DIENAS DZIESMA: Kasabian - Vlad the Impaler

Turpmāk nesmēķētāju tiesības būs prioritāte

Saeima pieņēmusi grozījumus likumā, kas paredz, ka turpmāk būs aizliegts smēķēt mazu bērnu klātbūtnē, kā arī to personu klātbūtnē, kurām ir iebildumi pret smēķēšanu. Smēķēšanas aizliegums attieksies arī uz ārstniecības iestāžu, sociālās...

Vistas stilbiņi ar cidonijām un medu baudāmām pusdienām

Varbūt izklausās jocīgi - ''vistas stilbiņi ar cidonijām un medu'', taču to nevarētu teikt par garšu. Kaut kas vienkāršs, sātīgs un garšām bagāts!

Gandrīz visi vēl jums labu

Kādas draudzes locekle bija pārcietusi smagu operāciju un viņai vēl kādu laiku bija jāpavada, atveseļojoties slimnīcā.

gandrīz visi vēl jums labu

(vairāk…)

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Līdzīgās e-publikācijas:

Vai Jūs zināt kas Jūs pārstāvēs padomē?

Ko nozīmē makšķernieku intereses? … cik daudz ir makšķernieku, tik daudz interešu, minot kas no mozaīkas ir svarīgāks, katram būtu savs.

Bībele 2014, 49. nedēļa

Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus ar Savu piemēru nepārprotami norādīja uz Svēto Rakstu pārzināšanas un pareizas lietošanas ārkārtīgi lielo nozīmi. Viņš nevien atraidīja velnu ar skaidriem Bībeles vārdiem (Mt 4:1-11, Lk 4:1-13), bet arī pamāca Savus mācekļus, ka „visos Rakstos sacīts par Viņu” (Lk 24:27b). Tieši tāpēc Bībeles lasīšana un zināšana ir ārkārtīgi nozīmīga […]

[Virsraksts nav norādīts]

Žūrija nosauc koridiģentu konkursa finālistus

2014.10.31: Piektdien, 31. oktobrī, spraigā muzikālā konkurencē aizvadīta Jāzepa Vītola 5. Starptautiskā kordiriģentu konkursa otrā kārta. Pusfinālā konkursanti demonstrēja savas spējas un talantu darbā ar prestižo Latvijas Radio kori un kamerkori Ave Sol. Starptautiska žūrija vērtēja kordiriģentu sniegumu mēģinājumos visas dienas garumā un izpildījumu koncertā. Konkur

Alcatel-Lucent awarded bids for its ground-breaking IP core router by China Telecom, China Unicom and China Mobile.

lieliski

un Century Link arī

http://www.lightreading.com/ethernet-ip/100g-ethernet/-centurylink-upgrades-ip-core-with-alcatel/d/d-id/711738

Un tu sīdo, sīdo, purvu sīdo ag-re-sīvs

Kā jau bija sagaidāms maķenīt pietrūka laika, lai tiktu ZetaByte statusā TTG traktorā pirms gada beigu eksāmena. hehe. Tāpēc nāksies pakurbulēt kādu nedēļu-divas, lai savāktu vajadzīgo 6000 bp palielinājumu.+50gb down/up tika sav...bSVDnBrtBj8

Theme Day: Landmark

Riga has many beautiful landmarks. I decided to go with one photo of modern and one photo of old landmarks - both photos I took today even without knowing about theme day topic then. On the first photo you see Ķīpsala highrises which are still too few there to make a cluster but at least Swedbank tower isn't alone there anymore, Z-Towers are coming. The fog started to arise and made the picture more interesting. The second photo shows two of most popular tourist attractions in Riga Old Town - Blackheads house and St Peter's church. See other landmarks!
 

Mihails Gasparovs “Aizraujošā Grieķija” (2007)

Mihails Gasparovs. Aizraujošā Grieķija: stāsti par sengrieķu kultūru / no krievu val. tulk. Māra Poļakova. – Rīga: Jānis Roze, 2007. (Михаил Гаспаров. Занимательная Греция. 1995.)

Gasparovs_GriekijaMihaila Gasparova grāmata par Seno Grieķiju manā plauktā uz lasīšanu gaidīja jau pasen; nopirkta droši vien tādēļ, ka bez antīkās kultūras Eiropa šodien būtu pilnīgi cita un zināt par to pēc iespējas vairāk nenāks par ļaunu nevienam. Grāmata savu stundu sagaidīja un vēl pirms braukšanas uz Grieķiju paspēju pusi izlasīt; atbraucu un visu lasīju vēlreiz, nu jau ar citām domām. Gasparovs raksta interesanti, aizrautīgi, pēc labākās sirdsapziņas cenšoties lasītāju iemīlināt Senās Grieķijas varoņos un notikumos, tādēļ ieteiktu grāmatu lasīt visiem, kas ir kaut vai minimāla interese par attiecīgo tēmu.

Grāmatas priekšvārdā autors saka: “Mūsu grāmata stāsta par to, kā savu pagātni atcerējās paši senie grieķi. Vai var spriest par cilvēku pēc tā, ko viņš pats par sevi stāsta? Var: pat tad, kad viņš piedzejo, mēs redzam, kāds viņš ir un kādam viņam gribētos būt.” Ļoti interesanta tēze, kas mudina uz domu, ka līdzīgi kā katram cilvēkam eksistē savs paštēls (kas ne vienmēr atbilst reālajam) arī katrai tautai ir savs priekšstats, varētu pat teikt − mīts, pašai par sevi. Pēc Grieķijas brauciena esmu domājusi: vai 21. gadsimtā grieķiem palīdz vai traucē viņu izcilā pagātne? Tūrists Grieķijā brauc skatīties uz tūkstošgadīgām drupām, taču nekādu izcilo mūsdienu arhitektūras pieminekļu tur nemanīju; daudzās valodās ir tulkota sengrieķu literatūra un filozofija, bet tulkojumi no jaungrieķu valodas nav plaši sastopami… pieņemu, ka tā varētu turpināt par daudzām nozarēm. Man ir radies priekšstats, ka pēdēja gadsimta gaitā sentimentālu, senās pagātnes rosinātu iemeslu dēļ Eiropa ir Grieķijai devusi krietni daudz − gan finansiāli, gan cilvēciski, un kādā brīdī grieķi ir pieņēmuši par pašsaprotamu, ka viņi ir ņēmēji.

No kurienes nāk šī mūžīgā kustība? Kas dzen pasauli šai galvu reibinošajā pārmaiņu skrējienā? Pretstatu cīņa. (..) Rau, loks, tā gali velk stiegru uz pretējām pusēm gluži tāpat, kā vēlmes plosa dvēseli, − un tikai tādēļ loks šauj; rau, lira, tau gluži tāpat uzstieptas stīgas, un tikai tālab tā skan.

Michael Boyce

Michael Boyce “Fast Woman” Life-size Diana, Warrior Goddess with Cheetah (2002)

Gasparovs uzsāk stāstījumu ar atkāpšanos tik tālā pagātnē, kad vēsture vēl bija mīts. Un īstenībā arī visu grāmatu pavada tāda viegli mītiska noskaņa, kas mani uz beigām sāka kaitināt. Laikam jau es esmu nūģisks cilvēks, kas vēsturē pieradis pie tabuliņām un shēmiņām, kamēr Gasparovs kā literatūrzinātnieks ceļas spārnos pār visu sengrieķu kultūru un aizgūtnēm atstāsta vēsturi kā teiksmu. Tas notiek interesanti, aizraujoši, taču vienlaikus grāmatas beigās esi jau noguris no grieķu personvārdiem un vietvārdiem, kas sāk atkārtoties. Es tiešām negaidīju no Gasparova akadēmisku kultūras vēstures grāmatu, bet tomēr šķita, ka grāmata ar tik daudzām pozitīvām atsauksmēm būs strukturāli skaidrāka, ar kritiskāku pieeju avotiem un tik ļoti neaizrautos ar smalkām detaļām.

Visa Jauno laiku vēsture ir miera laikmets, kurā šad tad pavīd kari, bet Grieķijas vēsture ir kara laiks, kurā šad tad iestājas miers. kara un miera mija grieķiem likās tikpat dabīga kā gadalaiku maiņa.

Gasparovs savu grāmatu gan ir rakstījis skolu jauniešiem, varbūt tādēļ brīžiem tekstā jaušas tonis “mazajiem par zvēriņiem”, arī saturiski, šķiet, ir vairāk domāts lasītāju ieinteresēt, aizraut, bet tālāk jau pats lai meklē nopietnākus pētījumus un sengrieķu tulkojumus. Es arī iekritu viņa viltīgajos tīklos, jo sapratu, ka esmu piemirsusi hronoloģiju un nedaudz maldos autora daudzpusīgajos ekskursos. Arī par to paldies autoram, jo kopsummā man izdevās izveidot atjauninātu viedokli par Senās Grieķijas vēsturi un dīvainā kārtā tas nemaz nav grieķiem glaimojošs: kareivīgu un kašķīgu pilsētvalstu kopums, kas uz salīdzinoši neilgu brīdi pēc lielās uzvaras pār persiešiem spēja uzplaukt skaistā un iespaidīgā kultūrā, bet diezgan ātri atkal ieslīga savstarpējā naidā un ļāva sevi iekarot ziemeļu kaimiņam − Maķedonijas Filipam (kura dēls gan izsēja hellēnisma idejas ļoti plašā reģionā).


Filed under: Grāmatas Tagged: non-fiction, vēsture

Mihails Gasparovs “Aizraujošā Grieķija” (2007)

Mihails Gasparovs. Aizraujošā Grieķija: stāsti par sengrieķu kultūru / no krievu val. tulk. Māra Poļakova. – Rīga: Jānis Roze, 2007. (Михаил Гаспаров. Занимательная Греция. 1995.)

Gasparovs_GriekijaMihaila Gasparova grāmata par Seno Grieķiju manā plauktā uz lasīšanu gaidīja jau pasen; nopirkta droši vien tādēļ, ka bez antīkās kultūras Eiropa šodien būtu pilnīgi cita un zināt par to pēc iespējas vairāk nenāks par ļaunu nevienam. Grāmata savu stundu sagaidīja un vēl pirms braukšanas uz Grieķiju paspēju pusi izlasīt; atbraucu un visu lasīju vēlreiz, nu jau ar citām domām. Gasparovs raksta interesanti, aizrautīgi, pēc labākās sirdsapziņas cenšoties lasītāju iemīlināt Senās Grieķijas varoņos un notikumos, tādēļ ieteiktu grāmatu lasīt visiem, kas ir kaut vai minimāla interese par attiecīgo tēmu.

Grāmatas priekšvārdā autors saka: “Mūsu grāmata stāsta par to, kā savu pagātni atcerējās paši senie grieķi. Vai var spriest par cilvēku pēc tā, ko viņš pats par sevi stāsta? Var: pat tad, kad viņš piedzejo, mēs redzam, kāds viņš ir un kādam viņam gribētos būt.” Ļoti interesanta tēze, kas mudina uz domu, ka līdzīgi kā katram cilvēkam eksistē savs paštēls (kas ne vienmēr atbilst reālajam) arī katrai tautai ir savs priekšstats, varētu pat teikt − mīts, pašai par sevi. Pēc Grieķijas brauciena esmu domājusi: vai 21. gadsimtā grieķiem palīdz vai traucē viņu izcilā pagātne? Tūrists Grieķijā brauc skatīties uz tūkstošgadīgām drupām, taču nekādu izcilo mūsdienu arhitektūras pieminekļu tur nemanīju; daudzās valodās ir tulkota sengrieķu literatūra un filozofija, bet tulkojumi no jaungrieķu valodas nav plaši sastopami… pieņemu, ka tā varētu turpināt par daudzām nozarēm. Man ir radies priekšstats, ka pēdēja gadsimta gaitā sentimentālu, senās pagātnes rosinātu iemeslu dēļ Eiropa ir Grieķijai devusi krietni daudz − gan finansiāli, gan cilvēciski, un kādā brīdī grieķi ir pieņēmuši par pašsaprotamu, ka viņi ir ņēmēji.

No kurienes nāk šī mūžīgā kustība? Kas dzen pasauli šai galvu reibinošajā pārmaiņu skrējienā? Pretstatu cīņa. (..) Rau, loks, tā gali velk stiegru uz pretējām pusēm gluži tāpat, kā vēlmes plosa dvēseli, − un tikai tādēļ loks šauj; rau, lira, tau gluži tāpat uzstieptas stīgas, un tikai tālab tā skan.

Michael Boyce

Michael Boyce “Fast Woman” Life-size Diana, Warrior Goddess with Cheetah (2002)

Gasparovs uzsāk stāstījumu ar atkāpšanos tik tālā pagātnē, kad vēsture vēl bija mīts. Un īstenībā arī visu grāmatu pavada tāda viegli mītiska noskaņa, kas mani uz beigām sāka kaitināt. Laikam jau es esmu nūģisks cilvēks, kas vēsturē pieradis pie tabuliņām un shēmiņām, kamēr Gasparovs kā literatūrzinātnieks ceļas spārnos pār visu sengrieķu kultūru un aizgūtnēm atstāsta vēsturi kā teiksmu. Tas notiek interesanti, aizraujoši, taču vienlaikus grāmatas beigās esi jau noguris no grieķu personvārdiem un vietvārdiem, kas sāk atkārtoties. Es tiešām negaidīju no Gasparova akadēmisku kultūras vēstures grāmatu, bet tomēr šķita, ka grāmata ar tik daudzām pozitīvām atsauksmēm būs strukturāli skaidrāka, ar kritiskāku pieeju avotiem un tik ļoti neaizrautos ar smalkām detaļām.

Visa Jauno laiku vēsture ir miera laikmets, kurā šad tad pavīd kari, bet Grieķijas vēsture ir kara laiks, kurā šad tad iestājas miers. kara un miera mija grieķiem likās tikpat dabīga kā gadalaiku maiņa.

Gasparovs savu grāmatu gan ir rakstījis skolu jauniešiem, varbūt tādēļ brīžiem tekstā jaušas tonis “mazajiem par zvēriņiem”, arī saturiski, šķiet, ir vairāk domāts lasītāju ieinteresēt, aizraut, bet tālāk jau pats lai meklē nopietnākus pētījumus un sengrieķu tulkojumus. Es arī iekritu viņa viltīgajos tīklos, jo sapratu, ka esmu piemirsusi hronoloģiju un nedaudz maldos autora daudzpusīgajos ekskursos. Arī par to paldies autoram, jo kopsummā man izdevās izveidot atjauninātu viedokli par Senās Grieķijas vēsturi un dīvainā kārtā tas nemaz nav grieķiem glaimojošs: kareivīgu un kašķīgu pilsētvalstu kopums, kas uz salīdzinoši neilgu brīdi pēc lielās uzvaras pār persiešiem spēja uzplaukt skaistā un iespaidīgā kultūrā, bet diezgan ātri atkal ieslīga savstarpējā naidā un ļāva sevi iekarot ziemeļu kaimiņam − Maķedonijas Filipam (kura dēls gan izsēja hellēnisma idejas ļoti plašā reģionā).


Filed under: Grāmatas Tagged: non-fiction, vēsture

DZĪVOKLIS NO ELLES

Spriežot pēc apmeklējumu skaita, šis sludinājums jau ir klīdis labu laiciņu pa sociālajiem tīkliem. Tāpat nav zināms, vai kāds tiešām šai dzīvoklī ir pakāries.

Screen%2BShot%2B2014-10-31%2Bat%2B22.36.


Bet cena ir laba, iespējams šis ir pats lētākais īpašums Rīgā. Tiesa gan rodas jautājums, kādēļ? Kādēļ pirkt šādu īpašumu? Lai sevi izsmalcināti sodītu? Sariebtu dzīvesbiedrei? Sievasmātei? Izspēlētu izsmalcinātu joku ar draugu dzimšanas dienā? Kādreiz dāvināja žiguļus un zapiņus, un ja kolektīvs sametās, arī 1650 eiro ir gluži paceļama summa.

Screen%2BShot%2B2014-10-31%2Bat%2B22.36.


Screen%2BShot%2B2014-10-31%2Bat%2B22.35.

Screen%2BShot%2B2014-10-31%2Bat%2B22.36.

Screen%2BShot%2B2014-10-31%2Bat%2B22.37.

Screen%2BShot%2B2014-10-31%2Bat%2B22.37.

Screen%2BShot%2B2014-10-31%2Bat%2B22.38.

Screen%2BShot%2B2014-10-31%2Bat%2B22.37.





Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!

Darba vieta: Anvol

Protams tiem, kas nestrādā vienmēr viss būs slikti - radi tiek bīdīti un grafiks ne tāds, bet reālā situācija tāda, ka maksā līdzīgi vai pat labāk kā citās tirdzniecības iestādēs, grafiks tiek sastādīts kā nākas, bet protams, ja kolēģis saslims, tad kādam jāiznāk un tā nu ir norma, jo kādam ir jāstrādā. Nu tie kas nav gatavi strādāt tie te arī čīkst, bet uz darbu jau itkā nāk strādāt un kamēr darba laiks nav beidzies tikmēr arī strādā un atstāj savs spēkus. Neko sliktu nevaru pateikt. Vidējais novērtejums: 5.00
Tavsdarbslv?d=yIl2AUoC8zA Tavsdarbslv?d=qj6IDK7rITs
sQIo8M8XHic

Staļinisti mūsdienu Krievijā

Video par to, kā mūsdienu staļinisti attiecas pret tiem, kas godina politiski represēto piemiņu. (Krievu val.)


Filed under: Vēsture

WINTER KICKOFF 2014

WINTER KICKOFF 2014

Winter Kickoff un Spring Kickoff pasākumi pēdējos gados izcēlušies ar Latvijā lielāko dalībnieku skaitu, pulcējot ap 200 braucējus no visas Latvijas. Nu jau ierastsm, ka pasākums notiek divas dienas. Tāpat arī šogad.
8. novembrī norisināsies skeitborda un ekstrēmās skrituļslidošanas pasākums,
9.novembrī norisināsies BMX frīstaila un MTB frīstaila pasākums.

Formāts: Mūs māca, ka dzīvē vienmēr jābūt pirmajam, labākajam un jāpārspēj savi vienaudži, bet šis pasākums mazliet atšķirsies. Bez šaubām, uzdevums ir popularizēt skeitparku jomu un fiziski aktīvu dzīvesveidu jauniešu vidū, taču vairāk centīsimies prezentēt sadarbību, draudzību un dzīvesprieku, ko piedāvā skeitparku joma. Mērķis ir pulcēt iesācējus, amatierus un profesionāļus, lai katrs ar savu oriģinalitāti attīstītu šos sporta veidus. Oriģinalitāte un prieks, nevis savstarpējas sacīkstes ir šīs jomas esence!

Gaidīsim un dosim iespēju piedalīties ikvienam, kurš vēlēsies, kuram būs atbilstošs inventārs un vismaz elementāras braukšanas prasmes. Par braukāšanos visu dienu jaunajā parkā būs 4 eiro dalības maksa. Pēc savas izvēles, neatkarīgi no dzimuma un vecuma, varēsi pieteikties iesācēju, amatieru vai meistaru/pro grupā.

JAM formāts:
Dalībniekus dalīs pa pāriem. Katriem diviem iesācējiem būs dotas 2 minūtes, amatieriem un meistariem 3 minūtes, lai vienlaicīgi katrs rādītu savu labāko sniegumu. Šoreiz tiesneši neskaitīs punktus. Tev nebūs jāsacenšas ar saviem draugiem. Tev vienkārši būs iespēja parādīt visiem labāko, ko proti, un veiksmes gadījumā saņemt kādu vērtīgu vai garšīgu balvu.

Kas Tev jādara?
– Jāizpilda priekš sevis kāds jauns triks, kuru agrāk nevarēji vai arī nesen apguvi.
– Jāizpilda priekš jomas kāds jauns triks, kuru Monsterparkā līdz šim neviens nebija redzējis. Tas var būt atsevišķs triks vai arī oriģināla triku līnija.
– Interesē augsti, tāli, tehniski sarežģīti, stilistiski pievilcīgi un plūstoši triki un triku līnijas.
– Interesē jaunā Monsterparka oriģinālie izmantošanas veidi un transfēri.
– Interesē, kā Tu pārsteigsi tiesnešus ar savu braukšanu.

Par savu veselības stāvokli un pasākuma laikā gūtajiem savainojumiem atbildību uzņemsies Tu pats, ko apliecināsi ar savu parakstu reģistrācijas ietvaros, kā arī piedaloties pasākumā. Organizatori iesaka lietot visu aizsarginventāru. Dalībniekiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, aizsargķivere jālieto obligāti. Dalībnieku momentāli diskvalificēs, ja tas būs alkohola vai narkotisko vielu reibumā.
Dalībniekiem obligāti jāizdrukā un jāaizpilda dalībnieka dalības apliecinājums (nepilngadīgiem dalībniekiem aizpilda vecāki):

2013.gada nogalē skeitparks Labo darbu konkursā un ar kompānijas SLO Latvia atbalstu tika pie jauna apgaismojuma, kas būs ļoti noderīgs rudens un ziemas sezonas tumšajos vakaros. Beidzot skeitparks ir pabeigts, un priecāsimies pulcēt visus jaunos un vecos braucējus.

Tu noteikti zini, ka Monsterparks atrodas Kroņu ielā 13A, Rīgā, starp Zemitānu un Deglava tiltiem.
Skatītājiem ieeja bez maksas, un gaidīsim Tevi jau no 11:00
Dalībnieku reģistrācija 11:00

Vairāk uzzināsi: www.draugiem.lv/monsterparks
Pasākuma rīkotājs – Jānis Kundziņš, 29232639, j.kundzins@gmail.com
Pasākuma koordinators – Dāvis Nesenbergs, 29577501, davis@boards.lv
Atceries, ka, ierodoties parkā, arī uz Tevi sāk attiekties Monsterparka iekšējās kārtības noteikumi.
Pavadi šo laiku skaidrā prātā un labā garastāvoklī. Tiekamies!

Jaunākā karikatūra (Karikatūra / Helovīns)

i.php?a=LA-2014&i=W14.10.30-1.jpg&s=720

-- Delivered by Feed43 service

Naudas runas

Pēc ilgiem laikiem kādu nedēļu padzīvojot Rīgā (un pēc tam aizbraucot uz Frankfurtes grāmattirgu), nesen satiku vairākus rakstošus, tulkojošus un visādos citādos veidos ar literatūru saistītus cilvēkus. Par grāmatām, lasīšanu un rakstīšanu runāt tomēr nesanāca ne tuvu tik daudz, cik būtu gribējis. Tā vietā liela daļa laika un elpas tika patērētas, apspriežot naudas lietas. Kas dabūjis un nav dabūjis finansējumu, kāpēc tā, kas bijis žūrijā, kur var piepelnīties, kas maksā, kas nemaksā un tā tālāk. Pēc tam tas atkārtojās arī Barselonā.

Daļēji tā, protams, ir pieaugšana. Cilvēki sāk veidot ģimenes, sāk domāt par dzīves kvalitāti. Naudas virzienā sarunas pastumj arī ‘brīvmākslinieka’ dzīvei līdzi nākošā nestabilitāte. Ja nevari paļauties, ka darbs būs arī nākamgad, visas ar to saistītās lietas galvā lien pat negribot. Un, protams, kā es savulaik lasīju, šķiet, Kestnera “Emīlā un Berlīnes zēnos”: par naudu runā tie, kuriem tās trūkst. Un vismaz manu paziņu vidū ar rakstīšanu neviens nav uzvārījies. Nevienam tas nav pat pamatdarbs, jo dzīvot no tā varētu tikai vecāku mājās.

Nav patīkami skatīties un klausīties, kā draugi tērē laiku un enerģiju, lai iegūtu iespēju darīt savu aicinājumu. Ticu, ka tāpēc cieš arī rezultāts. Taču es labi zinu, ka tāpat notiek ar daudzu citu nekomerciālu nodarbību (un dzeja/stāsti nav komerciāla padarīšana) entuziastiem. Un pat literatūrpatriotisms neļauj noticēt, ka mana rakstīšana ir valstiski svarīgāka par Jāņa Svinagalvas kogriezumiem.

Kopējais literatūras process gan – kā iedzīvotāju intelektuālo un izklaides vajadzību apmierināšana. Tāpēc svarīga gan lasīšanas, gan rakstīšanas, gan sarakstītā apspriešanas sekmēšana – un, manuprāt, tieši šādā secībā. Naudas dalīšana atsevišķiem autoriem man joprojām šķiet bezjēdzīga nodarbe, kas turklāt veicina nenovīdību un tamlīdzīgas nejaukas jūtas. Ticu, ka vērtīgāk būtu daļu tās naudas novirzīt vispārējās jaunrades un lasīšanas veicināšanai: ar portāliem un žurnāliem (tāpēc izbrīna Punctum, Tīrraksta un Ubi Sunt atstāšana bez atbalsta), balvām, literatūras pasākumiem u.t.t. Tas jau tiek darīts, taču vismaz iepriekšējā konkursā individuālo/kolektīvo projektu finansējuma proporcija bija, manuprāt nepamatoti nošķiebta.*

 

* Vienmēr gan paliek iespēja, ka esmu ko pārpratis. (DISKLEIMERS: mans vārds līdz šim parādījies trijos KKF konkursos, nevienā no kuriem naudu nepiešķīra. Pirmie divi bija par saita http://latvianliterature.lv/ uzturēšanu (es izveidoju pirmo numuru un uzraudzīju saita sataisīšanu). Trešais – izdevniecības “Mansards” pieteikumā par atbalstu mana romāna izdošanai, kas vismaz tiešā veidā mani bagātāku nepadarītu. Valsts naudu esmu saņēmis par piedalīšanos grāmattirgū un tulkošanas meistardarbnīcā, kam rezultāts bija http://www.transcript-review.org/en/issue/transcript-37-the-best-of-transcript/profile-latvian-literature-and-the-publishing-scene un vairāki satori.lv publicēti tulkojumi.)

Sīkajiem prieki par helovīniem. Tagad klīst pa ciematu un izspiež saldumus no tūdaliņiem

1517287_1526595767579744_1027817544_n.jp
Sīkajiem prieki par helovīniem. Tagad klīst pa ciematu un izspiež saldumus no tūdaliņiem
saite Instagramā: http://ift.tt/1rGJ0ZX
izlykts October 31, 2014 at 07:36PM

Merkele un Olands gandarīti par Ukrainas un Krievijas gāzes vienošanos

merkele_angela_afp-small.jpg

ES, Krievija un Ukraina noslēgušas vienošanos par gāzes piegādēm

Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands piektdien pauduši prieku par Krievijas un Ukrainas noslēgto vienošanos par gāzes piegādēm, ziņo LETA/DPA.

Eiropas Savienība (ES), Krievija un Ukraina ceturtdienas naktī Briselē noslēgušas vienošanos par gāzes piegādēm.

Krievija piekritusi ziemas periodā nodrošināt dabasgāzes piegādes Ukrainai, līdz ar to nodrošinot arī gāzes piegādes ES caur Ukrainas teritoriju.

Līdz gada beigām Ukraina maksās 378 dolārus par 1000 kubikmetriem gāzes, bet 2015.gada pirmajā ceturksnī - 365 dolārus par 1000 kubikmetriem.

Ukraina arī piekritusi apmaksāt savus gāzes parādus un maksāt par gāzi Krievijai priekšapmaksā. ES darbosies kā galvotājs Ukrainas gāzes iepirkumiem no Krievijas un palīdzēs Ukrainai segt parādus.

Merkele un Olands pēc vienošanās noslēgšanas naktī pa telefonu sazinājās ar Krievijas un Ukrainas prezidentiem, informēja Francijas prezidenta birojs.

Vācijas un Francijas līderi četrpusējā telefonsarunā uzsvēra, ka nepieciešams pilnībā īstenot septembrī noslēgto vienošanos par pamieru Ukrainas austrumos, un norādīja, ka teroristu grupējumu Doņeckā un Luganskā svētdien plānotās vēlēšanas jāuzskata par vietējām vēlēšanām.

Krievija paziņojusi, ka akceptēs šo vēlēšanu rezultātus, izpelnoties asu Rietumu kritiku.

 

[Virsraksts nav norādīts]

201410311815_2_20141031_155403.jpg

tad šādi izskatās slavenā paelja?
"lufthansa. braunijs jūsu smūtijā."

Tehnoloģiju rubrika @ radio Star FM “Zoopasta” #118 [30.10.2014]

30. oktobra radio Star FM rīta programmas Zoopasta tehnoloģiju rubrikas ieraksts.

Raidījuma ierakstu arhīvs pieejams arī iTunes.

Pt2o2uqelz0

Piektdienas atskats: Kaimiņš ķēzās, Krievija turpina palīdzēt Ukrainai

Piektdiena iesākās ar Artura Kaimiņa centieniem diktēt raidījuma 'Rīta Panorāma' etiķeti, kā arī veiksmīgi vienā intervijā apvienojos terminus 'veselais saprāts' un 'zīlnieces apmeklēšana'. Tikmēr Krievija laipni turpina palīdzēt Ukrainai ar humāno konvoju.

Liepājas domes notikumu kalendārs laika posmam no 3. novembra līdz 8. novembrim

tīrs

šāds nosaukums der tikai grāmatām par narkomāniem


Endrū Millers „Tīrs”

Endrū Millers „Tīrs”, no angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova, Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2014., (Andrew Miller, Pure, 2011)

Endrū Millers ir vairāku vēsturisko romānu autors. No viņa darbiem latviski ir izdots „Iemīlējies Kazanova” un tagad arī „Tīrs” – romāns par pirmsrevolūcijas Parīzi un Nevainīgo kapsētas likvidēšanu. Autors ir pāris reizes ticis līdz Bukera balvas īsajam sarakstam un reiz pat saņēmis Dublinas literāro prēmiju. Lasīju, ka Millera romāni tiekot pielīdzināti Faulza darbiem, bet, ak, vai, „Tīrs” noteikti nestāv ne tuvu Faulza kaitinošajai intelektualitātei. Formāli līdzības, protams, var atrast, bet tikai virspusējas. Milleru salīdzina arī ar Zīskindu, bet arī nav gluži tas, pietrūkst viņa maniakālo apmātību.

Tīrs.phpRomāns stāsta par leģendārās Nevainīgo kapsētas likvidēšanu 1785. gadā. Apbedījumi šajā vietā tika veikti jau 9. gadsimtā, bet laika gaitā nelielajā zemes gabalā 0.7 hektāru platībā tika aprakti aptuveni divi miljoni mirušo. Apbedījumi tika veikti kopējos kapos, kuri bieži vien bija vairāk nekā 10 metrus dziļi. Pilsētai izplešoties, kapsēta 18. gadsimtā atradās biezi apdzīvotā rajonā un situācija kļuva katastrofāla, jo tik liela dažādās sadalīšanās pakāpēs esošu mirstīgo atlieku koncentrācija tik niecīgā platībā, maigi izsakoties, nebija īpaši higiēniska. Kapsētas apkārtnē esot traki smirdējis, līķus un kaulus vairs nav bijis, kur bāzt, un skaidrs, ka nekādus kapu svētkus tur neviens nerīkoja.1780. gadā sabruka kāda kopējā kapa siena un kaulainā līķu masa visā savā daiļumā iegāzās pie kapsētas mūra esošas mājas pagrabā. Vietējie iedzīvotāji sevišķā sajūsmā par to nebija, kapsētu apbedījumiem slēdza un pilsētas varas iestādes nolēma to likvidēt, kaulus izrakt un aizvest uz pamestām akmeņlauztuvēm (kur tos, sakārtotus glītos krāvumos, varot aplūkot arī tagad), kas arī 15 mēnešu laikā tika izdarīts. Romāna „Tīrs” galvenais varonis – jauns inženieris Žans Batists ir tas cilvēks, kuram nākas nodarboties ar šo ķēpīgo darbiņu

Romāns nav slikts un es droši vien būšu vienīgā no lasītājiem, kas par to nav stāvā sajūsmā. :) Autors mums ir uzzīmējis ļoti pārliecinošu un detaļām bagātu vēsturisko pirmsrevolūcijas Parīzes ainu (ieskaitot naktspodus operas ložas stūrī un Bastīlījas ēnu pāri visam), valoda ir interesanti senatnīga, tulkojums lielisks un notikumi risinās raiti. Tomēr ir sajūta, ka tas viss jau ir kādreiz lasīts un turklāt labākā izpildījumā (jā, jā, visas nelaimes ceļas no salīdzināšanas). Romāns beigās tā arī izšķīst sīkumos un klišejiskos simbolos (baznīca jānodedzina, kapi jānovāc, jaunava jāizvaro) neatstājot neko prātā paliekošāku. Rakām, rakām un visu izrakām. Un ko tālāk? Lai arī romānā netrūkst visādu kolorītu dīvainīšu, tie vairāk ir tikai fona troksnis kapsētas novākšanai. Nav arī jūtama nekāda galvenā varoņa izaugsme – Žans Batists vienīgi divas reizes nomaina savu garderobi un pamatīgi noraujas pa galvu no jukušas jaunuves. Skaidrs, ka no dzīvajiem vienmēr jāuzmanās vairāk nekā mirušajiem.

Tā kā romāns nav īpaši intelektuāls, tad to droši var lasīt visi, kam patīk grāmatas par vēsturi, jauniem censoņiem, veciem kapiem un dīvainām jaunuvēm.

Pamācoši, cik daudz var būt iekļauts dokumentā, kas izskatās tik vēss, tik nekaitīgs kā salocīta servjete! Gads ar kauliem, kapu zemi, nerimus darbu. Gads ar mumificetiem līķiem un pātarus dziedošiem priesteriem. Gads, kas nelīdzinās nevienam citam viņa mūžā. Vai viņš tādu vēl piedzīvos? Gads, kurā bijusi izvarošana, pašnāvība, spēja nāve. Arī draudzība. Iekāre. Mīlestība…


Filed under: Grāmatas

Vištrēms: Samazinot kļūdu skaitu, savā laukumā varam uzvarēt ikvienu

Šodien neilgi pēc Latvijas rokasbumbas izlases atgriešanās no Zviedrijas notika preses konference, kurā valstsvienības galvenais treneris skaidroja zaudējuma iemeslus, tomēr nezaudēja optimismu un ticību, ka sestdien spēlē pret Slovēniju ies labāk.

Krievija cenšas glābt ekonomiku; paaugstina procentu likmi līdz rekordaugstam līmenim

Krievijas centrālā banka piektdien, 31.oktobrī, no 8% līdz 9,5% palielinājusi bāzes procentu likmi, tādejādi pamatīgi pārsteidzot finanšu ekspertus, vēsta aģentūra "Bloomberg".

airBaltic akcija: aviobiļetes no 29 eiro

airBaltic lētās aviobiļetes no 29 eiro! airBaltic piedāvā lētas aviobiļetes lidojumiem ziemā un pavasarī. airBaltic ir Latvijas nacionālā lidsabiedrība, kas orientējas uz lēto aviobiļešu tirgu. airBaltic aviobiļešu cenas: Sākot no 29 eiro par airBaltic lidojumu no Rīgas. Cenā iekļauti nodokļi, izņemot transakcijas maksu 6.99 eiro atkarībā no izvēlētā apmaksas veida. Lētie lidojumi par šādām cenām […]IDNvuf40viU