Darba vieta: Knifins

Darbs bija loti lads atalgods un ja es apsveru ari turpmak stradat saja darba Vidējais novērtejums: 4.33
Tavsdarbslv?d=yIl2AUoC8zA Tavsdarbslv?d=qj6IDK7rITs
8kud9YBdvsg

No ģimenes fotoalbūma dziļākajiem nostūriem...

1uGJSj1


Ienāc Joku.Bedre.Lv :)

Par drošību laivā – praktiski ieteikumi

Traģiskais notikums Burtnieka ezerā pagājušajā nedēļā, kad viens no diviem ezerā iekritušajiem makšķerniekiem noslīka, bet otru izglāba citi, kas piesteidzās palīgā, pamudināja pārdomāt arī savu un draugu uzvedību laivā. Lai arī kopumā muļķības netiek darītas, nereti azarts un adrenalīns ņem virsroku pār maziem sīkumiem, kas kombinācijā ar vēl pāris nevajadzīgām nejaušībām var novest pie iegāšanās […]

Anekdotes

 

Gmail autori rada jaunu e-pasta un atgādinājumu aplikāciju Inbox

Populārā e-pasta servisa Gmail autori ir radījuši jaunu e-pasta aplikāciju Inbox. Viņi to dēvē par evolūciju, kas ļaus cilvēkiem pievērsties tām lietām, kas ir patiešām svarīgas. Proti, mūsdienās daļai cilvēku e-pasti no noderīga saziņas rīka ir kļuvuši par apgrūtinājumu. To plūsma nekad neapsīkst un dažkārt pat šķiet, ka ziņojumu lasīšana un atbilžu gatavošana aizņem vairāk laika par reālu darbu veikšanu. Inbox radītāji tic, ka ar jauno aplikāciju viņi spēs ierobežot un valdīt pār haosu. Bet kā?

Iesākumam, Inbox pārņem pagājušajā gadā Gmail servisā iekļauto kategoriju funkciju, kas mēģina līdzīgus e-pastus apvienot kategorijās. Piemēram, vienuviet tiek apkopoti paziņojumi no interneta veikaliem, bankas vai konkrētiem uzņēmumiem. Tāpat Inbox ļauj izveidot pašiem savus ziņojumu grupēšanas nosacījumus. Inbox centīsies no e-pasta ziņojumiem izvilkt būtiskāko informāciju, piemēram, lidojumu laikus no avio biļetēm, pasākumu un notikumu datus kalendāra ierakstiem, kā arī fotogrāfijas un dokumentus, ko esam saņēmuši vai sūtījuši saviem kontaktiem. Pie tam aplikācijā reālā laika režīmā tiks rādīta informācija, kas papildina mūsu e-pastus. Ja esam saņēmuši aviobiļeti, tad Inbox mācēs automātiski un bez mūsu līdzdalības painformēt par to vai mūsu reiss kavējas. Ja esam veikuši kādu pasūtījumu interneta veikalā, Inbox mācēs savilkt kopā informāciju par sūtīja atrašanās vietu no kurjeru tīmekļa vietnēm. Abas iepriekšminētās funkcijas darbojas, lai lietotājam nodrošinātu pašu aktuālāko un viņam nepieciešamo informāciju.

Lietotājs Inbox aplikācijā var pievienot dažādus atgādinājumus un tādējādi Google vēlas, lai šī aplikācija kļūst par centrālo vietni, kur cilvēki piefiksē viņiem svarīgu informāciju. Bet arī šajā procesā Google vēlas būt noderīga. Piemēram, ja rakstīsim atgādinājumu apmeklēt saimniecības preču veikalu, Google šo atgādinājumu papildinās ar veikala darba laiku un kontaktinformāciju. Ja veidosim atgādinājumu rezervēt vakariņas, Google norādīs kartē kā tikt līdz restorānam. Ja internetā pirksim aviobiļeti, Google atgādinās iečekoties pirms lidojuma. Lai atgādinājumi pilnībā nenonāc ikdienu, tos var uz laiku apturēt, jeb “iemidzināt”.

Diemžēl tā vienkārši Inbox izmēģināt vēl nevar. Mēs varam doties uz Google Play aplikāciju veikalu un lejupielādēt jauno aplikāciju (tā ir pieejama arī iOS ierīcēm un tīmekļa versijā), tomēr būs vajadzīgs ielūgums, lai tiktu pie tās lietošanas. Ielūgumus var saņemt no jau esošiem Inbox lietotājiem un pieprasīt nosūtot ziņu uz inbox@google.com. Pirms kādas stundas pieteicos uz ielūgumu, bet vēl to neesmu saņēmis. Ja jau esi ticis pie Inbox ielūguma, komentāru sadaļā atzīmējies un palīdzi citiem tikt pie jaunās aplikācijas. Google vēsta, ka vismaz pagaidām Inbox neaizvietos Gmail. Bet visā visumā nu man ir pavisam bail no Google.

screen568x568 (1) screen568x568 (2) screen568x568 (3)

Latvieši krievu virtuvē.

79504.jpg

Krievijas seriāls "Virtuve" (Kuhnja), 4.sezonas 7.sērija. Sarkanajam automobilim Latvijas numurzīme.

Mīļie bērni, nekad nelietojiet šo aplikāciju matemātikas stundā! ;) p.s. It works!

10727544_365022536996744_2021086957_n.jp
Mīļie bērni, nekad nelietojiet šo aplikāciju matemātikas stundā! ;)
p.s. It works!
saite Instagramā: http://ift.tt/1uG1nQz
izlykts October 22, 2014 at 09:05PM

Kevin Kalkoff – Welcome to the Family

0-5.jpg

The addition of Kevin Kalkoff to The Shadow Conspiracy, Subrosa Brand and the Sparky’s family was an easy one. From being a huge staple in the French scene, to his friendship with Shadow Art director Arnaud Mauler, it only made sense to welcome him with open arms. We are proud to release this amazing Welcome edit from the creative mind of Will Evans.

Hit play and check out Kevin shred France in a style that is undoubtedly his own. From stylish bowl lines to some insane street moves, this video is one you won’t want to miss.

Filmed and edited by Will Evans.

Jautājums par Latvijas dziju

Mīļie bloga lasītāji!
Man ir jautājums, neliela aptauja par Latvijas dziju. Gribu pagādāt baltu vien- un divkārtīgu dziju krāsošanai, bet gribu zināt kuru jūs rekomendējat (gribu nekodīgu, labas kvalitātes)?!?!

Luksemburgā pirmizrādi piedzīvo filma ZELTA ZIRGS


Pateicoties ārvalstu kopproducentu studijai Paul Thiltges Distribution līdzdalībai filmas tapšanā, filma ZELTA ZIRGS nedēļas nogalē piedzīvoja pirmizrādi Luksemburgā.

Saruna ar vēsturnieku Kārli Kangeri

Foto - Timurs Subhankulovs

VDK darbības izvērtēšana būs dāvana Latvijas simtgadei

Jau pagājuši trīs mēneši, kopš šovasar ar Ministru kabineta rīkojumu tika nodibinātā LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija. Četrpadsmit vēsturnieku un juristu komandu vada vēstures doktors Kārlis Kangeris, pats būdams piecpadsmitais. “Mūsu uzdevums ir parādīt VDK darbību un lomu, un ne tikai to. Gribam parādīt arī VDK sasaisti ar kompartijas centrālkomiteju, partijas nomenklatūru,” viņš skaidro komisijas mērķus. Komisija gan patlaban dzīvo bez finansējuma un pastāvīgas mītnes, tomēr tās tiek uzskatītas par pagaidu grūtībām. Paredzams, ka īstais darbs sāksies nākamgad. Pagaidām notiek materiālu un jomas apzināšana. Kā sokas, Kārlim Kangerim “LA” redakcijā taujāja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Viesturs Sprūde.

– Jūsu vadītās komisijas rīcībā droši vien būs visplašākais čekas lietu arhīvs, bibliotēka un avoti.

– Tagad apzinām visus arhīvus un materiālus. Kad VDK likvidēja, viņu lielo bibliotēku atdeva Policijas akadēmijai, bet, kad likvidēja akadēmiju, visas grāmatas vajadzēja nodot atklātībā un glabāt LU bibliotēkas fondos. Taču tagad bijusī čekas bibliotēka ir aizvesta uz Policijas koledžu. Valda uzskats, ka tās grāmatas ir slepenas un visus nevajag tām laist klāt. Vēl nesen diskutējām par to ar Drošības policijas pārstāvjiem. Vēl īsti nezinu, vai mums vajadzēs kādas pielaides, lai ar tām strādātu, vai tiksim tāpat. Savā laikā Ivars Ķezbers doktora disertācijā bija atsaucies uz šo bibliotēku, ka tur esot rokasgrāmatas, kā jāorganizē okupēšana un tamlīdzīgi. Tā ka tāda veida grāmatas un instrukcijas tur varētu būt. Daļa ir nokopētas un atrodas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (TSDC). Iespējams, Policijas akadēmijā tās grāmatas, kā vervēt aģentūru, izmantoja par mācību līdzekļiem.

– Var jau būt, ka tur bija arī specifiska amerikāņu literatūra…

– Nez vai. 90. gadu sākumā visas tāda veida mācību grāmatas un instrukcijas vēl bija krieviski. Mēs gribam tikt arī SAB bibliotēkā. Tajā ir angļu un amerikāņu materiāli, bet tur gan vajag pielaidi, jo Latvija ir NATO valsts un tāda informācija ir klasificēta.

– Nav šaubu, ka sabiedrība interesēsies par komisijas darbību. Bet vai nebūtu lietderīgi paskatīties arī, kas bijis gestapo aģentūrā?

– Par vācu laikiem… Pie VDK dokumentiem ir krājums par vācu okupācijas laika aģentiem. Ar kādiem 2000 vārdiem. Biezs žurnāls. Sastādīts pēc kara. Tur ir par Arāja komandas dalībniekiem un tamlīdzīgi. Kad Rietumos bija prāvas, kurās apsūdzēja par kara noziegumiem, tad no PSRS sūtīja materiālus par to.

– Ja to pēc kara sastādīja VDK, tad kāda ir sarakstu ticamība?

– Ticamība ir liela, jo to sarakstu var salīdzināt ar 1943. gada vācu sarakstiem, kur uzskaitīta pārtikas devu, cigarešu izsniegšana. Vēsturnieks An­drievs Ezergailis jau to ir publicējis. Tomēr interesantāki tādi saraksti būtu no 1941. gada. Diemžēl arhīvā tādu nav. Vācieši tos iznīcināja. Ir vienīgi vadošā personāla, 20 galveno cilvēku uzskaitījums. Kad Hamburgā 70. gadu vidū tiesāja Viktoru Arāju, tad tiesa arī vadījās pēc tiem vārdu sarakstiem, kas bija iegūti, iztaujājot cilvēkus. Daļa gestapo arhīva ir Maskavā. Esmu to skatījis, taču tur nekā par viņu iekšējo struktūru nav.

– Vai ir kādas ziņas, ka uz čeku 1940./1941. gadā būtu pārgājis strādāt kāds no Latvijas dienestiem?

– To es nevaru pateikt. Politpārvaldi čekisti jau toreiz ļoti stingri skatīja, jo pārvaldes priekšnieks Fridrihsons taču visu kartotēku atstāja. Cerēja, ka viņu paņems dienestā. Nezinu, varbūt bija kādi čakli cilvēki, kas pārgāja; un pēc tam vācu dienestā, un pēc tam atkal pie krieviem…

– Vai ir skaidrs, kāds būs jūsu komisijas veikums? Kādi rakstu krājumi?

– Tagad ir jautājums, vai mēs vispār dabūsim finanšu līdzekļus, lai sāktu darbību. Juridiski komisija ir izveidota un Ministru kabinets to ir apstiprinājis. Bet Latvijā tā jocīgi sanāk: vispirms pieņem likumu, kurā nosaka, ka jāizveido starpdisciplināra zinātniska komisija, bet naudu nepiešķir.

Komisiju izveidojām jau 15. jūlijā, tā ka trīs mēnešus eksistējam, bet naudas vēl nav. Nav arī administratīvā vadītāja, kam vajadzētu nākt no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM). Nav ierādītu telpu. Esam bijuši par to runāt trīs Saeimas komisijās. Bijām koalīcijas padomes sēdē; likām savus jautājums Straujumas kundzei priekšā.

– Gājāt paši vai viņi jūs aicināja?

– Aicināja. Bet mēs jau paši pirms tam bijām izdarījuši sava veida lobija darbu. Bija paredzēts, ka naudu priekšizpētes darbu veikšanai šajā gadā dos IZM, kuras paspārnē esam, bet, tā kā viņiem naudas nav, tad domāja, ka to piešķirs no valdības līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Gan koalīcijas padomē, gan komisijās visi izteicās ļoti pozitīvi. Ja Saeima ir pieņēmusi tādu likumu, tad būtu smieklīgi, ja citas institūcijas to bloķētu. Valdības uzdevums ir gādāt mums līdzekļus.

– Kurš iniciēja komisijas izveidošanu?

– Jau kopš 1994. gada ir likums par VDK dokumentu glabāšanu un sadarbības fakta konstatēšanu. Šogad maijā likumā izdarīja grozījumus. Tie stājās spēkā 23. maijā. Likuma 18. paragrāfs paredz komisijas izveidošanu ar uzdevumu veikt zinātnisku, vēsturisku un juridisku pētījumu par VDK darbību un konstatēt morālo un materiālo kaitējumu, kas nodarīts Latvijas tautai un valstij. Tāpat tur noteikts, ka komisijas darbības beigās mums jāsniedz ziņojums par VDK dokumentiem un to pieejamību plašai publikai. Tātad mums jāizstrādā ekspertīze, kas jāapstiprina Ministru kabinetam. Tur arī parādās jautājums, ko darīsim ar “čekas maisiem”, aģentu kartotēku, ko man vienmēr intervijās prasa. Bet to 1994. gada likumu jau revidēja tāpēc, ka sākotnējā redakcijā tur parādījās zināmi ierobežojumi cilvēkiem, kas bijuši VDK darbinieki vai informatori. Visi ierobežojumi viņiem skaitījās uz 20 gadiem. Tagad tie gadi pagājuši un visi var kandidēt Saeimā vai ieņemt valsts amatus.

– Bet sabiedrībā valda viedoklis, ka esat izveidoti tieši “čekas maisu” dēļ…

– Tas ir tā populāri, taču jāskatās juridiskā kopsakarībā, 20 gadi pagājuši un rodas jautājums: ko darīt tālāk? Saeimas Juridiskajā komisijā ir uzskats – pirms visus šos dokumentus nodot atklātībai, tie zinātniski jāizpēta un mums jādod sava atsauksme. Ja paraugās uz čekas dokumentu klāstu, tad principā visi tie, kuros nav minēti personu vārdi, oficiāli ir publikai pieejami. Arī tiem dokumentiem, kas atrodas TSDC, nav nekāda valsts noslēpuma statusa, un tie ir pieejami pētniecībai, tikai tautā iegājies, ka viss ir slepens. Vienīgais kritērijs, kas varētu kavēt dokumentu publicēšanu, ir personas datu aizsardzība. Bet tas neattiecas tikai uz Latviju vien, tas attiecas uz visu Eiropu. Vienīgi citās valstīs ir norādīts, ka publisko personu – politiķu un tamlīdzīgi – dati nav slēpjami. Latvijas likumdošanā šis jautājums vispār nav skarts. Būtu jāpadomā, kā vai nu arhīvu direkcijas direktīvās, vai ar Ministru kabineta rīkojumu noteikt, ka publisko aktīvo personu dati nav slēpjami.

– Tad var rasties jautājums, vai čekas ziņotājs ir “publiska persona”…

– TSDS glabātajā kartotēkā ir apmēram 6000 kartīšu, no tiem kādi 4800 ir čekas aģenti. Un tad vēl ir segvārdu žurnāli, kuros ir kāds 21 tūkstotis vārdu. Vai tos publicēt? Mans personiskais viedoklis – jā, publicēt. Ja paskatās, tad VDK fondos taču ir arī visu deportēto dokumenti, un būtībā uz tiem attiecas tas pats likums, kas uz VDK aģentu dokumentāciju, bet visu deportēto vārdi jau ir nopublicēti. 1941. gada 14. jūnijā – 16 tūkstoši, 1949. gadā – 44 tūkstoši. Tā ka tur viss ir publicēts, neprasot skartajām personām. Iebildumi nav bijuši, lai arī padomju laikā daudzi no saviem bērniem slēpa, ka tikuši represēti.

– Tad sanāk, ka kopš neatkarības atgūšanas visu laiku runājam tikai par upuriem, kamēr darītāji palikuši ēnā.

– Es uzskatu, ka kopš 1994. gada likuma ir pagājuši 20 gadi un viņu vārdi ir jāpublicē. Daudzi, ar kuriem esmu runājis, beidzot vēlas pielikt šai lietai punktu. Arī tie 4800 ziņotāji – vai viņi ir īsti vai neīsti, tas ir cits jautājums –, taču viņiem bija 20 gadu laiks visu pārdomāt, izstāstīt saviem bērniem, mazbērniem un radiem par pagātni. Nevajag jau aizmirst, ka viņi izdarījuši kaitējumu citiem! Man arī čekā bija uzskaites kartīte, ka esmu izsekots un iedalīts II kategorijā kā tāds, ko perspektīvā varētu savervēt. Tur klāt minēti trīs aģentu vārdi. Vienu es pazīstu. Tas cilvēks pēc 1990. gada taisīja lielu karjeru. Tagad viņš ir miris, bet viņš ne vārda netika teicis par nožēlu, lai arī VDK strādāja kopš 60. gadiem. Nu nezinu, kāpēc mums tādi cilvēki vēl būtu jāslēpj.

– Kādā jomā viņš strādāja?

– Negribu te tagad teikt… Zinātnē. Cilvēks bija centīgs, gribēja taisīt karjeru gan padomju laikā, gan arī pēc tam. Kā gribēja, tā izdarīja. Nevar jau arī visiem pārmest, jo katram jāpelna maizīte. Re, VDK štata darbinieks Savickis sēž ložā. No kolēģiem arī dzirdēts, ka tas strādā tur, tas tur. Dzīve rit tālāk. Bet viņiem vajadzētu padomāt, ka pēc 20 gadiem var arī runāt. Spriež, ka tas izraisīšot negatīvas reakcijas, ka cilvēki izdarīšot pašnāvības. Nezinu. Viens tāds gadījums bija. Bet cik tad no tiem 4800 vēl ir dzīvi? Vēl pārmet, ka tā čekas kartotēka neesot pilnīga. Nu un tad? Tas ir svešas varas saraksts, un mēs neesam atbildīgi par tā pareizību vai nepareizību. Mēs varam saskaitīt tikai to, kas mums ir. Ja tā ir tikai trešā daļa, kā teicis pēdējais VDK vadītājs Johansons, un tur dokumentēti tikai VDK darbības pēdējie 10 – 15 gadi, tad parādīsim kaut vai to. Visi štata darbinieku vārdi, ja nemaldos, 90. gados jau tika presē publicēti. Bet galvenais jau ir jautājums par informatoriem, par aģentiem. Ir jau arī tāpat arguments, ka tos nevar publicēt, vadoties no slepeno dienestu ētikas principa. Mans pretarguments ir: bet tas jau nebija Latvijas slepenais dienests, ka mums būtu uz to tā jāskatās! Bija jau tādi, kuri pēc 1991. gada pārgāja Drošības policijā vai citur. Runā, ka tos publicēšanas gadījumā “atlasīšot”. Varbūt jau ir “atlasīti”. Nezinu. Komisijai vēl trīs gadi darba priekšā. Punkts ir jāpieliek, un ceru, ka pieliksim.

– Vai jūs komisijā kaut kā šķirosiet tos čekistus? Nu, tajos, par kuriem teica, ka viņi ķerot kontrabandu, un tādā garā?

– Tas izriet no VDK darbības. Bija 1. daļa, kas nodarbojās ar ārējo izlūkošanu, un 80. gados lielu daļu VDK darbības aizņēma organizētās noziedzības apkarošana. Mums Latvijā svarīgākā ir VDK 5. daļa, kas nodarbojās ar “ideoloģisko diversiju” jautājumu. Ja runā par aģentu kartotēku, tad tur lielākā daļa ir saistīta ar 5. daļu. Ja skatās operatīvās lietas, kādu arhīvā palicis ap 500, tad, kā man teica, liela daļa ir saistīta tieši ar organizētās noziedzības apkarošanu. Vēl nav izvērtēta viesnīcās novēroto ārzemnieku kartotēka apmēram ar 5000 vārdiem. TSDC to neskatīja, jo viņus tas neinteresēja, bet varbūt arī tur kādi ar organizēto noziedzību saistīti vārdi parādās.

– Vai savā darbā aptversiet arī Iekšlietu ministrijas aģentūru?

– Tas ir darba plānā paredzēts. Drīz iesim noskaidrot, kas viņiem ir. Zināmas dokumentu grupas – VDK pavēles, instrukcijas – pēc 1991. gada pārņēma Iekšlietu ministrija (IeM). Drošības policija gan izturas ļoti negatīvi pret to, lai kādu laistu tām klāt. Redzēsim.

– Nesen viena vietējā krievvalodīgā avīze cildināja bijušo mežabrāļu ķērāju, kurš intervijā klāsta, kā viņš tos letiņus mežā ar suņiem tvarstījis. Rak­stā kā netīšām pieminēts, ka čekā paši latvieši vien strādājuši un paši latvieši viens otru nodevuši. Te nu gribētu pārmest vēsturniekiem, ka viņi galīgi nereaģē uz to, ka pie mums Latvijā gadiem taisa paralēlo vēsturi, kur krievvalodīgie saņem pavisam citu “bagāžu”.

– Mums pētniecībā paredzēts skatīt arī iznīcinātāju lietas. Par otro jautājumu. Tajā avīzē mēs noteikti nevarētu nopublicēt pretrakstu, jo viņi to nenodrukātu. Vēl ir jautājums, cik lielā mērā vēsturniekiem vajadzētu cīnīties ar presi.

– Bet kuram būtu pienākums reaģēt?

– Kādas ministrijas preses dienestam. Kādam cilvēkam būtu par to jāatbild un ja ne pašam jāraksta, tad jānoorganizē rakstīšana.

– Tas būtu jādara Iekšlietu ministrijai. Kultūras ministrija tam nederēs.

– Vai nu Ārlietu, vai Iekšlietu ministrijai. Kad 1998. gadā sāku strādāt Latvijas Vēsturnieku komisijā un bija visādi uzbrukumi no Izraēlas, Vācijas un tamlīdzīgi, vairākas reizes rakstīju diplomātu vajadzībām par 16. martu un leģionu. Bet ikdienā ar to vajadzētu nodarboties kādai ministrijai. Es to atbalstītu.

– Un kā jūs kā vēsturnieks jūtat Latvijas valsts simtgades tuvošanos? Pasūtījumi, konsultācijas…

– Tieši tādā garā arī izjūtu. Mūsu komisijas darbs jau paredzēts no 2015. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. maijam. Kad Saeimas Juridiskajā komisijā sprieda par šiem datumiem, tad domāja līdz 2019. gadam, taču kāds ieminējās, ka darbs būtu jāveic līdz jubilejai. Tātad VDK darbības izvērtēšana kā sava veida dāvana Latvijas simtgadei. Naudu esam prasījuši 250 tūkstošus eiro gadā. Šomēnes sāksim formulēt pētniecības uzdevumus, tad arī izspriedīsim, kādas grāmatas vai dokumentu krājumus izdosim. “Čekas maisu” publicēšanu izvērtēsim ētiski, morāli un juridiski. Vismaz mēs komisijā esam par publicēšanu, bet to galīgi izšķirs Ministru kabinets.

http://www.la.lv/gribam-paradit-kas-mums-ir-kangeris/


Filed under: Vēsture

[Virsraksts nav norādīts]

xxx

nabaga dāmu latvijā tā nomocīja vietējie nācionālisti, ka patversmē izsniegtajā pēdējā sarkanajā plašķītī nācās bēgt, kur acis rāda, a acis rādīja uz londonu un valērijas koncertu, tikai tas spēj kaut kā mīkstināt pārdzīvoto dēļ psiholoģiskajām traumām un otrās grupas morālās invaliditātes

Классные вещи от Dion Sportlab: креатин, L-карнитин, BCAA, аминокислоты, глютамин

Долгое время я думал, что у нас в Латвии спортпит не производят. Во всяком случае, нужный мне. Оказалось, я был не прав. На днях познакомился с отличной фирмой Dion Sportlab. Оказалось, что у нас тут все очень даже происходит. У Dion Sportlab обнаружилось большое количество качественных и полезных продуктов, причем не только для тех, кто занимается силовыми […]86GLOCi_q7s

Makulatūra pastkastītē

Sadusmojoties par nejēdzīgo makulatūras daudzumu pastkastītē, 2013. gada 20. februārī vietnē Twitter publiski apsolījos krāt pastkastītēs neadresēto makulatūru, lai to ziedotu dzīvnieku patversmei Labās mājas.

Savu vārdu esmu turējusu un tā kā iekrāta kaudze, kas sāk traucēt, nolēmu beidzot iekrāto nedaudz apkopot un nogādāt Labajām mājam. Šī pusotra gada laikā esmu iekrājusi 6,63 kg neadresētās makulatūras. Intereses pēc nolēmu arī apskatīt lielākos (smagākos) makulatūras sūtītājus, kā rezultātā pirmo vietu ar 1,48 kg ieņem Rimi. Atsevišķi izdalīju arī politiskās reklāmas, kuras ņemot vērā to sūtījuma neregularitāti sver pavisam “pieklājīgi” – 0,840 kg.

Lūk šādi izskatās sadalījums kilogramos starp uzņēmumiem, kuru neadresētos sūtījumus atradu savā pasta kastītē.

Neadresētie sūtījumi

Šāda izskatās 6,63 kg makulatūras kaudze, kas iekrāta pusotra gada laikā no pastkastītes neadresētajiem sūtījumiem. Atliek vien to vēl nogādāt Labajām mājām. Kaudze ir ~20cm augsta.

Makulatūra

 

Tā kā lielu daļu šo reklāmu es ikdienā redzu arī pie pastkastītēm atstātajā miskastē, ar šo es ceru, ka arī citi aizdomāsies par bezjēdzīgo papīra izšķērdēšanu. Pat tad, ja mum īsti nav izvēles, mēs varam izdarīt kādu labu darbu,  neizmetot reklāmas miskastē, bet gan nododt tās otreizējai pārstrādei, vai kā es nolēmu, dzīvnieku patversmei, kur tā par nodoto makulatūru pretī saņems finasiālo atbalstu.

Answer to the Ultimate Question of Life, the Universe, and...

tumblr_ndutvvobOt1s9fo83o1_500.jpg

Answer to the Ultimate Question of Life, the Universe, and Everything.

"Liepāja/Triobet" turpina iespaidīgi un grauj "Nevežis"

Baltijas Basketbola līgā pārliecinošu uzvaru guvusi "Liepāja"/"Triobet", kura ne visai viesmīlīgi uzņēma Kedaiņu "Nevežis" (93:65). "Liepāja"/"Triobet" iespaidīgi sākusi jauno sezonu - Latvijas Basketbola līgā gūtas sešas uzvaras sešās...

Straujāk augošie uzņēmumi Latvijā. Skats uz tiem no mārketinga viedokļa.

Tālāk esošais teksts ir eksperimenta rezultāts. Mārketinga nozīmīgums, dažādu mārketinga instrumentu izmantošana, komunikācija ar klientu un vēl dažādi citi gudri vārdi un vārdu salikumi ikdienā ir dzirdami bieži. Daži tos lieto, lai neatpaliktu no citiem, īsti nesaprotot jēgu. Daži izvēlas piemērotākos rīkus un tos patiešām izmanto. Un ik pa laikam var novērot kādu jaunu uzņēmumu, kas aktīvi sācis savu darbu, skaļi informējot par to sabiedrību, prasmīgi izmantojot dažādus noderīgus rīkus. Nolēmu vērsties pie šī gada Latvijas straujāk augošajiem uzņēmumiem - titula Gazele 2014 īpašniekiem -, lai noskaidrotu, kādus mārketinga instrumentus tie izmanto. Un papētīju arī to, kā šie uzņēmumi sevi prezentē internetā.

Secinājumi? Skarbi. Uz e-pasta vēstulēm, ko apzināti sūtīju uz mājas lapā norādīto e-pasta kasti, neatbildēja NEVIENS uzņēmums. Ja šādi uzņēmumi sevi drīkst saukt starp straujāk augošajiem, tad kas gan notiktu, ja tie lasītu arī savus e-pastus. Protams, ir dažādi faktori, kāpēc viens vai cits uzņēmums e-pasta vēstuli var nebūt saņēmis. Bet nav atbildējis NEVIENS - un tas tomēr parāda tendenci. Viens no iemesliem neatbildēšanai varētu būt fakts, ka lielākoties uzņēmumi darbojas B2B segmentā. Taču kā lai sadarbības partneri šos uzņēmumus atrod? Kā lai sazinās? Cik iespēju šādi varētu būt palaists vējā? Otrs iemesls - neesmu tik svarīga persona, lai uzskatītu par vajadzīgu man atbildēt. E-pasta vēstulē rakstīju, ka raksts jebkurā gadījumā tiks publicēts. Ar vai bez viedokļa. Tad nu publicēju bez viedokļa. Uzņēmums nav izmantojis iespēju paspodrināt savu tēlu.

Tagad par visiem pēc kārtas. Ne tikai nosūtīju e-pastu, bet arī apskatīju Google meklētāja pirmo lapu, lai saprastu, ko uzņēmums vēlas par sevi pastāstīt. Vēlreiz uzsvēršu, ka lielākā daļa uzņēmumu darbojas B2B segmentā, kas varētu būt pamats ne tik aktīvai komunikācijai. Taču kāpēc neizmantot lētus rīkus, piemēram, mājas lapu, lai pastāstītu par sevi un attīstītu biznesu? Sekojošie spriedumi ir absolūti subjektīvi.

1) SIA Netto Tehnika - staujāk augošais uzņēmums Latvijā. Saskaņā ar Dienas Biznesā atrodamo informāciju: "SIA Netto Tehnika strādā tikai Eiropas tirgū, jo Latvijā esot pārlieku mazs pieprasījums, turklāt šeit tiekot praktizēts arī pelēkais bizness. (..) Uzņēmuma klienti ir vairumtirgotāji, neatkarīgie mazumtirgotāji un mazumtirdzniecības tīklu pārstāvji, interneta veikali u.c." 
* mājas lapa - nevar nosaukt ne par modernu, ne atraktīvu, nedz arī bagātu ar informāciju. 
* sociālie tīkli - netiek izmantoti.
* Google meklētājs - nekā būtiska pirmajā lapā nav, izņemot uzņēmuma mājas lapu.
* e-pasts - klusē.

2) AS Preiļu siers - straujāk augošais uzņēmums Latgalē.
* mājas lapa - ne moderna, ne atraktīva. Nav informācijas par pašu galveno - produktiem. 
* sociālie tīkli - nav.
* Google meklētājs - būtiskākais ir video par uzņēmuma 40 gadu jubileju, un tas tapis 2012. gadā.
* e-pasts - klusē. Turklāt, noklikšķinot uz e-pasta adreses, atveras Outlook ziņojums, kur automātiski parādās uzņēmuma e-pasta adrese. Un tajā ir kļūda, tāpēc vēstule adresātu pirmo reizi nesasniedz. Savā e-pasta vēstulē šo niansi norādīju. Pagaidām nav izlabots.

3) SIA Reneprint - straujāk augošais uzņēmums Zemgalē;
* mājas lapa - salīdzinājumā ar iepriekš minētajiem uzņēmumiem, izskatās krietni labāk.
* sociālie tīkli - Twitter pēdējais ieraksts 13. februārī, 20 sekotāji; Facebook pēdējais ieraksts 29. janvārī, 56 sekotāji; 
* Google meklētājs - nekā būtiska par uzņēmumu.
* e-pasts - klusē.

4) SIA GB Koks - straujāk augošais uzņēmums Vidzemē.
* mājas lapa - nav.
* sociālie tīkli - nav.
* Google meklētājs - nekā būtiska.
* e-pasts - klusē.

5) SIA VIA-S modular houses - straujāk augošais uzņēmums Kurzemē.
* mājas lapa - salīdzinoši moderna.
* sociālie tīkli - nav.
* Google meklētājs - daži videoklipi un raksts Dienas Biznesā.
* e-pasts - klusē.

6) SIA Pure Chocolate - straujāk augošais uzņēmums Rīgas un Pierīgas reģionā. Noteikti viszināmākais no visiem iepriekš minētajiem.
* mājas lapa - salīdzinoši atraktīva un moderna, atspoguļo uzņēmuma darbību.
* sociālie tīkli - 1301 sekotājs iekš Facebook, 942 sekotāji iekš Twitter, 1170 sekotāji iekš Draugiem. Skaits nav liels, bet ir, tātad rīks tiek izmantots un gana veiksmīgi.
* Google meklētājs - visa svarīgākā informācija sākot ar mājas lapu un beidzot ar uzziņu dienestu informāciju.
* e-pasts - klusē.

7) SIA Kronospan Riga - vērtīgākā Gazele.
* mājas lapa - ir, bet ne ļoti pārskatāma. 
* sociālie tīkli - nav.
* Google meklētājs - standarta situācija, atrod uzziņas dienestos esošo informāciju.
* e-pasts - klusē. 

SECINĀJUMS. Acīmredzami uzņēmums var veiksmīgi strādāt bez stāstīšanas par sevi un bez komunikācijas ar klientu. Jautājums - kāpēc apstāties pie sasniegtā? Uzzinot klienta viedokli, vienmēr ir iespēja darīt ko labāk, attīstīt jaunas idejas, iegūt sadarbības partnerus. Stāstos par šiem uzņēmumiem bieži izskan vārdu salikumi "investīcijas un attīstība", ir jūtama skaidrība par tālākiem soļiem. Jautājums tik viens - vai nepienāks brīdis, kad nevērība komunikācijā ar klientu sāks atmaksāties?

Valsts valodas jautājums jeb ko mēs esam sastrādājuši

Uznāca vēlme paklausīties YouTubē Līvus.Viena viņu dziesma radīja pārdomas par to, kas tagad notiek. Un tā ir šī:


Trešdienas atskats: Vatikāns meklē kapelas īrniekus, ziema meklē Latviju, suns meklē saimnieku

Aizvadītā diena bijusi smaga kanālam TV3, kas saņēma jaudīgu kritiku par cinismu jaunajā suņu šovā. Tikmēr ar cinismu daži saista arī Vatikāna lēmumu korporatīvai ballītei izīrēt leģendāro Siksta kapelu. 

Diriģents Teterovskis: notis planšetē – kora ikdiena

Viens no slavenākajiem latviešu kordiriģentiem Ints Teterovskis (attēlā) atklāj, ka tradicionāli par konservatīvu uzskatītā kormūzika mūsdienās nav iedomājama bez modernajām tehnoloģijām.

[Virsraksts nav norādīts]

DELFI. Latviešu meitene priecē ar visai oriģināliem pašportretiem.

P.S. visai

Gone Girl. Gillian Flynn

Ja parasti man vajag dažas dienas apgremot grāmatu, lai varētu par to kaut ko sakarīgu sākt teikt, tad ar “Gone Girl” bija pilnīgi pretēji- gribējās uzreiz spļaut ārā visu, kas galvā, un tur ir daudz, ko teikt. Pārāk daudz, lai zinātu, no kuras puses ķerties tai ķēpai klāt, pārāk daudz, lai saprastu, kā to visu nodot tālāk, iztiekot bez maitekļiem.

Bet es sevi ilgāk nemocīšu un teikšu, lūk, šo. Tā grāmata ir fantastiska. Es ienīstu to grāmatu. Es ienīstu pretīgās beigas, to, kā grāmata spēja emocionāli manipulēt mani, to, kā šī grāmata lasītājam liek apšaubīt savu veselo saprātu. Tā grāmata ir fantastiska un es viņu ienīstu.

Niks un Eimija ir superpāris, kuru apskauž visi. Skaisti, laimīgi, iemīlējušies (tieši šādā secībā). Bet kāzu 5. gadadienas rītā Eimija pazūd un viss liecina par vardarbīgu nolaupīšanu.
Niks stāsta savu stāstu, Eimija stāsta savējo un pavisam drīz lasītājs apjauš, ka tie stāsti nelīmējas kopā- it kā tie paši cilvēki, it kā vieni un tie paši notikumi, bet abiem vienlaikus nekādā veidā nevar būt taisnība, un te nu arī sākas visa ķeza- atšķetini mīklu un uzzini, kurš melo.

Internetos galvenokārt ir sastopamas divu veidu atsauksmes- skaļi sajūsmas spiedzieni vai vilšanās pilnas nopūtas. Šķiet, ka taisnība šinī gadījumā ir abiem un rezultāts ir atkarīgs no tā, kādā veidā šo grāmatu lasa un ko no tās sagaida. Ja šo mēģina lasīt kā detektīvu ar spraigu sižetu- grāmata sagādās vilšanos. Ja ļausiet grāmatai sevi ievilkt tās emocionālajās spēlītēs- ļoti iespējams, ka tā jums noraus jumtu.

Es šo grāmatu esmu ierakstījusi psiholoģisko trilleru kategorijā (nav ne jausmas, vai tāds žanrs reāli eksistē)- šī grāmata ir smalka un loti precīza rakšanās Nika un Eimijas galvās, šī grāmata par savu uzdevumu neizvirza vainīgo atklāšanu un sodīšanu, bet gan Nika un Eimijas motivācijas izķidāšanu. Šī grāmata skrupulozi iedziļinās attiecību uzbūvē, tanī, kā cilvēki veido savu tēlu, tanī, kā cilvēki uztver paši sevi. Visu grāmatu var perfekti raksturot ar citātu no stāsta pirmās lapaspuses:

What are you thinking? How are you feeling? Who are you? What have we done to each other? What will we do?”

Un visa tā rakšanās galveno varoņu galvās ieēdas lasītāja smadzenēs, lasot šo grāmatu, no tās nav iespējams aizbēgt vai noslēpties, ir neiespējami distancēties no tās. Šī grāmata droši vien ir vismaz puse no iemesla, kāpēc es pēdējās nedēļas laikā mājās esmu bijusi neciešama.

Un vēl šī grāmata mazliet šausmina- ar to, cik ļoti mūsu dzīve ir atkarīga no publikas viedokļa (līdz pat līmenim, kur tiesas lēmums ir atkarīgs no tā, vai apsūdzētais publikai patīk vai nē).

Un tās beigas. Beigas ir vienkārši amorāli pretīgas un es vēl neesmu izlēmusi- beigas sabojāja grāmatu vai tomēr padarīja to lielisku. Es vairāk sliecos uz pirmo variantu- šķita, ka stāstu varēja atrisināt tālāk, bet šobrīd laimīgas beigas laikam nav modē, un autore lasītāju ir atstājusi ar rūgtu pēcgaršu mutē. Bet pat par to es neesmu pārliecināta, vai tas tiešām ir slikti.

Kaut kādā mērā šī grāmata mani sajūsmināja. No vienas puses es it kā nebiju pārliecināta par valodu- šķita varbūt par daudz vienkārša un parasta, bet no otras puses- tas piešķir stāstam papildus ticamību, jo vēstītāji ir Niks un Eimija, tas ir viņu stāsts publikai, kas jāpārliecina par viņu taisnību un tam neder izsmalcināti tēlaina valoda, kas rada aizdomas par kaut ko uzspēlētu, tam nepieciešam runāt ikdienas, pūļa valodā.

Un nevar noliegt to, ka grāmatā perfekti tiek uzturēta spriedze- šo grāmatu vienkārši nav iespējams nolikt malā. Es desmitiem reižu solījos sev, ka šī būs pēdējā nodaļa un tad es eju gulēt, bet nekā- nodaļas ir īsas un vienmēr beidzas ar cliffhanger, ne mirkli nepamet vēlme uzzināt, kas notiks tālāk.

Nupat pie skatītājiem ir nonākusi arī filma, kas balstīta šai grāmatā. Es to noskatījos nākamajā dienā pēc grāmatas izlasīšanas un filma man sagādāja pamatīgu vilšanos, visu vakaru dusmojos par tik paviršu darbu. Bet varbūt man vienkārši ir jāatzīst, ka šī grāmata absolūti nav piemērota kino formātam,- grāmatā visa sāls slēpjas detaļās un varoņu emocionālajā izķidāšanā, ir jāsaprot varoņu motivāciju un personības uzbūvi, lai tas stāsts patiešām norautu jumtu, bet filmā neko no tā visa parādīt nevar- tur trūkst tik daudz svarīgu detaļu, ka stāsts zaudē savu jēgu un vairs neturas kopā.
Īsāk sakot- pēc grāmatas izlasīšanas filmu skatīties nav vērts. Bet, kā man laipni paskaidroja twiterī, filmas jau vispār neesot paredzētas tiem, kas grāmatu jau izlasījuši.

/Turpmākajā tekstā sekos vairāki maitekļi, tāpēc tiem, kas grāmatu vēl nav lasījuši, šo ierakstu iesaku pārtraukt lasīt./
Runājot par šo grāmatu, es nevaru iztikt bez personīgām pārdomām par Niku un Eimiju un to, kā stāsts vispār ir uzbūvēts.
Es jau no paša sākuma neticēju tam, ka Niks ir vainīgs. Autore pārāk izmisīgi mēģināja lasītāju pārliecināt par to, ka Niks ir nelietis, neuzticams tips, kam automātiski vajadzētu lasītājam norādīt uz to, ka Niks ir nogalinājis savu sievu. Bet tas tā dzīvē nenotiek, tas vien, ka Niks krāpj savu sievu, vēl nepadara viņu par slepkavu. Un arī tas, ka cilvēks visu dzīvi ir mokoši mācījies kontrolēt savas emocijas, viņu nepadara par slepkavu.

Bet es uzķēros uz Eimijas dienasgrāmatas tēlu- šķita, ka mūsu viedokļi par attiecībām tik ļoti saskan, ka gribējās viņu uzskatīt par radniecīgu dvēseli un beidzot kādu saprātīgu sievieti pat brīžos, kad viņas rīcība mēreni runāja pretī šiem relaksētajiem uzskatiem. Es jutos personīgi vīlusies Eimijā, kad atklāju, ka patiesībā viņa ir pavisam cits cilvēks, tomēr galu galā man viņas bija pamatīgi žēl- nav viegli visu dzīvi uzturēt masku un pārliecināt sevi par to, ka šī maska ir tava patiesā seja. Un visiem patīk, ja blakus ir kāds, kas spēj novērtēt tavu žilbinošo gudrību, viltību, izmanību, tikai Eimijas gadījumā tas ir pacelts līdz slimīgam līmenim, viņa ir mazliet kā grotesks spogulis, kurā spilgti izcelta īpašība, kas citā cilvēkā varētu būt nevainīga. Un galu galā- dzīve ir skaista galvenokārt tāpēc, ka mēs sevi pārliecinām par to, ka dzīve ir skaista, un šķietami nav nekā slikta vēlmē padarīt savu dzīvi labāku, skaistāku, brīnišķīgāku, bet jau atkal- Eimija to savā dzīvē ir pacēlusi līdz tik groteskam līmenim, ka tas vairs nav veselīgi.

Un par beigām runājot- šis atrisinājums šķiet pretīgs tāpēc, ka gribētos taču ticēt kaut kam labākam, iespējai mainīt savu dzīvi, bet Niks un Eimija viens bez otra īsti vairs nevar- viņi ir perfektā publika viens otram un neviens cits šo lomu labāk par viņiem nospēlēt nespēs. No otras puses- tieši beigas šķiet baltiem diegiem šūtas un mazliet paviršas. Man nav skaidrs, kā Eimijai Dezi slepkavību izdevās uzdot par pašaizsardzību, kā Dezi māte neko nemanīja. Man šķita, ka tur bija pietiekoši daudz dažādu sīkumu, kas Nikam ļautu pierādīt savu taisnību, ja policija turpinātu izmeklēšanu, mani nepamet sajūta, ka stāsts uzkārās gaisā un palika bez pienācīga atrisinājuma.

Lai vai kā, šī ir grāmata, kuru ir vērts lasīt. Iesaku tiem, kurus nebiedē rakšanās cilvēku galvās, kuriem patīk iejusties svešu cilvēku ādās, tiem, kuri var kādu laiku izdzīvot bez miega, jo šī grāmata neļauj aiziet gulēt.

Citāti no grāmatas:

It was enogh to be near her and hear her talk, it didn’t always matter what she was saying. It should have, but it didn`t.”

[..] isn`t that the point of every relationship: to be known by someone else, to be understood? He gets me. She gets me. Isn`t that the simple magic phrase?”

I know I`m ridiculous. I love it though- I never knew I was capable of being ridiculous over a man.”

Vērtējums:
9/10

Oriģinālais nosaukums: Gone Girl
Autors: Gillian Flynn
Izdevējs: Mass Market Paperback
ISBN: 9780385347778
Lappušu skaits: 566
Latviskais nosaukums: Neatrodamā
Latviešu izdevējs: Zvaigzne ABC

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote

Kāpēc mēs purkšķinam bērniem punčos.

http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v;=iAnBWcpfYgw

Novembrī tiks dots starts pilsētas basketbola čempionātam

Vai kosmiskais starojums apdraud ceļojumus kosmosā?

Cilvēka nogādāšana uz Marsu ir gan valstu aģentūru, gan privāto organizāciju mērķis. Tomēr jārēķinās, ka ceļojums nebūs kā vienkārša pastaiga parkā, pat ne kā brauciens ar burukuģi pāri jūrai, pat ne kā lidojums uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). Ceļojuma dalībniekiem nāksies saskarties ar daudziem riska faktoriem, tai skaitā radiāciju, kuras intensitāti dažādās Saules sistēmas vietās, kā arī ietekmi uz cilvēku, zinātnieki cenšas izpētīt dažādos eksperimentos._62LKthPk_A

Augstsprieguma tīkls meklē IS drošības inženieri

as_augstsprieguma-tikls-logo

Augstsprieguma tīkls AS (reģ.Nr.40003575567) aicina darbā IS (INFORMĀCIJAS SISTĒMU) DROŠĪBAS INŽENIERI Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju dienestā

Galvenie darba pienākumi:
• veikt regulāras IS drošības kontroles procedūras;
• izstrādāt drošības uzlabošanas priekšlikumus,
• ieviest, konfigurēt un administrēt drošības kontroles sistēmas;
• uzturēt dokumentāciju par AST lietošanā esošajiem LAN un IT resursiem;
• sniegt AST darbiniekiem konsultācijas IS drošības jautājumos (apkalpojamas aptuveni 500 darbstacijas);
• veikt pretpasākumus AST informācijas noplūdei;
• piedalīties IS drošības politikas uzturēšanā;
• piedalīties IS infrastruktūras un IS ieviešanas projektos.

Zināšanas un prasmes:
• profesionālais bakalaura grāds  vai akadēmiskais bakalaura un maģistra grāds IT jomā vai praktiskā pieredze IS pārraudzībā un drošības nodrošināšanā vismaz 4 gadi vai 3 gadi IT jomā un 2 gadi IS pārraudzībā un drošības nodrošināšanā;
• pieredze IS pārraudzībā un drošības nodrošināšanā vismaz 2 gadi;
• padziļinātas zināšanas par datortīklu tehnoloģijām, Windows/Linux OS, SQL datubāzēm, Web aplikācijām, tīkla un drošības iekārtām;
• pieredze darbā ar tīkla skanēšanu, autentifikācijas tehnoloģijām, IPS/IDS sistēmām;
• IS drošības sertifikāta esamība tiks uzskatīta par priekšrocību;
• spēja patstāvīgi mācīties, radīt un realizēt jaunas idejas;
• valsts valodas zināšanas C līmeņa 1.pakāpē; krievu  un angļu valodas zināšanas – spēja sarunāties, lasīt un rakstīt ar profesionālo pienākumu veikšanu saistītus tekstus;
• pašiniciatīva un atbildības sajūta;
• rekomendācijas vēstule no iepriekšējā darba devēja tiks uzskatīta par priekšrocību.

Uzņēmums piedāvā:
• radošu darbu draudzīgā kolektīvā;
• profesionālās pilnveides un izaugsmes iespējas;
• stabilu un konkurētspējīgu atalgojumu, veselības apdrošināšanu un citas sociālās garantijas.

CV un pieteikuma vēstuli līdz 23.10.2014. ar norādi Konkursam „IS drošības inženieris/-e” sūtīt uz e-pastu personals@ast.lv.

Iepriekšējais drošības inženieris nostrādāja gadu.

Avoti:
CV.lv: http://www.cv.lv/darba-sludinajums/augstsprieguma-tikls-as/informacijas-sistemu-drosibas-inzenieri-d446589.htm

Naktī uz svētdienu griežam pulksteņus!

758.jpg

Svētdien Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ! Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņu rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji.

Angļu detektīvromānu cienītājiem iznācis romāns "Nāve Keiterstrītā"

Elisonu ģimene mīt cienījamā Londonas rajonā, kur neviens nav dzirdējis par sērijveida slepkavībām un šaušalīgiem noziegumiem. 

Johhny B'Beast piedāvā dziesmu "Stāmerienas blūzs"

Johhny B'Beast piedāvā dziesmu Rīgas akustiskā blūza ģitārists Johnny B'Beast piedāvā stāstu par Gulbenes - Alūksnes mazbānīti, tā pasažieriem, Stāmerienas pieturu, rudenīgajiem laukiem un rāmo dzīves plūdumu.

Rudens ir pārdomu un miera laiks. Sevišķi tas jūtams laukos, ārpus pilsētas spriedzes, kur laiks rit savu nesteidzīgo gaitu. Gulbenes mazbānītis rudenī ir pustukšs - tā vienīgajā vagonā dienas gaitā iekāpj vien pāris cilvēki, kuri sirsnīgi pārrunā medību, zvejas un dārzniecības aktualitātes ar konduktoru. Šeit visi viens otru pazīst, un neviens nekur nesteidzas. Gar logu plūst pasteļtoņos iekrāsotās ainavas, ļaujot braucējam gremdēties pārdomās. Bānīša riteņu duņa ieaijā. Domas plūst. Skatiens pazūd starp bērzu birztalām un ceļmalas kārkliem.

Dziesma "Stāmerienas blūzs" ierakstīta Hodila studijā, Valmierā. Johhny B' Beast līdz šim uzstājies vairākos Rīgas lokālos, arī festivālā "Laba Daba". Tuvākie koncerti - 24. oktobrī, krogā Leningrad, 31. oktobrī Lielajā Nabaklab Karnevālā, 1. novembrī - Valmierā, Nepabeigtajā Augstceltnē.

Facebook lapa.

Horns

Kinostudija “Dimension Films” un režisors, producents Alexandre Aja(“Piranha 3D”, “Mirrors”) piedāvā jaunāko mistisko šausmu filmu ar Daniel Radcliffe(Pasaules slavenā Harry Potter lomas atveidotājs) galvenajā lomā. Filma pirmizrādi ASV kinoteātros demonstrēs 2014. gada oktobrī. Jaunākā filma “Horns” Režisors: Alexandre Aja Žanrs: šausmu, mistika, fantasy, drāma Aktieri:   Juno Temple, Daniel Radcliffe, Heather Graham, Sabrina Carpenter , u.c. […]