Darba vieta: Lido As

no pagājušā gada esmu tur darbinieks.. sākumā biju viesmīlis, pēc tam, mani pārcēla par kasieri/pārdevēju. nu ko es varu teikt. šausmīgi.. tā ir cilvēku diskriminācija! tu raujies melnām mutēm un tev maksā tikai kapeikas! sākšu ar to, kā bija pagājuso gadu: ok, sākumā man pat patika strādāt. viss bija ok. pirmajā mēnesī saņēmu 220ls par pus mēnesi un pāris h. nākamajā mēnesī man bija 16 dienas un h neatceros, bet bija daudz. saņēmu 320ls. augustā ņēmu 22 dienas, lai skolai varu sapirkt. brīvdienas man bija , emm , 6. un saņēmu knapi 300ls. pff.. nu kas tas ir par 22dienām?! loģika- jo vairāk dienas ņem, jo mazāk tev maksā? tad es paliku stāvoklī. VIņiem tas bija vienalga, lika stibīt tās paplātes. pagrabā, kur dzīvā mūzika un cilvēku daudz.. es un vēl 1 viesmīlis.. krč 2 viesmīļi.. protams, es, būdama stāvoklī nesu visu, ko vien varēju panest, kamēr otrs pie bārmeņiem čiloja! tiesa gan, es saņēmu maz, jo strādāju tik pa 6dienām un 7dienām.. tad, kā jau katru gadu, es saslimstu uz ziemassvētkiem. pazvanu un pasaku, ka esmu slima un man ir slimības lpp . vai ta manī klausījās? pff, nē! nometa klausuli. nu ok, uz darbu arī negāju, jo man lpp. bet kad likās, ka viss ir ok, saslimu vēl vairāk un man arī uz jauno gadu sanāca slimot. aiznesu A lapu uz darbu un uz manis lūr ar šķībā acīm, ka ķip es nodevēja utt.. teica - nevazājies apkārt, tu tak slima esi ķipa! nu šitā pasaka.. pēc lpp otras, mani palaida uz slidotavu, a tur jau nebija labāk. man rāva no algas nost par pusdienām, kaut gan es uz viņām negāju, jo nebija iespējas tikt! cilvēki JŪRA! a es viena pati tai slidotavā. klienti neapmierināti, ka vitrīnes tukšas, ka nav ko ieēst. bāc, es vainīga pie tā? ja es zvanu ZP un saku, ka man nekā nav, man atcērt - tad atnac pakaļ! aiztaisi kasi ciet! Normāli? Tad, kad slidotava gāja uz slēgšanu, es vairs nebiju 1. bijām 2. priekš kam? tad jau vairāk 2 nebija ko daŗit.. bija garlaicīgi! tad mani pārcēla atpakaļ uz pagrabu.. a man puncis aug! pofig, ej paplātes panēsā, gan notievēsi! par mana bērna veseību nedomāja nemaz.. man bija bail, tāpec bieži bija zaparas.. pēc tam uz Sulu bāru paŗcēla.. tur nebija labāk.. skriešana vienā skriešanā.. kastes jācilā - apelsīnu un greifrūtu .. šausmas! ģīboņi nāk.. a kam rūp? kolēģei bija 1 nospļauties, ka man, kā grūtniecei, varbūt vajag atpūtu! sviests! kā man bija noriebies... šausmas! par laimi, mans bebuks piedzima sveiks un vesels, un stiprs.. !!! par barošanu - nu, reti gan es gāju, bet kkā bija tīri ok. ēdu to, ko redzēju, ka ir svaigs. ja bija laiciņš, vakarā, kad 11:00 un sadale slēgta, aizgāju uz cehiem pie kolēģiem, iekodām :) khi! ā, neskaitot dažus matus saldajos un pārējos ēdienos, viss bija ok :D tā kā tā.. cik latos tev bija, tik būs arī eiro - Lido priekšnieku devīze! nu ko es vēl varu pateikt.. - ņikakaja līčnaja žizņ! i nauda nav! patreiz esmu dekrēta atvaļinājumā līdz 2015.gada pavasarim.. un tur es neatgriezīšos noteikti! mani 'virs gaida jau ārzemēs un tur mēs dzivosim!!! Vidējais novērtejums: 2.33
Tavsdarbslv?d=yIl2AUoC8zA Tavsdarbslv?d=qj6IDK7rITs

Risinājumi ēnu ekonomikas izskaušanai jāmeklē politikas veidošanas līmenī, norāda Reirs

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēdējā laikā ir paveicis nozīmīgu darbu nodokļu administrēšanas uzlabošanā un krāpniecības apkarošanā, tomēr valsts politikas veidošanas līmenī jāmeklē vēl citi būtiski pasākumi ēnu ekonomikas izskaušanā, norādījis finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

[Virsraksts nav norādīts]

Gribu redzēt.

Krāsaina adīta cepure ar šalli

Turpinot eksperimentus ar adīšanu vertikālās svītrās, uzadīju gabaliņu, kas, salikot galus kopā, kļuva par cepuri pie jau agrāk noadītas šalles (patentadījumā ar svītrainiem galiem). Mans šī brīža lielākais atklājums: ja cepurē ieada kokvilnas oderi, tad tā ir siltāka (jo divkārtīga) un nekož ausīs (jo kokvilna iekšpusē).

cepure un šalle

Pašadīta, krāsaina vilnas cepure kopā ar šalli, autors: Lauma


Filed under: Citi, Rokdarbi

Viet Cong – Viet Cong

0e20_53944b3f_jpg.jpg

Aizvadītā gada noslēgumā, apkopojot gada albumu un dziesmu topu rezultātus, nācās secināt, ka visai liels uzsvars bija likts uz elektronisko mūziku. Iesākot šo gadu, ir vēlme ieraudzīt vairāk nozīmīgus ierakstus, kuros var saklausīt ģitāru stīgu skaņas. Šajā ziņā janvāris bijis labs mēnesis, jo dienasgaismu ieraudzīja izcilais Sleater-Kinney albums No Cities to Love un kanādiešu Viet Cong debijas plate Viet Cong.

Pirmā iepazīšanās ar šo apvienību bija viņu EP Cassette, kas tika ierakstīts tūres vajadzībām, un pēcāk izdotais pirmais singls Continental-Shelf.  Šie ieraksti parādīja, ka arī 2015. gadā var radīt visai oriģinālu un baudāmu post-punk mūziku. Tomēr interneta plašumos atrastais Death, kas, starp citu, ir albuma noslēdzošais skaņdarbs, parādīja, ka kvartets nebaidās arī no eksperimentiem vienpadsmit minūšu garumā. Līdz ar to radās jautājums par to, kāds būs pats albums – vai tas skanēs līdzīgi dzirdētajam singlam un mazalbumam vai eksperimentālajam Death. Atbildēt uz šo jautājumu var ar abiem piedāvātajiem variantiem, jo ir iespējams saklausīt šo abu novirzienu apvienojumu.

Viet Cong debija tiek ievadīta ar Newspaper Spoons un tajā saklausāmām dārdošajām bungām, kuras ir izlaistas caur neskaitāmiem skaņas efektiem. To papildina skaļās un haotiskās ģitāras skaņas, bet paspilgtina puišu vokāli. Otrajā pusē gan skan visai mierīgs sintezators, kas var atgādināt ērģeles skaņas. Te var saskatīt šos abus elementus – eksperimenti ievadā un daudziem saprotamāks vai baudāmāks skanējums noslēgumā.

Klausoties šo albumu, šķiet, ka katram dalībniekam ir vienlīdz liela nozīme dziesmu rakstīšanā un būtu grūti izcelt vienu līderi viņu vidū. Tāpat rodas priekšstats, ka platē esošā noskaņa var nebūt sveša grupas Women pazinējiem. Tas, protams, nepārsteidz, jo divi tās dalībnieki pēc apvienības pajukšanas (galvenokārt nesaskaņu rezultātā, bet arī ģitārista nāves dēļ) ķērās pie nākamā projekta – Viet Cong. Runājot par salīdzinājumiem, daudzi noteikti vēlēsies pieminēt Joy Division vai tā turpinājumu New Order, kas arī nebūtu kļūdaini.

Nav īsti vēlmes izcelt kādus konkrētus skaņdarbus, jo viss albums kopumā skan izcili un, šķiet, kā viens vesels tas un būtu jābauda. Tomēr tajā pašā laikā grēks būtu neizcelt iepriekš jau pieminēto ieraksta noslēgumu – Death, ko novērtē pat pats Maks Demarko. Ja vēl līdz šim brīdim nav skaidrs, kāpēc daudzi nebeidz slavēt šos puišus, tad episkais noslēgums liks to saprast.

Lai gan mums priekšā vēl vienpadsmit mēneši, kuru laikā mūs ausis priecēs neskaitāmi ieraksti, jau šobrīd ir vēlme apgalvot, ka Viet Cong ir viens no šī gada labākajiem albumiem. Pastāv arī gana liela iespēja, ka tieši viņi būs šīgada skaļākie debitanti. Tas nav izsalkums pēc rokmūzikas, bet gan šo kanādiešu spēja radīt patiešām teicamu plati.

8,5/10

zv_piln.pngzv_piln.pngzv_piln.pngzv_piln.pngzv_piln.pngzv_piln.pngzv_piln.pngzv_piln.pngzv_puse.pngzv_tuks.png

Folkreiss/Autokross: Vecpils posms notiks!

Organizatori apstiprina, ka sestdien, 31. janvārī Vecpils autotrasē paredzētās folkreisa un autokrosa sacensības plānots aizvadīt kā paredzēts.

Mākslīgā masu psihoze (K. Bindemanis, R. Klimovičs)

Kaspara Bindemaņa pārdomas tekstā un Roberta skaidrojums video formātā. Skumjākais šajā visā ir tas, ka cilvēki IZVĒLAS nezināt un pieņem tikai to, kas neapdraud viņu kognitīvās disonanses un mediju uzturēto, vieglā naida uzbudinājumā vibrējošo komfortu. Mēs aizsvilstamies svētā sašutumā, ja, piemēram, Ždanoka vai kāds no viņas dīvainajiem kolēģiem starptautiskajā arēnā izplata paziņojumus par krievu apspiešanu […]

Arī Latvijā favorīts nemainīgs


Stulbs un vēl stulbāks turpinājums beidzot arī pie mums.

Bondars kandidēs uz Valsts prezidenta amatu

bondars_martins_palens-small.jpg

Bondars ir pirmais kandidāts, kurš oficiāli iesaistījies cīņā par valsts pirmās amatpersonas posteni

Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvju sapulce ceturtdien nolēmusi Valsts prezidenta amatam virzīt Saeimas deputātu un bijušo Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāju Mārtiņu Bondaru, un viņš piekritis kandidēt, ceturtdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas sešos".

Līdz ar to Bondars ir pirmais kandidāts, kurš oficiāli iesaistījies cīņā par valsts pirmās amatpersonas posteni.

Šis LRA vadības lēmums gan vēl būs jāizvērtē politiskā spēka nodaļām, taču tā, visticamāk, būs tikai formalitāte. Gala lēmums par Bondara izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam tikšot pieņemts 10-15 dienu laikā.

LRA uzskata, ka Bondars prezidenta amatā spētu nodrošināt Latvijas interešu aizstāvēšanu gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. LRA Pārstāvju sapulces priekšsēdētājs Andrejs Ence raidījumam norādīja, ka Bondars ir septiņus gadus vadījis Vīķes-Freibergas biroju, viņam ir bijuši atbilstoši amati, atbilstoša izglītība, "viņš ir ļoti solīds, izturēts, visās diskusijām pirms Saeimas vēlēšanām viņš sevi parādīja kā ļoti erudīts".

"Tā kā mēs domājam, ka viņš atbilst šai latiņai, kas ir uzstādīta no mūsu puses Valsts prezidentam," teica Ence.

Politologs Ivars Ījabs gan norādīja, ka Bondara izredzes tiešām kļūt par Valsts prezidentu ir ļoti niecīgas. Tas saistīts ar faktu, ka Bondara pārstāvētā LRA atrodas opozīcijā, turklāt tai parlamentā ir tikai astoņas vietas. Pēc politologa domām, Bondars pieņēmis lēmumu kandidēt uz šo svarīgo amatu publicitātes vairošanas nolūkos.

Valsts prezidents Saeimai būs jāvēl maijā.

 

Alfabēta restorāni. Vīgante

Tad, kad Kazhe, tas pats, kura apņemšanās ap jauno gadu klīda apkārt pa twitteri, beidzot nopublicēja ilgi gaidīto nolikumu absolūti neoficiālajam un brīvprātīgajam turnīram #alfabētarestorāni, bija pilnīgi skaidrs, ka šito mēs garām nelaidīsim. Pašā pamatā ir ideja – apmeklēt pa (vismaz) vienam «restorānam», kura nosaukums sākas ar katru no alfabēta pirmajiem burtiem. Tie, kuri to visu paveiks šī gada laikā, tiks apbalvoti ar godu, cieņu, slavu un vispārēju apkārtējo apbrīnu. Izaicinājuma būtība. Gada laikā ieturēt maltīti 33 dažādos restorānos (ēdnīcās, kafejnīcās, traktieros, krodziņos, ieskrietuvēs), pa vienam uz katru alfabēta sākuma burtu. Izaicinājumu...Continue Reading →

Rektore Helsinkos paraksta saprašanās memorandu

Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītes Somijā ietvaros 29. janvārī Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore (LLU) Irina Pilvere kopīgi ar citiem Latvijas augstākās izglītības un zinātnes pārstāvjiem parakstīja saprašanās memorandu ar Somijas VTT Tehniskās izpētes centru.

Saprašanās memorands par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju izpētes jomā parakstīts starp Somijas VTT Tehniskās izpētes centru (VTT Technical Research Centre of Finland Ltd) un LLU, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Baltijas Inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju institūtu (Baltic Institute of Research, Technology and Innovation (BIRTI)).

Memoranda mērķis ir attīstīt pētnieciskās, izglītības, profesionālās un starpkultūru aktivitātes un kopīgus projektus, līdzdarbojoties visām iesaistītajām pusēm Latvijā un Somijā. Sadarbības pamatjomas zinātnē ir bioekonomika, funkcionālo materiālu zinātne, energoefektivitāte, biomedicīna u.c.

Memorands parakstīts apaļā galda diskusijas laikā, kad pārrunātas sadarbības iespējas izglītības jomā starp Latviju un Somiju. LLU vizītē pārstāvēja rektore Irina Pilvere.

Pārskats par dzīvojamās mājās un zirgu staļļa būvniecības ieceres publisko apspriešanu

Publicēts pārskats par dzīvojamās mājas un zirgu staļļa būvniecības ieceres publisko apspriešanu nekustamajā īpašumā „Brīves”, Kangari, Ropažu novadā.

Piesakies SP akadēmijai 2015!

Hei, RTU student!

Vai Tev ir vēlme savu studiju dzīvi padarīt notikumiem bagātāku? Vai ir gadījies sevi pieķert pie domas, ka vēlies uzlabot savu un citu studentu ikdienu, un Tev nav vienaldzīga vide, kurā studē? JĀ, tad Studentu parlamenta Akadēmija jeb SPA 2015 ir domāta tieši Tev!

Lai kļūtu par Akadēmijas dalībnieku Tev nepieciešams būt 1. vai 2.kursa studentam, kurš vēlas kļūt aktīvāks un iesaistīties studentu pārstāvniecībā, taču vēl nav atradis īsto veidu, kā to izdarīt.

Pasākuma norises laiks ir 20.-22.februāris, kura laikā Tev būs iespēja iepazīt Studentu parlamentu un pilnveidoties pašam – kopā strādāsim, lai sasniegtu labāko!

Ja esi gatavs šim aicinājumam, tad negaidi un piesakies: http://ej.uz/spa-anketa

Pieteikumus pieņemsim līdz 2015.gada 10.februārim plkst. 23:57. Vietu skaits ir ierobežots!

Sīkāka informācja: www.ej.uz/RTU-SPA

Uz tikšanos,

Tavs RTU Studentu parlaments

 

Zvaigžņu karu rotaļlietu izsola par 18 000 mārciņu

Pirms 35 gadiem par pusotru sterliņu mārciņu (diviem eiro) nopirkta filmu sērijas Star Wars (Zvaigžņu kari) rotaļlieta izsolīta par 18 000 mārciņu (24 100 eiro). Kareivja Bobas Feta figūriņu pārdeva Kreigs Stīvenss, kurš...

The art of sharpening pencils



The art of sharpening pencils

Tieslietu ministrs gandarīts par Saeimas vienbalsīgu atbalstu kriminālatbildības noteikšanai par iesaistīšanos bruņotos konfliktos ārvalstīs

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs izsaka gandarījumu par vienbalsīgu Saeimas un Juridiskās komisijas atbalstu Tieslietu ministrijas darba grupā izstrādātajiem Krimināllikuma grozījumiem, kas paredzēs atbildību par Latvijas valstspiederīgo prettiesisku iesaistīšanos ārvalstī notiekošā bruņotā konfliktā, tā finansēšanu un atbalstīšanu.

Tieslietu ministrs uzsver, ka Saeimas lēmums par likumprojekta pieņemšanu 1.lasījumā un tā steidzamību ir svarīgs signāls pirms šodien Rīgā paredzētās ES un Austrumu partnerības valstu tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmes, kurā piedalīsies arī Ukrainas pārstāvji, un neformālās ES Padomes Tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmes, kurā galvenais diskusiju jautājums ir terorisma draudu novēršana.

Tieslietu ministrs norāda, ka brīvprātīgo došanās karot uz valstīm vai reģioniem, kur norisinās karadarbība vai tai pielīdzināmi bruņoti konflikti, kļuvusi par vienu no pēdējā laika aktualitātēm starptautiskās drošības jomā visā pasaulē. Latvijai ir svarīgi nepieļaut savu valstspiederīgo prettiesisku iesaistīšanos ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, ierobežot tā finansēšanu un atbalstu personām, kas piedalās šādā konfliktā, tāpēc jau tuvākajā laikā minētie Krimināllikuma grozījumi būtu jāpieņem galīgajā lasījumā, uzsver tieslietu ministrs.

Latvijā tiesiskais regulējums šobrīd neparedz tiešu liegumu Latvijas valstspiederīgajiem iesaistīties bruņotā konfliktā ārvalstīs, netiek regulēta algotņu darbība, kā arī nav noteikts aizliegums vervēt personas un tās apmācīt nosūtīšanai dalībai ārvalstīs notiekošā bruņotā konfliktā, ja vien nodarījumā nav saskatāmas cilvēku tirdzniecības vai terorisma pazīmes.

Likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi Tieslietu ministrijas izveidotā pastāvīgā Krimināllikuma darba grupa, kurā piedalījās eksperti no Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, tiesām, Ģenerālprokuratūras, Drošības policijas, Valsts policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Latvijas universitātes.

 

Avots: www.tm.gov.lv

Kāsla metode par detektīvi un rakstnieku

Kā jau iepriekš esmu rakstījis, tad ir sanācis iegrimt šī seriāla Kāsla metode skatīšanās procesā. Man likās, ka četras sezonas ir daudz un, ka ar to arī viss stāsts beigsies un turpinājums nebūs interesants. Teikšu tā, ka sākot no piektās sezonas, nedaudz stāsts pamainīsies, jo notiks kāda lieta, kas maina darba attiecības starp galveno personāžu Kāslu un viņa mūzu Beketu. Šī pavērsiena iespaidā arī sižets nedaudz būs savādāks kā pirmajās četrās sezonās. Taču galvenais noslēpums joprojām netiks atrisināts. Nebūs notverts tas cilvēks, kurš atbildīgs par Beketas mātes slepkavību.

Sestās sezonas beigās atkal notiks kāds pavērsiens ar, ko arī iesāksies septītā sezona. Šis notikums liks aizdomāties par to, ka visā šajā pasākumā kaut kas nav tīrs un par Beketas mātes slepkavību varētu būt atbildīgs kāds ļoti tuvs cilvēks vai arī cilvēks, kurš ir pietiekami labi pazīstams. Taču tas, protams, ir tikai pieņēmums. Pa lielam kādēļ turpinu skatīties Kāsla metodi, es vēlos uzzināt, kurš ir tas maitas gabals, kurš nogalināja Beketas māti. Tā ir tā lieta, ar, kuru seriāla autori spēj mani piesaistīt, lai es skatītos nākamās sērijas. Šī lieta tiek muļļāta jau no pirmās sezonas un tas sāk nedaudz kaitināt. Protams, es saprotu, ka ar lielā noslēpuma atklāšanu viss galvenais sižets arī beigsies, bet varbūt ir pienācis laiks skaistām beigām jeb izdomāt kādu citu pavērsienu pēc, kura varētu veidot tālāko sižetu.

kāsla metode par rakstnieku

kāsla metode

kāsla metode par rakstnieku

Kāsla metode par rakstnieku

Ceru, ka septītā sezona, kuru šobrīd skatos būs pēdējā, kurā visi noslēpumi tiks atklāti, lai naktīs mierīgāk varētu gulēt.

Kāda izskatās Aleksa Orlova “Бронебойщик” pasaule?

Ja autors spēj rakstīt tā, ka vārdu virknes iztēlē viegli atdzīvojas ainavās, notikumos un cilvēkos, tas ir liels pluss manās lasītāja acīs. Diemžēl tās iztēles ainas redzu tikai es. Tomēr ir daudzi talantīgi mākslinieki, kuri izlasīto vai iedomāto spēj pārveidot mākslas darbos. Vienreiz jau jūs iepazīstināju ar datormākslinieku versijām par Kvoutu. Tagad vēlos jums parādīt kāda varētu izskatīties Aleksa Orlova “Бронебойщик” pasaule. “Бронебойщик” ir krievu fantastiskais bojeviks, sērijā ir 5 vai 6 grāmatas, darbi sarakstīti ar humoru, asiņu un šausmu tikpat kā nav, tāpēc viegli lasīt.

Kāda ir “Бронебойщик” pasaule? Zināms, ka:

    • pamatīgs karš (laikam atomkarš) pirms 200 gadiem izmainījis vismaz divas planētas, pārvēršot lielas teritorijas par tuksnešiem, zem smilšu kalniem aprokot vecu kara tehniku un konservus;
    • Džeks bērnību pavada tuksnešainā vietā – augstas kāpas, krūmāji, tālumā purvs ar lielām ķirzakām;
    • cilvēku dzīve virspusēji daudz neatšķiras no mums pierastās – ir grausti, ir elitāras vietas; kamēr uz vienas planētas vistas gaļa ir ikdienas ēdienkartes sastāvdaļa, tikmēr Džeka dzimtajā tuksnesī izplatītākais gaļas izstrādājums ir tārpveidīgas zivis;
    • korporācijas karo savā starpā par derīgo izrakteņu teritorijām un liela nozīme šajās cīņās ir cilvēku vadītiem robotiem;
      pa gaisu lidinās diskorāmas, automātiski pilotējami nelieli iznīcinātāji, milzīgi starpplanētu kuģi, kravas lidaparāti un tamlīdzīgi.

Atlasītie zīmējumi nav veidoti Orlova romāniem, tomēr labi tos ilustrē.

Gandrīz kā pirmās grāmatas sākums, kad pie purva nosēžas diskorāma ar karavīru un automātisko robotu grupu un Džeks ar Ferlinu slēpjas krūmājā, lai viņus nepamana.

roboti mežā

Autors: concept artist J.C Park

Korporāciju algotņi kādā misijā. Milzīgais “sato” un launčmoduļi pavada kājniekus. Kājnieki ir zemu vērtēta “lielgabalu gaļa”, izšķirošā loma un spēks ir robotos, tāpēc par tiem gādā kā par bērniem un robotu pilotiem tiek nodrošināta labāka aprūpe kā parastajiem karavīriem.

misija

Autors: concept artist J.C Park

Kravas lidmašīna piegādā korporācijas nometnei jaunus kareivjus ar robotiem. Mazākas lidmašīnas tiek izmantotas desanta izmešanai un savākšanai kādā vietā (vēlams – slepeni), bet lielākās pārsvarā lido tikai naktīs, jo ir gards un viegli pamanāms kumoss pretiniekam.

lidmašīna

Autors: concept artist J.C Park

Jakuba Rozalska roboti radīti viņa 1920+ projektam, tomēr savā apbružātajā un nenolaizītajā izskatā ir tuvāki Orlova pasaulei kā iepriekšējā mākslinieka glancētās bruņas. Skarbā patiesība ir tāda, ka korporāciju armijām nemaz tik daudz naudas nav un mehāniķi lāpa un pārlāpa robotus neskaitāmas reizes.

robots miglā

Autors: concept artist & illustrator Jakub Rozalski

Nobeigumā sadzīves ainiņa. Apmēram šādi varētu izskatīties tuksneša pilsētu trūcīgie un mazāk drošie rajoni uz Džeka dzimtās planētas.

pilsēta

Autors: concept artist 신욱 위

Ceru, ka jums šis ceļojums iedomātā nākotnē patika.


Filed under: Aleks Orlovs, dažādi, zinātniskā fantastika Tagged: concept art, fantastika, Orlovs

Foto izstāde "Aleksandra Čaka Rīga"

fotografiju-izstade.jpgNo š.g. 27. janvāra līdz 12.martam Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī – muzejā Lāčplēša ielā 48/50 – 14 ir apskatāma fotogrāfiju izstāde "Aleksandra Čaka Rīga". Te apkopotas Roberta Johansona un Pētera Šmita fotogrāfijas, kas tapušas 20. gadsimta 20.-30. gados Rīgā. Tāds kā mazs ceļojums laikā, kaut arī melnbalts un sastindzis nokrētā mirklī. Muzeja darba laiki no otrdienas līdz sestdienai 11:00-17:00, bet pirmdien un svētdien slēgts.

Par smilšu graudu

The post Par smilšu graudu appeared first on SunsFuns.lv.

Ceturtdienas atskats: nepareiza himna pasē; nepareizs karogs Latgalē

Tie latvieši, kuri bija paspējuši mesties jaunās pases dizaina aprunāšanā tika tika pie saldā ēdiena - himnas ar zināmām neprecizitātēm. Tikmēr cits simbols tiekot nelāgi izmantots arī Latgalē, kurā viss liecina par sabiedrības šķelšanu.

Liepāja stinšu svētku gaidās

Lai arī šogad ziema nav bagāta ar sniegu un ūdeņus neklāj ledus, Liepājā sācies lielais ziemas makšķerēšanas un stinšu ķeršanas laiks, pulcējot simtiem šīs nodarbes entuziastus gan no mūsu pilsētas, gan arī tālākām vietām.

They Came Together

Kinostudija “Lionsgate” un režisors, scenārija līdzautors, producents David Wain(“Brenda Forever”, “Wanderlust”) piedāvā jaunāko komēdiju ar lieliskiem aktieriem galvenajās lomās. Filma tika demonstrēta “Sundance Film Festival”, “Chicago Critics Film Festival”, “Seattle International Film Festival” u.c. kino festivālos. Filmas pirmizrādi ASV kinoteātros demonstrēs 2014. gada jūnijā. Jaunākā filma “They Came Together” Režisors: David Wain Žanrs:  komēdija Aktieri:  Paul Rudd, […]

Jauna piegādes akcija: 30cm picām -30% atlaide

WOW! Čili Pica piedāvā jaunu piegādes akciju: pasūti jebkuru akcijas picu un saņem to ar -30% atlaidi! Akcijas noteikumi: • Piedāvājums attiecas uz noteiktām 30 cm picām: Tūristu, Crudo, Serano, Gaļas asorti, Čempionu, Mafija,...

Krājaizdevu kooperatīvās sabiedrības "Metsepole" dibināšanas līguma parakstīšana

dokumenti14.februārī plkst.16.00 Limbažu novada pašvaldības ēkas (Rīgas ielā 16) mazajā zālē notiks krājaizdevu kooperatīvās sabiedrības "Metsepole" dibināšanas līguma parakstīšana. Novada iedzīvotāji un uzņēmumu pārstāvji aicināti kļūt par krājaizdevu kooperatīvās sabiedrības "Metsepole" dibinātājiem.

Komunikācija sociālajos medijos – kad (ne)izvēlēties aģentūras pakalpojumus

Divus bloga ierakstus vēlāk, kuros bija pastāstīts par izmaksu struktūru digitālajā komunikācijā un to, kā šīs izmaksas optimizēt, radot labu saturu un parādot to pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, visvairāk šķēpu tika lauzts par to, vai tas ir to vērts. Šai diskusijai eļļu klāt vairs neliešu – katram ir tiesības uz savu viedokli.

Mans viedoklis ir tāds, ka labu komunikāciju var veikt gan aģentūra, gan klients. Aģentūras priekšrocība ir pieredzē un zināšanās, klienta – produkta pārzināšanā. Protams, vienmēr ir izņēmumi, bet reti kurš klienta puses digitālās komunikācijas speciālists būs tik pat spēcīgs kā aģentūras digitālais cilvēks. Viens iemesls ir tas, ka aģentūras cilvēks ikdienā strādā ar dažādiem klientiem un viņam visu laiku ir jābūt “asam” ļoti dažādās digitālajās disciplīnās, otrs – aģentūra nav viens cilvēks, bet gan kolektīva zināšanu un pieredzes “banka”.

Pirms komunikācijas uzsākšanas – aģentūras konsultācijas

Lai vispār kaut kas nestu rezultātus un netiktu šauts ar tukšām patronām, ir jāieliek stingri pamati. Lai lieki netērētu savu vai savu padoto laiku, aģentūras cilvēki spēs iedziļināties klienta vajadzībās, nospraust mērķus un ieteikt dažādas taktikas, lai šos mērķus sasniegtu pēc iespējas vienkāršāk, ātrāk un lētāk. No pieredzes varu teikt, ka ļoti daudziem, kas pie aģentūras ir aizgājuši vēlāk, būtu izdevies ietaupīt gan laiku, gan naudu, ja viņi dažas lietas būtu dzirdējuši no sākuma. Dažu stundu saruna tomēr nemaksā tik daudz, bet ilgtermiņā ļauj ietaupīt simtus un tūkstošus.

Ar lekcijām, semināriem un konferencēm nepietiek. Tajās parasti skaistas lietas, bet reālu ikdienas problēmu risināšanā ar to nepietiek. Nezinot, kas “tur ārā” ir pieejams, ir ļoti grūti saprast, kas tad īsti ir vajadzīgs. Tādos apstākļos arī parasti rodas ne visai saprātīga komunikācija sociālajos tīklos, kura tiek veikta, lai būtu ievilkts ķeksis sarakstā pie “Lietas, kas ir visiem – tāpēc vajag arī mums”. Ļoti bieži šādās konsultācijās tiek nonākts pie secinājuma, ka sociālie tīkli galīgi nav prioritāte un labāk ir ieguldīt līdzekļus un laiku mājaslapas sakopšanā, Google Adwordos vai vēl kādā citā kanālā.

Problēma ar to, ka iesāk lietas darīt nepareizi un nostāda greizus mērķus ir tāda, ka pēc tam ir ļoti grūti no tā izkāpt – tas prasa vismaz viena cilvēka nonākšanu pie atklāsmes un saņemšanos atzīt, ka, nu, esam izsaimniekojuši līdzekļus, jo gribējām darīt kā likās pareizi, bet izrādījās, ka tik daudz par internetu nemaz nezinājām. Šī ir problēma ne tikai MVU sektorā, bet arī lielos uzņēmumos – bieži saņemot brīfus uz lieliem pičiem (klienta konkurss aģentūrām), ir uzreiz skaidri redzams, ka uzņēmuma mērķi nav sasaistāmi ar tiem, kas tiek uzstādīti kā KPI topošajam sadarbības partnerim – aģentūrai. Un tas ir noticis tāpēc, ka kāds ir iesācis nepareizi vai nav pamanījis, ka lietas ir mainījušās un nezin vai negrib zināt, ka var darīt labāk, bet tad kaut kas no vecā būs jāgriež nost.

Tāpēc ir ļoti svarīga savstarpēja uzticēšanās. Aģentūra nekad nevarēs sevi pierādīt, ja tai visu laiku būs jātaisnojas par katru soli. Tā nav vide, kurā dzimst labi risinājumi un inovācijas. Bieži vien neuzticēšanās gaisotne ir tas iemesls, kāpēc šķiras aģentūru un klientu ceļi – tādā gaisotnē ir grūti pastrādāt un cieš darba kvalitāte.

Komunikācija kā aģentūras pakalpojums

Sadalīšu pa punktiem dažādus variantus, kad aģentūras pakalpojumi tiek izmantoti

Nav satura radīšanas tradīciju

Piemēram, ir interesants uzņēmums ar interesantu produktu, bet esošajiem darbiniekiem jau ir pietiekoši pienākumu un viņi šo lietu papildus esošajiem pienākumiem uzņemties nevar. Tā vietā, lai uzņēmums veidotu konkursu un mēģinātu atrast spēcīgāko speciālistu darbam in-house, tas izvēlās aģentūru, jo tas ir drošāk, lētāk un nav lieku satraukumu par to, ka varētu pietrūkt kompetences/pieredzes vai kāda specifiska resursa – piemēram, dizaina vai programmēšanas darbiem. Klients pats šādos gadījumos ziņo par aktuālajām tēmām un vēlamajām aktivitātēm, bet ideju sagatavošanu un izpildi atstāj aģentūras ziņā.

Nav pārliecības par sevi vai resursu proaktīvai satura radīšanai, bet daļu komunikācijas tomēr veic pats uzņēmums

Vairāki lieli uzņēmumi digitālo komunikāciju ir nodevuši aģentūrām, bet ar klientu servisu nodarbojas paši. Tāds modelis der tiem, kas ir lieli un var atlicināt laiku sociālo tīklu monitorēšanai un atbildēšanai uz klientu jautājumiem, bet vēlās, lai saturu ar pievienoto vērtību rada kāds cits. Pēc šāda principa darbojas, piemēram, daļa Latvijas telco uzņēmumu.

Viss mārketings ir nodots aģentūrām

Ir daudzi globāli un milzīgi zīmoli, kuriem Latvijā patiesībā ir tikai noliktavas un viens zīmola vadītājs. Tādos gadījumos vienkārši mēdz būt (visbiežāk tā arī ir), ka klienta pusē nav neviena cilvēka, kurš būtu ar atbilstošu profilu komunikācijā un/vai digitālajā vidē. Tas, ka aģentūra dara pilnīgi visu no a līdz z, protams, maksā vairāk, bet ļauj nesatraukties par kvalitāti un darbu izpildi. Šādos gadījumos tiek strādāts ar zīmola globālajām vadlīnijām, tiek izmantoti globāli gatavotie resursi, cik iespējams, bet tad, kad globālais saturs nav atbilstošs vietējai auditorijai, tas tiek radīts uz vietas.

Komunikācija kā paša uzņēmuma veikta aktivitāte

Vienmēr esmu teicis un uzskatījis, ka, ja klients ikdienas komunikāciju spēj veikt pats, uz to arī ir jātiecas. Lai cik profesionāli arī aģentūra nestrādātu, tā nekad nepārzinās produktu labāk nekā pats klients.

Kad uzņēmums ir pārāk mazs

Visbiežāk sociālos tīklus un komunikāciju dara paši, ja uzņēmums ir pārāk mazs, lai budžetā paredzētu atsevišķu sadaļu aģentūrai sociālo tīklu izmantošanai. Tās ir mazas kafejnīcas, veikaliņi, mazi uzņēmumi. Ik pa laikam ar šādu situāciju saskaros palīdzot draugiem, kuri ver vaļā savus uzņēmumus – pa draugam palīdzu izveidot un sakārtot sociālo tīklu profilus, pastāstu, ko darīt un nedarīt, lai tālāk jau ļautu tikt galā pašiem. Šajos gadījumos sociālo tīklu komunikācijas funkcija tiek uzticēta kādam, kuram šie pienākumi jāapvieno ar saviem pamatpienākumiem.

Uzņēmuma iekšienē ir kompetences komunikācijā

Šis gadījums biežāk izpildās pie lielākiem uzņēmumiem, kuros ir cilvēks, kura ikdienas pamatuzdevums ir komunikācija. Šādās reizēs komunikācijas cilvēks komunicē arī internetā. Plusi ir komunicētās informācijas sakritība dažādos komunikācijas kanālos un atgriezeniskās komunikācijas nepastarpinātība – pirmavots ir tas, kurš publicē informāciju un atbild uz jautājumiem. Mīnuss ir tāds, ka šie pienākumi var sākt traucēt citu ikdienas uzdevumu izpildei. Iesaku arī uzmanīties no “visu protu, visu saprotu” slazdiem – internets nepārtraukti mainās un tas, kas ir bijis pareizi pirms gada, diviem, šodien vairs nav efektīvi. Tāpēc regulāra pieredzes un zināšanu apmaiņa semināros un konferencēs ir nepieciešama, ja aģentūru konsultācijām gribās iet ar līkumu.

Uzņēmuma iekšienē ir digitālās komunikācijas amats(-i)

Iekšējie digitālās komunikācijas cilvēki ir jau pavisam lielos uzņēmumos, kuri tad ikdienā nodarbojas ar informācijas un satura radīšanu un klientu servisu. Šādi uzņēmumi ikdienā tiek ar visu galā paši, paši uzkrāj zināšanas un pieredzi, bet aģentūru pakalpojumus izmanto tikai kampaņu risinājumu izveidei. Svarīgākais šādā sistēmā ir nodrošināt uzkrāto zināšu mantojamību kolektīva vidū un gadījumos, kad mainās darbinieki – citādāk pēc veiksmīga darba gada vai vairāku laikā pēkšņi var nākties visu sākt gandrīz no nulles.

Ko tad darīt?

Salikt pretī resursus un vajadzības un tos savstarpēji samērot. Var visu darīt paši, var visu uzticēt aģentūrai, bet manā personīgajā pieredzē visveiksmīgākie piemēri beigās izrādās tie, kas ir radīti sadarbojoties uzņēmumam un aģentūrai.

Paldies Mairim Skujam par ideju šim rakstam. Priecāšos par konstruktīviem komentāriem.

The post Komunikācija sociālajos medijos – kad (ne)izvēlēties aģentūras pakalpojumus appeared first on Māris Antons.

Video: Maza kaziņa flirtē ar milzīgu zirgu

Internetā lielu popularitāti iemantojis kādā Francijas fermā filmēts video fragments, kurā redzams, kā kāda pundurkaziņa badās ar liela izmēra zirgu, lai gan šī badīšanās vairāk atgādina flirtēšanu.

Valdorfa tipa bērnu pieskatīšana

​Piedāvājam pieskatīt jūsu bērnu jaukā, brīvā, mīļā atmosfērā Rīgā, Mazā kalna ielas rajonā pēc Valdorfa pedagoģijas principiem. Vēlamais bērna vecums no 2 gadiem līdz...

Latvijas blogāres apskats #34 (19.01.-25.01.).

Mazliet papildināju Latvijas labāko blogu sarakstu, bet vispaŗ tas nav tik būtiski- papildināšana notiek gandrīz katru nedēļu (ar ārā mešanu gan iet negribīgāk).
Būtiski ir tas, ka šajā nedēļā blogārē izcēlās vairākas aktuālas tēmas- vienu pacēla Zane ar došanās pie pingvīniem, otru pacēla deputāti par abortiem, trešā vēl turas no tā laika, kad gaismā nāca Rīgas sabiedriskā transporta biļešu jaunās cenas. Vēl ir raksti par reliģiju konfliktiem, ko izcēla bēda Francijas žurnāla redakcijā.
Šajās tēmās iesaistījās paprāvs pulciņš ar blogiem (tas taču ir apsveicami).

Zanes tēmai piebalsoja cehs.lv un koronevskis.lv. Abortu tēmu savos blogos aprakstīja Ilze, Jana un Ilmārs.

Par biļetēm interesantu plānu izdomāja Sidraba. Ievas blogā secinājums, ka īstas skaidrības par tām jaunajām cenām joprojām nav.

Par reliģiju konfliktiem šajā nedēļā var lasīt Viestura Rudzīša rakstā un blogā gudribassakums (saite ir uz pirmo rakstu no kura viegli var aiziet līdz nobeiguma rakstam).

Pie aktuālajām tēmām nevar nepieminēt arī Expo tāmi- par to pods.lv rakstā.

Tā, nedaudz tiek lauzta tradīcija un grāmatu blogeri šoreiz neiesāka apskatu. Ceru, ka viņi pārāk nebēdāsies un dusmu vēstules nerakstīs. Tālāk turpinām ar viņiem.

Bet vispirms apsveiksim LFFB dzimšanas dienā.

Inta rokās nonācis jaunais latviešu autoru kopdarbs Zilie jūras vērši. Arī Jāņa (kurš ir viens no šī kopdarba autoriem) blogā ir pieminēta šī grāmata. Pagaidām gan neviens nav pateicis kāpēc nosaukumā ir vērši, bet uz vāka ir Āfrikas bifeļi (ok, radinieks vērsim jau vien ir)?

Burtnīcas blogā par grāmatu Projekts Rouzija. Mairita raksta par grāmatu Visu rožu roze. Aigas blogā grāmata Parindenis. Ilze raksta par klasiku- Karš un miers. Blogā igramatasscv ir raksts par grāmatu Universālā kopiena. Lasītājas blogā Gentlemen of the road. Pasaulenogramatām blogā šoreiz par Bohēmijas zagli. Santas blogā raksts par grāmatu Izdzīvo. Piedzīvo. Lido. Spīgana raksta par Puteni. Valkīras blogā par grāmatu Iemīlēt salu. Didzis par grāmatu Dzens un motociklu tehniskās apkopes māksla. Elza par divām grāmatām- lasāmgabali XV.

Vilis sniedz ieskatu savā jaunajā grāmatā- kas ir Kluspils stāsti.

Nobeigumā gadaraksts Redstar7 blogā par 2014.gadā izlasīto.

Politiķi mums ir pārāk kusli blogotāji (pirms vēlēšanām rakstītais neskaitās), bet ceru, ka viņiem šī kaite pāries. Tāpēc prieks, ka Ilzes Viņķeles blogā atgriežas pulss- Politiskie pesteļi, jeb še, jums, likumprojektiņš.

Ritvars mūs kārtējo reizi iepriecina ar cipariem un kartēm- šoreiz Kuras valsts dzīves līmenis ir kurš novads.

Sandra savā rakstā uzdod jautājumu Vai Saskaņa grib redzēt Latviju Krievijas sastāvā?

Ja politika mazliet nogurdināja, tad var pavērot relaksējošu video ar stintes ķērājiem.

Tālāk redzētais un dzirdētais uz ekrāniem un skatuves.

Kinoapskati blgā par seriālu Parks and recreation. Sergejs no kinokults.lv aicina uz Mežoni. Ģirts no kinoteikumi par filmu Blackhat. Kazhe par Oskaru gaidošo filmu Ida. Redija blogā par Krievijas kino- filma Leviatāns. Tējtasītes blogā Džonija Depa jaunākais tēlojums filmā Mortekajs. Anetes blogā par filmām Birdman un Lielās acis.

Happynoralle blogā par šī gada filmām, kuras būtu vērts noskatīties.

Kurpjukastes blogā Dailes teātra izrāde Ugunsgrēks.

Pirms ēšanas blogu rindkopas vajadzētu apskatīt nopietnus jautājumus. Piemēram, tādus kā Gemius adware Blachalt blogā, Juvenālo justīciju Laikmeta zīmes blogā un Ludzas zemi Sergeja rakstā.

Tālāk, kā solīts, izēšanās.

Un sāksim ar Ilzes 2014.gada garšīgo izvilkumu. Tālāk uzdzeram Lielvārdes kviešu alu un uzēdam sāļos krekerus ar garšaugiem. Vēl mums piedāvā trīs sieru sāļo kūku un baltmaizi no baltmaizes. Un nevar aizmirst brokoļu zupu. Vēl ir tase ar pavasari, bet tas nebūs miesiskas apetītes remdēšanai.

Laikam no ēšanas šoreiz viss.

Tagad aplūkosim kā rigasmetro blogā testē jaunos zīmolus un ielūkosimies Palladium apavu pasaulē.

Laikam būtu laiks uz skatuves parādīties ceļotājiem, bet šoreiz viņu ir maz. Tāpēc visu uzmanību veltīsim Pēterim un Dacei lūkojot kā viņiem gājis Arizonā (un ne tikai). Arī Jāņa Eiropas nedēļnieka seriāla ceturtai sērijai.

Un nobeigsim šo apskatu ar rakstu par ekonomiski mīkstajiem iedzīvotājiem.

Kā 3000 gados ir mainījušies uzskati par ideālu sievietes ķermeni

Kā pēdējo 3000 gadu laikā mainījušies cilvēces uzskati par to kāds ir ideāls sievietes ķermenis.

The post Kā 3000 gados ir mainījušies uzskati par ideālu sievietes ķermeni appeared first on Hitnet.lv.