No LNT armijas šova izslēdz divas dalībnieces

Trešdienas, 20. augusta, vakarā LNT skatītāju vērtējumam tika nodots izdzīvošanas šova Iesaukts armijā trešais raidījums, un šova trešā diena izrādījās liktenīga divām dalībniecēm.

Pats pirmais ieraksts

Jā, te nu tas ir, mans jaunais blodziņš. Iepriekš ir gājis visādi – gan ar rakstu darbiem, gan citādi. Jāskatās, kā šoreiz būs.

Viss tiek un tiks kustināts pamazām. Visticamāk, parādīsies pa kādam rakstam, un tad attiecīgi arī kaut kādas papildus fīčas, kuras man nav bijis laika (vai ir bijis slinkums) ieviest. :))

The Young and Prodigious T.S. Spivet

Šķiet, ka Žanpjēra Ženē slavas virsotnes laiks ir aiz muguras - katrā ziņā man šķiet gandrīz neiespējami, ka viņam vēl kādreiz izdosies atkārtot to maģiju, kas bija "Amēlijā" un viņa agrīnajās filmās. Tomēr manī bija gana daudz nepacietības, pirms skatījos viņa jaunāko veikumu - angļvalodīgo "T.S. Spivet" lenti, kurā uz ekrāna redzama allaž īpatnēji valdzinošā Helēna Bonema Kārtere (tiesa - ne galvenajā lomā). Filma ir košs, krāšņs un fantastisks stāsts ar dīvainiem personāžiem, ļoti spilgtām krāsām un pasakas atmosfēru - principā, līdzīgi kā visas viņa iepriekšējās filmas. Vienīgā vaina - līdzīgi kā iepriekšējais viņa veikums "Micmacs", arī šī filma ir tīrā forma bez satura. Filmas pasaule ir pārāk neticama, lai varētu pārdzīvot par personāžiem, kuri turklāt par spīti it kā lielajam košumam ir itin nekādi, faktiski, nekā izņemot operatora darbu te slavēšanas vērta nav. Filmas galvenais varonis ir 10 gadus vecs zēns, kas ar ģimeni dzīvo dziļos laukos ASV Montanas štatā un kas ir izcili apdāvināts bērns, kurš izgudro mūžīgo dzinēju (vai vismaz kaut ko tādu, kas gandrīz ir par tādu saucams) un vecākiem nezinot, dodas uz Ņujorku to saņemt. Ceļā viņš iepazīst dažus cilvēkus, un agrāk vai vēlāk viņš sapratīs, ka laimīgā zeme patiesībā ir mājās, kā jau jebkuram sprīdītim. Un vēl viņu vajā vainas sajūta par traģiskā negadījumā bojā gājušo dvīņu brāli. Kaut kā tā. Ja Kaila Katleta atveidotais T.S. būtu saistošs personāžs, šī filma varētu būt kaut cik laba, bet tā tāda nav. Ženē izmanto trikus, ko viņš ir licis lietā jau senāk, bet agrāk - ar labākiem rezultātiem. Un tā nu sanāk, ka man vizuāli filma patika, bet tās vēstījums bija tukšs, personāži - viegli aizmirstami (par spīti it kā visiem viņiem izteiktam atšķirīgumam un krāsu imitācijai viņos), un filmu tev galīgi nerekomendēju. Un vispār - šī filma nav tas gadījums, kad man šķiet, ka tās radītājam ir izdevies to uztaisīt tādu, kā viņam gribētos (kā tas bieži ir, piemēram, stulbu jēlu komēdiju gadījumā), bet gan šķiet, ka Ženē vienkārši ir pazaudējis savas burvja spējas, un tur nelīdzēs arī Dominika Pinjona parādīšanās trešā plāna lomā.

Dzīvnieku gifiņš

1uXH0Dg


Ienāc Joku.Bedre.Lv :)

PIEDALIES RTU KARSĒJKOMANDAS ATLASĒ

Šī gada 16. un 17.septembrī RTU Sporta centra otrajā stāvā, Raņķa dambī 24a, no plkst. 19.00 līdz plkst. 21.00 norisinās jauno talantu atlase, kuru laikā tiks uzņemti jauni dalībnieki mūsu atzinību guvušajā RTU karsējkomandā.

Savu pieteikumu elektroniski nosūti karsējkomandas trenerei Katrīnai Dimitrei līdz 2014.gada 15.septembra plkst. 20.00 .

Pieteikumā norādi: vārdu, uzvārdu, fakultāti, kursu, kontaktinformāciju un dienu, kad plāno apmeklēt atlasi.

Atlasēs tiek gaidīti gan skaistā dzimuma, gan stiprā dzimuma pārstāvji.

Jautājumu gadījumā raksti uz e-pastu: katrina.dimitre@gmail.com vai zvani (+371) 26575750.

 

Brūkleņu - ābolu ievārījums

Tieši šis ir tas laiks, kad varam doties uz mežu brūklenēs vai pielasīt groziņu ābolu savā mājas pagalmā. No tiem sanāk gards ievārījums. Jūs jau, protams, saprotat, ka ar pankūkām tas garšo vienreizēji..

Festivāls VIA Baltica - trio ART-i-SHOCK

Intriģējoša, daudzveidīga un neikdienišķa, jo skaņdarbu atskaņošanai nepieciešami ne tikai klasiskie – čells un klavieres un dažādi sitaminstrumenti –, bet arī netradicionāli instrumenti, tostarp bļodas un pannas, un citi saimnieciski...

komandrindas ip kalkulatori

http://www.routemeister.net/projects/sipcalc/

un

http://jodies.de/ipcalc

jāsaprot kurš ērtāks, velk uz sipcal.

Vēstulē Ušakovam prasa pārtraukt Rīgas vizuālās zīmes "izkropļošanu un banalizēšanu"

r_ga_zime-small.jpg

57 domubiedri iebilst, ka Rīgas robežzīmes nokrāsotas un garumzīmes aizstātas ar "uz pusēm pārdalītas sirds simbolu"

Vairākas sabiedrībā zināmas personas nosūtījušas publisku vēstuli Rīgas mēram Nilam Ušakovam ("Saskaņa"), kurā pauž protestu pret Rīgas vizuālās zīmes "izkropļošanu un banalizēšanu", kā arī pret autortiesību pārkāpumu un latviešu valodas pareizrakstības ignorēšanu.

"Mēs kategoriski iebilstam pret to, ka Rīgas robežzīmes nokrāsošana un garumzīmes aizstāšana ar "uz pusēm pārdalītas sirds simbolu", kas pēc Satiksmes departamenta maldīgā pieņēmuma "kalpo kā garumzīme", būtu "Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas viens no atpazīstamības elementiem". Šāda "atpazīstamība" un "simbols" ir neatbilstošs un apkaunojoši primitīvs ne vien Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam, bet arī Rīgas pilsētas pašcieņai tiklab šogad, kā citugad," norādīts 57 domubiedru parakstītajā vēstulē.

Vēstules autori arī prasa atjaunot mākslinieka Valda Celma radīto oriģinālo Rīgas vizuālo zīmi, kā arī kompensēt māksliniekam nodarīto kaitējumu un turpmāk konsekventi aizsargāt zīmi gan no neprofesionālisma, izkropļošanas un vizuālas saraibināšanas, gan no nepārdomātas komercializācijas un politiskas tendenciozitātes izpausmēm priekšvēlēšanu kontekstā, ziņo LETA.

"Mēs vēlamies, lai dome Rīgas vizuālajai identitātei gan šajā gadījumā, gan svētku noformējumā un citās vizuālajās izpausmēs izvirzītu daudz augstākas estētiskās prasības."

Vēstuli parakstījusi Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa, dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš, kinooperators Valdis Celmiņš, bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un citi.

 

 

Vienu gadu vēlāk – skeitbords Porto

Atvaļinājums un lietainais laiks man ir dāvājis nedaudz brīvā laika, ko es lietderīgi izmantoju sēžot pie datora, medījot dzīvesvietu, un dedzinot stundas banānu republikas simulātorā.

Pirms gada paveicās uz nedēļu paviesoties Porto, Portugālē. Skaidrs tas, ka vajag atrast lokālo skeitšopu, uzprasīt džekiem “kas gaisā?”, un lokālajā skeitspotā kādam čalim uzprasīt dēli, lai izmestu leņķi, un veiksmes gadījumā – uztaisīt kikflipu, citādāk brauciens nav izdevies.

Savu dēli diemžēl neņemu, jo A) ārzemes tiek apmeklētas darba darīšanās, līdz ar to nav garantijas brīvajam laikam B) lidsabiedrības* ierobežojumi, ka uz borta nevar ņemt mantas, kurām viena dimensija pārsniedz 60 cm**, un līdz ar to negribu ņemties ar bagāžas kārtošanu, tikai lai iespējas gadījumā varētu paspārdīt dēli.

Pirms došanās ceļā, jau laicīgi izpīpēju info par Porto skeitborda infrastruktūru un lokālā šopa atrašanās vietu. Porto pilsētu apkalpo Kate skeitšops, īsti neatceros, laikam neuzprasīju kāpēc tāds nosaukums. Veikals atradās pilsētas vecajā daļā (ekvivalents Vecrīgai), un nebija lielākas par 15-18 kv.m., bet kā es uzzināju, puiši tieši gatavojās pārcelties uz lielākām telpām, un būtu devies uz veikalu dienu vēlāk – nevienu nesatiktu, jo nu jau vecā lokācija būtu slēgta, un noritētu darbi pie jaunās atvēršanas. Veikalā sastapu vienu no veikala papiem, kuram jau stipri pāri 30, un skeito gandrīz no skeitborda sākuma. Kā izrādās, pilsētā skeitparku nav*** (uz to brīdi), bet ir oficiālais skeitspots – Casa Da Musica, un oficiālis DIY****. Abi punkti laipni tika atzīmēti manā tūrisma kartē. Protams, kas tas par veikala apmeklējumi, ja netiek iegādāts kāds produkts, atstājot kādu eiriku.

Pirmo reizi līdz Casa Da Musica izdevās nokļūt ikvakara-pa-pilsētu-blandīšanās pasākumā. Tajā vakarā neko nesabildēju, jo mans fotoaparāts bildē visur izņemt tumsā. Tā kā saule bija norietējusi, pulkstens noteikti bija pāri 21:00, un pie Casas īsti vairs nekas nenotika, bet tomēr izdevās iepazīties ar cilvēkiem. Puisim, kurš iedeva dosku pabraukt vārdu neatceros, bet viņš tikko bija sācis skeitot, un setups bija sadrupis dēlis, ar diviem dažādiem trukiem, un dažādiem ratiem – pietiekami, lai es kā tūrists varētu gūt skeitborda braukšanas apmierinājumi eksotiskā zemē. Pārējie cilvēki bija Joe (ja nemaldos) un meitene, kura ceļo kopā ar Joe. Meitene bija no Balkāniem, satikušies kaut kur pa ceļam uz Porto, un dodas uz UK. Joe diemžēl nebrauca ar dēli, bet ar slidām, un nesen bija viesojies Latvijā, piedalījies kaut kādos inline sačos. Teicās lai pasveicinu Nilu Jansonu. Shout-outs Nilam Jansonam no Joe. Meitene vizinājās apkārt Joe slidās, un viņai līdzi bija  ielauzts plastic krūzers. Interesanti, ka brīdī, kad piegāju klāt Joe un topošajam dēļa aizdevējam, un sāku savu iepazīšanās runu, čaļi uz mani skatījās kā uz kārtējo pilsētas dīvaini, neticot maniem vārdiem, un dēli arī nelabprāt deva, bet redzot, ka nēesmu mongo-pušers, gaisotne tapa pavisam relaksēta. Tas patīkami, ka tāda pavisam bērnišķīga nodarbošanās kā skeitbords, var dot draugus visās pasaules malās.

Casa da musica pīķa stundā - sbb - skeiteri, bleideri un bmxeriCasa da musica pīķa stundā – bbs - leideri un bmxeri un skeiteri

Netālu no Casa Da Musica bija spots ar kvaterpaipiem un piramīdas stūriem, varētu teikt, ka imitēja klasiska DIY spota reljefu, bet segums šajā spotā tāpat kā pilsētas vēsturiskajā daļā - mazas, rupjas granīta flīzes. Pa tādām iespējams pabrakt tikai ar krūzeriem sertificētiem ratiem, optimāli 60 mm ripuļi. Skeitšopā man rādīja bildes no žurnāliem, kur čaļi atlaiž arī ar parastajiem, 50-54 mm ratiem, kas ir iespaidīgi.

Šeit tikai ar krūzera sertificētiem ratiemŠeit tikai ar krūzera sertificētiem ratiem

Uz DIY nolēmu doties dienā, kad īrēšu drapaku. Lokāciju iebakstīju telefonā, sagadīju kontaktu ar satelītiem, un devos ceļā. DIY spots atradās pie pilsētas maģistrālēm, uz izbijušas rūpnīcas pamatiem. Spots nav vecs, nu jau tam varētu būt 2 gadi. Lai iekļūtu poligonā, vajag izlīst cauri caurumam betona sētā, izbradāt būvgružu kaudzi, un esi klāt. Laukumam apjoztā betona sēta no iekšpuses izkrāsota ar košiem graffiti, kas rada sajūtu tā kā Venice Pit. Spotā ir viss nepieciešamais – mannijpadi, ledži, lendžs, kikeri, bank-to-ledge, flatbārs… pa šo laiku gan jau tapuši vēl pāris elementi. Čaļi, kurus satiku, noteikti nebija vecāku par 18, bet kas pārsteidza – labi prata runāt angliski. Šeit bija tā pati dīvāinā kontakta situācija, kad čaļi skatās uz mani ar lielu skepsi, īpaši tāpēc, ka biju tērpies peldšortos un ieradies ar īrētu velo, bet beigās jau jautāja, vai nākšot rīt braukāties, ha.

Porto DIYPorto DIYPorto lokāliePorto lokālie

Tieši ārā pa Hosteļa durvīm arī bija viens spots, bet tajā čaļus braucam manīju tikai vienu vakaru, un tas bija vakars pēc garākās darba dienas, un tobrīd svarīgāk bija dabūt kaut ko ēdamu nekā vizināties ar dēli. Spots gan bija labs, četri granīta bloki, granīta flīžu laukuma malā, kuram pa vidu strūklaka un palma. Apkārt – baznīca, muzejs, citas vēsturiskas celtnes – #euroasfuck.

IMG_2249_stitchAp stūri no hosteļa – perfekts spots

Kā jau minēju, pilsētas vēsturiskajā daļā, ielu segums pārsvarā ir nosēts ar granīta bruģi, un skeitojamu spotu ir ļoti maz. Attālinoties no centra arhitektūra paliek jaunāka, un blandoties pa ceļam uz DIY pamanīju ko tādu:

IMG_2506_stitch

Izskatījās pēc topoša dzīvokļu kompleksa. Granīts visur – ledži, pakāpieni – izskatījās aizraujoši. Spriežot pēc pēdējā fūtija, tur tiešām ir skeitspots.

Rezumējot gribu teikt, ka noteikti vēlos atgriezties. Pilsēta apbūra ar savu arhitektūru, lokācijām un laikapstākļiem.

* Cenšos lidot ar Lufthansa – labākais serviss un baro

** Pēdējā braucienā vajadzēja ņemt līdzi postera tubusu, kurš pārsniedza norādītos izmērus, bet Lidmašīnā visi chill++, kā arī iespiegoju vienu sīci, kurš kopā ar mammu lidoja, un līdzi vilka mahimas dosku

*** Pre-fabi neskaitās – jo tie ir paši sliktākie skeitparku risinājumi kādi var būt

**** Do it yourself – čaļi paši būvē spotu

Mans "Baltijas Ceļš"

scan1.jpg

Manas atmiņas. Kā es kļuvu par politiķi – 23.08.1989. „Baltijas Ceļš”.

1989.gada 23.augustā biju Latvijas Tautas Frontes (LTF) VEF nodaļas valdes loceklis. Tolaik LTF VEF nodaļā bija ~ 3000 biedru. Tā bija lielākā LTF nodaļa Latvijā. To vadīja Dainis Dandēns – īstens Latvijas patriots.

Tolaik biju piektās kategorijas profilslīpētājs (štanču un presformu izgatavošanai) RA VEF Instrumentu ražotnē. Vienlaikus mācījos LVU Juridiskās fakultātes vakara nodaļas 6.kursā.

Nebija pamata sūdzēties par dzīvi. Milzīga (tam laikam) alga, vidēji ~ 650 rubļu mēnesī. Ģimene nodrošināta, brīva un saviesīga dzīve, studijas, kas dod zināšanas. Stājoties LVU juristos 1984.gadā, mans mērķis nebija diploms, mans mērķis bija zināšanas.

„Baltijas Ceļam” bijām sagatavojušies pamatīgi. Daudzi „Ikarus” autobusi todien, pēc kārtējās darba dienas, veda mūs uz ceļa posmu – Jugla – Garkalne. Man bija tas gods stāvēt dzīvajā Baltijas ķēdē pie Langstiņu pagrieziena.

Tas bija Trešās Atmodas kulminācijas brīdis.

Šī vēlme un pārliecība atgūt neatkarīgu Latviju bija pārņēmusi daudzus, daudzus simtus tūkstošus Latvijas patriotu, arī mani. Tas bija lūzuma brīdis. Bija pārliecība: „Mēs esam vienots spēks, kas to var panākt, Latvija būs neatkarīga!”

Tā patiesība, kas nāca mums atklāsmes veidā (1984. – 1989.), deva man virzību savas turpmākās dzīves lēmumiem. Cilvēki ģimenēs sāka drošāk un atklātāk stāstīt par represiju gados notikušo. Okupācija, 1941.gada represijas, 1949.gada represijas, pretošanās kustība, leģionāri. Arī man stāstīja. Par Vorkutu, par etapu, par akmeņogļu ieguves vietām, par politieslodzīto iznīcināšanas mēģinājumiem, pievienojot viņus krimiķiem. Daudz stāstīja.

Tā nu es aizgāju politikas ceļu. Ar tiem pašiem ideāliem, kurus man atklāsmes brīžos deva ģimenē tuvākie cilvēki.

Šī diena bija viena no izšķirošākajām manā mūžā. Es noticēju, ka mēs to varam, ka mēs varam atgūt neatkarīgu Latviju!

Tāds bija „Baltijas Ceļš” manā mūžā.

Rakstiet savas atmiņas, pierakstiet to, kas ir noticis! Tad neviens vairs nevarēs viltot mūsu vēsturi. Mēs esam liecinieki un tas ir mūsu pienākums nākamo paaudžu priekšā.

Darīsim to!

 

Patiesā cieņā,

Dzintars Rasnačs.

 

Cīņas un mākslas centrs „Hagakure” aktivitātes

Cīņas un mākslas centrs „Hagakure” ir viens no Latvijas Karatē Asociācijas klubiem. Jau 5 gadus trenera Vladislava Fetkuļina vadībā Ropažu novadā - Zaķumuižas sporta zālē un Ropažu sporta centrā notiek karatē treniņi. Šajā īsajā laikā sportisti ir sevi veiksmīgi parādījuši gan Latvijas, gan pasaules mēroga sacensībās.

[Virsraksts nav norādīts]

Latvijas likumdošana nosaka - ja māmiņa strādā pilnu darba laiku, likums nosaka, ka pārtraukumi bērna barošanai, kas nav īsāki par 30 minūtēm, ir jāpiešķir ne retāk kā ik pēc trīs stundām. Pārtraukumus bērna barošanai var izmantot darba laikā vai arī tos var pārcelt uz darba laika beigām, tādējādi saīsinot darba dienas ilgumu un tiekot mājās agrāk.
\

Skaidrībai par atstarojošām vestēm

Satiksmes ministrijas izplatītā informācija par valdības pieņemtajiem grozījumiem Ceļu satiksmes noteikumos izraisījusi daudzus pārpratumus, tostarp par it kā obligāto prasību visiem riteņbraucējiem ārpus pilsētas būt tērptiem atstarojošās vestēs. Publicējam grozītos punktus, kas attiecas uz riteņbraucējiem un gājējiem.

[Virsraksts nav norādīts]

Ja valstī uzveiks korupciju, kas tad pārvaldīs valsti?7PWfDHu1sxw

Bībele 2014, 38. nedēļa

Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus ar Savu piemēru nepārprotami norādīja uz Svēto Rakstu pārzināšanas un pareizas lietošanas ārkārtīgi lielo nozīmi. Viņš nevien atraidīja velnu ar skaidriem Bībeles vārdiem (Mt 4:1-11, Lk 4:1-13), bet arī pamāca Savus mācekļus, ka „visos Rakstos sacīts par Viņu” (Lk 24:27b). Tieši tāpēc Bībeles lasīšana un zināšana ir ārkārtīgi nozīmīga […]

[Virsraksts nav norādīts]

kāds vispār var izkaidrot dziesmas zilais lakatiņš mistēriju

es zinu tikai to, ka dziesmu ar šādu nosaukumu sarakstīja krievi pirms otrā pasaules kara, un vēlāk tā bija faktiski viņu frontes dziesma
mūsu, es pat nezinu kā to nosaukt, remikss vai remeiks ar mažora akordiem, uzradās, ja tic liecinieku vēstījumiem, tikai pēc kara
mistiska resistances dziesma ar tādu pašu nosaukumu
tipa, varēja vēl "austrumeiropietes atvadas" uzrakstīt

vai arī tā bija friču pirmā pasaules kara dziesma (mums visi šlāgeri ir friču), kurš no kura viņu nospēra, vārdsakot

Nākas piekrist, ka nejēdzība.

22844.jpg

Nākas piekrist, ka nejēdzība.

Kas jauns trešdienā

Zinām, ka ārā ir pēdējās puslīdz siltās vasaras dienas, tāpēc, lai ekonomētu vērtīgo laiku, ātri un uzskatāmi informējam par aktuālākajiem un interesantākajiem notikumiem, ko nenāks par ļaunu zināt.

Vakar sākās pučs

Elitas Veidemanes raksts NRA

 Vakar sākās pučs. Rīt tas kaunpilni beigsies. Rīt Augstākā Padome pieņems konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu. Vakarnakt omonieši ieņēma Latvijas Radio, kas, ēteram izgaistot, vēl paspēja atskaņot Dievs, svētī Latviju!.

Šodien čekas priekšnieks Edmunds Johansons brīdinās Anatoliju Gorbunovu, ka Maskavā notiekošais pučs ir «nopietna lieta». Un īsti nevarēs saprast, vai biedrs Johansons nostājas par vai pret puču. Rīt, likuma pieņemšanas laikā, virs Augstākās Padomes ēkas riņķos pučistu helikopters, bet vēlāk Aivars Berķis, AP deputāts, uzrāpies uz akmens bluķiem, tautai, kas satraukti sapulcējusies netālu no Saeimas – drīz jau Saeimas! – nama, skaļi lasīs konstitucionālo likumu – jo radiobalss taču nav, radiomājā saimnieko omonieši. Šajās dienās viena no AP sēdēm sāksies 5.47 – agrā rīta stundā, un to vadīs Imants Daudišs.

Pārskaities par konstitucionālā likuma pieņemšanu, Augstākās Padomes priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam zvanīs Baltijas kara apgabala galvenais okupācijas varas reprezentants Fjodors Kuzmins un kliegs, ka, vēlreiz atkārtojoties tādiem «jociņiem» (likumiem), Gorbunovs tiks arestēts. Tikai vēlāk Gorbunova darbinieki atzīsies, ka zem papīriem uz Augstākās Padomes priekšsēdētāja galda manījuši revolvera aprises. Aizparīt, 23. augustā, Juris Vectirāns arestēs Latvijas kompartijas galveno vadoni Alfrēdu Rubiku, virs centrālkomitejas ēkas tiks nolaists zilibalti viļņotais Latvijas PSR karogs, kura vietā pacelsies sarkanbaltsarkanais. Vēstures posms, kurā skaidri iezīmējās «mūsējie» un «svešie», posms, kas bija tīrs savos centienos atjaunot brīvu un neatkarīgu Latvijas valsti, būs beidzies.

Tas viss notika pirms 23 gadiem. Daudziem tā ir aizvēsture, par kuru nav vērts runāt, jo padomju režīms, kas valdīja Latvijā, šķiet nereāls, stāsti par to – pārspīlēti, bet paši stāstītāji – senili revolucionāri ar kaļķīti smadzenēs. Sak, mūs neinteresē jūsu brīvības cīņas, latviska Latvija un citas globalizācijas pārņemtajai pasaulei svešas lietas. Un ir tik grūti izskaidrot laiku, kas trauksmaini ritēja pirms divdesmit trim vai divdesmit pieciem gadiem, un diez vai tā būtu produktīva nodarbe, ņemot vērā pašpietiekamajā cinismā sakņotās sabiedrības attieksmi pret vēsturi, kas daudziem šķiet pārlieku emocionāla, bet tās skaidrojums – vientiesīgs.

Tomēr ir viens faktors, kas varētu mainīt šo attieksmi. Mēģināt iedomāties, kā mēs justos, ja mums atņemtu brīvību, kuru atguvām pirms 23 gadiem. Nē, nevēlos dzirdēt spriedelējumus par to, ka «par to mēs necīnījāmies», ka «viss nozagts» un ka «valdībā sēž laupītāji un blēži». Piedodiet, bet visos laikos valdības ir bijušas vēlētāju spogulis, taču spļaut savā atspulgā negribas, vai ne? Tāpēc atliksim paššaustīšanos uz citu reizi. Vienkārši iedomāsimies, ka atkal esam Krievijas okupēti. Un tādas Krievijas okupēti, kuras tronī sēž impēriska mesiānisma apsēsts agresors, kam neatliek laika rūpēties par savu karaļvalsti un tās pavalstniekiem, toties ir pietiekami daudz slimīgu ambīciju, lai nemitīgi kādu atbrīvotu un pamācītu, kā pareizi jādzīvo. Ļoti daudzi cilvēki atceras «to Krieviju», kas padomju laikā okupēja Latviju, Lietuvu un Igauniju, un salīdzina to ar šodienas Krieviju, kas ar tādu pašu cinismu un meliem nupat ir okupējusi Krimu. Tas nenotiek «kaut kur», tas notiek tepat, blakus, Eiropā. Un ir vismaz vieglprātīgi nenovērtēt Kremļa slepkavniecisko konsekvenci jaunu teritoriju «apgūšanā», it īpaši tāpēc, ka Krievijas vadonis Putins nepārprotami deklarējis, ka Padomju Savienības sabrukums bijis 20. gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa.

Tiešām, kāpēc gan neatjaunot PSRS tās bijušajās robežās? Pēc tādu mērķu uzstādīšanas Putina propagandas apdullinātie ļautiņi sakāpinās sava vadoņa reitingu līdz bezsamaņas augstumiem. Savstarpējās enerģijas apmaiņas rezultātā visi nokaifosies tik tālu, ka fanātiski apsēstu putinistu karagājiens pret «izvirtušajiem Rietumiem» būs tikai laika jautājums. Diemžēl Rietumos ietilpsim arī mēs.

Mēs jau bijām Krievijas ietekmes un okupācijas zonā. Nē, ne PSRS okupācijas zonā, bet tieši Krievijas, jo PSRS bija tikai mākslīgs, vardarbīgs veidojums, ko koordinēja Krievijas staļini, ļeņini un citi slepkavas. Negribas tur būt, vairs negribas. Brīvības cena ir ārkārtīgi augsta. Brīvību nevar izskaidrot nedz ar vēstures piemēriem, nedz ar nākotnes brīdinājumiem. To var izskaidrot tikai ar sirdi. Sajust ar sirdi. Jo nav nekā dārgāka par sirdi un par brīvību.

 


Filed under: PSRS sabrukšana

Mans šīs vasaras ceļojums uz Austriju

Augusts, kā zināms, visiem ir atvaļinājumu laiks. Tieši tāpēc absolūti lielākā daļa manu ceļojumu norisinājušies tieši augustā. Šis gads nebija nekāds izņēmums – aizlaidu ar auto uz Austriju. Paķēru līdzi sievas kundzīti, kā arī mūsu ierasto auto ceļojumu biedru Agri, un augusta sestās dienas agrā rītā devāmies ceļā. Patiesībā to, ka varētu braukt tieši uz […]

Paplašina atpūtas parka „Beberliņi” piedāvājumu Karostā

Jau no augusta sākuma atpūtas parkā „Beberliņi” Karostā sākta piedzīvojumu trases izveide, kas ir nākamais solis šīs teritorijas attīstībai par atpūtas vietu visai ģimenei ar plašām atpūtas iespējām. Piedzīvojumu trases veidotāji – SIA „Adventure vision” – pirmos apmeklētājus plāno uzņemt jau septembrī.

Palīdzot tev

KissJa es varētu tagad teleportēties pie tevis, es gribētu, lai tu sākumā samīļo mani. Lai novelc manas džinsas, noslidini zemāk par ceļiem, satver savā slaidajā plaukstā manu locekli, kurš vēl miegains un nesaprot, kas notiek, lai tu paņem to mutītē, maigi ar mēlīti pieskaroties un glāstot, ļaujot siekalām to samitrināt, un tu jūti, kā viņš piebriest, un aizpilda tevi, lēnām un nemanāmi kustinot galvu, tu padarītu manu cietāku, līdz tev mutītē vairs nebūtu vietas. Es pieceltu tevi kājās, ar strauju rokas kustību novilktu tev drēbes, pilnīgi kaila tu manā priekšā, un es, līdz pusei apģērbts, es iegrūstu tevi gultā, ieplest kājas plaši un saņemtu tavus ceļus rokās, piespiestu tev tos pie krūtīm, atsedzot tavu kājstarpi tik ļoti gribošu, gatavu man …

Uzbudinājums ir tik liels, ka mēs nerunājam, tikai satraukti elsojam, un tās gaidas un tuvums tam notikumam, kad es ieiešu tevī, tas tā uzbudina, es pat nepieskaros savam loceklim, izslējies pret tevi, tas valdonīgi stāv un vēlas ātrāk triekties tevī, es pieliecos tuvāk, vēl tuvāk, tu aizver acis gaidās un es lēnām pieskaros tavai kailajai kājstarpei, glāstot lūpiņas ar locekļa galviņu, piespiežoties stiprāk, bet vēl neieejot tevī, es glāstu tevi, tavu piebriedušo baudas pumpuru, es tik ļoti gribu paplest tevi, ieiet tevī, bet turos, es skūpstu tavas maigās, sievišķīgās krūtis, sūcot krūts galiņu, maigi iekožoties miesā, tu ievaidies jau skaļi un lūdzoši, tu gribi sajust mani sevī, tagad!

Un tad es vairs nespēju sevi noturēt, pielieku daiktu tev pie maksts, netēmējot, mēs paši atrodam viens otru, es atspiežos uz elkoņiem, mana seja ir tik tuvu tavai, lūpas saskaras, es sajūtu tavas elsas sev sejā, un es stumjos uz priekšu un ieeju tevī, lēnām, centimetru, tad otru, vēl, redzu, kā mans piebriedušais loceklis maigi papleš tavu kājstarpi, tu mani ieņem sevī, aicinoši, tik slīdoši un nemanāmi, es aizveru acis baudā, ir tik nenormāli labi, ka es skaļi vaidu no baudas, un mēs skūpstāmies, mūsu siekalas sajaucas un mūsu ķermeņi kaili piespiedušies viens pie otra, tu apķer kājas man ap gurniem, spiezdama mani sevī dziļāk, līdz es atduros, un sāku kustības tevī, lēnām, bet tad aizvien ātrāk un vēl ātrāk, līdz jau esmu uzņēmis tik straujus tempus, ka mēs abi iekarstam, uz pieres izspiežas mazas sviedru lāsītes, bet tu vaidi skaļi un lūdz vēl, stiprāk, ātrāk!!!

Es varu turēties pretim ilgi, bet tavs kailais sievietes ķermenis zem manis, tava kaisle mani padara traku un es vairs nespēju apturēt sevi, es pēdējā mirklī izvelku savu locekli no tavas mitrās kājstarpes, vēl paspēju pacelties mazliet augstāk un tad es izšļācos uz tavām krūtīm, tu man palīdzi beigt ar plaukstu masējot manu locekli, es beidzu vēl un vēl un baltā straumīte nošķiež tavus pupiņus un padara spīdīgus, tu mani berzē vēl un vēl, bet es vairs nespēju, es saļimstu uz tevis ar visu savu svaru un augumu, piespiežos tev, skūpstot tevi …

Man turpināt?

Man vajag tikai 15minūtes atpūtas, nu varbūt 20, vēsu dušu, un esmu atpakaļ tev blakus :) Tu sasārtusi smaidi, bet es zinu, ko tu gaidi, un es netērēju laiku, noslīgstu gultā zemāk, ieplešu tavas kājas, noglāstu tās lēnām, sākot no ceļiem un tad slidinu pirkstus zemāk uz vidu, kur tava baudas ieleja, kur gribu būt es, ko gribu skūpstīt un laizīt, līdz tu sajūc prātā no saldkaislās baudas. Ar pirkstiem maigi pašķiru tavas lūpiņas, glāstot un slidinot pirkstus uz augšu un leju, tad mazliet piespiežu un iegrimstu tevī, sākumā vienu pirkstu, tad otru, un noliecos un ar mēles galiņu maigi pieskaros klitoram, kaitinoši to no laizot, ļoti maigi, bet tad aizvien stiprāk un uzstājīgāk, tu elso spilvenos, tavas rokas ieķērušās baltajos palagos, tu vaidi un grozies nemierīgi, bet es nelaižu tevi vaļā, es turpinu laizīt stiprāk, nepārtraucot un jūtu, kā tava elpa kļūst vēl ātrāka, tu sauc, lai es neapstājos, lai es turpinu tieši tā, un tad tu pacel dupsi no segām, iekliedzies no baudas, un jūtu, kā tavas sulas piepilda manu muti, tu beidz tik stipri un kaislīgi, ka centies izrauties no manis, bet es neļaujos, un brīdī, kad tavi gurni pieskaras gultai, es atkal ietriecu savu locekli tevī, tas uzbudinājies no piedzīvotā ir gatavs turpinājumam, tu vaidi un trīci ekstāzes drebuļos, tu nerunā, tu tikai baudi….

Un kad tu būtu nomierinājusies, un atguvusi elpu no trakā orgasma, tu pasmaidītu un, redzot manu piebriedušo vīrišķību, ķecerīgi iečukstētu kaut ko ausī. Es ierēktos kā ievainots dzīvnieks no tava piedāvājuma, un tavs atbildes klusais smaids tikai vēl vairāk mani satracinātu! Izvilcis locekli no tavas kājstarpes, es pieceltos kājās. Arī tu piecelies sēdus, pasniedzies uz atvilktni un izvelc no turienes smaržīgu pudelīti, es zinu, kas būs tālāk, es esmu uzvilkts kā loka stiegra pirms atlaiž bultu, tu prasmīgi pagriezies uz vēderiņa, iespied šķidrumu sev plaukstā un maigi iemasē savu dupsi, taču es nespēju to noskatīties, es gribu piedalīties, es izņemu tev no rokām rozā pudelīti, noguldu tevi uz krūtīm, palieku zem gurniem spilvenu un maigi noglāstu izslieto dupsīti. Tas ir tik vilinošs, tik apaļš, ar noslēpumu tieši starp dupša vaigiem, es ieleju rokā lubrikantu, varbūt nedaudz par daudz, bet kāda tam vairs nozīme, sasildu to plaukstās, un maigi ieleju tev uz dupša, ļaujot notecēt starp vaigiem uz palagiem, arī tam vairs nav nozīmes, es piespiežu plaukstu pie tava auguma, masēju tevi maigi, uzmanīgi, mērķtiecīgi.

Tu padevīgi guli manā priekšā, tu gribi sniegt man baudu, tu gribi arī pati baudīt neatļauto tabu un pilnībā pakļauties man. Maigi iespiežu pirkstiņu tavā dupsītī, saeļļots un slidens tas maigi iegrimst tavā atverītē, dziļāk, tu ieelsojies no nepierastās baudas, tas ir tik spēcīgi un labi, ka tu saņem savus dupša apaļumus plaukstās un paplet tos, ļaujot manam pirkstam ieslīdēt dziļāk, un atkal atgriezties, ar pūlēm plešot tavu jaunavīgo augumu, es iebāžu arī otru pirkstiņu tevī, tu atbrīvojies pavisam, tu ļaujies man, uzticies pilnībā, esmu uzbudināts tik traki, ka nespēju vairs elpot no satraukuma, es ieziežu arī savu locekli un esmu gatavs tev. Noliecos pār tevi, atspiežu plaukstu tev pie pašas sejas, ar otru roku saņemu savu vīrišķību rokās un piespiežu pie tevis. Lēnām, pacietīgi, es spiežos tevī līdz notiek tas brīdis, kas pārvaru tavu muskuļu spēku, kad ielaužos tevī, mana locekļa galviņa paplēš tavu dupsi un pazūd tajā, sniedzot man neaprakstāmu, netveramu baudu, es ieelsojos, un tu man atbildi, es slīdu dziļāk, plēšot tevi, darot tev baudu un nedaudz sāpes, bet tu to gribi, tev patīk sajust manu piebriedušo daiktu sevī, tu prasi vēl, dziļāk, un es slīdu vēl un vēl…

“Beidz manī,” tu klusi čuksti, kad mans loceklis jau pilnībā iegrimis tavā dupsī, es neatbildu, esmu pārāk satraukts, esmu tieku pārāk lutināts, nav lielākas baudas, kad sieviete atdodas tev tā un sniedz sevi visu, sniedz savu dibentiņu, ļauj valdīt pār sevi, atdodas… Es mīļi apskauju tevi, es skūpstu tavus plecus, es glāstu tavas krūtis, kas saspiedušās palagos zem tevis, un turpinu mīlēt tevi no aizmugures, uzgūlies uz tevis, sasprindzis, liels un piepildot tevi ar sevi, es jūtu pulsējam savu daiktu tevī, katra kustība ir ekstāze, nirvāna un augstākā baudas virsotne, liekas, nevar būt vairs labāk, un tad es sprāgstu, es sašķīstu miljons gabaliņos un dāvinu visu to tev, es ļauju spermai piepildīt tavu dupsi, tu jūti karstumu sevī, tu jūti mani ieplūstam, bet savādāk, neierasti, tu iekliedzies, jo esmu tik liels, kā vēl nekad, un es beidzu un ietriecos vēl pēdējo reizi cik spēka tevī, un atkal aizmiedzis acis es satraukumā sabrūku tev blakus….


Svētdien RADIO7 Siguldā svinēs dzimšanas dienu

1377498064_495.jpg
Pirms gada "Radio Sigulda" iegādājās radio dīdžeji Egons un Einārs Reiteri, dodot tam nosaukumu "RADIO7". Svinot jaunā radio gada jubileju, brāļi Reiteri 24.augustā plkst.19.00 aicina uz dzimšanas dienas svinībām Siguldas Jaunās pils terasē, kurās Kārlis Kazāks visiem radio draugiem sniegs sirsnīgu koncertu.

Kā atklāj radio saimnieki - Egons un Einārs Reiteri - "RADIO7" nosaukumu izvēlējušies vairāku sakritību dēļ - abi brāļi dzimuši svētdienas vakarā pēc septiņiem, radiostacijas frekvences 89,8 FM skaitļu summa ir 25 (2 + 5 = 7) un arī vārdā "Sigulda" ir tieši septiņi burti. 

Gada laikā "RADIO7" programmu ir papildinājuši ziņu bloki un autorraidījumi.

"RADIO7" dzirdams 89.8FM Vidzemē un internetā www.radio7.lv.

Ar ko sākt Markesu un Hemingveju?

Kad ir ierobežota izvēle vai tādas vispār nav, tad ir viegli. Tiklīdz izvēle ir mazliet lielāka par uzreiz patērējamo, tad piezogas jautājums- ar ko sākt? Kuru ņemt pirmo? Kuru ņemt un kuru nē?

Apmēram tā man tagad ir ar Markesu un Hemingveju. Maziem solīšiem Nobela lasīšanā esmu aizdipinājis līdz šiem abiem dižgariem un nu stāvu izvēles priekšā. No abiem savulaik kaut kas ir lasīts- Simts vientulības gadu, Pulkvedim neviens neraksta, Sirmgalvis un jūra, Ardievas ieročiem (šo gan neatceros vai pabeidzu). Varbūt vēl kāds darbs.

Bet tam nav nozīmes- no atmiņas tie ir pabalējuši un šā vai tā būtu pārlasāmi. Kaut kad. Tagad gribētos saprast ar ko vispār sākt (atkal) iepazīt šos rakstniekus. It kā no bibliotēkas paņēmu Markesa ”Atmiņas par manām skumjajām maukām”. Vai tas būtu īstais darbs ar ko (atkal) iepazīt Markesu? Vai labāk nevajadzētu pamedīt citā bibliotēkā ”Patriarha rudens”? Vai arī pirms ”Patriarha rudens” labāk izlasīt ”Mīlestība holeras laikā”? Varbūt secībai ir jābūt pavisam citai? Tā, lai labāk iepazītu un saprastu šo autoru. Un līdz ar to arī turpinātu lasīt viņa darbus.
Zinu vienu cilvēku, kura palika ”Simts vientulības gadu” pusceļā un tā arī pie Markesa vairs nav ķērusies…. Es negribu šādu pusceļu.

Varbūt šiem abiem autoriem secība nemaz nav vajadzīga? Varbūt tā ir svarīga citiem, piemēram, Remarkam, Londonam vai Heilijam?

Pagaidām, izejot cauri dažādiem interneta resursiem, tā arī nemanīju kaut vismazāko norādi, ka tāda lieta vispār būtu aktuāla. Pamatā ir tikai informācija, kuri darbi ”obligāti” ir jāizlasa. Droši vien tā arī jāpieturas- jālasa populārākie, kurus var dabūt, kurus uzdāvina, kuru pirmo/pēdējo paņem no bibliotēkas plaukta. Ja patiks, uzrunās, iepatiksies, tad viss kārtībā. Ja nē, tad jācer uz ieteikumiem komentāros nākamam lasāmajam gabalam no šī autora.

Cūciņa, kurai ļoti patīk sērfot

Autokross: Rūdolfs Bogens gatavojas startam

Pēc Sporta kluba Melatlux pārstāvju un 1600 klases braucēja Rūdolfa Bogena tikšanās ar LAF Krosa komisijas vadītāju pavilkta svītra Vecpils-2 sacīkstes 1600 incidentu sāgai, un sportists gatavojas nākamajam posmam Smiltenē, Tepera trasē.

Komisijas pārstāvji tikās ar sportistu un viņa pārstāvjiem, lai izrunātu Vecpilī notikušos incidentus. Abas puses vienojās par izpratni un turpmāku sadarbību vislabākajā sportiskajā formā.

Bogenam atjaunota viņa sportista licences darbība, kas nozīmē, ka apstiprināts arī viņa pieteikums Smiltenes posmam. LAF Krosa komisija un Melatlux vienojušies izbeigt šo incidentu gan iekšēji, gan publiskajā vidē, un ņemt vērā to kā lielisku pieredzi turpmākajā sportista karjerā.

Rūdolfs pēc 2012. gada graujošiem panākumiem folkreisā šogad debitē Latvijas autokrosa čempionātā. Pirmajā posmā Smiltenē viņa cīņu par pjedestālu apturēja ātrumkārbas defekts, bet Vecpilī-1 sasniegta pārliecinoša uzvara. Vecpilī-2 dramatiskā finālā Bogens finišēja otrais, taču pēc incidentu izskatīšanas posmu noslēdza ceturtajā vietā. Kopā ar Andi Vanteru, Andi Kļavu un Raimondu Mūrnieku cēsinieks joprojām ir vērā ņemams pretendents uz Latvijas čempiona titulu, vai vismaz medaļām.

Tiks noskaidroti pirmie Latvijas čempioni pludmales handbolā

Sestdien, 23. augustā, Ķīpsalas pludmalē Rīgā norisināsies Latvijas atklātā pludmales handbola čempionāta finālposms, kurā tiks noskaidroti 2014. gada čempioni vīriešiem un sievietēm.

Opeth - Pale Communion pieejams straumēšanai

Opeth - Pale Communion pieejams straumēšanai Pēc nelielas aizkavēšanās, beidzot ir radusies iespēja noklausīties jauno Opeth albumu Pale Communion

Albums ir pieejams straumēšanai šeit: pitchfork.com/advance/519-pale-communion/

Pale Communion ir iespējams iegādāties iepriekšpārdošanā amazon.com, kur tas jau ir ieguvis pirmo vietu starp pirktākajiem progresīvā metāla albumiem, neskatoties uz to, ka pats albums iznāk nākamnedēļ, 26. augustā. MetalInjection.net jau martā ir sagatavojuši Opeth jaunā albuma izķidājumu pa dziesmai tā kā tagad ir iespēja to salīdzināt ar gala produktu.

Noskaties arī interviju ar pašiem Opeth.

Zem zīmes “Ražots Baltkrievijā” Krievija patiesībā iepērk garneles no Eiropas

Krievijas laikraksts vēsta, ka Krievijas veikalos tiek pārdotas garneles, uz kurām ražošanas valsts norādīta Baltkrievija (uz kuru Krievijas ieviestais embargo neattiecas), taču patiesībā produkts tur ir tikai apstrādāts.

Viens no lielākajiem zivju produkciju ražotājiem Baltkrievijā šo informāciju apstiprināja un pauda, ka viņi garneles iepērk ārvalstīs, bet valstī veic tikai apstrādi, piemēram, tās vāra. Ja tā, uzņēmumam ir tiesības uz etiķetes norādīt, ka produkts ir ražots Baltkrievijā, taču, ja uz etiķetes kā izcelsmes valsts ir norādīta Baltkrievija, tas ir nepatiesi, jo aukstūdens garneles uzņēmums iepērk no Kanādas, Islandes, Norvēģijas un Dānijas, bet siltūdens no Ķīnas, Vjetnamas un Indijas.

Laikraksta “Komsomoļskaja pravda” reportieris ievēroja, ka uz Smoļensku no Baltkrievijas ar vilcienu daudzi cilvēki ved nelegālās produkcijas preces, sakot, ka Krievijā ir krasi cēlušās pārtikas cenas.

Baltkrievijas eksporta apjomi sankciju ietekmē ir palielinājušies par 40-50%. Arī valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko aicināja Baltkrievijas produktu ražotājus izmantot izdevību un paplašināt produktu eksportu uz Krieviju.

Lukašenko pauda, ka Krievija esot slēgusi savu tirgu, un arī Baltkrievija neuzņemas saistības iekšējā tirgū. Uzņēmumi valstī var ievest sev produkciju no jebkuras vietas pasaulē un var arī preces pārstrādāt un pārdot, tikai viss esot jāsaskaņo ar Krieviju, lai nerastos pārpratumi.

Kā ziņots, Krievija 7.augustā noteikusi importa aizliegumu lielākajai daļai pārtikas produktu no ES, ASV un citām rietumvalstīm, kas atbalstījušas sankcijas pret Krieviju.