Recepte- ko darīt, ja?.......

DSC00741.JPG Es nekad neesmu bijusi ideāla, ne izskatā, ne raksturā. Toties es vienmēr esmu bijusi es pati....Bet!!???- tā nu tas dzīvē ir iekārtots, ka ir cilvēki- radu, draugu un paziņu lokā, kas vienmēr zina kā tev labāk ko darīt- ko ēst, ko runāt.. un kā dzīvot. Viņi vienmēr par tevi visu zina labāk, pat kāda ir tava diena, izdevusies vai nē :))))) Patiesībā man viņu žēl,jo kamēr rakņājas pa otra dzīvi, savējo palaiž garām. Ja jums pietiek laika apspriest manu personīgo dzīvi, tad jums pašiem tādas nav.  :)

Šodien interneta plašumos izlasīju recepti šādiem dzīves gadījumiem - 


---------------------------------------------------------------------------------------------------------

"Kādu dienu Buda ciemata laukumā teica runu. Viens no tā iedzīvotājiem sāka viņu aizvainot. Buda apstājās un teica vainīgajam: "Ja jūs man piedāvājat papīra gabalu un es atsakos to pieņemt, kas notiek ar papīru?"
"Tas, protams, paliek pie manis," atbildēja ciema iedzīvotājs.
Buda pasmaidīja.
"Un tieši to es daru ar jūsu apvainojumu," viņš teica. "Es to nepieņemu. Tas paliek pie jums."..."
/no i-neta/

Dzīvosim katrs savu dzīvi... 

Sandra

#100wikidays № 010

Desmitā diena manā personīgajā Vikimaratonā.

Šodienas tēma: Velosipēda pedālis.

xc.lv forumā parādījās tēma (Vikimaratona publicitātes dēļ) ar aicinājumu radīt vairāk satura latviski par velo tēmu. Te nu būs. Kādam jau jāsāk pirmajam, varbūt tas kādu pamudina.

Jāsaka, ka izejmateriāls – angliskās Vikipēdijas teksts nekāds kvalitatīvais nebija, tāpēc ar pliku tulkošanu nenodarbojos. Problēmas sagādā arī latviski neesošā terminoloģija.

[Virsraksts nav norādīts]

Pie tēzēm ka Bāriņtiesas ir naidīgas pret ģimeni, un vērstas uz ģimenes iznīcināšanu: pētu judikatūru.

Es redzu ka tādai Bāriņtiesai krietni nāk pie sirds Kafkas stila process, kad bērnu nosūta pie psihologa, vecākus ar slēdzieniem neiepazīstina, bet uz šāda "konfidenciāla" atzinuma pamata nu tik taisīs spriedumus, un pieņems lēmumus.

(OK, šajā konkrētajā lietā sagadās tā, ka dēls pats negrib lai ar atzinumu iepazīstina viņa māti, un tiesāšanās ir ievilkusies tik ilgi, ka 2012. gada tiesas sēdē dēls ir jau pilngadīgs, un tiesa nolemj ka viņš pats nosaka kādu informāciju viņa vecāki drīkst iegūt.)

Lūk interesanta tiesvedība: http://tiesas.lv/nolemumi - atlasīt pēc lietas numura: A42941109
Lietas numursNolēmuma pieņemšanas datumsTiesu iestādeInstanceLietas veidsPdfA4294110924.01.2012.Administratīvā rajona tiesa
Jelgavas tiesu namsPirmā instanceAdministratīvās lietasSkatītA4294110910.10.2011.Augstākās tiesas SenātsKasācijas instanceAdministratīvās lietasSkatītA4294110920.04.2010.Administratīvā rajona tiesa
Jelgavas tiesu namsPirmā instanceAdministratīvās lietasSkatīt

Interesantāka ir lieta A420292013, bet par to nākošreiz.

***

Sāksim ar pirmo instanci:

Jelgavā, 2010.gada 20.aprīlī,
"Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Ozola, piedaloties pieteicējai S.M.,
atbildētāja Engures novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Engures novada
bāriņtiesas pilnvarotajai pārstāvei M.P.,
trešajai personai A.A. un trešās personas pārstāvim L.A.,
[...]
"atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz S.M.
(turpmāk tekstā– pieteicēja) pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Engures novada bāriņtiesai
iepazīstināt pieteicēju ar psiholoģes I.P. 2009.gada 26.jūnija atzinumu par pieteicējas dēla
iespējamo psihoemocionālo apdraudējumu [...]."

"[1] 2009.gada 16.jūlijā Engures pagasta bāriņtiesā (tagad – Engures novada bāriņtiesa;
turpmāk tekstā – Bāriņtiesa) saņemts pieteicējas iesniegums ar lūgumu izsniegt viņai dokumentu
kopijas, uz kuru pamata 2009.gada 2.jūlijā viņa bija uzaicināta ierasties uz pārrunām Tukuma
novada bāriņtiesā par pieteicējas dēla A.A. iespējamo psihoemocionālo apdraudējumu.
Bāriņtiesa ar 2009.gada 23.jūlija vēstuli Nr.1-16/M-20/119 atteicās nosūtīt (izsniegt)
pieteicējai psiholoģes I.P. 2009.gada 26.jūnija atzinumu par pieteicējas dēla iespējamo
psihoemocionālo apdraudējumu (turpmāk – Atzinums), pamatojot ar Bāriņtiesu likuma 17.panta
6.punktu, kas nosaka, ka bāriņtiesa neizpauž informāciju, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērnam
(..)."

[...]

"[3] Bāriņtiesa rakstveida paskaidrojumos tiesai norāda[...]
[3.1] Bāriņtiesas pienākums ir nodrošināt bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību
un tiesisko interešu aizsardzību. Jebkādu šaubu gadījumā, ja kādas rīcības rezultātā, konkrētajā
gadījumā – informācijas izpaušanas rezultātā, bērnam var tikt nodarīts kaitējums, bāriņtiesai ir
jāvadās no iepriekš minētā principa un tai ir pienākums neizpaust informāciju."
[3.2] Atbildētājs norāda, ka Atzinums ir uzskatāms par konfidenciālu informāciju, jo tas
skar nepilngadīgās personas privāto dzīvi – arī pieteicējas dēla attiecības ar pieteicēju un viņa
vērtējumu par šīm attiecībām.
[3.3] Atzinuma izpaušanas, lai arī nepilngadīgā bērna mātei, vēlāk varētu radīt
nospiedošas sekas uz nepilngadīgā psihi.
[3.4] Lēmumā par atteikumu izsniegt pieteicējai Atzinumu ir norādīta atsauce uz Latvijas
Klīnisko psihologu Ētikas kodeksa normām, kas noteic, ka visa informācija, ko psihologs ieguvis
no klienta, ir viņa profesionālais noslēpums un šī konfidenciālā informācija par klientu var tikt
apspriesta tikai profesionālos nolūkos un tikai ar tām personām, kas tieši piedalās klienta
problēmas risināšanā, informējot tās par konfidencialitātes ievērošanas nepieciešamību.
[3.5] Bāriņtiesa uzskata, ka pieteicējas prasījums ir nepamatots, līdz ar to arī pieteicējai ar
atteikumu nav nodarīts jebkāds kaitējums."

[4] Tiesas sēdē pieteicēja prasījumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā ietvertajiem
argumentiem.

[5] Tiesas sēdē Bāriņtiesas pārstāve prasījumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un
rakstveida paskaidrojumos ietvertajiem apsvērumiem, papildus norādot, ka par Atzinumā minēto
bija noorganizēta tikšanās bāriņtiesā un daudzas lietas tika izrunātas.

[6] Tiesas sēdē trešā persona A.A. sava likumiskā pārstāvja tēva klātbūtnē paskaidroja, ka
attiecībā uz Atzinumu un pieteicēju – ir lietas ko labāk būtu nezināt. Trešās personas pārstāvis
norādīja, ka viss jau tika apspriests iepriekš bāriņtiesā trīs stundu garumā; attiecībā uz dāvanām
ko pieteicēja dāvina sešpadsmitgadīgam puisim, jāvērtē cik tās ir adekvātas, un kā dēls jūtas
mātes klātbūtnē."

"Motīvu daļa"

"[8] Tiesa konstatē turpmāk norādīto lietas faktiskos apstākļus:
"[8.1] 2009.gada 16.jūlijā Bāriņtiesā saņemts pieteicējas iesniegums, kurā lūgts izsniegt
viņai dokumentu kopijas, uz kuru pamata pieteicēja tika aicināta ierasties uz pārrunām Tukuma
bāriņtiesā par sava dēla iespējamo psihoemocionālo apdraudējumu (lietas 37.lapa);
"[8.2] 2009.gada 23.jūlijā Bāriņtiesas priekšsēdētāja ar vēstuli Nr.1-16/M-20/119
(Lēmums) cita starp informēju pieteicēju, ka Atzinums pieteicējai netiks nosūtīts, pamatojoties
uz Bāriņtiesu likuma 17.panta 6.punktu (lietas 17.lapa)."

"[9] Tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā nav piemērojams Informācijas atklātības
likums, pretēji kā tas tika secināts, ierosinot lietu, vai, piemēram, Administratīvā procesa likuma
54.panta otrā daļa, kas noteic, ka privātpersonai (..), kas nav administratīvā procesa dalībnieks,
informāciju sniedz saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, Fizisko personu datu aizsardzības
likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

Šāds tiesas secinājums izriet no tā, ka pieteicēja pieprasīto informāciju ir vēlējusies
saņemt, lai īstenotu un realizētu savu tiesību aizsardzību. Līdz ar to secināms, ka pieteicējas
mērķis, vēršoties Bāriņtiesā, ir noteiktas informācijas, proti, Atzinuma saņemšana. Minēto
apstiprina arī pieteicējas paskaidrojumi tiesas sēdē.

Savukārt iepriekš minēto normatīvo aktu tiesību normās noteiktā pieeja informācijai ir
pamatota ar sabiedrības vispārēju interesi. Līdz ar to pieteicējas tiesības saņemt informāciju un
sniedzamās informācijas apjoms ir jāvērtē kopsakarā ar pieteicējas tiesībām un pienākumiem
saistībā ar viņas kā vecāka tiesībām un pienākumiem un jāskata prasījums par pienākuma
uzlikšanu Bāriņtiesai izsniegt Atzinumu."

"[10] Bāriņtiesas Lēmums, ar kuru ierobežotas pieteicējas tiesības iepazīties ar informāciju
(Atzinumu), pamatots ar neizpaužamu informāciju, kas noteikta ar tiesību normu – Bāriņtiesas
likuma 17.panta 6.punktu (bāriņtiesa neizpauž informāciju, kas jebkādā veidā varētu kaitēt
bērnam).

Ievērojot minēto, tiesai ir jālemj par to, vai pieteicējai ir tiesības pieprasīt no Bāriņtiesas
tādu informāciju un iepazīties ar to, kas saskaņā ar likumu uzskatāma neizpaužamu informāciju.

"[11] Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 90.pants noteic, ka ikvienam
ir tiesības zināt savas tiesības.

No Satversmes tiesas atziņas par šo normu izriet, ka šī konstitucionālā norma ievada
Satversmē ietverto pamattiesību katalogu un norāda uz nozīmi, kādu šīs pamattiesības
nostiprināšanai Satversmē piešķīris likumdevējs. Tikai persona, kas zina savas tiesības, spēj tās
efektīvi īstenot un – nepamatota aizskāruma gadījumā – aizstāvēt taisnīgā tiesā. Līdz ar to
Satversme paredz personas subjektīvās publiskās tiesības tikt informētai par tās tiesībām un arī
pienākumiem (sk. Satversmes tiesas 2006.gada 20.decembra sprieduma lietā Nr.2006-12-01 16.punktu).

Arī Augstākās tiesas Senāts savā praksē ir norādījis: „Tiesības zināt savas tiesības ietver
arī tiesības iepazīties ar informāciju, kura ar lielu varbūtību nosaka privātpersonas iespējamību
vai, tieši otrādi, neiespējamību aizstāvēt savas subjektīvās mantiskās vai cita rakstura tiesības
(sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija sprieduma lietā Nr.SKA-
191/2007 14.punktu
).

Arī Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 6.punktā noteikts, ka datu apstrāde
(kas šā likuma izpratnē nozīmē arī datu izpaušanu) ir atļauta, ja tā nepieciešama, lai, ievērojot
datu subjekta pamattiesības un brīvības, īstenotu sistēmas pārziņa vai tās trešās personas
likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti. Nosakot, ka pieteicējam izsniedzama tikai tā
informācija, kas ir vispārpieejama, tiktu nepamatoti sašaurinātas pieteicēja tiesības saņemt
informāciju (sk. turpat).

No minētā tiesa secina, ka pieteicējai kā ieinteresētajai personai ir daudz plašākas tiesības
saņemt specifisku informāciju, kas ir tieši saistīta ar viņu un kas ir nepieciešama savu tiesību vai
tiesisko interešu nodrošināšanai.

"[12] Bāriņtiesa savu atteikumu sniegt informāciju pamatojusi ar argumentu, ka konkrētajā
gadījumā ir aizsargājamas bērna tiesības un ka Atzinumā ietvertā informācija ir apspriežama
tikai ar tām personām, kas tieši piedalās klienta problēmas risināšanā.
Gan pieteicēja, gan Bāriņtiesas pārstāve tiesas sēdē apliecināja, ka par Atzinumā
konstatēto starp pieteicēju, viņas dēlu un Bāriņtiesas pārstāvjiem ir notikušas pārrunas.

Tiesa, iepazīstoties ar Atzinuma saturu (detalizētāku informāciju tiesa šajā spriedumā
nenorāda, jo līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim pieteicējai ir noteikts ierobežojums iepazīties
ar Atzinuma saturu
) secina, ka Lēmumā ietvertais atteikuma pamatojums nonāk pretrunā tam,
kāda informācija ir ietverta Atzinumā un tam, ko, sniedzot šo Atzinumu, ir rekomendējusi
psiholoģe. Proti, no Atzinumā sniegtās rekomendācijas izriet, ka par tajā konstatēto ir
nepieciešamas pārrunas ar pieteicēju, izskaidrojot pieteicējai viņas rīcības ietekmi uz dēlu un
citām saskarsmes formām.

Turklāt no Lēmumā norādītās atsauces uz Latvijas Klīnisko psihologu Ētikas kodeksa
normām, kas ietverta arī Atzinumā, tiesa konstatē, ka vārds „klients”, kura problēma risināma,
šajā gadījumā būtu tieši attiecināms uz pieteicēju. Līdz ar to no minētā izriet, ka ne tikai
pieteicējas dēls, bet arī pati pieteicēja ir informējama par to, kas ietverts Atzinumā, it īpaši, ja

Atzinumā rekomendēts apspriest tur konstatēto ar pieteicēju.
Savukārt, ieverot Lēmumā vispārīgu atsauci uz Bāriņtiesu likuma 17.panta 6.punktu,
Bāriņtiesa nav norādījusi konkrētu faktu konstatējumu vai apstākļu iestāšanos, kādā veidā
Atzinumā ietvertās informācijas izpaušana pieteicējai vai tajā ietvertās informācijas raksturs
kaitēs viņas dēlam.

[13] Ievērojot iepriekš minēto, tiesa no lietas materiāliem secina, ka pieteicēja kā
ieinteresētā persona, vēršoties Bāriņtiesā, savu interesi saņemt informāciju nav pamatojusi ar
vispārēju interesi, bet gan, lai aizstāvētu un realizētu savas kā vecāka tiesības saskarsmē ar dēlu.

Savukārt Bāriņtiesa nav ņēmusi vērā pieteicējas mērķi iepazīties ar Atzinuma saturu, lai
pilnvērtīgi spētu īstenot savas subjektīvās tiesības.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā pieteicējas tiesības saņemt informāciju – Atzinumu
nav sašaurināmas, pamatojot ar bērna interesēm, jo no lietas materiāliem neizriet, ka pieteicējai
būtu noteikts jebkāds ierobežojums sava dēla aprūpē vai saskarsmē.

Pie minētajiem apstākļiem, kad pieteicēja konkrētajā gadījumā ir ieinteresētā persona un
turklāt informācija skar pieteicējas un viņas dēla attiecības, ir pietiekams pamats, lai atzītu
pieteicējas tiesības uz informācijas – Atzinuma saņemšanu.

Tādējādi tiesa atzīst, ka Bāriņtiesa nepamatoti atteica izsniegt pieteicējai Atzinumu.
[...]
Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu,
253.panta piekto daļu un 255.panta pirmo daļu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
apmierināt S.M. pieteikumu daļēji.
Uzlikt pienākumu Engures novada bāriņtiesai 15 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās
dienas izsniegt S.M. psiholoģes I.P. 2009.gada 26.jūnija atzinumu.
Engures novada bāriņtiesai 15 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas sniegt S.M.
rakstveida atvainošanos par morālo kaitējumu, kas nodarīts ar tās prettiesisko faktisko rīcību,
neizsniedzot pieteicējai I.P. 2009.gada 26.jūnija atzinumu.
[...]
Piespriest no atbildētāja – Engures novada pašvaldības par labu S.M. viņas samaksāto
valsts nodevu 20 (divdesmit) latu apmērā.

***

NORAKSTS
Lieta Nr.A42941109
SKA-290/2011

Rīgā 2011.gada 10.oktobrī

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments
kopsēdē šādā sastāvā:
kopsēdes priekšsēdētāja
senatore V.Krūmiņa
senatore J.Briede
senators A.Guļāns
senatore V.Kakste
senatore D.Mita
senators J.Neimanis
senatore I.Skultāne
senatore R.Vīduša
piedaloties pieteicējai S.M.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz
S.M. pieteikumu par informācijas sniegšanu un atlīdzinājumu, sakarā ar Engures novada
bāriņtiesas kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 20.aprīļa
spriedumu.

[...]
[4] Bāriņtiesa par spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, norādot tālāk minētos
argumentus.

[4.1] Tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka pieteicēja sākotnēji nebija prasījusi
izsniegt tieši atzinumu. Bāriņtiesa saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 17.panta 6.punktu
pamatoti izsniedza tikai tos dokumentus, kuru sniegšana nekaitē bērna interesēm.
[4.2] Atzinums ir iestādes iekšējs darba dokuments, uz kuru pamatojas iestādes
tālākās darbības. Tas ir konfidenciāls un nav izpaužams iestādei nepiederošām
personām.
[4.3] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka: 1) atzinums ir adresēts Bāriņtiesai; 2) atzinumā ir
norāde par tā konfidencialitāti; 3) atzinums ir paredzēts kā darba pamatdokuments, lai
iestāde varētu būt par starpnieku bērna un vecāku konfliktā; 4) izpildot atzinumā
minētās rekomendācijas, iestāde ir organizējusi pārrunas starp pieteicēju un viņas dēlu.
Ja tiesa būtu ņēmusi vērā šos apstākļus, tā nebūtu izdarījusi kļūdaino secinājumu,
ka iepazīšanās ar atzinuma saturu ļaus pieteicējai pilnvērtīgāk īstenot saskarsmi ar dēlu.
[4.4] Bāriņtiesu likuma 17.panta 6.punkts uzliekt bāriņtiesai pienākumu neizpaust
informāciju, kas jebkādā veidā var kaitēt bērnam. Minētā norma ir uzskatāma par
speciālo normu pret Civillikuma normu, kas noteic, ka vecākam, kurš nedzīvo ar bērnu,
ir tiesības saņemt ziņas par viņu.
[4.5] Tiesa nepamatoti pieaicinājusi lietā trešo personu. Jautājums, vai Bāriņtiesai
ir jāizsniedz dokuments pieteicējai, neskar citu personu intereses.
[...]

Motīvu daļa

[6] Šajā lietā izšķiramais tiesību jautājums ir par to, vai un kādos gadījumos bērna
vecākam ir tiesības iepazīties ar psihologa atzinumu, kurā analizētas šī vecāka un bērna
attiecības. Senāta ieskatā, lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāizdara apsvērumi par vecāka
tiesībām iegūt informāciju par savu bērnu, bērna tiesībām uz privāto dzīvo, kā arī bērna
tiesībām uz viņa viedokļa uzklausīšanu.

[7]
Konkrētajā lietā pieteikums iesniegts par informācijas sniegšanu.
Pamatprincips, kas regulē tiesības uz informāciju, kas ir valsts iestāžu rīcībā, ir tāds, ka
informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kuros likumā nav noteikts citādi
(Informācijas atklātības likuma 2.panta trešā daļa). Viens no likumiem, kas noteic
ierobežojumus informācijas pieejamībai, ir Fizisko personu datu aizsardzības likums,
kura mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās
dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi (šā likuma 1.pants).

[8] Informācijas, ko psihologs iegūst no bērna un izmanto savā atzinumā,
fiksēšana un izpaušana ir datu apstrāde Fizisko personu datu aizsardzības likuma
izpratnē. Tādējādi šī informācija ir izpaužama, ievērojot Fizisko personu datu
aizsardzības likuma normas. Fizisko personu datu aizsardzība likuma 7.pantā uzskaitīti
gadījumi, kādos pieļaujama fizisko personu datu apstrāde (tostarp datu nodošana un
izpaušana). Viens no gadījumiem, kas atbilstu konkrētajam gadījumam, ir – datu
apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, īstenotu
pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti. Tā kā
atbilstoši Civillikuma 177.pantam un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.pantam
vecāki ir bērna dabiskie aizbildņi (likumiskie pārstāvji) un viņu pienākums ir aizstāvēt
bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, pieteicējai principā varētu būt tiesības
saņemt informāciju, kas attiecas uz viņas bērnu.

Turklāt atbilstoši Civillikuma 181.panta otrajai daļai tam vecākam, kurš nedzīvo
kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību,
sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.

[9] Tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma
24.panta piektajai daļai vecāku gribas izpausmēm attiecībā uz bērnu var noteikt
ierobežojumus neatkarīgi no viņu uzskatiem un reliģiskās pārliecības, ja ir konstatēts, ka
tās fiziski vai garīgi varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai. Tāpat jāņem vērā šā
likuma 9.pants, atbilstoši kuram bērnam ir tiesības uz privāto dzīvi (šādas tiesības izriet
arī no Konvencijas par bērna tiesībām 16.panta un Latvijas Republikas Satversmes
96.panta).

Kā norādīts Eiropas Komisijas 29.panta darba grupas (neatkarīgu ekspertu darba
grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kas izveidota atbilstoši
direktīvas 95/46/EK „Par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un
šādu datu brīvu apriti” 29.pantam) 2009.gada 11.februāra atzinumā „Bērnu personas
datu aizsardzība”, bērnam ir tiesības uz privāto dzīvi un iepriekš minētā direktīva to
aizsargā. Bērna privātā dzīve jārespektē ikvienam, pat ja tas ir bērna likumiskais
pārstāvis. Kaut arī bērnam savu tiesību īstenošanai ir nepieciešams likumiskais
pārstāvis, tas nenozīmē, ka bērna pārstāvim ir absolūtas tiesības, jo dažkārt datu
aizsardzības tiesības var būt pārākas par vecāka vai cita likumiskā pārstāvja vēlmēm.
Tiesības uz datu aizsardzību vispirms piemīt pašam bērnam, nevis likumiskajam
pārstāvim, kas šīs tiesības īsteno.

Arī Bērnu tiesību komiteja ir norādījusi, ka atsevišķos gadījumos mediķiem un
citiem profesionāļiem ir jārespektē pacienta, tostarp bērna, konfidencialitāte arī
attiecībās ar bērna vecākiem (sk. Konvencijas par bērna tiesībām ieviešanas praksē
rokasgrāmata. Pilnībā pārstrādāts izdevums, sagatavots UNICEF, autori Reičela
Hodgina un Pīters Ņūvels. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas oficiālais tulkojums.
Apvienoto Nāciju bērnu fonds, 2002, 215.-216.lpp.
).

[10] Iepriekš minētās 29.panta darba grupas atzinumā norādīts, ka var būt
situācijas, kad bērna intereses un tiesības uz privāto dzīvi var nonākt pretrunā. Kā
piemērs minēts ziņas par veselības stāvokli vai cita informācija, kas, piemēram,
skolotājam ir jāatklāj sociālajam darbiniekam, lai bērns tiktu psiholoģiski vai fiziski
aizsargāts. Tomēr atbilstoši bērna attīstības pakāpei ir jāuzklausa un jāņem vērā bērna
viedoklis. Ja bērns ir pietiekami attīstīts, viņa viedoklis lēmuma pieņemšanā var būt
noteicošais.

Tas, ka bērna viedoklis pēc iespējas jāņem vērā, nostiprināts arī Eiropas
Savienības Pamattiesību hartas 24.pantā (noteikts, ka bērna viedoklis atbilstīgi bērnu
vecumam un briedumam jāņem vērā jautājumos, kas skar bērnu intereses) un Apvienoto
Nāciju Organizācijas 1989.gadā pieņemtās Konvencijas par bērnu tiesībām 12.pantā
(dalībvalstis nodrošina bērnam, kas spējīgs formulēt savus uzskatus, tiesības brīvi paust
šos uzskatus visos jautājumos, kas skar bērnu, pie tam bērna uzskatiem tiek veltīta
pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei).

Senāta ieskatā, pusaudzis ir spējīgs izvērtēt un rēķināties ar to, ka informācija,
kuru viņš sniedz psihologam, un kura, iespējams, ir atspoguļota psihologa atzinumā, bez
viņa piekrišanas netiks izpausta citām personām vai tiks izpausta ierobežotā apmērā.
Tādā veidā tiek respektēta arī pusaudža privātā dzīve. Tāpēc pusaudža viedoklis ir
jāuzklausa.

[11] Apkopojot iepriekš teikto, informācija, ko bērns ir uzticējis citām personām
un kas attiecas uz viņa privāto dzīvi, var tikt nodota vienam vai abiem vecākiem, ja tas
nepieciešams viņu kā likumisko pārstāvju pienākumu pildīšanai un bērna interešu
aizstāvībai, taču, lemjot par šādas informācijas izpaušanu, ir jāizvērtē bērna viedoklis,
ņemot vērā viņa brieduma pakāpi, kā arī viņa tiesības uz privāto dzīvi.

[12] Kā redzams no pārsūdzētā sprieduma, tiesa bērna viedokli ir noskaidrojusi,
taču nav to izvērtējusi. Tāpat tiesa nav samērojusi bērna privātās dzīves aizskārumu ar
pieteicējas tiesībām iegūt prasīto informāciju. Šā iemesla dēļ rajona tiesas spriedums ir
atceļams.

[13] Izskatot lietu no jauna, tiesai arī jāņem vērā Latvijas Klīnisko psihologu
asociācijas 2011.gada 18.jūlija vēstulē, kurā atbildēts uz Senāta uzdotajiem jautājumiem
par psihologa atzinuma izsniegšanu, norādītais, ka psihologa atzinums nav uzrādāms, ja
pastāv risks, ka vecāks pēc iepazīšanās ar atzinumu var negatīvi vērsties pret bērnu.
Kā izriet no Administratīvās rajona tiesas sprieduma un kasācijas sūdzības,
konkrētajā lietā psiholoģe, kura ir sniegusi atzinumu par pieteicējas dēlu, ir uzskatījusi,
ka atzinums ir konfidenciāls. Ja tiesa, vērtējot iepriekš norādītos aspektus un konkrēto
atzinumu, secina, ka atzinums būtu izsniedzams pieteicējai, tiesai būtu jānoskaidro arī
atzinumu sniegušās psiholoģes vai cita psiholoģijas speciālista viedoklis (ar ko
pamatota norāde uz konfidencialitāti un vai tā attiecināma arī uz pieteicēju).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta 2.punktu un 351.pantu,
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments
nosprieda
Atcelt Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 20.aprīļa spriedumu un nosūtīt
lietu Administratīvajai rajona tiesai jaunai izskatīšanai.

***

NORAKSTS
Lieta Nr. A42941109
A02752-12/33

SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā

Jelgavā, 2012.gada 24.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
Tiesnesis A.Vīksne,
piedaloties pieteicējai S.M.,
atbildētāja Engures novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Engures novada
bāriņtiesas pilnvarotajai pārstāvei M.P.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz
S.M. (turpmāk tekstā– pieteicēja) pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Engures
novada bāriņtiesai iepazīstināt pieteicēju ar psiholoģes I.P. 2009.gada 26.jūnija
atzinumu par pieteicējas dēla iespējamo psihoemocionālo apdraudējumu [...].

[...]

[4] 2011.gada 2.februārī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu
departamentā (turpmāk arī - Senāts)ierosināta kasācijas tiesvedība sakarā ar Engures
novada bāriņtiesas kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada
20.aprīļa spriedumu daļā, ar kuru pieteikums apmierināts.
[5] Senāts ar 2011.gada 10.oktobra spriedumu SKA -290/2011 atcēla
Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 20.aprīļa spriedumu un nosūtīja lietu jaunai
izskatīšanai.
[6] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā
norādītajiem argumentiem.
[7] Tiesas sēdē Bāriņtiesas pārstāve prasījumu neatzina, pamatojoties uz
Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos ietvertajiem apsvērumiem.
[8] 2011.gada 17.novembra tiesas sēdē trešā persona A.A. (turpmāk arī –Trešā
persona) sava likumiskā pārstāvja tēva klātbūtnē paskaidroja, ka attiecībā uz Atzinumu
un pieteicēju – ir lietas ko labāk būtu nezināt, norādot ka viedoklis nav mainījies un
Atzinumā minētā informācija pieteicējai nav jāatklāj (lietas 137.lapa).
[9] Tiesas sēdē tika uzklausīta lieciniece psiholoģe I.P. (lietas 143.-145.lapa).

Motīvu daļa
[10] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus un uzklausot administratīvā procesa
dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un
noraidāms.
[11] Tiesa konstatē turpmāk norādīto lietas faktiskos apstākļus:
[11.1] 2009.gada 16.jūlijā Bāriņtiesā saņemts pieteicējas iesniegums, kurā
lūgts izsniegt viņai dokumentu kopijas, uz kuru pamata pieteicēja tika aicināta
ierasties uz pārrunām Tukuma bāriņtiesā par sava dēla iespējamo psihoemocionālo
apdraudējumu (lietas 37.lapa);
[11.2] 2009.gada 23.jūlijā Bāriņtiesas priekšsēdētāja ar vēstuli Nr.1-16/M-
20/119 (Lēmums) cita starp informēju pieteicēju, ka Atzinums pieteicējai netiks
nosūtīts, pamatojoties uz Bāriņtiesu likuma 17.panta 6.punktu (lietas 17.lapa).
[12] Bāriņtiesas Lēmums, ar kuru ierobežotas pieteicējas tiesības iepazīties ar
informāciju (Atzinumu), pamatots ar neizpaužamu informāciju, kas noteikta ar tiesību
normu – Bāriņtiesas likuma 17.panta 6.punktu (bāriņtiesa neizpauž informāciju, kas
jebkādā veidā varētu kaitēt bērnam
).

Secināms, ka tiesai ir jālemj par to, vai pieteicējai ir tiesības pieprasīt no
Bāriņtiesas minēto informāciju, kā arī iepazīties ar to pilnā apjomā, kas saskaņā ar
likumu uzskatāma neizpaužamu informāciju.
[13] Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 90.pants noteic,
ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

No Satversmes tiesas atziņas par šo normu izriet, ka šī konstitucionālā norma
ievada Satversmē ietverto pamattiesību katalogu un norāda uz nozīmi, kādu šīs
pamattiesības nostiprināšanai Satversmē piešķīris likumdevējs. Tikai persona, kas
zina savas tiesības, spēj tās efektīvi īstenot un – nepamatota aizskāruma gadījumā –
aizstāvēt taisnīgā tiesā. Līdz ar to Satversme paredz personas subjektīvās publiskās
tiesības tikt informētai par tās tiesībām un arī pienākumiem ( sk. Satversmes tiesas
2006.gada 20.decembra sprieduma lietā Nr.2006-12-01 16.punktu
).

Augstākās tiesas Senāts savā praksē ir norādījis: „Tiesības zināt savas tiesības
ietver arī tiesības iepazīties ar informāciju, kura ar lielu varbūtību nosaka
privātpersonas iespējamību vai, tieši otrādi, neiespējamību aizstāvēt savas subjektīvās
mantiskās vai cita rakstura tiesības” (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu
departamenta 2007.gada 24.maija sprieduma lietā Nr.SKA-191/2007 14.punktu
).

Informācijas, ko psihologs iegūst no bērna un izmanto savā atzinumā, fiksēšana
un izpaušana ir datu apstrāde Fizisko personu datu aizsardzības likuma izpratnē.
Tādējādi šī informācija ir izpaužama, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības
likuma normas. Fizisko personu datu aizsardzība likuma 7.pantā uzskaitīti gadījumi,
kādos pieļaujama fizisko personu datu apstrāde (tostarp datu nodošana un izpaušana).
Viens no gadījumiem, kas atbilstu konkrētajam gadījumam, ir – datu apstrāde ir
nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, īstenotu pārziņa
vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti. Tā kā atbilstoši
Civillikuma 177.pantam un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.pantam vecāki ir
bērna dabiskie aizbildņi (likumiskie pārstāvji) un viņu pienākums ir aizstāvēt bērna
tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, pieteicējai principā varētu būt tiesības
saņemt informāciju, kas attiecas uz viņas bērnu. Turklāt atbilstoši Civillikuma
181.panta otrajai daļai tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt
ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm
un sadzīves apstākļiem(sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada
10.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-290/2011 8.punktu
).

Savukārt atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta piektajai daļai
vecāku gribas izpausmēm attiecībā uz bērnu var noteikt ierobežojumus neatkarīgi no
viņu uzskatiem un reliģiskās pārliecības, ja ir konstatēts, ka tās fiziski vai garīgi
varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai. Tāpat jāņem vērā šā likuma 9.pants,
atbilstoši kuram bērnam ir tiesības uz privāto dzīvi (šādas tiesības izriet arī no
Konvencijas par bērna tiesībām 16.panta un Latvijas Republikas Satversmes 96.panta,
sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 10.oktobra sprieduma lietā
Nr.SKA-290/2011 9.punktu
).

Kā norādīts Eiropas Komisijas 29.panta darba grupas (neatkarīgu ekspertu darba
grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kas izveidota atbilstoši
direktīvas 95/46/EK „Par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un
šādu datu brīvu apriti” 29.pantam) 2009.gada 11.februāra atzinumā „Bērnu personas
datu aizsardzība”, bērnam ir tiesības uz privāto dzīvi un iepriekš minētā direktīva to
aizsargā. Bērna privātā dzīve jārespektē ikvienam, pat ja tas ir bērna likumiskais
pārstāvis. Kaut arī bērnam savu tiesību īstenošanai ir nepieciešams likumiskais
pārstāvis, tas nenozīmē, ka bērna pārstāvim ir absolūtas tiesības, jo dažkārt datu
aizsardzības tiesības var būt pārākas par vecāka vai cita likumiskā pārstāvja vēlmēm.

Tiesības uz datu aizsardzību vispirms piemīt pašam bērnam, nevis likumiskajam
pārstāvim, kas šīs tiesības īsteno.
Arī Bērnu tiesību komiteja ir norādījusi, ka atsevišķos gadījumos mediķiem un
citiem profesionāļiem ir jārespektē pacienta, tostarp bērna, konfidencialitāte arī
attiecībās ar bērna vecākiem (sk. Konvencijas par bērna tiesībām ieviešanas praksē
rokasgrāmata. Pilnībā pārstrādāts izdevums, sagatavots UNICEF, autori Reičela
Hodgina un Pīters Ņūvels. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas oficiālais tulkojums.
Apvienoto Nāciju bērnu fonds, 2002, 215.-216.lpp.
).

Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 6.punktā noteikts, ka datu
apstrāde (kas šā likuma izpratnē nozīmē arī datu izpaušanu) ir atļauta, ja tā
nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, īstenotu sistēmas
pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti. No
iepriekšminētajām tiesību normām izriet, ka pieteicējai kā ieinteresētajai personai ir
daudz plašākas tiesības saņemt jebkura satura informāciju, kas ir tieši saistīta ar viņu
un kas ir nepieciešama savu tiesību vai tiesisko interešu nodrošināšanai. Līdz ar
minēto secināms, ka pieteicējai izsniedzot tikai to informāciju, kas ir vispārpieejama,
tiktu sašaurinātas pieteicējas tiesības saņemt informāciju. Savukārt pieteicējas tiesību
apjoms saņemt informāciju jāvērtē kopsakarā ar bērna (trešās personas) tiesībām uz
datu aizsardzību.

Attiecīgi pārbaudāms, vai konkrētajā gadījumā minētais pieteicējas tiesību
ierobežojums (neizsniedzot Atzinumu) būtu pamatots.

[14] Bāriņtiesa savu atteikumu sniegt informāciju pamatojusi ar argumentu,
ka konkrētajā gadījumā ir aizsargājamas bērna tiesības un ka Atzinumā ietvertā
informācija ir apspriežama tikai ar tām personām, kas tieši piedalās klienta problēmas
risināšanā, kā arī atsaukusies uz Bāriņtiesu likuma 17.panta 6.punktu, bet nav
norādījusi konkrētu faktu konstatējumu vai apstākļu iestāšanos, kādā veidā Atzinumā
ietvertās informācijas izpaušana pieteicējai vai tajā ietvertās informācijas raksturs
kaitēs viņas dēlam.

No lietas materiāliem izriet, ka Atzinums tika sastādīts pēc Bāriņtiesas
pieprasījuma saistībā ar Trešās personas iespējamo psihoemocionālo apdraudējumu.
Secināms, ka Atzinuma pieprasījums tika veikts, lai apzinātu un novērstu iespējamo
Trešās personas psihoemocionālo apdraudējumu.

Tiesa, iepazīstoties ar Atzinuma saturu (detalizētāku informāciju tiesa šajā
spriedumā nenorāda, jo dokumentam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas
statuss
) secina, ka iespējamais Trešās personas psihoemocionālo apdraudējumu avots
varētu būt pieteicēja (par minēto ir informēta arī pieteicēja, lietas 144.lapa).

Atzinumu sniegusī psiholoģe norādījusi, ka iespēju robežās ieteicams
pieteicēju informēt par atzinumā secināto. Tiesas sēde psiholoģe I.P. paskaidroja, ka
atzinumā ietvertā informācija būtu sniedzama pieteicējai tikai kopumā ar profesionāla
psihologa papildus paskaidrojumiem
, jo šādas informācijas saņemšana varētu radīt
pieteicējai negatīvas emocijas, un neuzlabotu pieteicējas un trešās personas attiecības.
Psiholoģe uzskata, ka atzinums būtu uzrādāms tikai profesionāla konsultanta
klātbūtnē.

No pieteicējas un psiholoģes I.P. paskaidrojumiem tiesas sēdē (lietas 144.,
146.lapa) izriet, ka psiholoģe I.P. ir savā profesionālajā darbībā saskārusies arī ar
pieteicēju (sniegusi konsultācijas). Minētais netieši norāda, ka psiholoģei iespējams ir
plašāka informācija par pieteicēju, kas viņai ļauj precīzāk prognozēt iespējamo
Atzinumā sniegtās informācijas ietekmi uz pieteicēju un tās sekojošo rīcību. Līdz ar
to tiesai ir pamats pieļaut negatīvo seku iestāšanās iespējamību, uz ko norāda
psiholoģe I.P. Atzinumā (ja informācija tiks sniegta neierobežoti, proti bez psihologa
klātbūtnes
).

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmā daļa paredz, ka tiesiskajās
attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.

Pamatojoties uz minēto, tiesa uzskata, ka Atzinumā sniegtās informācijas
neierobežota informācija sniegšana pieteicējai nav pieļaujama, un minētajā gadījumā
ir pamats ierobežot pieteicējas tiesības neierobežoti iegūt ar viņu saistīto informāciju,
jo minētais var radīt papildus risku un apdraudējumu Trešās personas
psihoemocionālajam stāvoklim.

[15] Tiesas sēdē (17.11.2011) Trešā persona paskaidroja, ka uzskata, ka
Atzinumā esošā informācija nav jāzina pieteicējai (lietas 137.lapa).

Tiesa konstatē, ka Trešā persona uz lietas pēc būtības izskatīšanas brīdi ir
pilngadīga (Civillikuma 219.pants). Secināms, ka ar pilngadības iestāšanos ir
izbeigusies vecāku aizgādība(vara) pār bērni (Trešo personu). Līdz ar to A.A. pastāv
tiesības noteikt informācijas apjomu (saistībā ar sevi), ko var iegūt savā rīcībā kāds
no vecākiem, konkrētajā gadījumā māte.

Pamatojoties uz minēto, kopsakarā ar A.A. izteikto viedokli tiesas sēdē,
secināms, ka ir pamatots atteikums izsniegt Atzinumu pieteicējai, tā ierobežojot
minētās personas iegūt informāciju.

Tādējādi tiesa atzīst, ka Bāriņtiesa pamatoti atteica izsniegt pieteicējai
Atzinumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-
251.pantu un 325.-329.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
noraidīt S.M. pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Engures novada bāriņtiesai
iepazīstināt pieteicēju ar psiholoģes I.P. 2009.gada 26.jūnija atzinumu par pieteicējas
dēla iespējamo psihoemocionālo apdraudējumu [...]

***

Māte tā arī neuzzina, ko tur psiholoģe I.P. savā 2009. gada atzinumā sarakstījusi.

Iekļūstam LČ pusfinālā

Arī otrajā Latvijas Virslīgas čempionāta ceturtdaļfināla sērijas spēlē “Celtnieks/LSPA” izcīnīja uzvaru, ar 30:23 (15:9) pieveicot ASK/LU handbolistus. Sērijā līdz divām uzvarām mūsējie uzvarēja ar 2-0 un iekļuva pusfinālā.

Tikai spēles pirmās 12 minūtes aizritēja līdzīgā cīņā, kad viesi bija izvirzījušies vadībā ar 5:4. Atlikušajā puslaikā ļāvām ASK/LU gūt vairs tikai četrus vārtus, bet “Celtnieks/LSPA” jau iekrāja sešu vārtu pārsvaru – 15:9. Pēc pārtraukuma mūsējie ātri vien ieguva +11 (22:11), beigās izcīnot pārliecinošu uzvaru ar 30:23. Pirmajā mačā pirms nepilnas nedēļas “Celtnieks/LSPA” uzvarēja ar 33:19.

Ar pieciem vārtiem mūsu komandā izcēlās Artūrs Lazdiņš un Lauris Eglītis, bet pa četriem vārtiem guva Roberts Freibergs un Lauris Rūtiņš. Pretiniekiem septiņas reizes izcēlās Ingus Kivlenieks, sešas – Emīls Reniņš.

Pusfinālā mūsējie tiksies ar “Jūrmalas Sports” – “SK Latgols” pāra uzvarētāju. Pirmajā sērijas mačā Ludzā uzvaru ar 26:22 izcīnīja mājinieki. Otro un, ja nepieciešams, trešo maču komandas aizvadīs šajās brīvdienās Spuņņciemā.

Nākamās kārtas pirmo spēli aizvadīsim 11.-12. aprīlī Ludzā vai Jūrmalā. Arī šajā sērijā cīņa ritēs līdz divām uzvarām.

Līdz nākamajiem mačiem “Celtnieks/LSPA” handbolistiem vēl krietni jāpastrādā treniņos, lai atlikušajās spēlēs demonstrētu saskaņotu sniegumu gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Pērn klubs, finišējot ceturtajā vietā, pirmo reizi kopš 2002./2003. gada sezonas palika bez medaļām Latvijas Virslīgas čempionātā.

Latvijas Virslīgas čempionāts.
26. marts.
Celtnieks/LSPA – ASK/LU 30:23 (15:9)
Celtnieks/LSPA: Lazdiņš 5, Eglītis 5, Freibergs 4, Rūtiņš 4/4, Čikuts 3, Jablonskis 3, Maslaks 2, Malahovs 2, Arājs 1, Blome 1/1.
ASK/LU: Kivlenieks 7/2, Reniņš 6, Strazds 3/1, Hovratovičs 2, Šibins 2, Sūnaitis 1, Vilsons 1, Liepiņš 1.

naš andris – PSRS lepnā atlieka

dāmas un kungi (necelieties nav vērts)
naša padomju nomenklatūras atrauga

var jau būt ka šo WIKI ierakstījis kāds nelabvēlis (+ punktiņš tad par šito),
bet ja nē teikums kas lieliski raksturo (ne)lietaskoku bērziņu

Andris Bērziņš was born 10 December 1944 in Nītaure, Latvian SSR, Soviet Union.

citi tomēr uzrakstītu ka dzimis Latvijā kuru okupēja USSR bet ko tur liegties nav vērts, kā māku tā maunu…
ļoti ceru ka šo veco izkūkojušo sakārni nomainīs kaut kas intelektuālāks un harizmātiskāks un ne PSRS atlieka, daži piemēri

Zemgales zinātniski pētniecisko darbu konferences laureāti ieguvuši studiju vietas LLU

26. martā Jelgavā notika Zemgales reģiona skolēnu zinātniski pētniecisko darbu 6. konference, kurā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) ekspertu vērtēšanai bija iesniegti 156 darbi. Konferences noslēgumā tika paziņoti konkursa laureāti, kā arī 41 skolēns, kas ieguvuši tiesības studēt LLU valsts finansētā studiju vietā.

Konferencē darbus vērtēja 78 LLU mācībspēki, un tika iesniegtas 312 recenzijas, jo katru darbu recenzēja vismaz divi eksperti. Lielākais iesniegto darbu skaits - 78 bija dabaszinātņu cikla sekcijās. Salīdzinoši mazāk pārstāvētas bija pārējās divas sekciju grupas, no kurām humanitāro zinātņu blokā tika vērtēti 42 darbi, bet sociālo zinātņu – 36 darbi.

Tiesības studēt LLU ieguva zinātniski pētniecisko darba konkursa 1. – 3. vietu ieguvēji ķīmijas, bioloģijas, zemes zinātnes, fizikas, matemātikas, informātikas, vides zinātnes, socioloģijas, ekonomikas, tieslietu, vēstures un inženierzinātņu sekcijās. Studiju vietas konkursa laureātiem nodrošinās Lauksaimniecības, Veterinārmedicīnas, Pārtikas tehnoloģijas, Informācijas tehnoloģiju, Ekonomikas un sabiedrības attīstības, Lauku inženieru un Tehniskā fakultāte.

Kopumā LLU fakultātēs valsts finansētas studiju vietas ieguvis 41 skolēns. Laureātu vidū ir pārstāvji no Jelgavas Valsts ģimnāzijas, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas, Jelgavas 5. vidusskolas, Jelgavas 4. vidusskolas, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas, Ozolnieku vidusskolas, Iecavas vidusskolas, Tukuma Raiņa ģimnāzijas, Tukuma 2. vidusskolas, Dobeles Valsts ģimnāzijas, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas, Zemgales vidusskolas, Viesītes vidusskolas, Aizkraukles novada ģimnāzijas un Bauskas Valsts ģimnāzijas.

Detalizētu studiju vietu ieguvēju sarakstu var aplūkot šeit.

Konferencei jau sesto gadu organizē Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs sadarbībā ar LLU un Zemgales Plānošanas reģionu. Konferencē arī tika izvirzīti skolēni, kas pārstāvēs Zemgales reģionu Latvijas 39. skolēnu zinātniskajā konferencē Rīgā.

[Virsraksts nav norādīts]

Tas plūmju Piena spēks...pīīīī, nu, cik labs!

par cigaretēm

vispār kemela gājiens ar 2.70 ir pilnīgi lielisks
tā vietā, lai mahātos ar kaut kādu marlboro menthol light, viņi izdomāja noslaucīt visu Vidusklasi, kas jau tur tāpat atradās nerealitātē, visi boņģiki un sarkanās mores
ja viņi izslaucīs šo žanru tukšu no plauktiem (šķiet, pol mol sāk no mums atvadīties, filips moriss nervozi nokrita par desmit centiem), man, kā camel totālam piekritējam, nav nekādu iebildumu
winstonam arī būs pizģec

Mirklis ar kaķi

Amatu iela 4

Amatu street 4 is one of Riga municipality department buildings, city's main construction council is located here. It's built in 1903 in Neo-Gothic style, by architect Wilhelm Ludvig Bockslaff. The building is adjacent to Great Guild, and it initially served as it's shop, offices and apartment building. Not easy to photograph this building, because it's inserted in a narrow cityscape on the old, cobblestoned Old Town's street - there are very rare photos where this building is seen as whole - but the cost is the very sloppy angle. To the right side you see the Great Guild itself, to the left - Small Guild.

Facebook konferences f8 pirmajā dienā izziņotie jaunumi

ASV notiek ikgadējā Facebook konference, kuru kompānija izmanto, lai ziņotu par jaunumiem, izmaiņām un to, kas sagaidāms tālākā nākotnē.

Tā kā citi par šo nav uzrakstījuši, pieteicos to izdarīt pats.

Lai viss godīgi un korekti, atzīstos, ka šis ieraksts ir tapis balstoties uz pašu Facebook sniegtajām ziņām viņu jaunumu kanālā un izmantojot TechCrunch publicēto informāciju. Bildes aizņēmos no TechCrunch un Facebook relīzēm. Sorry.

Facebook spēks ir skaitļos

Smuks slaids, kurš parāda, cik lietotāju ir katram no pašu veidotajiem un pārpirktajiem produktiem. Marks arī liek uzsvaru uz to, ka tā ir aplikāciju ģimene un tā arī paliks un tās netiks apvienotas – aplikācijām ir jābūt veigtspējīgām, bet tikai tik tālu, lai neciestu katra tās funkcionalitāte. Bildē skaitļi.

facebooks-family

Kā piemēru Marks esot minējis Messenger piemēru. Kā zināms, pirms kāda laika no Facebook aplikācijas pazuda ziņapmaiņas iespējas un tām tika izveidota atsevišķa aplikācija – Messenger. Daudz neapmierināto, cilvēki zvērēja pamest Facebook un vispār kā jau vienmēr, kad kaut kas mainās. Tātad, tā pamatdoma esot bijusi, ka kamēr desktop versijā savstarpēja sarakstīšanās ir kā viena no funkcijām, tikmēr mobilajās ierīcēs tai ir jābūt atsevišķai aplikācijai. Un laikam jau bijusi taisnība, jo FB (par spīti tam, ka 3 planētas iedzīvotāji pildīja solījumu un tiešām pameta fb servisu) izskatās ļoti labi.

Tie skaitļi tādi, nu, impressive.

Messenger kļūst par platformu

Izklausās sarežģīti un nekā, bet īstenībā tas nozīmē to, ka Facebook ļaus citiem veidot aplikācijas iekš Messenger servisa. Neatrodu norādes (es arī nekur neesmu teicis, ka esmu izlasījis pilnīgi visu internetā atrodamo informāciju par Facebook jaunumiem), vai tas būs tikai mobilajā versijā vai strādās arī desktop versijā, bet nu telefonos tas būs noteikti.

screen-shot-2015-03-25-at-11-17-58-am

Kā tas strādā? Itkā jau esot palaists un paši varat apskatīties. Vismaz manā messenger (iOS) ir. Tur, kur raksta ziņas, ir tādi trīs punktiņi vienā rindā ar iespējām pielikt bildi vai aizsūtīt audio ziņu. Kad nospiež uz tiem trim punktiņiem atveras aplikāciju liste, kuras FB piedāvā izmantot. Kad ir izvēlēta aplikācija, viņa ir jālejuplādē, bet tas nenotiek messendžerī, bet gan caur Apple App Store un telefonā tiek uzlikta vēl viena aplikācija, kas ir paredzēta tikai kopdarbam ar messendžeri. Es uzliku GIPHY un būtībā tas strādā tā, ka tajā otrā aplikācijā var izvēlēties gifu, nofilmēt video, vai sagatavot jebkādu citu audiovizuālu materiālu (atkarībā kādas aplikācijas sev uzliksiet) un pēc tam to pārmest uz fb messendžeri, lai nosūtītu kādam no saviem kontaktiem. Es Ilzei aizsūtīju smieklīgu gifu, kurā rādās “no no no no” un sievietei ir akmens seja (kāda no tām xfactor tiesnesēm, tā izskatās) un tad parādās liels “YES” un tā sieviete pasmaida. Tas ir jāredz, tad ir smieklīgāk.

Nav jau īsti tā, ka tas ir tiešs mesenger uzlabojums, bet paši fb saka, ka ārējās aplikācijas vajag, jo mēģinot tās visas fīčas instalēt messengerī, tas kļūtu ļoti ļoti lēns un atkal viss internets kliegtu, ka viss slikti, baznīca deg. Pagaidām lielākā daļa šo aplikāciju ir kaut kādi tīņu slapjie sapņi, jo, nu, nekā lietderīga tur nav. Tikai iespējas sūtīt funny bilžukus, pašu zīmētus skricelējumus un kaut kādus apstrādātus viģikus. Cerēsim, ka nāks arī nopietnāki produkti.

Jā, sanāk, ka facebook messenger ir savs aplikāciju veikals, bet tas darbojas kā katalogs un pašas aplikācijas jau tiek “pirktas” no Google vai Apple aplikāciju veikaliem.

Žurnālisti arī norāda, ka pirmie partneri, kuri sadarbojoties ar fb, neesot baigie smagsvari, kuriem būtu lietotāji, ja neskaita kādus 3-5 no 40. Tam skaidrojums varētu būt arī tāds, ka palaižot šādu servisu, patiesībā tiek sagādāti lietotāji feisbukam, bet pats servisa veidotājs beigās var palikt pie sasistas siles, kurā nav bijuši ne lietotāji, ne piķis. Paskatīsimies, kā tas viss attīstīsies.

Messenger ļaus uzņēmumiem sazināties ar klientiem

Jā, turpmāk uzņēmumi varēs jaku sniegt customer supportu fb messendžerī. Facebook šo veido sadarbībā ar customer support online servisu Zendesk.com (kāds laikam būs ticis pie piķa). Šī funkcionalitāte neaprobežosies ar vienkāršām sarakstītēm – kompānijas varēs sūtīt visādas custom formāta ziņas (droši vien tas strādās kaut kā smuki ar tās jaunās aplikāciju sistēmas palīdzību) un klienti pat varēs izvēlēties saņemt savu e-pasūtījumu apstiprinājumus nevis epastā, bet tieši messendžerī.

Man šķiet smalki un piekrītu tiem, kas saka, ka bieži vien supportu daudz ērtāk būtu saņemt vienā messendžer čatā, nevis vienmēr čakarēties ar miljons epastiem un meklēt vecas sarakstes. Jā, FB ziņas web versijā ir meklējamas, tā kā mūžīgi jāskrollējas, lai atrastu vienu apstiprinājuma nr., nebūs.

fb-messenger-receipt

Facebook komentāru tiešais ēters (realtime)

comments-fb

Facebook komentāru sistēma, kas ļauj mājaslapu īpašniekiem izmantot FB komentāru sistēmu savās vietnēs darbojas labi, bet arī tai ir paredzēti uzlabojumi. Turpmāk komentāri “strīmosies” – tiklīdz kāds pie raksta kaut ko iekomentēs, arī visiem citiem, kas ir atvēruši konkrēto lapu, kurā ir šī komentāru sadaļa, to redzēs uzreiz bez lapas refresh. Kas jauki, šie komentāri sinhronizēsies ar Facebook publicētā linka komentāriem abos virzienos. Piemēram, ja kursors.lv izmantos šo sistēmu un kursors.lv pie telefona raksta Jānis ierakstīs, ka Android ir the bestest un Apple ir tikai tiem, kuriem nav kur naudu likt, šis komentārs rādīsies arī Facebook platformā pie linka, kuru Kristaps būs nošērojis no kursors.lv Facebook lapas.

Sapratāt?

Nu, viss būs savienots un smuki strādās. Man šķiet, ka tas palīdzēs satura radītājiem tikt pie vairāk trafika, jo fleimu kari, kas notiek pie rakstiem, būs redzami arī fb pie nošērotajiem linkiem. Papildu aktivitāte vienmēr izskatās labi un troļļiem vienmēr patīk, ja ballīte jau notiek – tagad varēs redzēt, kas izraisa rezonansi un cilvēku ziņkārīgā daba izdarīs visu pārējo.

Facebook video ieguldīšana ārējos resursos (embedding)

screen-shot-2015-03-25-at-10-51-45-am

Ar viģiku feisbukā nevienu vairs nepārsteigsi. Ja es ielieku viģiku fb un gribu viņu nošērot arī savā blogā, tad man viņš ir jāielādē arī youtube, no, nu, citādāk tā lieta nestrādā. Facebook to the rescue un tagad video blakus būs “embed” podziņas, kuras izmetīs ārā embed kodu – tieši tāpat kā tagad tas notiek ar vimeo, youtube un citiem servisiem. Smalki. To, kā tas ietekmēs youtube saturu, es vēl neņemos spriest. Kaut kādi video jau droši vien jūtūbam ies secen, bet tikai laiks rādīs, cik lielā apmērā.

Sfēriski video (360)

sphierical-video

Itkā jocīgi un plakanā ekrānā jau nav beigi ērti, bet tad mēs atceramies, ka Facebook par baisu naudu nopirka Oculus Rift (tie, kas taisa tās virtuālo pasauļu brilles).

Ar peli lietotājs varēs kustēties apkārt un vērot lietas, kamēr spēlēsies video. Ar laiku tikšot likta klāt arī iespēja šādus video pārraidīt un skatīties tiešajā. Tad jau gaidīsim aifonu ar kamerām uz visām debespusēm.

Facebook šajā lietā gan nav pirmie. Nupat šādu fīču pielika klāt youtube. Linkus meklējiet paši, var atrast. :)

Facebook īpašumā esošais Parse dara lietas lietu interneta virzienā (Internet of Things – IoT)

dsc08353

Es šajā tēmā līdz galam nesaprotu visu lingo, bet cik saprotu, šis ir gājiens virzienā, kas palīdzētu Facebook kontrolētajam uzņēmumam kļūt par centru dažādām iekārtām, kas sazinās savā starpā. Pirmā hardware ierīce, kuru atbalsta šis serviss, ir Arduino, bet drīz nākšot klāt arī citas. Man šķiet, ka es saprotu šo gājienu arī dziļākā formā, bet, lai neriskētu ar saplosīšanu komentāru sadaļā, piedāvāju šo izskaidrot kādam citam.

Vobšem skynets tuvojas.

LiveRail iet mobilajos

liverail

Šis Facebook nopirktais produkts ir reklāmu apmaiņas platforma, kas palīdz savienoties video reklāmas vietu pircējiem un pārdevējiem. Ir tā, ka mobilās reklāmas aplikācijās un interneta vietņu mobilajās versijās, protams, nebūs video formāta, bet tas ir nopietns solis izplešanās virzienā.

Otra lieta, ko šis serviss ieviesīs, ir anonimizētu fb datu izmantošana. Tas nodrošinās daudz precīzāku mērķauditoriju sasniegšanu. Tāpat arī reklāmas vietņu pārdevējiem tiks piešķirta lielāka kontrole pār reklāmu saturu.

Analītika aplikācijām

screen-shot-2015-03-25-at-10-53-46-am

Facebook ļoti labi zin, kas izmanto viņu aplikācijas. Turpmāk viņi šīs lietas palīdzēs saprast arī citu aplikāciju izstrādātājiem. Dažādu aplikāciju “saimnieki” turpmāk varēs uzzināt, kas lieto viņu aplikācijas – vīrieši vai sievietes, cik viņiem gadu, kāda ir demogrāfija maksājošajiem klientiem. Būs feini, visiem patiks un Facebook zinās vēl vairāk par saviem lietotājiem.

 

 

* Ja Tev noderēja šis raksts, aicinu ar to dalīties sociālajos tīklos un iesaku pierakstīties uz digitālo jaunumu newsletter, lai reizi mēnesī saņemtu jaunumu apkopojumu savā e-pastā.

The post Facebook konferences f8 pirmajā dienā izziņotie jaunumi appeared first on Māris Antons.

Sižeti no 24.marta mītiņa pret Europride 2015

Meklē radus Latvijas teritorijā dzimušam vīrietim, kurš ceļoja uz Titānika

Starp pasažieriem, kuri 1912.gadā gāja bojā prāmja Titāniks pirmajā un vienīgajā reisā, bija arī kāds Latvijas teritorijā dzimis vīrietis, šodien žurnālistiem paziņoja izstādes Titanic The Exhibition pārstāve Latvijā Inga...

Celtnieks vēlreiz apspēlē ASK un iekļūst pusfinālā

Šovakar Latvijas vīriešu handbola čempionāta ceturtdaļfināla otrajā spēlē "Celtnieks/LSPA" (2.vieta regulārajā čempionātā) ar 30:23 apspēlēja ASK/LU komandu (7.) un sērijā triumfējot ar 2-0 iekļuva pusfinālā.

Happy day #307

Zinātnieki atklājuši, kā ar gaismas palīdzību panākt erekciju žurkām

Optoģenētikas metodi, ar kuras palīdzību iespējams stimulēt erekciju žurkām, pagājušajā nedēļā izskaidrojis zviedru zinātnieks Martins Fassenegers vācu ķīmiķu biedrības izdevumā "Angewandte Chemie".

Photo

MĀJAS saglabās pozīcijas vēl uz nedēļu


Ģimenes filmas turpinās dominēt.

14 triki ar olām

14 triki ar olām

Tuvojas Lieldienas, un olu tēma kļūst aizvien aktuālāka. Skatieties 14 ēdamus un arī neēdamus trikus ar olām.  

The post 14 triki ar olām appeared first on Hitnet.lv.

Iepazīsti medniecības tradīcijas Allažos

1427112850_584.jpg

28.martā no plkst.12.00 līdz 15.00 akcija „Satiec savu meistaru” piedāvā unikālu iespēju iepazīt medniecības tradīcijas Allažu mednieku un makšķernieku kluba (MMK) „Allažnieks” mednieku mājā „Medinieki”.

Mednieks ar 50 gadu stāžu – Arvīds Broks un pārējie MMK biedri dalīsies pieredzē, maltītē, kā arī interesentiem piedāvās nogaršot bebru dziedzeru uzlējumu, kas, kā stāsta, ir brīnumlīdzeklis visām kaitēm!

Mednieku māja tika atklāta pirms diviem gadiem, kad par kluba „Allažnieks” vadītāju kļuva Artis Tahtahunovs un vīri nosprieda, ka pirmais uzdevums ir uzbūvēt kārtīgu mednieku māju. Ieceri īstenoja, liekot kopā projekta naudu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, biedrības un personīgos līdzekļus.

Dalība pasākumā bez maksas.


Informāciju sagatavoja:
Allažu pagasta Tautas nama vadītāja
Gunta Rudze

A message to Putin: Hundreds of Poles mob convoy of U.S. troops driving through eastern Europe

Originally posted on To Inform is to Influence:

  • 26F149DC00000578-3009704-image-a-35_1427Troops from the 3rd Squadron of the 2nd Cavalry Regiment were passing through Polish town of Bialystok
  • Residents lined the streets to greet the soldiers as they posed for pictures with locals who offered them gifts
  • The soldiers had been taking part in a NATO exercise to demonstrate their readiness to defend its members 
  • Poland borders both Ukraine and Russia and the conflict between the two countries has caused anxiety there  

By JENNIFER NEWTON FOR MAILONLINE

|

Hundreds of Polish residents took to the streets to give a hero’s welcome to a convoy of U.S. troops who are driving through eastern Europe and deliver a damning message to Russian President Vladimir Putin.

Children climbed on to Stryker armoured vehicles and even offered souvenirs to the troops, who stopped to pose for pictures in the main square of…

View original 754 more words


Kad ar inboksu nepietiek

kkkIlzes Jansones ceturtā grāmata iesākumā rosina apcerēt skaitļus. Trīs daļās veidots stāstījums. Četri galvenie varoņi. Un tomēr grāmatas nosaukums – Vienīgais. Vienīgais, ap ko riņķo četru jaunu cilvēku dzīves, kas brīžiem rit paralēli, brīžiem dažādos punktos saskaras un sapiņķerējas tik ciešā mezglā, ka to atraisīt var tikai ar grūtībām. Vienīgais, ko autore pat īpaši nemēģina nomaskēt zem metaforiskiem izteikumiem – Dievs, kuru tā vai citādi meklē, atgrūž, aprunā, mēģina ignorēt un atkal uztaustīt visi četri grāmatas varoņi – par priesteri tā arī netapušais Arnis, „pilnas slodzes dēmonu dresētāja” māksliniece Madara, filoloģijas doktore Dina. Un Linards, kura individuālais stāsts grāmatā neparādās, bet kurš kā katalizators ietekmē pārējos trīs.

Grāmatas vāka ilustrācija rāda, šķiet, vakarā gaismā iezilganu, paplukušu sienu, kurā gaiši spīd vitrāžas (ne gluži baznīcas, ne gluži senas celtnes) logs, kā iezīmēdams cerību uz saziņu un saprašanos par spīti tam, ka kontūrās aiz rūts nav izprotams neviens konkrēts tēls. Visos stāstos, kas savijušies grāmatas lappusēs, valda atsvešinātība kā fakts un saprašanās kā ilūzija. Atsvešinātības zīmes ir gan varoņu paviršās, saspringtās un nekonkrētās savstarpējās attiecības, gan, vairāk par visu – attiecības ar Dievu, kuru tie neskaidri jūtas vai nu nodevuši, vai, iespējams, tikuši Viņa nodoti, tāpēc cenšas izstumt To no apziņas. Attiecību pamatā ir tuvuma ilūzija un skaudri apzināta bezmērķība, tveršanās „pie kādas citas dzīvības tikai tāpēc, ka tā ir silta”; bezcerīgas, mānīgas satuvināšanās, taču vienīgās, uz kurām varoņi ir spējīgi, jo „cilvēks ir salauzts savā esamībā, haotiski un nenovēršami izkaisīts savā paštaisītajā laiktelpā”: aizejot no piederības absolūtajam (kā Ādamam un Ievai), ir iegūta brīvība un izmisums, nesaprotot, ko ar šo brīvību iesākt.

Arnis no laukiem ir devies uz pilsētu ar klusu sapni kļūt par priesteri. Jaunieši, kas mūsdienās izvēlas vai vismaz apsver iespēju izvēlēties konsekrētu dzīvi, jaunākajā latviešu literatūrā nav bieži sastopami tēli, tāpēc intriģējoši ir izsekot Arņa iekšējiem meklējumiem un pūliņiem rast līdzsvaru starp ticības pārlaicīgumu un dzīves ikdienišķumu. Jaunais vīrietis mokās šaubās par sava aicinājuma esamību, cenšas izprast, vai tieksme upurēt savu dzīvi Dievam ir patiesa vēlme vai tikai pašapliecināšanās meklējumi, līdz beidzot apzinās, ka alkstot skaidras un nepārprotamas atbildes, ir nonācis strupceļā. Tiesības „izvēlēties visu” atkāpjas arvien tālāk, jo „īstais ir pārāk plūstošs. Pārāk pārejošs”. Dzīves vienmuļībā meklēdams jelko, aiz kā aizķerties emocijām, Arnis iepazīstas ar topošo mākslinieci Madaru un uz laiku padara jauno sievieti par savas dzīves jēgas etalonu. Šīs attiecības sākotnēji abiem patiesuma meklētājiem ļauj izjust ilgoto piederēšanu, bet Arņa un Madaras laulība, kuras sākumu iezīmē sievietei īsta gredzena vietā pasniegtais smilšu mīklas gredzens, beigās tā arī izirst – kā smiltis, kur par irdinātāju faktoru ir kalpojušas gan naudas trūkuma veicinātas sadzīviskas nebūšanas, gan izmisuma dzīta neuzticība.

Madara, jauna māksliniece, pasauli tver intuitīvi, cīnās ar nepazīstamu Dievu un pati ar saviem dēmoniem. Madaras stāstā simptomātiskas ir sievietes sarežģītās attiecības ar gaismu un kustību. Gaisma, no vienas puses, nepieciešama gleznošanai; no otras puses, spoža saule jauno sievieti biedē, kā grasīdamās atsegt par daudz, un Madara nav gatava atklāties – kā izrādās, arī Arnim nē. Un laulības pārkāpšana un šķiršanās ir tikai šīs nespējas atklāties sekas. Savukārt pastāvīga mainība, šķiet, ir Madaras dzīves esence – mierpilnā mazpilsētā viņa ilgojas pēc nemiera, ko nes ikdiena ar nemitīgiem telefona zvaniem, vajadzībām, un otrādi – viņas stāsts pastāv nemitīgā kustībā, kas ļoti atgādina bēgšanu pašai no sevis – karjerā, gleznās, spoguļattēlā, aplī ar pašu centrā.

Dina svešā pasaules malā apmeklē zinātnisku konferenci, lai runātu, strīdētos un censtos nedomāt par to pašu Vienīgo, viņas pētījumā – absolūto ģenitīvu Jaunajā derībā (atkal – piederības locījums!) Referātos un mazrunās (small talk) par visdažādākajām tēmām, sākot ar vēsturisko Jēzu un beidzot ar akadēmiskā darba apmaksātību, atkal un atkal izkristalizējas nespēja atrast īstos vārdus, nepiederības izjūta un robežas, kuras sieviete uzlikusi pati sev. „Mēs visu redzam neskaidri kā atspulgā,” (1. Kor. 13:12) vēsta zīmīte, ko kāds konferences dalībnieks atstāj pirms (neveiksmīgas) pašnāvības: izmisums par mistiskās redzes neskaidrību nebija svešs arī apustuļiem. Īsā pārdabiskās redzes uzplaiksnījumā lidostā starp diviem reisiem Dina ierauga vienlaikus vairākus nākamības variantus visiem savā ceļā sastaptajiem cilvēkiem, taču tie visi ir neskaidri, „mīklaini”.

Arņa, Madaras, Dinas kopīgā problēma ir piederības meklējumi un pārprasta piederība, „hroniska nespēja uzticēties”. Pasaulē, kurā ik brīdi noris arvien intensīvāka un iluzorāka saziņa, varoņi stāv malā kā svešinieki, lai nekam „nebūtu jāpieķeras par daudz”. Viņi paši apzinās, ka to attiecības ir trauslas, paviršas – kā pilsētas dzīvokļu „skaidu plašu letes”, pie kurām nenotiek ikvakara maltītes rituāls un komunikācija, bet tikai barošanās funkcija – kontrastā ar stabilitāti, ieklausīšanos, ko reprezentē Arņa lauku vecmāmiņas pasniegtais vienkāršais ēdiens un sarunas pie galda. Ar izmisumu, kas citu provocē uz ieraušanos sevī, citu – uz slimīgu un skumju bohēmu, Arnis, Madara un Dina cenšas atrast jebkādu piederību, kas dotu mūžīgas garantijas laikmetā, kurā viss ir pārejošs, visu laiku, kā nepārvarama centrtieces spēka pievilkti, riņķodami ap absolūto vēlmē pēc īstuma, alkās „atgriezties pie vienīgā, uz kuru iespējams paļauties, pie vienīgā, kurš nekad neuzgriezīs muguru, pie vienīgā, kurš vienmēr atzvanīs laikā, pie vienīgā, kuru nekad neskars nāve, jo to viņš jau sen kā ir uzvarējis”. Lasot savstarpēji papildinošos, dažādos, bet būtībā tik līdzīgos stāstus, neviļus rodas pārdomas: varbūt šie stāsti patiesībā ir viena cilvēka sašķeltās esības dažādo šķautņu atainojumi, varbūt tie ir viena cilvēka apziņas spoguļotā Dieva attēls, uz kuru iespējams palūkoties pamīšus no tradīcijas (Arnis), mākslas (Madara) un zinātnes (Dina) viedokļa?

Par simbolu mūsdienu saprašanās trauslumam un nepastāvībai laikā, kad dzīvo komunikāciju aizstājusi virtuālā, kalpo grāmatu caurvijošais piektais tēls, tikai stāsta fragments – Arņa, Madaras un Dinas neatkarīgi vienam no otra sastapta „rozā kurtkā” tērpta pusmūža sieviete Aina, kas, cerību spārnota, dodas uz ārzemēm pie internetā noskatītā vīrieša Bjerna meklēt laimīgu dzīvi. Protams, viļas, jo ar „inboksu”, kurā pienāk un tiek nosūtītas ātras, steidzīgas ziņas, īstām attiecībām nepietiek. Nosūtītās vēstules paliek bez atbildes, saprašanās bijusi vien vīzija.

Attiecībā uz romāna valodu jāpiezīmē, ka tajā gruzd „teoloģiskās zemdegas” – teksts virmo no jēdzieniem, kas skaidri iekonturē visu tekstu reliģiskas diskusijas ietvaros. Taču grāmatā risinātā tematika ir izjūtama un saprotama arī bez šīs papildu dimensijas sīkas pārzināšanas.

Ilzes Jansones grāmata būs vērtīga lasāmviela ikvienam, kurš spēj novērtēt bagātīgu prozu, kurā svarīgāks par sižeta virsgleznojumu ir stāsta „pamattoņu” nozīmības aspekts.

http://www.punctummagazine.lv, 23.03.2015.


Lielās talkas konkurss “Pastāvēs, kas pārvērtīsies””

Lielā Talka 2015 – “Pastāvēs, kas pārvērtīsies” Lielvardes novada folkloras kopa “Liepu Laipa”. Jumpravas kultūras nama Prieks un Lepnums!!!! :)

PIRMĀ PIEREDZE AR TRX Viena no pēdējā laika labākajām fitnesa...

tumblr_nkfpa7ANpL1tzfvtyo2_500.jpg

tumblr_nkfpa7ANpL1tzfvtyo3_500.jpg

tumblr_nkfpa7ANpL1tzfvtyo4_500.jpg

tumblr_nkfpa7ANpL1tzfvtyo5_500.jpg

tumblr_nkfpa7ANpL1tzfvtyo6_500.jpg

tumblr_nkfpa7ANpL1tzfvtyo7_500.jpg

tumblr_nkfpa7ANpL1tzfvtyo8_500.jpg

tumblr_nkfpa7ANpL1tzfvtyo9_500.jpg

tumblr_nkfpa7ANpL1tzfvtyo10_500.jpg

tumblr_nkfpa7ANpL1tzfvtyo1_r1_500.jpg

PIRMĀ PIEREDZE AR TRX 

Viena no pēdējā laika labākajām fitnesa pieredzēm viennozīmīgi ir TRX. Tas ir piekares sistēmas treniņš, kurā galvenais slodzes elements ir katra lietotāja ķermeņa svars. Turoties ar rokām vai kājām pie speciāliem rokturiem, kas iekārti siksnās, cilvēks izpilda vingrinājumus, kuru skaits un variācijas ir vairāk kā simts.

Atskatoties uz pieredzēto savā pirmajā TRX treniņā, jāmin vairāki faktori, kas nodarbību padarīja tik veiksmīgu un radīja vēlmi noteikti ieviest to savā treniņu grafikā arī turpmāk. Tomēr šoreiz galvenais veiksmes faktors bija iespēja trenēties profesionāla trenera vadībā. Šeit jāpiebilst tas, ka ja vien jums ir iespēja trenēties privāti kopā ar profesionālu treneri - izmantojiet to! Līdzšinējā pieredze pierāda to, ka efektīvākie un labākie treniņi ir bijuši tieši šādā formātā. Pateicoties cilvēciskajam faktoram un sarunai ir iespēja ne tikai izvairīties no kļūdām vai neprecizitātēm vingrojumu izpildē, bet arī gūt lielāku iedrošinājumu un motivāciju. Mūsu pirmo treniņu vadīja sporta kluba Fitnesa Telpa treneris un vadītājs, sertificēts TRX un TRX Rip treneris - Kristaps Strods. Viņam izdevās ne tikai radīt priekšstatu par šo treniņu sistēmu, bet arī iedvesmot ar savu entuziasmu un aizrautību par aktīvu dzīvesveidu.

Treniņa sākumā iepazīstam inventāru - speciālas siksnas ar rokturiem, kas viegli uzstādāmas arī mājās un atšķirībā no lielajiem trenažieriem sver tikai aptuveni divus kilogramus. Mums jāiemācās nomainīt siksnu garumu un pateicoties tam, ka tas ir regulējams, vienu sistēmu var izmantot gan sportists ar pieredzi, gan pilnīgs iesācējs. Viena sistēma derēs gan vīrietim, gan smalkai sievietei. Treniņa gaitā atbilstoši vingrojumam tiek mainīts satvēriens un siksnās jāliek gan rokas, gan kājas. Siksnām vienmēr ir jābūt nostieptām visu vingrojumu un kustību laikā. Ja TRX ir atslābis, tātad arī tu.

Sākam ar nelielu stiepšanos un izjūtam to, ka TRX galvenais slodzes elements ir paša vingrotāja ķermeņa svars un ir nedaudz jāpierod pie tā, ka karājies slīpi siksnās. Sākumā mani pārņēma nelielas šaubas un likās, ka tūlīt atradīšos uz zemes un manas rokas ilgi nevarēs izturēt šādu slodzi,tomēr tas viss notiek daudz vieglāk un dabiskāk nekā izskatās no malas! Kā jau iepriekš minēju - galvenais slodzes elements ir cilvēka ķermeņa svars un tas arī ļauj izvēlēties intensitāti pēc katra vingrotāja spējām. To palielina vai samazina ļoti vienkārši - mainot ķermeņa slīpumu, paejot soli uz priekšu vai atpakaļ pret stiprinājuma centru.

Vai zinājāt, ka cilvēka gravitācijas centrs atrodas nedaudz virs gurniem, nabas apvidū? Mainot ķermeņa pozīcijas, nobīdās arī gravitācijas centrs, tāpēc ķermenim nepieciešams muskuļu spēks un savstarpēja koordinācija, lai kustības laikā sevi kontrolētu un nenokristu. TRX vingrinājumi ir funkcionāli un veidoti tā, lai tīšām nobīdītu gravitācijas centru un aktivizētu dziļo vēdera un muguras muskulatūru, tādējādi stabilizējot ķermeni, uzlabojot koordināciju un līdzsvaru. To var just visu treniņa gaitu - nedrīkst atslābt, ķermeni jācenšas mobilizēt un saglabāt stabilitāti.  Interesanti, ka salīdzinoši ar pilates vai jogas līdzsvara un koordinācijas vingrinājumiem, ar TRX gāja grūtāk un nācās pat pasmieties par pēkšņo neveiklību. Pētot dažādas blogotāju atsauksmes un pieredzi ar TRX bieži iezīmējas tieši šis elements - treniņi ir jautri. Nevar nepiekrist, viss notiek vieglā, patīkamā atmosfērā un divas stundas pagāja nemanot.

Vilkmes vingrinājumi jeb arī tā saucamie “bāzes vingrinājumi” jau kopš fitnesa pirmsākumiem ir spēka treniņa pamatā. Vilkmes vingrinājumi ar TRX nodarbina gandrīz visas vilkmē iesaistītās muskuļu grupas – bicepsu, muguras muskuļus, augšstilba divgalvaino muskuli, plecu aizmugurējos deltveida muskuļus, trapecmuskuli u.c. kopā. Treniņš vēl nav vidū, bet slodzi var just jau pamatīgi - sviedri līst un vingrojumos ar palēcieniem elpa paātrinās. Secinu, ka ar TRX arī kardio izturība tiek trenēta. Iespējams, ka jau nākamajā treniņā daudzas kustības izdosies daudz dabiskākas un plūstošākas, bet iesākumā ir jārēķinās ar to, ka nodarbība prasīs maksimālu koncentrēšanos. Vienlaicīgi jāpiedomā par kāju, pēdu novietojumu, kur tiek vērsts skatiens, siksnu spriegojums, jāaktivizē dziļie vēdera un muguras muskuļi, kā arī jāizseko līdzi savai kustībai no sākuma līdz pat beigām.

TRX pamatā ir kustība, kas kopumā ļaus trenēt savu ķermeni harmoniskāk. Nākamajā dienā protams var just, ka ir tikušas nodarbinātas daudzas muskuļu grupas, bet nolemjam turpināt savu ceļu uz labāku fizisko sagatavotību un dodamies uz TRX grupu treniņu. Noteikti iesakām aiziet un pamēģināt!

//

Noderīga informācija:
Kur trenēties? Šeit ir apkopots visu sporta klubu saraksts, kas piedāvā TRX nodarbības.
Kur iegādāties? 
Oriģinālais TRX ir jāiegādājas tikai vienreiz mūžā, kamēr pakaļdarinājumi mēdz izjukt pat pēc vienas lietošanas reizes. Šobrīd Baltijas valstīs ir tikai viens uzņēmums, kam pieder ekskluzīvas tiesības izplatīt TRX produktus.
Kas jāvelk mugurā? Ērts sporta tērps un sporta apavi. Neaizmirsti par ūdeni!

Ērģeles atkal iedunēsies ar pilnu spēku

Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeļu mehānisma detaļas piedzīvo atjaunotni.   "Tās lietas, kas bija bojātas, tagad ir salabotas, detaļas ieliktas par jaunu. Un mūsu vērtība – senās ērģeles – atkal skanēs ar pilnu spēku un...

Kur savu tikumības likumprojektu nošpikoja Saeimas deputāte?

Kamēr mēs ironizējam par Blaumaņa un Čaka darbu aizliegšanu, izpildot deputātes Stepaņenko ierosinājumu, izrādās, Krievijā notiek brīnumu lietas – baumo, ka Irkutskā no bērnu bibliotēkām izņēmuši ne vien Karlsonu, kas dzīvo uz jumta, bet arī Puškina pasaku par gailīti, jo viņš esot noknābis CARU. Pēc tam gan šai informācijai seko atsaukums, un paši brīnās, kā šāda pīle nonāca Federālajā līmenī. Pie tam, pīli izplatīja nevis šāds tāds, bet paša prezidenta padomnieks.

Bet vēl, pievēršiet uzmanību: tas notiek saistībā ar likumu, ko pieņēma 2010. gadā «О защите детей от информации, причиняющей вред их здоровью и развитию» – Par bērnu aizsardzību no informācijas, kas var kaitēt viņu veselībai vai attīstībai”.

Deputātes J.Stepaņenko priekšlikumā rakstīts “mācību iestādēs aizliegta tādu mācību līdzekļu un citu materiālu izmantošana, kā arī to izplatīšana, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību“.

No Krievijas likuma: “информационная безопасность детей – состояние защищенности детей, при котором отсутствует риск, связанный с причинением информацией вреда их здоровью и (или) физическому, психическому, духовному, нравственному развитию“.

Quo vadis, Latvija?

Screen Shot 2015-03-26 at 18.08.56


Kad grāmata ir vaļā un ārā

Kā teicu iepriekšējā ierakstā, “Lielās pasaules” atvēršana man bija pirmais īstais tāda veida pasākums*. Jau iepriekš ar redaktori Ievu sarunājām būt īsi, vairāk laika atvēlot vīnam un sarunām. Pats īsti netiku ne pie vīna, ne sarunām, jo grāmatu parakstīšana notika neparedzētā apjomā, tāpēc visas iesāktās pļāpas drīz vien diemžēl tika pārtrauktas. Varu tikai cerēt, ka tās neapstājās kādā nepiedienīgā brīdī.

Tomēr tagad gribēju pavārīties par kādu citu domu, pie kuras atgriezos viscaur prezentācijai un arī pēc tās. Saprotu, ka tagad vajadzētu aktīvi reklamēt grāmatu, taču labi zinu, ka tā nav kaķēns, kas patiks visiem. Īpaši jokaini otrdien bija intervēties “Radio Klasika” un privātās sarunās vairākkārt dzirdēt: “Es jau tagad zinu, ka man patiks.” Par to varēju varbūt tikai galvu pašūpot, jo pats savu darbu uzskatu par… specifisku, vai? Tieši tāpēc sākuma novēlējumu “draugiem” paslēpu iekavās – grāmata ir domāta šī paša specifiskā pasaules skatījuma draugiem, kas visdrīzāk nesakritīs ar manu draugu un paziņu loku.

Līdz grāmatas iznākšanai es biju tajā savādajā punktā, kurā iepriekš publicēto stāstu lasītāji droši vien gaidīja nākamo loģisko soli, bet citi draudzības dēļ cerēja uz tādu kā lēcienu tieši sirdī. Kad nu beidzot grāmata ir ārā, un rezultāts ir skaidri redzams, viņiem vairs nevajadzēs zīlēt un paļauties uz iepriekšēju tekstu/rakstura pazīšanu, tā vietā ļaujot secināt “ir man”/”nav man” vai “ir vērts”/”nav vērts”. Varbūt tas novedīs pie zināmas neveiklības turpmākajās tikšanās reizēs, bet to es apzinājos arī rakstīšanas laikā.

Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc nākamo darbu iestrādnes ir tekstiem, kuros nopietnība nav sakabinājusies aiz jokiem. Otrs ir dusmu trūkums – “Lielā pasaule” principā ir uzrakstīta uz bezspēcīgām dusmām, bet tiešā veidā tās nogādāt lasītājam negribēju. Tieši ar to bija saistīts rakstīšanas ilgums: nebija viegli saķīlēt abas puses kopā, jo neveikls vai mērķī netrāpošs joks, jo sevišķi par sāpīgām lietām, atgrūž daudz vairāk par “nopietnu” teikumu ar tādām pašām problēmām.

Tagad es galvenokārt ceru, ka kāda daļa lasītāju grāmatā atradīs dzīvē neesošu līdzbalsi un vārdus pašu pasaules sajūtai. Lai trāpītu dažiem, nākas aizšaut garām citiem, bet to var mazināt, piemēram, sākuma daļas izlasīšana.

* atskaitot grāmatas “Ekoloģiskais džihāds” prezentāciju spāņu valodā, no kuras es galvenokārt atceros piecgadīgu meitenīti, kura savu viedokli par notiekošo izteica pa abiem galiem. Bija arī “Emmas” katalāņu tulkojuma atvēršana, kas beidzās ar skolēnu uzvedumu, bet arī šī pieredze īsti nebija izmantojama.


Photo

Krāšņi atklāts Pasaku festivāls!

Ar vadmotīvu – pasaku priekšā lasīšana ir vērtība – atklāts krāšņs „Mammamuntetiem.lv” organizētais Pasaku festivāls tirdzniecības centrā „Spice”. Festivāla aktivitātēs – pasaku minēšanā, kā arī sacerēšanā – piedalījās ikviens apmeklētājs, arī Lilita Zatlere, Līva Oliņa, Ansis Klintsons, Ints Teterovskis, Krišjānis un Jēkabs Rēdlihi un citi sabiedrībā zināmi cilvēki.

Lapu pūtējs bulldogu pārvērš briesmonī