīgāka. Arī uzņēmumu klienti aizvien vairāk un vairāk saprot, ka lielāks ieguvums ir ne tikai tādi tiešie ieguvumi kā izmaksu samazināšana, bet arī nākotnes perspektīvas, stabilizējot pozīcijas savā tirgus nozarē.

Materiāls pārpublicēts no portāla www.b2binfo.lv

Laikraksts Diena iepazīstina ar jaunu uzņēmēju Kristīni Zihmani-Rītiņu, kas uzsākusi veidot dekoratīvas salmu figūras.

Kā raksta laikraksts, K.Zihmane-Rītiņa pēc ilgu gadu darbošanās biodegvielas lauciņā un doktora grāda iegūšanas nolēmusi ieturēt pauzi zinātnē un atpūsties un kļuvusi par bezdarbnieci, taču viņai vienmēr ir paticis radoši darboties, tāpēc bezdarbniekos viņa izgāja floristikas un projektu vadības kursus un sāka gatavot salmu figūras. Sākotnēji tas bijis vaļasprieks, taču pēc panākumiem tirdziņos viņa sapratusi, ka ar to var arī pelnīt, raksta Diena.

K.Zihmane-Rītiņa ir reģistrējusies kā pašnodarbināta persona, un pamazām sāk izkristalizēties vajadzība pēc atsevišķas darbnīcas un intensīvāka ieguldījuma, informē laikraksts. Jaunā uzņēmēja šogad plāno aktīvi piedalīties tirdziņos, sākt veidot savu veikaliņu un attīstīt tirdzniecību uz ārzemēm, raksta Diena.

Laikraksts Diena stāsta par izdevušos grāmatu maiņas projektu, kas notika Latvijas grāmatu izstādes ietvaros Ķīpsalā.

Tā kā grāmatas ir dārgas, cilvēki arvien vairāk sāk izmantot iespēju mainīties ar izlasītajām grāmatām – ja pērn pasākuma laikā tika apmainītas 3000 grāmatas, tad šogad tās jau bija 8000 grāmatas, raksta Diena.

Lasi visus LATVIJAS PRESES RAKSTUS

Laikraksts Dienas Bizness šodien informē par Nodarbinātības valsts aģentūras organizēto profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu, kurai var pieteikties strādājošie, kas pēdējo izglītību ieguvuši agrāk nekā pirms 1 gada un sasnieguši vismaz 25 gadu vecumu; piedāvājums gan neattiecas uz civildienestā nodarbinātajiem.

Kā informē laikraksts, programmas ietvaros cilvēki varēs apgūt projektu vadību, svešvalodas, digitālās zinības, matemātiku, sociālās prasmes, iniciatīvu, uzņēmējdarbību u.c. Kursi tiks apmaksāti, izmantojot kuponu sistēmu; maksimālā kupona vērtība būs 250 Ls, savukārt dalībniekam pašam jānodrošina 10% no piešķirtajiem līdzekļiem, raksta Dienas Bizness. Bez maksas kursus varēs apmeklēt tie, kuriem ir invaliditāte, kuriem ir viena vecāka ģimene ar vismaz vienu apgādājamo, kuriem ir vismaz divi apgādājamie vai kuri atzīti par trūcīgām personām, informē Dienas Bizness.

Laikraksts Neatkarīgā informē par bezdarba mazināšanas pasākumiem jauniešiem, ko organizē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Jauniešu darba praksei varēs pieteikties bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību un pēc izglītības pabeigšanas nav strādājuši algotu darbu vai ir nostrādājuši laika posmu līdz 6 mēnešiem; prakse ilgs no 6 līdz 12 mēnešiem, un par to varēs saņemt 120 latu stipendiju mēnesī, raksta Neatkarīgā.

Praksē pie NVA inspektoriem var pieteikties bezdarbnieki vecumā līdz 25 gadiem, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu, ir ieguvuši augstāko izglītību sociālajās zinātnēs, kuriem ir vismaz 1 gada darba pieredze, laba latviešu valodas prasme un bezdarba laikā nav bijuši praksē pie darba devēja vai strādājuši subsidētajās darba vietās; prakses vieta tiek nodrošināta 1 gadu, un tās laikā bezdarbnieki katru mēnesi saņems 150 latu stipendiju, informē Neatkarīgā.

Lasi visus LATVIJAS PRESES RAKSTUS

Labu laiku mani aizrāva zīmēšanas bums. Sāka tuvoties manas māsas dzimšanas diena, un man nebija ne
jausmas, ko lai uzdāvinu. Un pēkšņi prātā ienāca uzzīmēt savas māsas pašportretu. Protams, nekāds dižais darbs
nesanāca, bet par padarīto dāvanu bija liels prieks.

Lūk, daži mani darbiņi!

Madara Moroza

Lampa uztaisīta, lai atbilstu dēla istabas noformējumam, kurā dominē zīmējumi uz sienām un citi paštaisīti mākslas priekšmeti.

Lampa izveidota no vecājām lampām un citiem mājās jau esošajiem materiāliem,  tāpēc izmaksas mazas, bet rezultās ļoti orģināls.

Nekrize.lv foto konkursiem jauna, uzlabota balsošana – raksta beigās, kreisajā pusē atrodiet lauciņu “Balsis”, spiediet uz tā, un jūs būsiet atstājis savu balsi par to. Balsu skaitu tūlīt pat varēsiet arī redzēt.

Šādā veidā varat vērtēt arī jebkuru citu rakstu, kas jums iepaticies.

Blakus rakstam, kreisajā pusē var skatīt sarakstu, par kuriem rakstiem visvairāk balsots.

Nekrize.lv aicina piedalīties foto konkursā “Paša rokām gatatovs”!

Nav nekā brīnišķīgāka kā apziņa, ka tev ir divas rokas un tu tās vari likt lietā, radot skaistas lietas!
Bildēs redzamie albumi paredzēti fotogrāfijām, bet tos var izmantot visdažādākajiem mērķiem-  atmiņu grāmatām, viesu grāmatām, skaistai dāvanai vai vienkārši nolikt plauktiņā, lai labi izskatās.
Izgatavot tos ir ļoti vienkārši – kartonu apvelkot ar audumu – vecu aizkaru, novalkātu kreklu, džinsus… bet var jau arī veikalā piemeklēt kaut ko īpašu! Un saturā – visparastākās zīmēšanas lapas!
Pati esmu sajūsmā par to, kas sanāk galā!

Iveta Bērziņa

- Vai vilnu iegūst no govs?
- No tās, kurai ir ragi?
Perfekta apkalpošana arī bez perfektām zināšanām :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Okeāna haizivs, biznesa haizivs, sabiedrības haizivs… vēl visādas haizivis jeb kā parādīt zobiņus un cīnīties apr savu vietu zem saules :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Krīzes revolūcija – visi lēnīgie, agrākie nīkuļi un savas alas rubinātāji izlīduši ārpusē un sākuši aktīvi darboties :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Kāds tevi uzskata par gliemezi, jo esi lēnīgs un neko laikā nespēj paveikt? Laiki mainās, un patlaban arī lēnīgajiem jāsarosās uz brake dance :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Nu jau vairāk nekā gadu dzīvojam zem „krīzes” zīmes, un, šķiet, daudzi no mums ar to jau ir saraduši, un ikdienā krīze vairs netiek pieminēta. Tai pat laikā ikvienas grūtības sniedz kādu mācību un liek izdarīt secinājumus. Par to savās pārdomās dalās SIA „Lāči” izveidotājs un īpašnieks, maizniekmeistars Normunds Skauģis.

Normunds Skauģis: „Kopumā krīze mums visiem ir iemācījusi sākt dzīvot saskaņā ar tiem līdzekļiem, kas patlaban ir mūsu rīcībā. Tiesa, to īsti nevar teikt par valsts sektoru, kur līdz pilnībai vēl ļoti tālu.

Biznesā esam iemācījušies novērtēt vietējo ražotāju un pircēju. Sabiedrībā vērojama lielāka un dziļāka izpratne par politiķu atbildību un reālajiem darbiem. Iedzīvotāji kļuvuši patstāvīgāki un atbildīgāki par savu dzīvi.

Ņemot vērā, ka krīze samazinājusi ienākumus, pircēji iemācījušies lieliski izprast preču vērtību un savā izvēlē priekšroku dod pārbaudītām vērtībām. Daudzas lietas cilvēki cenšas paveikt paši, tomēr vēlme uzturēt komfortu un ērtības saglabājas.

„Lāču” pamatprodukts ir augstvērtīga, kvalitatīva maize, kas, salīdzinot ar lielražotāju produkciju, ir mazliet dārgāka, taču tas neietekmē pircēju izvēli. Par to pārliecinājāmies, analizējot šī gada janvāra rezultātus, – pieaugums mūsu tirdzniecības vietās ir par 12% lielāks nekā pērnā gada janvārī. Arī svētkus cilvēki vēlas svinēt gardi – to redzam pēc tā, kāds pieprasījums ir pēc „Lāču” ceptajām tortēm, – tas, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, pieaudzis par 38%. Atliek secināt, ka šādiem nelieliem priekiem cilvēki tomēr neskopojas.

Gribētos jau, lai krīze ātrāk beigtos, bet par tās beigām spriest vēl ir pāragri. Man pašam šķiet, ka vairāk jābalstās uz ekspertu paustajiem viedokļiem, kas pārliecināti saka, ka uzlabojumi ekonomikā noteikti būs. Arī es par to esmu pārliecināts. Tiesa, strauja izaugsme ekonomikā kopumā pagaidām nav gaidāma. Izrausies atsevišķi uzņēmumi un nozares, tad sekos pārējie. Jāņem vērā arī, ka nav beigusies valsts pārvaldes restrukturizācija, nav panākta valsts budžeta tēriņu sabalansētība, nav definēts, kas tiks darīts, lai eiro ieviestu 2014.gadā. Nav zināmas atbildīgās personas un institūcijas, kuras būs atbildīgas par eiro ieviešanu – kamēr tas nebūs pieņemts ar likuma vai lēmuma spēku, turpināsies pastāvošā bezatbildība

Galvenā mācība, ko būsim ieguvuši no krīzes, ir sapratne, ka aizņemties naudu nav nekāds modes kliedziens, bet tam jābūt pārdomātam un ekonomiski pamatotam lēmumam. Otrs – ir jābūt lielākām prasībām un atbildībai pret valsts politikas veidošanu, ir jāizstrādā ilgtermiņa risinājumi, nevis jāraugās tikai vienu vai divus gadus uz priekšu.

Latvieši ir gudra un sīksta tauta, – tiksim galā arī ar šo dižķibeli! Ļoti ceru, ka šajā laikā savu ligzdiņu sāks veidot Latvijas nokijas! Novēlu veiksmi visiem un ikkatram!”

Jebkurš džungļu iedzīvotājs var kļūt par soprāna solo jeb kā saglabāt sevī pozitīvisma dvesmu :)

Skaties visus JOKU VIDEO

Jūties kā ronis starp pingvīniem jeb kā izcelties uz citu fona, jo oriģinalitāte šodien ir topā :)

Skaties visus JOKU FOTO

Skaties visus JOKU FOTO

Ledusskapja pārpalikumi ar Roltonu

Tā nu šodien sagadījās, ka mājās nekā tāda īpaša nebija, tāpēc nācās lietot to, kas ir (to, kas normālos apstākļos nemaz neietu kopā), bet dīvainā kārtā iznākums bija pat ļoti labs.

Sastāvdaļas: 1 izvārīts Roltons, 2 ēdamkarotes biezpiena, 2 ēdamkarotes krējuma, siers… nū… 3 kvadrātcentimetri, 2 šķēles šķinķa un 1 vidusmēra marinēts gurķītis.

Kad sastāvdaļas zināmas, paliek vieglākā daļa – samaisīt visu kopā un mest uz pannas cepties. Tas brīnums notiek tad, kad biezpiens izkūst un pārvēršas tādā kā biezpiena sierā, un tas savelk visus pārējos produktus kopā.

Sākumā domāju, ka sanāks kaut kas sunim izbarojams, bet nekā – tiešām garšīgi. Kad sāku jau ēst, ledusskapī atradu marinētas bietes (ņammm), un tad jau vispār bija super! ;)

Šai receptei dodu 4 zvaigznītes, bet, ja beigās pievieno marinētās bietes, tad četrarpus zvaigznītes :)

Roltoni ar mammas gatavotu Uncle Ben

Šīs receptes pamatā ir Roltoni (izvārīti), majonēze un mammas gatavots Uncle Ben vai dažādi dārzeņi tomātu mērces marinādē (manas mammas noslēpums ir salikt kopā kabačus, papriku, sīpolus un ķiplokus). Bet, ja jūsu mammas vasarā nav parūpējušās par šādām maģiskām burciņām, tad, atbalstot latviešu produkciju, varat likt arī Spilvas Ķīnas saldskābo mērci. Iznākums ir vienkārši satriecošs, labā nozīmē, protams.

Apēdot šo porciju, nepagāja pat dažas stundas, un uztaisījām šo recepti arī ar parastajiem spageti, jo šis salikums ir ļooti garšīgs, taču, kā izrādījās, ar Roltoniem ir daudzreiz garšīgāk.

Šoreiz piešķiram četrarpus zvaigznītes. Gandrīz, gandrīz ideāli, bet tomēr 5 zvaigznītes pataupīsim kaut kam grandiozam.

Neraugoties uz pasaules ekonomisko krīzi, ir kompānijas, kas turpinās attīstīties un gūt peļņu. Kādās jomās tās darbojas?

2009. gada nogalē interneta portālā Anticrizis.com apkopoja žurnāla Firmas noslēpums (Секрет фирмы) datus par uzņēmējdarbības jomām, kas būs izturīgākas pret krīzi nekā citas.

Juvelierizstrādājumu bizness

Kad finanšu sektors „sašūpojās”, iedzīvotāji sāk apsvērt cita veida ieguldījumu iespējas, un viens no variantiem ir dārgmetāli. Lai gan liela daļa cilvēku šos ieguldījumus uzskata par drošām investīcijām, eksperti uzskata, ka lielākie ieguvēji ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar dārgmetālu tirdzniecību, jo principā tie ir vienīgie peļņas guvēji šajā situācijā.

Parādu piedziņas bizness

Līdz ar finanšu krīzi juridiskas un fiziskas personas sāk kavēt maksājumus. Lai atgūtu naudu no saviem debitoriem jeb parādniekiem, uzņēmumi algo parādu piedzinējus, kuri par saviem pakalpojumiem saņem komisijas maksu par iekasēto parādu.

Valsts pasūtījumi

Pie pelnošākajiem pieskaita arī uzņēmumus, kas saņem valsts pasūtījumus vai kurus finansē valsts līdzekļi. Pie tādiem pieskaitāmi, piemēram, ceļu būvētāji. Protams, krīze piemeklējusi arī valstu līmeni, bet tiek atzīts, ka tur garantijas un stabilitāte tomēr varētu būt lielāka nekā privātajā sektorā.

Apsardzes pakalpojumi

Kad finanšu iestādes skārusi krīze, iedzīvotāji sākuši uzglabāt naudu mājās. Tas veicinājis pieprasījumu pēc apsardzes firmu servisa un to kompāniju pakalpojumiem, kas nodarbojas ar drošības sistēmu ierīkošanu. Tomēr jāatzīmē, ka saskaņā ar žurnāla ekspertu viedokli glabāt naudu mājās tomēr nav tas drošākais un prātīgākais risinājums, jo palielinās arī to cilvēku skaits, kas gatavi uz visu, tostarp zādzībām, lai izdzīvotu.

Pārtika un medikamenti

Žurnāls atzīmē, ka uz peļņu var cerēt tās kompānijas, kas nodarbojas ar pārtikas preču ražošanu un zāļu izgatavošanu, jo cilvēks nevar eksistēt ne bez ēšanas, ne bez ārstēšanās.

Konsultācijas

Pēc žurnāla datiem augstus rentabilitātes rādītājus saglabās kompānijas, kas nodarbojas ar konsultāciju sniegšanu, piemēram, juristu, grāmatvežu, stratēģisko konsultantu biroji, kā arī personāla atlases kompānijas. Krīzes lakā uzņēmumi cenšas pēc iesējas optimālāk izmantot savus līdzekļus, tāpēc labs padoms vienmēr būs zelta vērtē.

Strādā pēc tarifiem

Kā vēsta žurnāls, peļņu gūs arī tās kompānijas, kas strādā ar fiksētiem tarifiem, piemēram, telekomunikāciju uzņēmumi.

Avots: www.anticrizis.com

Sola stipru snigšanu
Apmēram līdz maijam.
Nebrauksim ar kaijenām,
Lidosim ar kaijām.

Laviņš knapi kājas cilā,
Satraukts veras tālē zilā:
Mājās sieva šovu vada,
Nevis vīram zeķi ada…

Trasē redzu Dukuru
Stūrējam ar šņukuru.
Es, ja šitā lejā ietu,
Riskētu ar citu vietu.

Diezgan smagi iegriež mums
Brāļu Šicu panākums.
Sen jau kasē iztrūkums,
Nu vēl šitas notikums!

Ja tev patīk brīnumdari,
Saukli droši mainīt vari.
Nav vairs: “Šlesers! Kurš gan cits?”
Nu ir: “Andris/Juris Šics!”

Partijām kā vienoties?
Pārāk daudz tām balstu.
Gandrīz tik, cik arābiem
Suverēnu valstu.

Zatlers saka Miņinam
“Tagad dūšīgi ņam ņam!
Kad viss liekais laukā griezts,
Droši var uz masu spiest.”

Nevari būt trasē fikss,
Ja tev jāgriež apendikss.
Latvija kad gaisā skrēja,
Visas iekšas paspēlēja.

Premjers Valentīna dienā
Ieciklējies vēlmē vienā:
Pirms viss cits te saceļas,
IKP lai paceļas!

Pavasaris šogad būs
Vairāk nekā normāls:
Zied jau piecsimt citroni
Aizdevuma formā.

Lūgtum, dārgo sievasmāt,
Prom uz elli stūrēt:
Saeima vairs neļauj man
Čūskas mājās turēt.

Noskaities viens audi fans
Krustojumā stājas:
Kad sēž poršēs blondīnes,
Viņš tām neredz kājas!

Šur un tur pa kupenām
Raibas sliedes lāso.
Laikam zaķi Lieldienām
Laikus olas krāso.

Tīģergadā zvērīgas
Enerģijas pilni,
Godam sagaidīsim mēs
Otro krīzes vilni!

Iet pa upi bļikotājs
Tā kā Jēzus Kristus.
Vasarā tur redzēsim
Ejam populistus.

Milzīgs lācis ieradies
Mūsu Republikā.
Lāči nemēdz ierasties
Vietā gluži plikā!

Tagad lēti būvēt var.
Tagad vieglāk būvēt,
Nekā dārgam projektam
Cenu lejā skrūvēt.

Rīgā urālpūce mirst -
Nav vairs žurku Rīgā!
Jūrnieks teiktu: esam mēs
Trubā pamatīgā…

Mēs par Gada dzīvnieku
Ūdru izraudzījām:
Pērn, tāpat kā viņš – gan virs,
Gan zem ūdens bijām.

Nafta paliek lētāka,
Benzīns sadārdzinās.
Kas šo mīklu atminēs,
Tas par daudz jau zinās.

Kālab Brensons bagātais
Kosmosā tā steidzas?
Tik un tā reiz nokļūs, kur
Naudas vara beidzas.

Puika sastrīdas ar skuķi,
Iebrauc tieši jūriņā.
Nelaimīgai mīlestībai
Allaž stulbums pūriņā.

Tumšā naktī gaismas stars
Atrod basas pēdas.
Aizdzen projām miegu mums,
Aizdzen arī bēdas.

Skeletons – baiss nosaukums,
It kā kaulus veltu.
Šajā sporta veidā mums
Daži paredz zeltu.

Krievi vodkai cenu ceļ,
Lai to mazāk laktu.
Draugi, glāzes jāpaceļ
Par šo skumjo faktu!

Zaķis trīc pie ābeles,
Baidās mizu lobīt.
Zin pat zaķis – nevar vairs
Tālāk valsti šķobīt.

Gada beigās sākšoties
Atkal augšupeja.
Atkal varēs aizņemties,
Atkal palaist vējā…

Šogad vēlēšanu gads.
Kā lai ievēl sevi pats?
Ja nav bērnu vesels pulks,
Jāalgo būs zīmju tulks.

Sācies diezgan apaļš gads.
Cik vien tālu saredz skats,
Bērni milzu bumbas veļ,
Nodokļinspektorus ceļ.

Ziemassvētku vecītis
Mantu maisu aizmirsis.
Iesim raudzīt, kas tur iekšā…
Bļin, jau kreditori priekšā!

Tīģergadiņš sašķiros
Biznesus pa vietām.
Tas, kurš tagad izdzīvos,
Tiks pie lielām lietām.

Lūkojas pa logu mēness,
Kā es ēdu ogas, sēnes.
Priecīgs smaida mēnestiņš:
„Pārdzīvos šo ziemu viņš!”

Krīze gandrīz beigusies.
Krauklīt’s kokli stīgo.
Vēl tik gadiņš, divi, trīs
Klusāk jāpalīgo.

Gaidāmajā Tīģergadā
Tas būs divtik lielā badā,
Kuram strīpains mētelīts
Cietumā tiks iedalīts.

Mīļo Salavecīti,
Uzdāvini svecīti,
Kas no abiem galiem deg,
Tumsa ātrāk prom lai bēg.

Beidzot Latvijai ir tēls
Kuru visi zina:
Zeme, kurā tauta dzied,
Ja to sakaitina.

Leiši krīzes izpratnē
Mūs ir pārspējuši:
Eirovīzijai teikt nē
Viņi nolēmuši.

Ziemassvētku vakarā
Putras bļodu priekšnamā!
Pērn to likām naudas pūķim,
Šogad SVFa rūķim.

Minaretā pārbūvēt
Tūlīt sākšu savu
Puspabeigto projektu -
Slapjo Vāverpļavu.

Paldies saku šveiciešiem,
Ka tie stingri lēma:
Viņu valstī izbeigta
Minaretu tēma.

Teātrī un vēl šur tur
Lāči nodod tautu.
Dramaturg, dod varoni,
Kas tos ellē rautu!

Brokastīs no rīta es
Lasu jaunās ziņas.
Ja būs labas, ēdīšu
Arī vakariņas.

Iet gar vienu māju KNAB,
Sadzird – tā kā zobi klab…
Varbūt tur kāds ēd kaut ko!?
Vilnīt, žigli noskaidro!

Nekustamais īpašums
Ziemas guļā laidies.
Tur var skvotu ierīkot,
Ja no sala baidies.

Modē tagad projām braukt,
Nenotraušot asaru.
Tā brauc tie, kas dzimteni
Definē kā vasaru.

Mūžīgajā sasalumā
Guļ viens mamuts pozā dumā.
Tu šim līdzīgs izskatīsies,
Prom ja laikus neaiztīsies.

Tautas kalpi skatiem glumiem
Lūr uz meiču apaļumiem:
„Pacelt nebūtu šīm grūt’
Arī nodokļus varbūt?”

Drīz jau saule atkal nāks
Gaišo pusi rādīt.
Varēs gurķus, tomātus,
Biznesplānus stādīt.

Daži saka: krīze ilgs
Vismaz desmit gadus.
Laika pietiks apciemot
Beidzot visus radus.

Jāēd atkal latvietim
Būs, kā senāk, speķis:
Sasilšana globālā
Esot tīrais bleķis.

Bads un aukstums? Alā lien,
Kur zīž lācis ķepu.
Tur ir siltums, un tur var
Otru pazīst slepu.

Ekonomists mierina:
Esam tajā vietā,
Ar ko iespējama nav
Nosēšanās cietā.

Krīze nesaudzē pat tos,
Kam to bēdu gana:
Invalīdu stāvvietās
Retāk džipus mana.

Arī citur aitas cērpj,
To jau visi zina.
Citur ādu atstāj klāt,
Ja tā salīdzina.

Bebrs centrā kokus grauž.
Tas nemaz nav kruti.
Sauksim viņam visi mēs
Korī: „Aizver muti!”

Eksperti uz Rīgu brauc:
„Jūs vēl ēdat daudz par daudz!”
Premjers iebilst: eksperts, rau,
It neviens vēl apēsts nav!

Dziļi jūrā nārsto zuši,
Tur šiem bankas netiek klāt.
Mani spēki izsīkuši
Kredītmaksājumam krāt.

Lido meteors pa gaisu,
Skatās, kur var lejā krist.
Iekrīt Salaveča maisā:
„Dāvana tev, reklāmist!”

Krīze laikam beigusies:
Visi atkal smaida,
Raksta garo vēstuli,
Dāvaniņas gaida…

Ieraudzījis Latviju,
Mensons vis nav starā:
„Šite kādu nobiedēt
Vairs nav manā varā…”

Foto: Nekrize.lv

Šis gads mūs pārsteidzis ar īstu ziemu – sniegu un salu – viss, kā ziemai pieklājas. Kā interesanti, bet tajā pašā laikā ekonomiski pavadīt nedēļas nogali šādā ziemīgā laikā?

Nofotografē savu brīvdienu aktivitāti, pievienojot īstu aprakstu, cik tā ir ekonomiska un kāpēc Tu to iesaki citiem, sūtot līdz 8. februārim uz e-pastu redaktors@nekrize.lv.

Iesūtītās fotogrāfijas tiks publicētas konkursa sadaļā un foto galerijā. Uzvarētāju noteiks portāla apmeklētāji, balsojot ar „īkšķīšiem”. Visaugstāk vērtētās fotogrāfijas autors saņems balvu – 50 Ls.

P.S. Nekrize.lv komanda nedēļas nogalēs spēlē galda spēli “Bēdz no krīzes”. Iesakām! :)

Citu iesūtītās fotogrāfijas skaties šeit!