Nokia 1100 – izmēģinājums 2016. gadam ar MediaTek procesoru un Android 5.0

Nokia 1100 ir vecs, vienkāršs telefons no 2003. gada. Iespējams, ka Nokia šķita smieklīgi savu nākotnes Android viedtālruņa modeli nosaukt tieši par 1100. Nokia šobrīd un pat līdz 2016. gada beigām nedrīkst pārdot savus viedtālruņus, to nosaka darījums ar Microsoft. Bet sintētiskās veiktspējas testu informācija parāda, ka Nokia jau strādā pie Android viedtālruņa.

Nokia 1100 ieguvis Android Lollipop un četru kodolu 1.3 GHz MediaTek MT6582 procesoru. Te gan jāpiezīmē, ka, visticamāk, 2016. gada nogalē nevienam vairs nevajadzēs tik vāju viedtālruni, tāpēc šo Nokia modeli gaidīt nevajadzētu. Tas drīzāk uzskatāms par izmēģinājumu. MT6582 atbalsta 720 x 1280 ekrāna izšķirtspēju un 8 megapikseļu kameru, kā arī 1080p video ierakstu.

Nokia vienmēr pārmesta piesliešanās Microsoft Windows Phone, jo ar ražotāja spējām Android lauciņā būtu vēl viens būtisks spēlētājs. Nokia Microsoft Windows Phone skavās pavadīs kopā ap sešiem gadiem – no 2011. gada februāra līdz 2016. gada ceturtajam ceturksnim.

Mājoklī aizdegas elektrības vadi

Trešdien, 4,martā, mūsu pilsētā ugunsgrēku dēļ evakuēti vairāku dzīvokļu iemītnieki, portāls uzzināja VUGD Kurzemes reģiona brigādē. Piecas minūtes pirms trijiem dienā ugunsdzēsēji saņēmuši izsaukumu uz Karostu. Atmodas bulvārī 8 –...

IV. Baltijas cīņas mākslu Olimpiāde

2015. gada 11. aprīlī Olimpiskajā sporta centrā Rīgā notiks nu jau ikgadējā Baltijas austrumcīņu Olimpiāde, kurā tiks pārstāvēti visdažādākie cīņas mākslu virzieni – karate, ušu, taekvondo utt.

fight_olimpiade

 

Ieskats 2014. gada Olimpiādē

Raksti par līdzīgām tēmām

Par ginekologu

The post Par ginekologu appeared first on SunsFuns.lv.

Student, piesakies starptautiskai konferencei!

24. aprīlī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Aulā notiks starptautiska zinātniskā konference "Studenti ceļā uz zinātni" (Students on their Way to Science), kas jau desmito reizi pulcēs studējošos no Latvijas un citām valstīm. Interesenti ar saviem ziņojumiem konferencei var pieteikties līdz 16. martam!

Ikviens students - bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras - aicināts piedalīties 10. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Studenti ceļā uz zinātni". Konferences mērķis ir zinātnisko pētījumu popularizēšana, pieredzes apmaiņa, kā arī svešvalodas prasmju attīstīšana un starpkultūru komunikācijas veidošana. Konferences darba valoda ir angļu, līdz ar to svešvalodas prasmju attīstīšana ir viens no būtiskiem ieguvumiem konferences dalībniekiem.

Konferencei plānotas dažādas tematiskās sekcijas lauksaimniecībā, veterinārmedicīnā, pārtikas zinātnē, inženierzinātnē, izglītībā, informācijas tehnoloģijās, būvniecībā, vides apsaimniekošanā, ainavu arhitektūrā, zemes ierīcībā un ģeodēzijā, mežsaimniecībā un kokapstrādē un sociālajās zinātnēs, tai skaitā, ekonomikā, vadībā un administrēšanā, socioloģijā.

Studentiem tā būs lieliska iespēja apliecināt savas svešvalodas prasmes un iegūt zināšanas par pārstāvētās zinātņu nozares pētījumiem Latvijā un citās valstīs. Turklāt vienkopus uzstāsies studenti no bakalaura, maģistra un doktora studijām.

Konferences priekšsēdētājs Voldemārs Bariss uzskata, ka studentiem šī konference ir noderīga vairāku iemeslu dēļ. Studentiem ir iespēja aprobēt savu kursa, bakalaura, maģistra darba pētījumu rezultātus, turklāt dalība konferencē bieži arī nodrošina priekšrocības dažādu stipendiju saņemšanai. Nenoliedzami konference ir tā vieta, kurā dažādu valstu studenti var iepazīties un sadraudzēties, tādējādi tiek dibināti ne tikai akadēmiski, bet arī cilvēciski kontakti, kam ir būtiska nozīme turpmākai izaugsmei.

„Konferences ilggadējās organizatores Larisas Maļinovskas enerģijas un darba apjoms, kas ir ieguldīts konferences organizēšanā, ir ļoti liels, līdz ar to konferences viesu vērtējumā tā ir viena no lielākajām studentu zinātniskajām konferencēm Centrālajā un Austrumeiropā. Pirmsākumos šī konference aptvēra vien dažas LLU fakultātes, bet tagad tā ir vienota starptautiska konference. Interese par to vienmēr bijusi liela, jo konferences dalībnieku vidū nereti ir ne tikai studenti, bet arī mācībspēki”, stāsta V. Bariss.

Detalizēta informācija iegūstama un pieteikšanās konferencei notiek mājas lapā: www.sws.llu.lv

Informāciju sagatavoja Laura Balamovska.

Endziņš konsultācijas ar sabiedrību par prezidenta kandidātiem nosauc par cirku

endzi___aivars_palens-small.jpg

Endziņš: kā būs vienojušās koalīcijas partijas, tā notiks

Ņemot vērā, ka Valsts prezidentu Saeima ievēl aizklātā balsojumā, visas solītās konsultācijas ar sabiedrību par šo jautājumu ir "cirka spēle", jo, "kā partijas būs savā starpā vienojušās, tāds arī būs rezultāts," ceturtdien LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš, kurš savulaik pats kandidēja uz Valsts prezidenta amatu.

Endziņš atgādināja, ka 2007.gadā, neraugoties uz lielo sabiedrības atbalstu viņam kā prezidenta amata kandidātam, Saeima tomēr aizklātā balsojumā par Valsts prezidentu ievēlēja ārstu Valdi Zatleru, raksta LETA.

Bijušais ST priekšsēdētājs norādīja, ka, pēc viņa domām, līdz šim vienīgajam oficiāli izvirzītajam prezidenta amata kandidātam Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderim Mārtiņam Bondaram nav nekādu izredžu kļūt par Latvijas Valsts prezidentu.

Vaicāts, vai pats būtu gatavs vēlreiz kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, Endziņš atbildēja noliedzoši, aizbildinoties ar savu vecumu.

Savukārt uz jautājumu, vai pašreizējo Valsts prezidentu Andri Bērziņu augstajā amatā varētu pārvēlēt uz otro termiņu, Endziņš atbildēja, ka neizslēdz šādu iespēju. "Latvijas vēsture parāda, ka līdz šim valsts galva, izņemot Valdi Zatleru, vienmēr ir ievēlēta uz maksimālo termiņu, tātad divas reizes pēc kārtas," atzīmēja Endziņš.

Viņš arī uzsvēra, ka pietiek ar to, lai par prezidenta amata kandidātu vienotos valdošās koalīcijas partijas, bet kompromisi ar opozīciju, īpaši ar "Saskaņu", šajā jautājumā, visticamāk, nebūs iespējami. "Ja [valdošā koalīcija savā starpā] nespēs vienoties, tas nozīmē, ka tā izjūk, līdz ar to izjūk valdība. Vai tas ir šodien tik nepieciešams? Mums ir pietiekami daudz problēmu, kas jārisina valsts labā," sacīja Endziņš.

Koalīcijas partijas vienojušās, ka jautājumā par kopīgā Valsts prezidenta amata kandidāta izraudzīšanos notiks diskusijas ar sabiedriskajām organizācijām. Sarunās ar sabiedriskajām organizācijām politiķi piedalīsies kā novērotāji, lai dzirdētu, ko sabiedrība sagaida no Valsts prezidenta kandidāta. Tāpat plānots uzklausīt eksprezidentu viedokli.

Andris Bērziņš joprojām nav atklājis, vai kandidēs otrajam amata termiņam. Atbalstu viņam līdz šim paudusi tikai Zaļo un zemnieku savienība. Savu kandidātu prezidenta amatam pieteikusi arī LRA, tam izvirzot savu līderi Bondaru.

Žurnāls "Ir" šodien sāk interviju sēriju ar iespējamiem Valsts prezidenta amata kandidātiem. Lasiet pirmo interviju ar Sandru Kalnieti šeit.

Kādam būt Valsts prezidentam? Atbild Jānis Domburs - lasiet šeit.

Kokteiļdīdžeju piedzīvojumi Skaistuma dienās

Es un Līga Andžāne

Kas notiek, kad duetā satiekas divas veselīgo kokteiļu mīļotājas un iegriež blenderī dažādus gardumus? Gara rinda ar nogaršot gribētājiem un smaids visu sejās! Tieši tā ar mani un veselīgā bloga Happy Whispers saimnieci Līgu Andžāni notika Stockmann Skaistuma dienu īpašajā pasākumā, kurā trešdienas vakarā klātesošie džezīgas mūzikas pavadībā varēja nogaršot mūsu sakultos kokteiļus.

Making of :)

“Tik vienkārši. Bet tik garšīgi!”, “Tagad zinu, ko rīt gatavošu brokastīs!”, “Beidzot noslaucīšu no blendera putekļu kārtu”, – šādas atsauksmes vakara gaitā nācās dzirdēt vairākkārt un tas mūsu, kokteiļdīdžeju ausīm, bija gluži kā medus. Vakara gaitā veselīgos dzērienus notestēja vairāki simti viesu un prieks, ka daudzi solīja jau no šodienas likt lietā savu blenderi. Starp citu, arī stiprais dzimums pēc kokteiļa nāca vairākkārt un tas nozīmē, ka dāmām no rītiem gardā dzira būs jākuļ ne tikai sev! :)

Kokteiļu fanes

Stāstījām gan par veidiem, kā pagatavot kokteiļus, gan dalījāmies ar iedvesmojošām receptēm. Atklājām savus skaistuma knifiņus un noslēgumā, lai arī palikušas bez balsīm, saskandinājām Veselīgo kokteiļu glāzes ar apmierinātiem smaidiem uz lūpām.

Dīdžejmeitenes

Šodien blogā publicēju pirmo recepti no Skaistuma dienu Meistarklases:

Krēmīgais zemeņu tango

Krēmīgais zemeņu tango

Tik gaisīgs un zemenīgs! Lielisks starts enerģiskai un laimīgai dienai. Dzin dzin!

2-3 porcijām (500-600 ml)

  • 200 ml mandeļu piena
  • 150 ml zemeņu vai aveņu jogurta
  • 2 saujas saldētu vai svaigu zemeņu
  • 1 banāns
  • 1 bumbieris
  • 1/2 tējk. malta kanēļa
  • vaniļas ekstrakts
  1. Vispirms liec blenderī cietās sastāvdaļas – saldētās zemenes un nelielos gabaliņos sagrieztu, nomizotu bumbieri bez serdes.
  2. Pēc tam pievieno šķēlītēs sagrieztu banānu, jogurtu, mandeļu pienu, kanēli un dažus pilienus vaniļas ekstraksta. Visu sablenderē viendabīgā kokteilī. Atkarībā no zemeņu daudzuma, kokteilis būs tumšāk vai gaišāk rozā. Vēl krēmīgākai konsistencei var pievienot papildu banānu.

Filed under: Garšīgas iedvesmas Tagged: Brokastu kokteiļi, kokteiļu meistarklase, Stockmann Skaistuma dienas, veselīgs dienas sākums

30 Days of Night: Dark Days (2010)

tt1320304.jpg Šausmu, Trilleris

After surviving the incidents in Barrow, Alaska, Stella Olemaun relocates to Los Angeles, where she intentionally attracts the attention of the local vampire population in order to avenge the death of her husband, Eben.

filmas ONLINE
Filmas latviešu valodā
Filmas KINO

Positivus uzstāsies Kasabian un Placebo

Šovasar Positivus festivālā gaidāma īsta britu invāzija – jau iepriekš izsludinātajiem vārdiem, to skaitā rokmūzikas leģendai Robertam Plāntam, pievienojas Lielbritānijas mūzikas smagsvari Placebo un Kasabian,...

Dombrovskis: Eiropa šobrīd pārvar nopietnu ekonomisko un sociālo krīzi

Augsta līmeņa konferencē «Re-launching the social dialogue» Eiropas Komisijas (EK) amatpersonas un nozares eksperti Briselē iezīmēs vadlīnijas turpmākam Eiropas Savienības (ES) sociālajam dialogam.

Bloga astotā dzimšanas diena.

astoni

Es laikam būšu kā Uzrocis no Naksitrallīšiem- pats sev sūtu vēstules un apsveikumus. Bet kurš tad cits vēl atcerēsies par manu astes celšanu, ja ne es pats. Tāpēc ar prieku, lepnumu un visu pārējo pozitīvismu, paziņoju- šodien manam blogam ir jubileja. Astoņi kusto… gadiņi.
Laikam jau tagad jāsaka ”gadi”. Gadiņi ir sīčiem. Astoņi jau skan daudz.

Paskatījos, ko esmu sarakstījis iepriekšējās jubilejās. Īsi sakot- neko. Dažas jubilejas ir palaistas garām, citas atcerētas ar nokavēšanos. Un nevienā nav kādi baisi spēcīgi nākotnes plāni un mērķi. Tikai konstatētas pieaugošas bloga vecuma pazīmes un viss.
Laikam tādā garā arī turpināšu- faktu konstatēju, neko nākotnei neplānošu, ozolu nestādīšu.

Cipari, kuri parādītu, kas par šo laiku blogā ir noticis, ir redzami gadu mijas rakstā. Nav vērts atkārtoties. Jaunumi, no iepriekšējās jubilejas ir tikai viens- ir klāt nākuši blogāres apskati. Pārējais ir vairāk vai mazāk viss tas pats, kas bijis jau iepriekš. Un arī nākotnē viss būs vairāk vai mazāk kā iepriekš.
Tas arī viss no manas svētku uzrunas. Vakarā apēdīšu kūku, izdzeršu burbuļus un sagumis krēslā vadīšu dienas līdz devītajai jubilejai.

III Starptautiskais festivāls „Kokle un tai līdzīgie instrumenti apkārt Baltijas jūrai” Limbažos 26.- 28.06.

sakuminfo1Ielūdzam Jūs uz III Starptautisko festivālu Latvijā ”Kokle un tai līdzīgie instrumenti apkārt Baltijas jūrai”, kurš notiks Limbažos no 26. līdz 28.jūnijam.

Fantastiskās ēstuves

dineri amerika pusdienu restorāns kafejnīca bufete ēstuve ēdiens paēst lēti izmaksas plānot dolāri

 

Līdz ar pirmo dainera atvēršanu Latvijā (kuru man gan diemžēl vēl nav bijusi iespēja apmeklēt), es atcerējos par lieliskajām brokastīm un vakariņām tajos Amerikā. Man ļoti patika fakts, ka šīs ēstuves parasti ir diennakts un brokastis tajās dod neatkarīgi no laika, kuru rāda sienas pulkstens. Daudz un garšīgs ēdiens, dzērienu papildinājumi bezmaksas un vienmēr zini, ko no tiem sagaidīt.

Vairāk par ēstuvēm un kur paēst pa lēto Amerikā, lasi šeit.

Krēmīgais zemeņu tango

Stockmann Skaistuma dienu ietvaros sadarbībā ar Andu Kārkliņu no Andasstuff šonedēļ piedāvāšu trīs gardu un veselīgu kokteiļu receptes. Ar šiem kokteiļiem īpašā meistarklasē cienājām lielveikala pastāvīgos klientus Skaistuma dienu atklāšanas pasākumā. Krēmīgais zemeņu tango izpelnījās lieliskas atsauksmes! Sāc arī Tu jaunu dienu ar veselīgu kokteili un smaidu uz lūpām! Lasīt vairāk...

Nil, tu mani biedē.

33575.jpg

Nil, tu mani biedē.

[Virsraksts nav norādīts]

DELFI. Pasaule iemīļojusi plankumaino modeli

Citādāk pagatavota vistas fileja

Man patīk blogārēs laiku pa laikam ieraudzīt kādu labu un noderīgu recepti. Rutīna virtuvē nav nekas iepriecinošs!

Katru nedēļu lauzīt galvu plānojot pirkumus un nedēļas ēdienkarti, brīžiem liekas kā tīrās mocības! Jā, mūsu ģimenē pirkumi tiek plānoti. Reizi divos mēnešos braucam uz centrāltirgu sapērkam visādas gaļiņas, zivtiņas, reizi mēnesī uz lielveikalu pēc saimniecības precēm, miltiem, rīsiem un citiem putraimiem... Nepieciešamības gadījumā uz piemājas tirdziņu pēc dārzeņiem, augļiem, izlejamā piena, sveramā biezpiena un sviesta. Šādā veidā plānojot lieliski ekonomējas nauda, laiks un viena lieta, kas man ļoti patīk - no ledusskapja ārā netiek izmests nekas vecs :) Šādi naudu un laiku ekonomējam jau vairākus gadus un tas tik ļoti ir iegājis. Man prieks, ka neesam lielveikalu un reklāmu varā :)

Atpakaļ pie receptēm :)! Vistas fileju esam pieraduši gatavot ļoti dažādos veidos - karbonādēs, medaljonos, grillētās, pildītās, folijā ceptas, zupās, utt... Re kas mani pārsteidza, kad strādāju virtuvē par pavāra palīgu, šefpavārs ēdienkartē mēdz piedāvāt šādi pagatavotu fileju. Tas bij sen :) Un tik pat sen šis ir viens no mīļākajiem ģimenes ēdieniem ko var pagatavot no vistas filejas.

Vistas filejas gabaliņi ar dārzeņiem

DSC_0327.JPG

Recepte tika atkārtota tikai iedomājoties, kas varētu būt tās sastāvdaļas un garšas, kas veidoja šefpavāra rezultātu. Vienmēr esmu pieturējusies pie rezultāta kurš nejuka ārā pēc pirmajām neveiksmēm :)

DSC_0305.JPG

Nepieciešams:
2 vistas fiejas
2 olas (mazās, ja lielā var pietikt ar 1 gab.)
pus paprika (var vairāku krāsu)
puravs
melnās olīves bez kauliņiem (neliela saujiņa)
2 ēdk. majonēze
2 ēdk. milti
sāls, pipari, ja vēlas timiāns vai SantaMaria Vidusjūras garšvielu maisījums
ja ir vēlēšanās var pielikt pāris sarīvētas ķiploku daiviņas
eļļa cepšanai

DSC_0308.JPG

Smalki sagriež papriku, olīvas, puravu.

DSC_0311.JPG

Mazos gabaliņos sagriež vistas fileju.

DSC_0314.JPG

Vistas filejai klāt liek olas, majonēzi, miltus, garšvielas, smalki sagrieztos dārzeņus un kārtīgi samaisa.

DSC_0315.JPG

DSC_0318.JPG

Ar lielu karoti kārto uz sakarsētas pannas, uz mazas liesmas cep zeltaini brūnas no abām pusēm.

DSC_0324.JPG

Šoreiz piedevām izvēlējos tikai salātus.

DSC_0326.JPG

Teorētiski no sastāvdaļām sanāk sešas porcijas, reāli pusi apēdam mēs ar bērniem (trijatā), otru pusi vakara gaitā vīriņš noēd viens pats :) Ir tiešām garšīgi! 


Varbūt kādam noder šī recepte :)!
Esmu pret rutīnu virtuvē ;)

“Triatel” plāno palielināt nišas tirgus daļu, piedāvājot papildu iespējas un pakalpojumus reģionos

l_343708968_3AS “Telekom Baltija” valdes priekšsēdētājs Viktors Topors norāda, ka šobrīd notiek darbs pie klientu konsultēšanas un tehniskā atbalsta sniegšanas pilnveidošanas. “Šodienas situācija un salīdzinoši lielā konkurence ir ievērojami samazinājusi pakalpojumu cenas, tādēļ tikai ar cenu vairs nav iespējams noturēt klientu lojalitāti. Visu izšķir kvalitāte,” uzskata V. Topors. Triatel izveidojis jaunu klientu apkalpošanas stratēģiju, kas paredz tiešu, nepastarpinātu komunikāciju, neizmantojot starpnieku kompānijas.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk uzņēmums plāno fokusēties uz augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu Latvijas reģionos, sniedzot iespēju pakalpojumu saņemt pat visattālākajos valsts nostūros.

Šī gada plānos ir arī vairumtirdzniecības tīkla attīstība, izveidojot biznesa klientu paketi, kas palīdzētu paplašināt korporatīvo klientu loku.

Triatel vadība akceptējusi arī plānu šogad izveidot elektronisko ierīču tirdzniecības sistēmu, kura darbosies pēc interneta veikala principa un būs pieejama gan esošajiem, gan potenciālajiem Triatel klientiem.

ES atsaka arī "valsts cirpšanas kampaņai"; "cirpēji" un "slaucēji" netiks pie 830 000 eiro Latvijas nodokļu maksātāju naudas

Eiropas Savienība ir atteikusi līdzfinansējumu arī otrai Pietiek vairākkārt aprakstītajai apšaubāmajai mārketinga afērai, kas prasītu nozīmīgus Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļus, - "valsts cirpšanas kampaņai", kuras veikšanai tās organizētāji bija plānojuši iztērēt 1,47 miljonus eiro.

Valdis Indrišonoks: Lai līst Tavas mīlas lietus

Tie, kas interesējas par Latvijas kristīgo mūziku, noteikti dzirdējuši Valda Indrišonoka vārdu. Valda dziesmas regulāri skan ne tikai Latvijas Kristīgajā radio, bet arī citu radiostaciju ēterā. Daudzi ir dzirdējuši viņa dziesmas, bet mazāk ir to, kas zina par šo mūziķi ko vairāk. Piedāvājam nelielu ieskatu Valda Indrišonoka dzīves un radošajā biogrāfijā. Bet dziesma… šoreiz lai skan dziesma Lai līst Tavas mīlas lietus, kas tapusi projekta Jauna slavas dziesma ietvaros.

vALDIS.png

(vairāk…)

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Līdzīgās e-publikācijas:

Māris Putniņš. Mežonīgie pīrāgi un Imperators.

Image 7Dienvidjūrā atkal viss ir lieliski. Tirgoņi burā savās vajadzībās un mežonīgie pīrāgi viņus pa laikam aplaupa. Cīņas ar spūņiem un pildītajiem pipariem pamazām aizmirstas. Viss ir tik mierīgi, ka Dienvidjūrā atgriežas pat kāpostu pīrāgu noskrandušās laivas no tālās Sibērijas. Bet tad Magoņu Rituļa veikalā izbeidzas magoņu sēkliņās. Neparastā kārtā vairs nepienāk neviena magoņu karavāna no Austrumu zemēm.

Jauniešu saeima: Aleksandrs Oborins

Organizēt skolēnu darba vidi izstrādājot skolas mācību līdzekļu e-bibliotēku, lai vairs nebūtu nepieciešams nēsāt smagas grāmatas uz skolu.

Hidrauliskie mūžīgie dzinēji.

Iepriekšējais šīs tēmas ieraksts ir atrodams šeit.

Viens no nerakstītiem dzīves likumiem ir tāds, ka pašu svarīgāko atklājumu un izgudrojumu autori bieži vien paliek nezināmi – laiks aiznes šo cilvēku vārdus nebūtībā pirms apkārtējie paspēj ieraudzīt viņu veikumus. Nu jau tūkstošiem gadu griežās ūdens riteņa lāpstiņas – senatnes brīnišķīgākās mašīnas, kura pavadīja civilizāciju tās attīstībā no paša sākuma līdz pat mūsdienām. Tūkstošus dzirnavu, zāģu un sūkņu darbināja šis dzinējs, kurš kopā ar cilvēka un dzīvnieku muskuļu spēku gadsimtiem ilgi bija vienīgais reālais to piedziņas spēka avots. Tomēr neskatoties uz savu vienkāršību ūdens ritenim bija arī būtisks trūkums, tam bija nepieciešams pietiekošs daudzums tekoša ūdens neatkarīgi no gadalaika. Iespējams, ka tieši tas arī bija par iemeslu tam, ka liela popularitāte bija idejai par ūdens riteņa darbu noslēgtā ciklā, kas ļautu to padarīt neatkarīgu no mainīgām ūdens plūsmām un tā nodrošinātu tam daudz plašākas izmantošanas iespējas. Šīs idejas vājā puse bija tajā, ka nekādīgi nevarēja izdomāt kā tad ūdeni nogādāt atpakaļ uz izejas punktu atkārtotai izmantošanai.

Zīmējumos 1, 2 un 3 ir parādītas senas, aptuveni 1661. gadā taisītas gravīras, kurās parādītas tā saucamās sausās ūdens dzirnavas.

Zīmējums 1. Sausās ūdens dzirnavas ar noslēgru ūdens cirkulāciju. Visinteresantākais šīs sistēmas elements bija skrūves ritenis, kurš vēlāk tika plaši izmantots hidrauliskajās turbīnās.

Zīmējums 2. Sauso ūdens dzirnavu projekts ar arhimēda skrūvi, kurā izmantoja klasisku ūdens riteni ar ūdens padevi no augšas.

Zīmējums 3. Sauso ūdens dzirnavu trūkums bija mazais ūdens daudzums augšējā renē. Viens no šī trūkuma novēršanas paņēmieniem bija vairāku sūkņu izmantošana.

Šāda tipa dzirnavas ieguva plašu izplatību XVII gadsimta beigās, to izveidi bieži vien piedēvēja kādam Haine, kalējam no Lemsalas. Haine ūdens dzirnavām pievērsa savu uzmanību grāfs Mellīns, kurš uzrakstīja šo iekārtu detalizētu apskatu – “Līvzemē, Lēmsalas pilsētā esošo tā saukto sauso ūdens dzirnavu apraksts”, ko nopublicēja 1796. gadā “Tirdzniecības avīzē”. Ar analoģiskiem zīmējumiem mēs sastopamies arī Kaspara Šotta, Atanasija Kirhera, Jakobo de Stradas un citu autoru darbos. Šo, no 1661. gadā Nirnbergā izdotās Bjeklerna grāmatas “Jaunais mašīnu teātris” ņemto projektu autori, izmantoja ūdens padošanai uz augšejo reni tā saucamo ūdens spirāli vai arhimēda skrūvi. Kā visinteresantākais elements, kāds attēlots šajos zīmējumos, ir propellera (lāpstiņu) turbīna, kas pakāpeniski aizstāja ūdens riteni. 1629. gadā Stradas piedāvātais mūžīgā dzinēja projekts, kurā izmantoja ūdens riteni ar ūdens padevi no augšas1, bija paredzēts slīpēšanas ripu piedziņai.

Sauso ūdens dzirnavu shēmas, veidotas pēc hidrauliskā perpetuum mobile principiem, tā arī nekad netika realizētas praksē. Par to liecina vesela virkne ar projektiem, kuri viens no otra atšķirās tikai ar dažām konstrukcijas detaļām. Mēģinot palielināt uz augšējo reni padodamo ūdens daudzumu, autori pielietoja divas vai vairākas arhimēda skrūves(skatīt zīmējumu 3). Ar hidrauliskiem perpetuum mobile kuros ir izmantota arhimēda skūve, nodarbojās arī angļu bīskaps Džons Vilkinss, kurš to sīki aprakstīja savā 1648. gadā izdotajā darbā “Matemātiskā maģija”. Vēl viens hidrauliskā mūžīgā dzinēja projekts, kura rasējums parādīts zīmejumā 4, ir kaut kas vidējs starp trīspakāpju ūdens riteni un turbīnu trīskāršā kaskādē uz kopējas slīpas ass.

Zīmējums 4. Oriģināla bet arī nestrādājoša hidrauliskā perpetuum mobile konstrukcija. Pamatojas uz vairāku ūdens riteņu apvienošanu kaskādē ar ūdens spirāli.

Šīs ass vidū bija izvietota arhimēda skrūve, kura pacēla ūdeni no apakšējā rezervuāra uz augšējā riteņa lāpstiņām. Lai noskaidrotu šo projektu kļūdainumu, īsumā izanalizēsim ūdens riteņa darbību un aptuveni novērtēsim tā enerģētisko bilanci. No sākuma apskatīsim ūdens riteni ar ūdens padevi no augšas. Šis ir vienīgais hidrauliskais dzinējs, kurā tieši tiek izmantota krītošā ūdens potenciālā enerģija. Tiešām ūdens no augšējās renes krīt uz darba riteņa kausiem un ar savu smagumu liek tiem kustēties uz leju līdz ritenis pagriezīsies par aptuveni pusapgriezienu un ūdens neizlīs aizvadošajā kanālā. Ūdens riteņu diametru parasti izvēlējās aptuveni tikpat lielu, cik liela bija līmeņu starpība. Tātad pie lielas līmeņu starpības ūdens ritenis zaudēja daļu no savām priekšrocībām, jo palika pārāk liels un smags. Mehāniskā jauda ko attīstīja ūdens dzirnavu un zāģu riteņi parasti svarstījās starp 3,5 līdz 11 kW, ja līmeņu starpība bija no 3 līdz 12 metriem un ūdens patēriņš sekundē bija 0,1-0,8 m³. Pie tam ritenis vienmēr tika novietots stingri virs ūdens līmeņa aizvadošajā kanālā, ar tādu domu, lai palielinoties ūdens līmenim riteņa apakšējā daļa neizrādītos ūdenī. Tieši šis apstāklis arī neļāva pilnībā izmantot visu ūdens potenciālo enerģiju, ko teorētiski noteica tikai augšējā un apakšējā līmeņu starpība. Kopējā zudumu summa pat rūpīgi izgatavotam ūdens ritenim ar ūdens padevi no augšas sasniedza aptuveni 20 %, tā kā tāda riteņa lietderības koeficients nekad nepārsniedza 80 %. Un vēl šajā ciparā nav ietverti enerģijas zudumi pārvades mehānismā, kas ir jebkura dzinēja nepieciešams elements. Tā, saskaitot visus zudumus un riteņa un pārvades mehānisma pasīvo pretestību, lietderības koeficients visai iekārtai pazeminās jau līdz 50-60 %. Riteņu efektivitāte ar ūdens padevi vidējā vai apakšējā līmenī izrādās ir vēl zemāka. Izmantojot ūdens riteni kā perpetuum mobile dzinējelementu, tā piedzenamajai sūkņu iekārtai vajadzēja pacelt uz augšējo reni tikpat daudz ūdens, cik tajā pašā brīdī iztecēja uz paša riteņa lāpstiņām. Pat ja šajā gadījumā neņem vērā zudumus sūkņu iekārtā, tad sūkņa jaudai precīzi jāatbilst ūdens potenciālajai enerģijai, ko nosaka jau pieminētā starpība starp augšējiem un apakšējiem līmeņiem, un kuru kā jau tika pieminēts augstāk, neviens ūdens ritenis nav spējīgs pilnīgi izmantot. Šis apstāklis jau pats par sevi pierāda, kāpēc nevar eksistēt ūdens sausās dzirnavas ar noslēgtu ūdens izmantošanas ciklu.

Pie analoģiskiem secinājumiem vēl 1724. gadā nonāca Jakobs Leupolds, kurš sīki apskatīja šo jautājumu savā Leipcigā izdotajā grāmatā “Vispārējs mašīnu teātris”. Savu negatīvo viedokli par šādām iekārtām viņš izteica ar sekojošiem vārdiem:

Viena mārciņa (t. i. svars) ir spējīgs noturēt otru mārciņu līdzsvarā, bet tas nekad nebūs spējīgs to iekustināt.

Zīmējums 5 ir paņemts no rokraksta, kurš satur divu interesantu mašīnu aprakstus, kuras 1788. gadā piedāvāja florenciešu abats Vinsents Oļmi.

Zīmējums 5. Florences abata Vinsenta Oļmi hidrauliskā perpetuum mobile rasējums (1788. gads). Pats autors par to saka, kā par “mašīnu, kas viegli paceļ lielu daudzumu ūdens kaut kādā augstumā izmantojot kustību, ko tai piešķir pats ūdens tekot pa slīpu virsmu”.

Zīmējumā 5 attēlotajā hidrauliskajā perpetuum mobile dzenošajam ritenim ir karotes formas lāpstiņas, kuras nedaudz atgādina mūsdienu Peltona (kausu turbīna) turbīnas lāpstiņu formu. Ūdens padeve notiek pa sašaurinošos reni, kura ir novirzīta uz noteiktu, vertikālā plaknē rotējoša riteņa apakšējā daļā esošu lāpstiņu. Šādā veidā tiek izmantota kā potenciālā, tā arī ūdens kinētiskā enerģija. Interesanti, ka šāds tehniskais risinājums izrādās ļoti līdzīgs Peltona turbīnas sprauslu aparātam. Pats Oļmi apgalvoja, ka viņa perpetuum mobile spējīgs pārsūknēt lielus ūdens apjomus un pie tam pats tiek darbināts ar šī ūdens palīdzību. Arhimēda skrūves vietā ūdens pacelšanai no apakšējā rezervuāra uz izejas sprauslas savācošo rezervuāru šeit tiek izmantoti divi kausu sūkņi. Par sava projekta pareizumu, kuram īstenībā pat piemita sava oriģinalitātes deva, pats Oļmi nemaz nešaubījās, jo sava rokraksta nākošajās lappusēs viņs pat ir devis dažādu tā mezglu detalizētus rasējumus. Bez perpetuum mobile Oļmi nodarbojās arī ar citu dažādu interesantu mašīnu projektēšanu un izstrādi. Piemēram tajā pat sacerējumā viņš apraksta un dod rasējumus iekārtai priekš smagumu pacelšanas un transportēšanas pa kalnu nogāzēm, kā arī dažādas palīgierīces militārām vajadzībām.

Senā zīmējumā (skatīt zīmējumu 6) no Parīzes “Zinātnieku žurnāla”, kas izdots 1678. gadā, parādīts cits mūžīgais dzinējs – Staņislava Soļska hidrauliskais perpetuum mobile, kuru viņš demonstrēja poļu karaļa galmā 1609-1610 gadā.

Zīmējums 6. Poļa Staņislava Soļska 1610. gadā piedāvātais hidrauliskais perpetuum mobile. Tā ārējais izskats un darbības princips ir diezgan sarežģīti. Pierastā griešanās šeit ir nomainīta ar bloka vērpjošam svārstībām.

Tā darbības princips pēc autora domām bija sekojošs. Galvenās šī mūžīgā dzinēja daļas bija ūdens sūknis un ritenis mm. Atsvaram V slīdot lejup, toveris P pakāpeniski ceļas augšup. Vienlaicīgi ar to atverās vārsts sūknī un ūdens sāk plūst traukā abcd. Caur noplūdes kanālu n ūdens nokļūst apaļā rezervuārā g, atver tajā aizbīdni un caur vārstu r noplūst toverī P. Rezultātā toveris P ūdens smaguma spēka ietekmē sāk laisties lejup, taču kādā brīdī nostiepjoties vienā tā pusē nostiprinātajai virvei t toveris sagāžas un iztukšojas. Tukšs toveris P atkal paceļās uz augšu, atsvars V atkal sāk slīdēt lejup un visa procedūra atkārtojas. Ritenis mm šajā gadījumā veic tikai svārstīgas kustības2.

Diviem nākošajiem perpetuum mobile, kuru apraksti ir doti zemāk, būtu jāstrādā saskaņā ar Arhimēda likumu par cēlējspēku šķidrumos. Pirmā mehānisma galvenā daļa, kā redzams no zīmējuma 7, ir ap horizontālu asi rotējošs veltnis ar cieši aiztaisītiem galiem.

Zīmējums 7. Hidrauliskais mūžīgais dzinējs ar korķa pludiņiem ar ūdeni pildītā veltnī, pieder pie visvienkāršākajiem ūdens mūžīgo dzinēju tipiem.

Veltņa iekšpusē bija izvietoti divi savstarpēji perpendikulāri vilcējstieņi ar uz tiem uzmauktām lielām korķa bumbām. Uz šo, caur veltņa sānos ierīkotiem nohermetizētiem caurumiem izvadīto, vilcējstieņu ārējiem galiem bija nostiprināti metāla atsvari. Pie tam korķa pludiņiem vajadzēja nobīdīt vilcējstieņus attiecīgajā virzienā, kas nodrošinātu spēku nepieciešamo nelīdzsvarotību veltņa griešanās nepārtrauktas un vienmērīgas kustības nodrošiņašanai.

Daudz sarežģītāks hidrauliskā mūžīgā dzinēja tips ir parādīts zīmējumā 8.

Zīmējums 8. Ūdens perpetuum mobile ar hidraulisko un pneimatisko elementu kombināciju.

Tvertnē ar šķidrumu ir iegremdēts rotors, no kura uz malām atiet sešas cauruļveida sviras ar baloniem galos. Pašas sviras savukārt ir nostiprinātas speciālā aptverē, kura griežās ap asi ar tukšu vidu. Griežoties rotoram, gaiss caur šķirbu asī no ass ass vidus pēc kārtas nonāk sviru caurulēs. Pārspiedienu un gaisa pārsūknēšanu nodrošina ar speciālu, zem tvertnes novietotu, plēšu palīdzību. Plēšas tiek darbinātas izmantojot rotora asij pievienotu klaņu mehānismu. Gaisu no baloniem izlaida ar speciāla, zīmējumā ar melnu punktu virs ūdens līmeņa attēlota izciļņa palīdzību atverot vārstu. Vārstu savukārt aizvēra ar cita, zem ūdens līmeņa izvietota izciļņa palīdzību. Šī mūžīgā dzinēja darbības princips ir pilnībā saprotams no tā zīmējuma.

Ļoti vienkāršs konstruktīvā ziņā ir arī zīmējumā 9 parādītais hidrauliskais perpetuum mobile. Koka veltņa ūdenī iegremdētā daļa saskaņā ar Arhimēda likumu tiek spiesta ārā no ūdens.

Zīmējums 9. Šī mūžīgā dzinēja darbības princips pamatojās uz kļūdainu Arhimēda likuma, par cēlējspēku šķidrumos, izpratni.

Šī projekta autors ir balstījies uz pieņēmumu, ka veltni uz augšu spiedošais spēks izrādīsies lielāks par berzes spēku veltņa asī un veltnis nepārtraukti griezīsies ar bultiņu norādītajā virzienā. Īstenībā nekādas kustības vispār nebūs, jo arhimēda spēks būs vērsts nevis uz augšu, bet perpendikulāri veltņa virsmai. Tiešām, ja veltņa izliekto virsmu saskaldīt uz maziem plakaniem apgabaliem un iedomāties, ka uz katru no šiem apgabaliem iedarbojas uz riteņa asi vērsts arhimēda spēks, tad rezultējošais spēks arī būs vērsts uz riteņa asi. Saprotams, ka spēks, kas iedarbojas radiālā virzienā, nespēs izsaukt nekādu riteņa griezes kustību.

Nedaudz neparasts izskats ir zīmējumā 10 parādītajam hidrauliskajam mūžīgajam dzinējam.

Zīmējums 10. Šis hidrauliskais mūžīgais dzinējs ar diviem rezervuāriem, virzuļu sūkņiem un lielu sviru ar tvertnēm, pēc savas konstrukcijas un izmēriem ir attiecināms pie samēra neseniem, pāris desmitgades atpakaļ piedāvātiem projektiem.

Tā pamatdaļa sastāv no vienādplecu sviras ar divām uz šarnīriem piestiprinātām tvertnēm galos. Atrodoties augšējā stāvoklī viena no tvertnēm automātiski atver caurumu augšējā rezervuāra apakšā un piepildās ar ūdeni, kas iztek no tā. Iepildītā ūdens smaguma ietekmē sviras plecs sāk laisties lejup, līdz tvertne pieskarās ūdens virsmai apakšējā rezervuārā. Tajā brīdī speciāls nekustīgs stienis atver aizvaru pašā tvetnē un izlaiž no tā ūdeni apakšējā rezervuārā. Vienlaicīgi sākās analoģisks darba cikls tvertnei pretējā sviras galā. Ūdens nonākšanu atpakaļ augšējā rezervuārā autors ir paredzējis nodrošināt ar diviem virzuļu sūkņiem, kuru piedziņai izmanto to pašu sviru.

Īpaša hidraulisko mūžīgo dzinēju grupa sastāvēja no iekārtām, kuras tika izmantoti zināmi šķidruma kapilārās pacelšanas principi. Mēs diezgan bieži saskaramies ar mūžīgā dzinēja aprakstu, kurā ūdens vai eļļa paceļas pa degļa auduma kapilāriem uz augstāk novietotu trauku, tad pa citu degli darba šķidrums paceļas vēl augstāk, un tā tālāk, kamēr beidzot sasniedz pašu augstāko trauku, no kura tiek padota pa reni uz ūdens riteņa lāpstiņām. Ritenis pagriežas, šķidrums notek uz apakšējo trauku un viss kapilārās pacelšanas process atkārtojas no jauna. Ja mēs patiešām izgatavotu šādu iekārtu, tad izrādītos, ka šādas mašīnas ritenis nekad negrieztos, jo augšējā traukā nebūtu nevienas piles šķidruma. Procesa būtība ir tāda, ka kaut arī kapilārie spēki ļauj pārvarēt smaguma spēku paceļot šķidrumu pa degļa audumu, tie arī notur to auduma porās neļaujot tam iztecēt ārā. Pieļaujot tomēr, ka kapilāro spēku iedarbībā šķidrums tomēr spēs nokļūt augšējā traukā, mums vienlaicīgi jāpieļauj iespēja, ka tas tikpat viegli var arī notecēt pa degli atpakaļ apakšējā traukā.

Literatūrā ļoti bieži tiek pieminēts vēl viens mūžīgā dzinēja izveidošanas veids izmantojot šķidruma kapilārās īpašības. Runa iet par Viljama Kongreva mūžīgo dzinēju, ko sīki ir aprakstījis Johans fon Poppe savā 1832. gadā Tjūbingā izdotajā grāmatā “Perpetuum mobile un vadības māksla”. No mehānikas viedokļa Kongreva eksperimentālās mašīnas uzbūve bija ļoti vienkārša, tas arī redzams zīmējumā 11.

Zīmējums 11. Uz XIX gs. sākumu attiecināmais Viljama Kongreva mūžīgais dzinējs ir viens no daudzajiem hidrauliskajiem dzinējiem, kuros izmantoja šķidruma kapilārās īpašības.

Tās pamatā ir uz trīs rullīšiem uzmaukta bezgalīga, no poraina materiāla izgatavota lenta ar pa tās perimetru nostiprinātiem atsvariem. Autors domāja, ka viņa mašīna darbosies pēc sekojoša principa. Iegremdējot visu sistēmu ūdenī, tā lai apakšējie rullīši izrādītos zem ūdens, iegremdētā lentas daļa piesūksies ar ūdeni. Pie tam kapilāro spēku ietekmē ūdens pa vertikālo lentas daļu pacelsies uz augšu. Atsvari savukārt uz slīpās virsmas izspiedīs no lentas tajā iesūkušos ūdeni, tādējādi izjaucot spēku līdzsvaru vertikālajā un slīpajā lentas daļās. Tā kā vertikālā lentas daļa saglabās ūdeni un tādējādi izrādīsies smagāka tieši par tik, cik sver ar kapilārajiem spēkiem paceltais ūdens. Piemēram, ja saskaņā ar augstāk minētajiem argumentiem ūdens lentas vertikālajā daļā pacelsies par vienu collu (2,54 mm), tad vienu pēdu (30,48 cm) plata un bieza lenta nodrošinās aptuveni 30 mārciņu (133,4 N) lielu vilcējspēku. Ja lenta sāktu kustēties, par ko pats Kongrevs ne mirkli nešaubījās, tad ūdens virsma saskares vietā ar lentu nedaudz izliektos uz augšu, kā rezultātā ūdens pacelšanas augstums izrādītos nedaudz lielāks. Autors uzskatīja, ka paceļoties ūdenim aptuveni uz 5 collām (12,7 cm) vilcējspēks būs jau 150 mārciņas (667 N), bet paceļoties uz 9 collu (22,86 cm) augstumu un lentas ātrumu 13,7 m/min vilcējspēks pieaugtu līdz 180 mārciņām (801 N). Šādā gadījumā Kongreva mašīna savā veiktspējā diezgan stipri pārspētu cilvēka iespējas. Neskatoties uz saviem utopiskajiem uzskatiem attiecībā uz šādas mašīnas izmēru palielināšanu, pēc “Londonas amatu žurnāla” 1827. gada maija numura ziņām autors bija pamanījies izstrādāt milzīgu izmēru mūžīgo dzinēju ar lietderīgo jaudu 58,7 kW.

Aptuveni 1640. gadā kāds A. Martins izgudroja un uzbūvēja saveno, zīmējumā 12 parādīto, “hidraulisko pulksteni”.

Zīmējums 12. Horarium hydraulicum – 1640. gadā A. Martina piedāvātais mūžīgais ūdens pulkstens. Arī šis projekts radās dēļ kapilāro spēku darbības būtības nepareizas izpratnes.

Šīs ierīces paškustošais mehānisms bija paredzēts rādītāju griešanai uz pulksteņa ciparnīcas. Hermētiski noslēgtā traukā esošam ūdenim vajadzēja kapilāro spēku iedarbībā pacelties pa garu, šauru un augšā noliektu caurulīti un iztecēt no tās uz ūdens riteņa lāpstiņām. Jau pirmajā acu uzmetienā Martina “mūžīgās” hronometriskās ierīces shēmai bija skaidrs, ka tās izveidotājam arī bija nedaudz pārspīlēts priekšstats par kapilāro spēku iespējām. Lieta tāda, ka kapilāro spēku parādība pamatojas uz starpību starp diviem spēkiem – starpmolekulārā spēka starp atsevišķām šķidruma daļiņām un mijiedarbības spēka starp škidruma daļiņām un caurulītes cieto sieniņu. Tieši šo spēku starpības lielums arī noteiks, kas notiks kapilārā: līmenis pacelsies vai samazināsies, t.i., tā saucamā kapilārā pacelšanās vai kapilārā depresija. Šī parādība gan ir ierobežota noteiktos rāmjos. Izgudrotājam acīmredzams neienāca prātā, ka ūdens šaurā caurulē pacelsies tikai tādā augstumā, kurā paceltā ūdens hidrostatiskā spiediena lielums nepārsniedz kapilāro saķeres spēku lielumu. Tā piemēram, stikla caurulītē ar iekšējo diametru 1 mm ūdens pacelsies par 30 mm, spirts par 12 mm, bet ēteris par 10mm.

Mehānisko un hidraulisko perpetuum mobile projektu autori vienmēr nokļuva grūtībās mēģinot atrisināt jautājumu par atsvaru vai šķidruma nogādāšanas sākumpunktā, kas ļautu nodrošināt viņu mašīnu nepārtrauktu darbības ciklu. Un visos šajos piemēros mēs varējām pārliecināties, ka ceļi, pa kuriem gāja daudzi no autoriem izrādījās visai līkumaini un jau no paša sākuma nesolīja tiem lielus panākumus. Lielākā daļa to eksperimentu bija līdzīgi klaiņošanai apburtā riņķī, kur vieni izgudrotāji atkārtoja citu kļūdas cerībā izrādīties veiksmīgākiem.

Džambatista Porta, slavenais zinātnieks, eksperimentators un “burvju luktura” izgudrotājs, pētot vēl Alekandrijas Hērona piedāvātā sifona uzbūvi, nonāca pie jaunas mūžīgā dzinēja idejas, kuru viņš gribēja izmantot ūdens pārsūknēšanai. Starp citu viņa idejas iedvesmoja arhitektu Vittorio Conku uzsākt tāda “sifona” perpetuum mobile projekta izstrādi. Šķidruma neizskaidrojama uzvedība sifonā3 radīja iemeslu jauna termina radīšanai – tā saucamās tukšuma bailes (horror vacui). Pats diženais Galilejs apgalvoja, ka daba patiešām baidās no tukšuma. Pēc viņa domām tieši centieni nepieļaut bezgaisa telpas izveidošanos liek ūdenim pacelties un nolaisties pa sifona caurulēm. Savā laikā vakuuma jēdziena analīzei daļu no saviem filozofiskiem apcerējumiem veltīja arī Aristotelis. Tā viņš apgalvoja, ka vakuums nekad nevar rasties dabā, tāpēc, ka priekš straujas kustības rašanās vienmēr ir vajadzīgs gaiss, kurš no sākuma pašķirtos ķermeņa priekšā un pēc tam saplūstu kopā aiz tā. No Aristoteļa mācības pateicoties konservatīvi noskaņotajiem sholastiskajām aprindām pakāpeniski arī izveidojās viduslaiku teorija par “dabas bailēm no tukšas telpas”, kura tad arī kalpoja par pamatu daudziem fantastiskiem mēģinājumiem izmantot šīs “bailes” saviem mērķiem.

Zināms, ka ūdens pacelšanai sifonā patērēto darbu padara gaisa spiediens, ko nosaka šķidrumu līmeņu starpība traukos, kas savieno abas sifona puses. Tajā pašā laikā lai šķidrums varētu tecēt caur sifonu, maksimālajam tā izliekuma augstumam nevajadzētu pārsniegt šķidruma stabiņa augstumu, ko nolīdzsvaro ārējā gaisa spiediens. Dzīvsudrabam piemēram šis augstums pie normāla barometriskā spiediena ir 76 cm, ūdenim savukārt aptuveni 10 m. Protams Džambatista Porta visu to varēja arī nezināt, jo viņš bija pārliecināts, ka ar sava “mūžīgā” sifona palīdzību varēs pārsūknēt ūdeni pāri visaugstākajiem kalniem.

Kā mēs jau minējām, šīs idejas uz perpetuum mobile izstrādes jomu pirmais pārnesa Padujas pilsētas arhitekts Vittorio Conka. Tiesa gan atšķirībā no Portas viņš netaisījās būvēt gigantiskus sifonus ūdens pārsūknēšanai pāri kalnu grēdām. Zīmējumā 13 ir parādītas viņa piedāvātās sifona dzirnavas ar turbīnas ūdens riteni.

Zīmējums 13. Itāļu arhitekta Vittorio Conkas sauso “sifona” ūdens dzirnavu projekts (aptuveni 1600. gads).

Šo sauso ūdens dzirnavu darbības proncipu Conka iztēlojās šādi. Pēc caurules abu galu aizvēršanas, tās izliekuma augstākajā punktā pa caurumu pieliej to pilnu ar ūdeni līdz pašai augšai. Tad augšējo caurumu aiztaisa ciet. Attaisot abus apakšējos caurumus vaļā, pēc autora domām vajadzētu rasties noturīgai ūdens straumei.

1607. gadā, kad Conka publicēja sava izgudrojuma aprakstu grāmatā “Mašīnu un celtņu jaunais teātris”, barometriskā spiediena īpašības praktiski vēl nebija zināmas. Tas gan ir skaidrs jau no paša Conkas mašīnas zīmējuma. Jo, ja iesūcošais caurums atrodas zemāk par izplūdes caurumu, tad ūdens pārsūknēšana nav iespējama, pat ja sifona izliekuma augstums atbilst augstāk minētajam nosacījumam. Conka mēģināja pārvarēt radušos grūtību paplašinot caurules šķērsgriezumu izplūdes cauruma tuvumā cerībā, ka ūdens masas palielinājums šajā sifona daļā radīs iesūcošu efektu otrā tā daļā.

Kalnrači un aku meistari savā darbā bieži saskārās ar “tukšuma baiļu” efektu, tomēr savos spriedumos viņi neuzskatīja par pilnīgi pareizu nedz Portu, nedz Conku viedokļus, jo piemēram izrādījās, ka parastie virzuļu sūkņi nav spējīgi izsūknēt ūdeni no vairāk kā desmit metru dziļuma. Pats Galilejs atzina, ka “tukšās telpas bailēm” dabā ir savas robežas, ko nosaka “ūdens nespēja caurulē noturēt savu svaru”. Tikai pēc viņa nāves Toričelli pamanījās atklāt šīs parādības būtību, izmantojot savos eksperimentos ar vakuumu ūdens vietā dzīvsudrabu. Pie tam viņš eksperimentāli noteica, ka dzīvsudraba stabiņam ar augstumu 76 cm atbilst desmitmetrīgs ūdens stabiņš – tā kāreiz arī bija tā robeža, ko nevarēja pārvarēt akas rokošie meistari ne reizi vien pūloties palielināt savu sūkņu iesūkšanas augstumu. Toričellī arī norādīja, ka ne “bailes” no bezgaisa telpas, bet apkārtējā gaisa spiediens notur dzīvsudrabu vai ūdeni iekšā augšpusē aizkausētā caurulītē ar atvērtu apakšējo galu. Ar savu atklājumu Toričelli vienlaicīgi atrisināja divas problēmas: pirmkārt līdz tam laikam vispāratzītā Aristoteļa mehānika saņēma smagu triecienu un otrkārt parādīja, cik nereāli bija Portas un Conki priekšstati par dabas it kā esošajām “bailēm” no tukšuma skatoties no perpetuum mobile izveidošanas viedokļa.

Diemžēl neveiksmes uz hidrostatikas likumu un kapilaritātes efekta pamatotu mūžīgo dzinēju izveidē priekš hidraulisko perpetuum mobile piekritējiem nekļuva par pietiekoši nopietniem argumentiem zinātniskos strīdos. Šādu iespēju pētīšanā savu ieguldījumu ir devuši pat daži pazīstami zinātnieki fiziķi. Zīmējumā 14 ir parādīts perpetuum mobile, ko piedāvāja slavenais matemātiķis Johans Bernulli vecākais.

050

Zīmējums 14. Johana Bernulli divu šķidrumu perpetuum mobile. Mūžīgai kustībai vajadzēja rasties no divu šķidrumu sajaukšanās un vēlākas sadalīšanas sākotnējā stāvoklī.

Šī mūžīgā dzinēja darbības princips pamatojas uz osmozes4 parādības izmantošanu. Bernullī ierīcē nebija nekādu kustīgu detaļu, nepārtrauktu kustību tajā nodrošināja viens no izmantotajiem šķidrumiem. Galvenā un pēc būtības vienīgā tā sastāvdaļa bija trauks ar tajā ievietotu stikla caurulīti, kuras apakšējais gals bija aiztaisīts ar membrānu, kas caur savām porām cauri laida tikai vieglāko šķidrumu. Autors plānoja piepildīt trauku ar smagu šķidrumu B, bet ar membrānu aprīkoto caurulīti ar mazāk blīvu šķidrumu A. Pie tam caurulītes garumu a un šķidruma augstumu b traukā viņš rekomendēja izvēlēties tā lai tiktu apmierināta nevienādība

b/a>2B/(A+B).

Pēc autora domām, šīs nevienādības izpildīšanas rezultātā, vieglākais šķidrums caur membrānu nokļūtu no trauka caurulītē, kā rezultātā abu šķidrumu maisījums lietos pāri caurulītes augšējai malai un atkal nokļūtu traukā – viss šis procesam vajadzētos turpināties mūžīgi. Pats Bernulli apgalvoja, ka princips, ko viņš izmantoja šajā ierīcē ir patiesībā nevis viņa ideja, bet grandiozas dabas parādības – ūdens cirkulācijas dabā, tieša analoģija. Pēc viņa domām, daba pati pierāda iespējamību, ka eksistē perpetuum mobile ar noslēgtu mitruma cirkulācijas ciklu. Jo tieši dabā ūdens pats paceļas no okeāna dziļumiem līdz virsmai, iztvaiko, tad nolīst uz kalnu nogāzēm, no kurienes caur avotiem, strautiem un upēm notek atpakaļ okeānā. Jūras ūdens satur daudz sāļus, tātad tā blīvums ir lielāks nekā tīram ūdenim. Šajā gadījumā kā membrāna kalpo pati Zeme, aizturot sevī sāļus un izlaižot līdz avotiem tikai tīru ūdeni. Johans Bernullī vecākais nebija vienīgais, kurš interesējās par divu šķidrumu perpetuum mobile principu. Viņa laikabiedrs, franču abats Žans d’Ot-Fejs5, pazīstams fiziķis, mehāniķis un pulksteņmeistars, izejot no tām pašām idejām, izvēlējās gan sarežģītāku ceļu – izveidot mūžīgo dzinēju izmantojot ķīmisku reakciju. Dobums A viņa ierīcē, kas parādītā zīmējumā 15, tiek aizpildīta ar vīnakmeņa un vitriola šķīdumiem.

Zīmējums 15. Abata Žana d’Ot-Feja divu šķidrumu perpetuum mobile ar vīnakmeņa un vitriola šķīdumiem (1692. gads).

To sajaukšanās rezultātā sākās reakcija ar gāzu izdalīšanos, kuri aizverot vārstus divu līkumu caurules C galos, izspiedīs daļu maisījuma kamerā D, kur pēc kāda brīža radīsies pārspiediens. Šis pārspiediens aiztaisīs caurules B galā esošo vienpusējo vārstu un līdz ar to atdalīs šķidrumu kamerā Dno dobumā A palikušā šķidruma. Abats Ot-Fejs uzskatīja, ka maisījums no kameras D pamazām izfiltrēsies tā, ka vienā caurules C līkumā būs tīrs vīnakmens šķīdums, bet otrā vitriola šķīdums. Pie tam caur apakšējiem vārstiem abiem šķīdumiem vajadzētu iztecēt dobumā A un atkal savienoties izejas maisījumā. Diemžēl autora domu gājiens balstījās uz nepareizu pieņēmumu, ka pēc divu vielu sajaukšanās rezultātā radušās ķīmiskās reakcijas beigām iespējams atkal dabūt abas komponentes sākumstavoklī un līdz ar to turpināt procesu bezgalīgi.

1685. gadā vienā no Londonas zinātniskā žurnāla “Filosofiskie darbi” izlaidumiem bija nopublicēts francūža Denī Papēna piedāvātais hidrauliskā perpetuum mobile projekts, kura darbības principam vajadzēja apgāzt zināmo hidrostatikas paradoksu. Kā redzams zīmējumā 16, šī iekārta sastāvēja no trauka, kas sašaurinājās burta C veidā, kurš savukārt noliecās uz augšu un ar savu atvērto galu pārkarājās pār trauka malai.

Zīmējums 16. 1687. gadā Denī Papēna piedāvātais hidrauliskais perpetuum mobile variants. Šis projekts balstījās uz kļūdainu hidrostatiskā paradoksa izpratni.

Projekta autors kļūdaini uzskatīja, ka ūdens svars platākajā trauka daļā obligāti pārsniegs caurulē6 esošā šķidruma svaru. Tas nozīmētu, ka šķidrumam ar savu svaru būtu jāizspiež pašam sevi no trauka caurulītē, pa kuru tam atkal nāktos atgriezties traukā, tā panākot prasīto nepārtraukto ūdens cirkulāciju traukā. Diemžēl Papēns neapzinājās to, ka šajā gadījumā noteicošais faktors ir nevis dažādais šķidruma daudzums7, bet pirmkārt īpašība, kas piemīt visiem bez izņēmuma savienotajiem traukiem: šķidruma spiediens pašā traukā un izliektajā caurulītē vienmēr būs vienāds. Hidrostatiskais paradoks kā reiz arī tiek izskaidrots ar šī pēc savas būtības hidrostatiskā spiediena īpatnībām. Saukts arī par Paskāla paradoksu, tas apgalvo, ka summārais spiediens, tas ir spēks, ar kuru šķidrums spiež uz horizontālo trauka dibenu ir atkarīgs tikai no virs tā esošā ūdens stabiņa svara un pilnīgi nav atkarīgs no trauka formas (piemēram sašaurinās vai paplašinās tā sieniņas), tātad šķidruma daudzuma.

Zīmējumos 17, 18, 19, 20 un 21 ir parādīti dažādu hidraulisko perpetuum mobile piemēri ar ūdens riteņiem, virzuļsūkņiem un norijām8.

Zīmējums 17. Hidrauliskais mūžīgais dzinējs ar diviem virzuļsūkņiem ūdens pārsūknēšanai atpakaļ.

Zīmējums 18. Hidrauliskais perpetuum mobile ar noslēgtu ciklu. Četri virzuļsūkņi, ko piedzen ar garas kārts palīdzību no ūdens riteņa bija paredzēti ūdens pārsūknēšanai atpakaļ.

Zīmējums 19. Hidrauliskais perpetuum mobile – no darba renes plūstoša ūdens piedzīts horizontāls lāpstiņu ritenis, kurš savukārt piedzen vertikālu lāpstiņu sūkni. Sūknis padod ūdeni atpakaļ uz darba reni.

Zīmējums 20. Šī perpetuum mobile piedziņas ierīce sastāv no divām neatkarīgām daļām. Horizontāls lāpstiņu ritenis, ko piedzen trīskāršs kausu sūknis darbina pārsūknēšanas mehānismu. Pirmajā pakāpē izmantotais ūdens nonāk citā ūdens ritenī, kurš tad arī piedzen mašīnu.

Zīmējums 21. Šī mašīna ir uzbūvēta uz tāda pat principa kā iepriekšējais perpetuum mobile. Sūkni piedzen ūdens ritenis. Darba mašīnas piedziņai izmanto horizontālu lāpstiņu riteni, ko piedzen ar ūdeni no sūkņa rezervuāra.

Tālāk zīmējumos 22, 23 un 24 ir parādīti daži mūžīgo dzinēju tipi, kuros tiek izmantots sifona un kapilārās pacelšanas efekti. Mašīnas attēlotas tādā izskatā, kā tās iedomājās konstruktori XVI un XVII gadsimtos.

Zīmējums 22. Divi šķidruma perpetuum mobile piemēri ar noslēgtu darba ciklu, kuros izmantota ūdens kapilārā pacelšanās šaurā caurulē.

Zīmējums 23. Pēc kostrukcijas šis mūžīgais dzinējs atgādina zīmējumā 16 parādīto. Tā darbības princips arī pamatojas uz šķidruma kapilārās pacelšanas efekta izmantošanu.

Zīmējums 24. Sifona perpetuum mobile izmsntošanas projekts pēc XVI gs. beigu daļas inženieru domām.

No tā paša avota ir paņemti arī divu perpetuum mobile zīmējumi (skatīt zīmējumus 25 un 26).

Zīmējums 25. Šajā zīmējumā parādītais “smilšu” perpetuum mobile ir viens no nedaudzajiem mūžīgo dzinēju variantiem, kuros šķidrums tiek aizstāts ar birstošu materiālu.

Zīmējums 26. Pneimatiskais mūžīgais dzinējs – liels ritenis ar lāpstiņām noslēgtā apvalkā tiek piedzīts ar gaisa plūsmu no kalēja plēšām. Plēšas ar klaņa un kārts palīdzību ir saistītas ar lāpstiņu riteni.

Tie piesaista mūsu uzmanību ar savu kinemātisko shēmu neparastiem risinājumiem. Pirmais no tiem (zīmējums 25) ir mūžīgais dzinējs, kurš pieder tai nelielajai mašīnu grupai, kurās kā darba ķermenis tiek izmantots berams materiāls – smiltis. Uz darba riteņa speciālām svirām nostiprinātie kausi padeva smiltis uz augšējo slīpo reni. Tālāk pa apakšējo reni smilts atgriezās atpakaļ starp darba riteņa malām izvietotās kamerās. Pakāpeniski ritenim griežoties kameras nonāca apakšējā stāvoklī, šajā brīdī smiltis no tām izbira un atkal iebira kausos, kā rezultātā visam ciklam vajadzēja atkārtoties no jauna. Zīmējumā 26 ir attēlots mūžīgais dzinējs, ko piedzina ar saspiesta gaisa palīdzību, ko padeva no kalēja plēšām. Pie tam plēšu darbību nodrošināja ar nevienādplecu sviru mehānisma palīdzību, kas bija saistīts ar klani, savukārt kurš piedzinās ar zobratu pārvadu no gaisa motora lāpstiņu riteņa.

No Holtchamera rokraksta paņemto seno rasējumu un zīmējumu tikai apstiprina faktu, ka mūžīgā dzinēja problēmas pētīšana bija visai pateicīga tēma vēlīnās renesanses un agrīna baroka laikmetu zinātniekiem un inženieriem. Pie tam starp daudziem standarta tehniskajiem risinājumiem un vienādām idejām mēs varam atrast arī tādas, kuras izceļas ar zināmu atjautību un lielu daļu oriģinalitātes.

Ja mēs gribētu apskatīt un izanalizēt visus bez izņēmuma hidraulisko perpetuum mobile projektus, tas mums aizņemtu ļoti daudz vietas un laika. Tiesa ar dažiem no tiem mēs vēl sastapsimies citā rakstā, kur būs aprakstīti mēģinājumi uzbūvēt mūžīgo dzinēju XIX un XX gadsimtos. Tomēr arī šajos piemēros mēs atkal varēsim pārliecināties galvenajā – visu kombināciju, no kurām mūsdienu izgudrotāji radīja desmitiem konstruktīvu variantu, katru reizi uzdodot tos par oriģinālu risinājumu, pamatā gandrīz vienmēr bija vieni un tie paši daži fizikas principi.

  1. ārēji tas bija līdzīgs Bjeklerna grāmatā parādītajiem mūžīgajiem dzinējiem
  2. sliktās zīmējuma kvalitātes dēļ īsti nevar saprast šī mehānisma darbības principu.
  3. piemēram, ūdens pats pacēlās pa vienu sifona cauruli, pārtecēja izliekumam un caur otru cauruli iztecēja zemāk izvietotā traukā
  4. ar porainu sieniņu atdalītu divu šķidrumu savstarpējas difūzijas
  5. Žans d’Ot-Fejs (1647-1724), franču katoļu mācītājs. Viņam pieder dzinēja projekts, kurā kā degvielu izmato šaujampulveri. Zinātniskās aprindās bija pazīstams kā zinātnieks fiziķis un pulksteņmeistars. Viens no pirmajiem pulksteņmehānismos izmantoja plakanas atsperes lai nodotu vērstu spēku nolaišanas mehānismam.
  6. tas ir visšaurākajā tās daļa
  7. līdz ar to arī atšķirīgs šķidruma svars platajā un šaurajā trauka daļās
  8. kausu elevatoriem

5:4 meiteņu labā

2015. gada 25. februārī jēru minēšanas konkurss ir noslēdzies, jo piedzima pirmā aitiņa. Paldies visiem, kas atsūtīja savas versijas. Par jaunumiem pastāvīgi ziņosim šeit un sociālajos tīklos. Lai veicas!

What if Russia demands a naval base in Finland or invades a Swedish island?

Originally posted on Unsolicited Translations:

This is a translation of an article by Michael Moberg, James Mashiri and Charly Salonius-Pasternak in Suomen Kuvalehti issue 9/2015, published online on February 27, 2015. It was titled “Venäjä vaatii Suomelta laivastotukikohtaa, Gotlanti miehitetään – voisiko näin tapahtua?
Permission to post this translation (Charly corrected much of it) was granted by Suomen Kuvalehti. The excellent graphics are by Hannu Kyyriäinen (SK).

In a similar vein, Salonius-Pasternak wrote a piece in Helsingin Sanomat (“Suomi voisi olla sotilaallisen iskun ensimmäinen kohde” on December 29, 2014) considering the implications and likely Finnish reactions to Russia’s fictional invasion of a few Finnish islands, for example from the Åland archipelago.

Three gloomy scenarios in the Baltic Sea. What would Finland do?

Preparing for the worst is vital for every independent nation. Scenarios as possible chains of events are an important tool of assessment.

The events described below are completely…

View original 3,165 more words


Tagged: A2/AD, agrais brīdinājums, militārā izlūkošana, taktika

Kurp doties ar bērniem? (9. - 15. marts. Rīga)

Kam interesē Jaunā Rīgas teātra izrāde "Skolotājs Jāps un klase", biļetes jāiegādājas laikus:)

EPI-center Odensē, MediaBox.lv / Vlog #10

Lasi visu rakstu: EPI-center Odensē, MediaBox.lv / Vlog #10

Šajā #10 video blogā: http://youtu.be/zVy9OR7hrdI prezentācija EPI-Center Odensē un MediaBox.lv

rolandinsh?d=yIl2AUoC8zA

kimchi

Šodien mans iecienītais veikals pārspēja pats sevi. Āzijas "stūrīša" ietvaros bija nopērkams kimči no Dienvidkorejas.Uzreiz nopirku 2 burciņas.Cenai nav nozīmes.kimči Latvijā līdz šim vispār nav bijis nopērkams nekad.Par godu not...

Liepājā viesojas hokeja izlases un "Dinamo" vadība

#86

Diena, vai es tiešām esmu tavi ierakumi, tavi izrakumi? Kāpēc tu ievadi mani naktīs tik nervozu un izmeklētu? Diena, lūdzu atstāj mani tukšu un neiztaisītu tā, lai Dieva gars pār manu galvu kā putns..

Diena? Nē, nē, nakts, un tik jauni mēs vairs nekad netiksimies.