nekur.lv

[Jeb stāsts par Tolkina darbu tulkošanu PSRS - t.p.]

Lina Lobarjova un Natālijas Semjonovas raksts no žurnāla "Mir fantastiki" 2013. gada janvāra numura. 1. daļa.

Pēc savas struktūras Tetraloģija ir ir līdzīga "Dziesmai par Nībelungiem": sižeta centrā atrodas maģiskais gredzens, kas visam dod savu vārdu. Taču, izstrādājot maģiskā gredzena tēmu Tolkins iet savu ceļu...

(Zinaīda Bobirja)

Abi gredzeni ir apaļi un ar to līdzība beidzas! (Džons Tolkins)

Runā, ka katrs Tolkina mīļotājs uzskata par labāko to tulkojumu, kurā viņš pirmo reizi ir lasījis "Gredzenu pavēlnieku". Internetā notiek asiņainas batālijas par tiesībām saukt hobitu Frodo nevis par Tārbaini [Torbinsu?], bet par Somaini [Sumkinsu?], bet resno traktiernieku, nevis par Sviestpulkstenīti [Masļutiku?], bet gan par Saulpuķi [Podsolnuhu?].

Īstenībā jau katram tulkojumam ir savi plusi un savi mīnusi. Viens ir sauss, toties precīzs, cits pārāk stilizēts krievu tautas dialektos, toties poētisks, trešajā neveikli ir lokalizēti vārdi, taču lieliski ir pārtulkota dzeja... Ideāls nav sasniedzams, taču katram tulkojumam ir savi uzticami piekritēji.

Priekšsēdētājs Barrozu pauda gandarījumu par Eiropadomes gatavību turpināt enerģētikas politiku un cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu un krāpniecību.

-- Delivered by Feed43 service

66lanvin:

I am BECOMING…………No.2

Šodien bija senebreju valodas nodarbība. Bijām tikai divi studenti – es un portugāļu kolēģis. Lasījām, mēģinājām pareizi izrunāt skaņas (īpaši grūti veicas ar ע), tulkojām un ik pa brīdim šo to apspriedām. Piemēram, קרא ļoti līdzinoties portugāļu rupjībai – pašu vārdu viņš gan negribēja teikt franciski, bet spilgti aprakstīja, ko tas nozīmē. Tagad es, protams, קרא atceros ļoti labi (“viņš sauca”). Savukārt kādā šīs pašas sarunas (par rupjībām) brīdī pasniedzējs pieminēja “prostitūtas” nosaukumu, taču atteicās tagad to atklāt, jo tas līdzinoties kādam latviešu sievietes vārdam. Es, protams, pēc nodarbības iegūglēju un tagad zinu – זנה. Citā reizē tika apspriesta darbības vārda forma נָתָן (“viņš deva”). Tā ir pamatā vārdam Nātans, un no tās nāk arī Jonatans jeb Džonatans (“Dievs deva”). Savukārt es pati atklāju šādu lietu. Man ir “Ahava” zīmola krēms, taču līdz šim nebiju aizdomājusies par šī vārda iespējamo nozīmi. Pēdējā laikā arvien vairāk pievēršu uzmanību ebreju valodā rakstītam tekstam, un kādā blogā ieraudzīju אהבה‎. Mans izbrīns bija ārkārtīgi liels, kad, sameklējusi šī vārda (“ahava”) nozīmi, uzzināju, ka tas nozīmē “mīlestība”.

BBC ziņas vēsta, ka ļoti īpašs Dž. K. Roulingas romāna “Harijs Poters un Filozofu akmens” eksemplārs pārdots par iespaidīgu summu – 150 000 britu mārciņām. 

Šī plānā grāmatiņa īpaša ar to, ka tās lappuses izraibinātas ar piezīmēm autores rokrakstā un unikālām 22 ilustrācijām, kuru autore ir pati Roulinga. Grāmatu savā īpašumā gribēja iegūt divi solītāji, kas cīnījās spraigi, līdz brīdim, kad uzvarēja pagaidām nezināms solītājs, kurš savu likmi – 150 000 britu mārciņas – izteica telefoniski.

“Harija Potera un Filozofu akmens” pirmizdevums pārliecinoši pārspēja citas izsolē izliktās grāmatas, otrajā vietā atstājot Roalda Dāla “Matildes” pirmizdevumu ar 30 000 britu mārciņām, bet trešajā vietā – Kadzuo Išiguro darbu “Dienas atlikusī daļa” ar 18 000 britu mārciņām.

Šo īpašo grāmatu izsoli, kurā iegūtie līdzekļi tiks ziedoti labdarībai, rīkoja Londonas izsoļu nams Sotheby’s.

Jāatzīst, ka 150 000 britu mārciņas nav lielākā summa, kāda samaksāta par Dž. K. Roulingas grāmatu, jo 2007. gadā par 2 000 000 britu mārciņām tika pārdots unikāls “Dziesminieka Ķestera pasaku” eksemplārs. Īpašo vērtību grāmatai piešķīra tas, ka katru vārdu tajā rakstījusi autore pati ar savu roku un pildspalvu. Tāpēc domāju, ka pamatoti var teikt, ka Roulingas rokraksts ir zelta un dimantu vērtē.

Es teiktu, ka Gruzija ir bijušās Padomju Savienības teritorijā tas, kas Eiropai ir Itālija. Dienvidos, ir jūra, ir kalni, ir daudz garšīgu ēdienu un ir vīns. Tikai mums, vismaz lielākajai daļai, ir gan fiziski, gan psiholoģiski vieglāk aizbraukt uz jebkuru Itālijas vietu, nekā uz Gruziju. Un arī lidmašīnas biļetes uz Tbilisi ir dārgākas, nekā uz Rietumeiropu. Uz vietas gan noteikti būtu lētāk Gruzijā, toties nebūtu drošības sajūtas, vai siltais ūdens būs visu laiku, vai tikai konkrētās stundās.

Es, piemēram, neesmu bijis Gruzijā. Gribētos jau (gribētos gan vēl arī uz vairumu citām zemēm, un nav skaidrs, kurā vietā prioritāšu sarakstā ir Gruzija), bet pagaidām nav sanācis. Pagaidām priekšstatu par šo zemi gūstu no aprakstiem spīdīgos žurnālos un no video, piemēram, šī te.

Toties ar Gruzijas un gruzīnu nosaukumu ir pavisam interesanti. Rietumeiropā un, attiecīgi arī Amerikā lieto nosaukumu Georgia, kas ir cēlies no arābu un persiešu valodām, kurās gruzīni ir saukti kā “gurğ”, kurš ir noklausīts kādā no viduslaiku krusta kariem. Protams, lai vieglāk atcerēties, tika atrasta sakarība ar Svēto Juri, kurš arī pazīstams kā Svētais Džordžs. Latviskais “Gruzija” pie mums ir nonācis no tāda paša nosaukuma lietošanas krievu valodā.

Nesen, apmēram pirms diviem gadiem, Gruzijas Ārlietu ministrija lūdza visus, kas viņus sauc “krievu stilā” par Gruziju, turpmāk lietot nosaukumu Georgija. Kas, pēc manas saprašanas, ir divkārt dīvaini, jo paši viņi savu zemi sauc par Sakartvelo, respektīvi, katvelo zemi, kur “kartvelo” ir gruzīnu tautas nosaukums. Tad jau būtu gājuši līdz galam un izskaidrojuši visai pasaulei, ka gadsimtu gaitā ir radusies kļūda, ka vajadzētu to labot un turpmāk saukt viņus pareizā vārdā.

Gruzīniem, kā izrādās, lai cik tas dīvaini neizskatītos, šodien lūkojoties uz viņu politisko situāciju, ir bijusi pašiem sava valsts, monarhija ar daudziem veiksmīgiem valdniekiem vairāku gadsimtu garumā. Veiksmīgākais periods bija no 12. gadsimta līdz 13. gadsimta sākumam, kas ir pazīstams kā Gruzijas Zelta laikmets vai Gruzijas Renesanse, kam bija raksturīgs romantisks bruņinieku laiks, sasniegumi filozofijā, daudzi jauninājumi valsts un tautas pārvaldē, ieskaitot etnisko un reliģisko toleranci. Līdz kaut kam tādam rietumeiropiešiem nācās gaidīt ilgi, ilgi.

Gruzija ir laidusi pasaulē vairākus pazīstamus savas tautas dēlus. Pazīstamākais ir Staļins, savā dzimtajā apvidū bērnībā pazīstams kā Džugašvilli.

Bet pietiks par slikto. Gruzijā ir dzimusi arī Keitija Melua, kura gan astoņu gadu vecumā pārcēlās uz Ziemeļīriju un tad 14 gados uz Angliju, tā ka viņas gruzīnu akcents vairs nav manāms.

Un, kā jau es minēju, Gruzijā ir lieliska virtuve. Paši nacionālākie ēdieni man gan nelikās īpaši saderīgi ar manu gaumi, tāpēc izvēlējos pagatavot to, kas vairākos internetos bija lietotāju atzīts kā pats labākais. Vistas čahohbili. Starp citu, šis ir ēdiens, kuru varētu uzskatīt par sākumu manām gaitām virtuvē. Apmēram pirms desmit gadiem.

Ņemam kilogramu mīļākos vistas gabaliņus, apcepam sviestā. Pievienojam puskilogramu smalki sagrieztus sīpolus, piparus, četras sakapātas ķiploka daiviņas un garšvielas. Garšvielas vajadzētu tās, kurām nosaukums ir hmeļi-suneļi. Ja mums tagad būtu cita kultūras telpa, šo maisījumu varētu dabūt jebkurā lielveikalā, bet tagad nekā. Variet izvēlēties no itāļu, grieķu, vai vienkārši Vidusjūras un tamlīdzīgām receptēm, bet no Gruzijas nekā. Jātaisa pašiem, te būs recepte. Vajadzēs vienu tējkaroti.

Kad vista brūna, pievienojam tomātus un liellopa buljonu tā, lai vista ir nosegta. Uzliekam vāku, nogriežam karstumu un sautējam līdz vista mīksta un nāk no kauliem nost.

Pasniedzam ar vārītiem kartupeļiem. Kartupeļus var, īsi pirms ēdiens gatavs, ielikt pie vistas, lai piesūcas ar garšu.

Nākamreiz būs Vācija. Kaut kas no Vācijas dienvidiem, visticamāk.

Pirms pusgada ar vēzi sirgstošais amerikānis Zaks sacerēja dziesmu “Clouds” – tā bija 17 gadus vecā jaunieša dvēseles kliedziens pēc tam, kad ārsti pateica: slimība tevi uzveiks tuvākajā laikā. Dziesma aizkustināja miljoniem cilvēku visā pasaulē. Pirmdien, neilgi pēc savas 18.dzimšanas dienas, Zaks aizgāja mūžībā, un melodija līdz ar to uzsākusi savu otro dzīvi.

Ballantine Books  1991, 158 lpp. Pirmā publikācija 1953. gadā.

Ugunsdzēsējs Montāgs šķiet apmierināts ar dzīvi un darbu, līdz kādu vakaru satiek kaimiņu meiteni Klarisu. Vārds pa vārdam un pamazām atklājas distopiskā pasaule, kur grāmatas lasīt ir aizliegts, tās tiek dedzinātas, Montāga sieva Mildreda savu dzīvi pavada klausoties radio un skatoties televīzijas paneļos. Galvenais ir tukšas izklaides. Domāt un rīkoties atšķirīgi ir bīstami, bet tas ir tieši tas, ko Montāgs nolemj darīt.

A book is a loaded gun in the house next door.

Tāda ļoti biedējoša pasaule. Virtuālā vide un blenšana ekrānos ar izklaidējošu saturu padarījusi cilvēkus par tādām kā sazombētām būtnēm, kuras pa īstam vairs nesarunājas, bet iedomājas, ka ir laimīgas. We must all be alike. Klarisa aicina Montāgu paskatīties zvaigznēs un ir patiesi pārsteigta, kad viņš to izdara. To darot reti kurš, tur taču nav nekā izklaidējoša. Kāpēc grāmatas ir aizliegtas? Jo tās raisa argumentus, satrauc cilvēku prātus, rada atšķirīgus viedokļus. Grūti kontrolēt domājošu sabiedrību…. Tādi cilvēki kā Mildreda negrib domāt, negrib just, negrib, ka viņus traucē reālā dzīve, tāpēc Montāga rīcība viņai ir nepieņemama un viņa nostājas pret vīru. Vispār grāmatas tēma sasaucas ar nesen izskanējušo ziņu, ka LTV 1 pārceļ „100g kultūras” uz pusnakti, tā vietā rādot kārtējo izklaidējošo muļķu šovu.

„451 grāds pēc Fārenheita” ir lielisks zinātniskās fantastikas darbs un tiek slavēts pilnīgi pelnīti. Tāpēc jo dīvaināk ir tas, ko tālāk rakstīšu. Man ļoti patika stāsta ideja, bet nepatika izpildījums – pārsvarā jutos garlaikota (mjā, ironiski; par attaisnojumu – es daudz domāju par rakstīto) un kaitināja varoņu dialogi. Viss bija skaidrs jau no pirmajiem sarunu teikumiem, tāpēc pārējais likās nevajadzīgi izstiepts. Sākums ar Montāga nākšanu mājās un tikšanās ar Klarisu bija intriģējošs, bet tālāk sižets kļuva tik pašsaprotams un paredzams. Arī Bredberija spēlēšanās ar valodu, vārdu atkārtošana nesajūsmināja. Tā nenoliedzami piedeva tādu īpašu bezjēdzības noskaņu varoņu dzīvēm, bet kas par daudz, tas par skādi. Es spēju novērtēt Bredberija talantu, bet nespēju līdzpārdzīvot varoņiem un notikumiem. Laikam mums ar viņu nav īsti pa ceļam zinātniskās fantastikas lauciņā, bet es vēl pamēģināšu „The Illustrated Man”.

Ļoti gribēju, lai man grāmata patiktu un pēc smagām pārdomām ieliku vēl vienu punktu, jo kā jau teicu – ideja tik tiešām ir lieliska. Tikai man laikam šo darbu vajadzēja lasīt vismaz pirms gada vai arī pagaidīt vēl kādus gadus desmit.

Vērtējums: 3/5

Peļu klijāns, Dunduru pļavas

Latvijas atklātā Trofi reidu čempionāta izcīņas 3. posms “RUGĀJI TROPHY 2013”(turpmāk – sacensības) notiek 2013. gada 15 – 16. jūnijā Latvijā, Rugāju novadā.

Sacensību nolikums un visi papildus nolikumi (Dubļu Ērglis, Tūrisma kauss). Lejupielāde: PDF formātā.

Reģistrācija uz RUGĀJI TROPHY 2013 visām auto klasēm ieskaitot Tūrisma kausa dalībniekiem ir iespējama šajā saitē, savukārt kvadriciklus jeb ATV aicinām izmantot šo saiti.

Pieteikto dalībnieku saraksts ir pieejams šajā saitē.

Atbilde Kultūras alianses, biedrības Laiks kultūrai un citām atklājām vēstulēm raidījuma “100g kultūras” atbalstam

Lasīt visu rakstu | Komentēt rakstu

Jau ziemā distanču slēpotājus varējām iepriecināt ar zviedru kvalitatīvo zīmolu CRAFT. Distanču slēpotājiem šis vārds noteikti nav svešs, bet iespējams visi nezin, ka CRAFT tik pat meistarīgi ražo arī velo apģērbus.

Arī Burusports veikalā Čaka ielā 149  ir iespējams iegādāties velosipēdistam svarīgākās apģērba detaļas. Šobrīd mūsu klāsts ir papildināts ar velo krekliņiem, šortiem ar lencēm un bez lencēm, kā dāmām tā arī kungiem. Ir arī lietus jakas un bērnu velo cimdiņi, velo cepurītes.