Dienas grauds

[..]We are entering a dangerous period for Europe and the West, now that Putin has completed his Victory Day public extravaganza, and the risk of being strategically surprised by the Kremlin is very real.[..]

John R. Schindler

[..] I believe Russia will look for different ways of influencing the situation in the Baltics in an attempt to achieve its political objectives. We must instead look at Russia’s possible goals in the Baltics, when compared to Ukraine. A major problem for the EU and NATO would arise if a pro-Kremlin government would come into power in Latvia. We must look in completely different directions and think of ways to prevent completely different destabilizing factors. [..]

J.Kažocinš

vara bungas: Abiem korifejiem taisnība. Tāpat kā 080808 atšķīrās no Krimas aneksijas, kā Novorosijas projekts atšķīrās no 080808, tā eventuālā operācija Baltijā atšķirsies no visa līdz šim pieredzētā. Jebkuras modernas valsts pārvaldes mašīnērija ir pārāk lēna, birokratizēta, inerta, pakļauta aizspriedumiem un politizēta, lai ģenerētu ticamus nākotnes notikumu scenārijus. Kādam (varbūt AM, Pārresoru koordinācijas centram, …,) būtu jāuzņemas iniciatīvu un jāorganizē pilnvērtīgas think-tank darba grupas (nevis 1,5 stundas paneļdiskusijas), kur, piesaistot labākos politologus, karavīrus, policistus un citus ekspertus, tiktu radīta draudu analīze, kas balstītos uz tādiem apsvērumiem, ko ierēdņi parasti atmet neieklausoties, jo “tas nevar būt, tādēļ ka tā nevar būt nekad”.  Vai UA plānoja karot ar RU? Vai GE apsvēra iespēju zaudēt Tbilisi? Vai Kaddafi bija bezrūpīgs antiņš? Es domāju, ka visos gadījumos  kaut kas izlūkdienestu līmenī tika prognozēts, bet šīs prognozēs redzēja 2-3-4-5 augstākie ierēdņi, kas dažādu iemeslu dēļ neuzdrošinājās darīt šo informāciju pieejamu citiem ierēdņiem un līdz ar to tā zaudēja jebkādu praktisku vērtību. Viens no normāla izlūkošanas informācijas cikla posmiem ir dissemination-informācijas izplatīšana tiem, kuriem to VAJAG ZINĀT. Ja tas nenotiek piemēram avotu drošības apsvērumu dēļ, kas liedz ieinteresētam civilām struktūrvienībām sanākt kopā un loģiski spriežot  pašiem nonākt pie secinājumiem, kas neatšķirsies no slepeno dienestu veikuma. Nav nekāda rocket scienence, bet var sašķobīt monopolu uz prognozēšanu. Monopoli mums taču nepatīk vai nē? Labi, jūtu, ka aizrāvos ar fantazēšanu. Draudu nav.


Tagged: agrais brīdinājums, ideja, krievija, labi teikts, militārā izlūkošana, NATO, taktika

#100wikidays № 067

Bledas ezers Slovēnijā. Šī ir valsts, par kuru latviski ir visai maz informācijas. Pēc šī viena raksta nekas šajā situācijā nemainās, visvairāk aprakstīti ir šīs valsts sportisti :)

Bībele 2015, 26.nedēļa

Vēloties mudināt katru kristieti ikdienā veltīt 15 – 30 minūšu īsu brīdi Bībelei, 2013. gadā mūsu blogs uzsāka projektu Dienišķā maize. Tas katru nedēļu piedāvāja izlasīt noteiktu Svēto Rakstu fragmentu, lai visa gada laikā varētu izlasīt Bībeli „no vāka līdz vākam”. 2013./2014.gada baznīcas kalendāra gadā šo iniciatīvu turpinājām ar projektu Bībele 2014. Vēlamies šādu pamudinājumu […]

Fonts, šrifts, burti

Fonti, kas labprāt (runā) rakstās latviešu valodā. Tiem brīžiem, kad ir vēlēšanās padrukāt savādākā “rokrakstā”, nekā parasti. Protams- plakātiem, afišām, diplomiem, ielūgumiem…

fonti

Kā uzstādīt?

Out-Of-Riga: View from Gesundaberget mountain



Just returned from trip to Sweden. I experienced some of the once-in-a-lifetime views from Gesundaberget mountain in central Sweden. After one of periodical rain showers, this one went right over the mountain, the sun started to shine from behind and a rainbow appeared. Had never seen a full rainbow from above before. Too bad my main memory card died at the last day of the trip so I can't show you photos where rainbow was even closer, right behind the mountain where I'm standing.

The lake below is Siljan - sixt largest lake in Sweden, an enormous giant which total area (here you see small part of it) is a bit larger than Riga city - 354 sq. kilometres.
 





anarchy

un nevajag vainot nekādus matriksus, sistēmas un reptiloīdus, ka beigās cilvēki sanāk aroganti dolbajobi - pie tā vainīgi ir tikai viņi paši, un viņu nākamajās paaudzēs filtrētā kultūra un "tradīcijas". izvēle ir vienmēr, un viens cilvēks var apgāzt visu pasauli, lai ko tur jums svētie raksti nemācītu

Sešgadnieks un Jaunais pasaules ģeografijas atlants

Afrikas nelaimju karte20131007180039_JaunaisPGA_atl_vaks[1]Iepriekšējā ierakstā minēju, ka sešgadnieks pavaicāja, kuŗa automobiļu valsts piederība ir T. Atbildes nezināju, tak zināju, ka jāskatās Jaunajā pasaules ģeografijas atlantā. Tam beigās ir īsas uzziņas par visām zemēm, ieskaitot automobiļu valsts piederības kodus. Pārnācām mājās, paņēmām atlantu, atšķīrām T valstis un ļoti ātri atradām, ka T ir — Taizeme. Tā kā automobiļa nebiju redzējis, izteicu dēlam šaubas, vai tiešām T, ko viņš redzējis, bijis valsts piederības zīme. Taizeme ir ļoti tālu no Latvijas, un diez vai kāds Taizemes automobilis vispār te ir. Drīzāk T varēja būt bijis numura daļa.

Sešgadnieks liekās mierā ar skaidrojumu, tak atlanta maiss nu bija vaļā. Apsēdās un sāka šķirstīt, skatīties un lasīt. Vislielāko vērību saistīja Afrikas nelaimju karte. Visai drīz pēc kartes secināja, ka sliktākā vieta ir Somālija, kur ne tikai kaŗš, saimniecības sabrukums un bēgļi, bet pat pirāti. Vēl pēc kāda laika apvaicājās, vai es negribu aizbraukt uz Bocvanu, kur izskatās visai droši.

Otrs uzmanības objekts kļuva zīmolu kartes. Puisis priecājās, atradis paziņu mājas: “”Lego” ir Dānijā! “Danonki” ir Francijā! “Ferrari” ir Italijā! Kur tā Italija ir? “Jaguārs” ir Lielbritanijā! Folksvāgens ir Vācijā! “Infinitī” ir Japānā! Kas ir “SsangJong”? “Jēp” ir Amerikā! Makdonalds arī Amerikā! Kokakola arī!”

Eiropas zīmolu karte

Eiropas zīmolu karte

Nu jau pirmā sajūsma pāri, bet arvien ik pa laikam izvelk atlantu no “Jāņa sētas” plaukta un pēta.


Intervija ar Einar “Kvitrafn” Selvik no projekta Wardruna

Intervija ar projekta “Wardruna” izveidotāju Einar “Kvitrafn” Selvik. Projektu Einars dibinājis kopā ar diviem citiem dalībniekiem – Lindy Fay Hella un Gaahl (Kristian Eivind Espedal) 2003. gadā. Pašlaik grupai iznākuši divi albumi no plānotās triloģijas, kas veltīta 24 rūnu apdziedāšanai. Trešā albuma iznākšana aizkavējusies Einar lielās aizņemtības dēļ saistībā ar muzikālā pavadījuma veidošanu “History Channel” seriālam “Vikings”. Dziesmas rakstītas norvēģu, sennorvēģu un proto-skandināvu valodās. Savā daiļradē “Wardruna” izmanto senus un vēsturiskus instrumentus, dabas skaņas un dažādus vizuālus elementus.

Latvijā grupa nav koncertējusi.

Wardruna festivālā Kilkim Žaibu (Lietuva) 2014. gadā.Wardruna festivālā Kilkim Žaibu (Lietuva) 2014. gadā.

Sižets norvēģu valodā, kurā Einar stāsta par dabas skaņu izmantošanu mūzikā.


Kas notiek ar rokrakstiem digitālajā laikmetā?

25_zimesana%2BSomijas%2Bstenda.jpgFrankfurte 2014
Zīmuļi Somijas stendā
Kad es mācījos sākumskolas pirmajās klasēs, mūsu klases audzinātājai patika mūs “dresēt” glīto rokrakstu veidošanā. Jā, mums bija ne tikai jāvelk visi tie gliemezīši un čūskiņas, kas nereti arī tagad ir manāmi sešgadnieku un pirmklasnieku burtnīcās, bet mums pat bija tāda stunda, ko sauca par “Glītrakstīšanu”, un īpašās līniju burtnīcas ar uzrakstu “rakstu darbi glītrakstos”. Lūk, kad bijām gana daudz rakstījuši, tad skolotāja noteica “Atpūtināsim rociņas!” un sāka skandēt daudziem 30+ paaudzes cilvēkiem labi zināmo pantiņu ar vārdiem "Rakstījām, rakstījām tagad pirkstus pūtinām", un mums tajā laikā vajadzēja kustināt, vicināt un citādi “pūtināt” rokas. Nez, vai šādas nodarbības un pantiņi palīdzēja uzlabot mūsu rokrakstus un vai tagad mēs varam lepoties ar kaut minimālām kaligrāfijas iezīmēm savos (retajos) rakstu darbos, tomēr reiz bija arī tāds mācību process.
Kas notiek ar rokrakstiem digitālajā laikmetā un vai peles klikšķi nav jau izskauduši pildspalvas?
Uzzināt vairāk »

Top 10 hokeja pārsteigumu 2014./15.gada sezonā

tumblr_inline_norgg7MlKw1s56s8h_540.png

Noslēdzies nacionālais čempionāts, aizvadīta kārtējā KHL sezona un norībējušas pēdējās uzvaras/zaudējumi pasaules čempionātā. Tagad varam apsēsties un atskatīties uz aizvadītā gada pārsteigumiem hokeja pasaulē. Diez vai par pārsteigumu varēs uzskatīt kādu no Stenlija kausa ieguvējiem un arī NHL drafta pirmais numurs šogad salīdzinājumā ar citiem gadiem ir zināms skaidrāk par skaidru. Tāpēc ķersimies vērsim pie ragiem. 

10. Latvijas izlases brīnumainā izglābšanās 

Mūsu topu atklāj Latvijas izlase un tās gaitas šā gada pasaules čempionātā. Pats par sevi fakts, ka Latvija jau 17.reizi pēc kārtas spēlē pasaules čempionāta elites grupā, nav nekas pārsteidzošs. Taču veids, kā šogad tas tika paveikts, ir ierakstāms hokeja vēstures lappusēs. Šogad pirmo reizi mūsu izlases statistikas ailītēs pie uzvarām (W) rēgojas apaļa nullīte (divas uzvaras papildlaikā un viens zaudējums papildlaikā), kas neliedza saglabāt vietu augstākajā divīzijā arī uz nākamo gadu. Visbrīnumainākā bija tieši pēdējā spēle un abi šī spēles galvenie varoņi – francūzis Julien Desrosiers un Latvijas izlases vārtsargs Edgars Masaļskis. Francūzim spēles pamatlaika pēdējās minūtēs bija lieliska izdevība izvirzīt savu valstsvienību vadībā un tādējādi aizsūtīt Latviju vienu divīziju zemāk, bet Desrosiers metienu atvairīja Masaļskis.

 Savukārt jau pēcspēles metienu sērijā tas pats Desrosiers veica uzvaru nesošo bullīti, kas atļāva arī Francijas vienībai saglabāt vietu elites divizionā. Abi šīs spēles 34 gadus vecie vienaudži varēja līksmot, jo uz zemāko divīziju tika aizsūtīta Austrija. Jāpiebilst, ka jebkurā citā spēles beigu rezultātā šo godu būtu izpelnījusies vai nu Francija, vai Latvija. 

tumblr_inline_norh6xppuo1s56s8h_540.jpg

9.Gruzijas izlases progress

 Gruzijas izlase šogad devās uz pasaules čempionātu pašā zemākajā (3) divīzijā ar vienu domu - izcīnīt savus pirmos punktus un nepalikt pēdējiem kopvērtējumā. Tas viņiem spīdoši izdevās, jo tika uzveikta ne tikai Bosnijas un Hercogovinas izlase, kas šogad debitēja, bet arī pēcspēles metienos uzveikta AAE izlase. Tāpat tika uzstādīts personīgais rezultativitātes rekords, jo iepriekšējā gadā gruzīni pretinieku vārtos spēja raidīt ripu vien trīs reizes, bet šogad to izdevās paveikt veselas 20 reizes un Gruzijas izlases uzbrucējs Vitālijs Dumbadze(9+6) pat ierindojās TOP5 čempionāta rezultatīvāko uzbrucēju skaitā. Noteikti Volx blogu lasa ne tikai Batumi pilsētas mērs, bet arī Gruzijas hokeja federācijas vadība. Kā gan lai savādāk izskaidro gruzīnu sparu savu valsti pārstāvēt ziemas olimpiskajās spēlēs Pjončangā? Jā, tieši Gruzijas un Bulgārijas spēle atklās kvalifikācijas posmu 2018.gada olimpiskajām spēlēm. Šīs spēles uzvarētājs nokļūs nākošajā kvalifikācijas grupā ar Igauniju, Izraēlu un Meksiku, kas ļoti iespējams, savas spēles aizvadīs Tallinā(š.g. 5.-8.novembrī).

tumblr_inline_norhezTgvs1s56s8h_540.jpg


 8.SKA sasniedz ilgi kāroto mērķi – Gagarina kausu

 Pareizāk būtu teikt, ka šis panākums Pēterburgas klubam bija ilgi gaidīts, ne pārsteidzošs. Jau kopš KHL dibināšanas 7 gadus atpakaļ SKA vienmēr izvirzījis pašas augstākas ambīcijas, bet vienmēr palicis mazs solītis līdz kārotajam mērķim. Iespējams, šoreiz nostrādāja atkal tā saucamais vārtsargu faktors, jo sezonas vidū Pēterburgas klubs veica maiņas darījumu un savā īpašumā ieguva Miko Koskinenu, kas arī aizvadīja visas play off spēles un palīdzēja SKA sasniegt kāroto mērķi. Iepriekš ar Jaroslavu Salāku vārtos tas nebija izdevies, bet viss pārējais SKA komandas kodols bija palicis no iepriekšējām sezonām

tumblr_inline_noriewNDao1s56s8h_540.jpg

7. Latvijas televīzija maldinoši saskata Latvijas finālistus

 Pareizāk teikt – tikai vienu finālistu, kas nemaz finālā nepiedalījās. Lai arī jaundibinātā Liepājas kluba vadība pati deklarēja, ka savā pirmajā Latvijas čempionāta sezonā viņu uzdevums ir cīnīties par kādu no medaļām (tika izcīnīta 3.vieta), bet Latvijas televīzija, kas atspoguļo tikai čempionāta finālposmu, jau bija paspējusi izveidot reklāmas rullīti, kur tika reklamētas finālspēles ar Liepājas hokejistiem. Lai arī sezonas laikā liepājnieki četrreiz no piecām spēlēm bija uzveikuši savus oponentus – Kurbadu, bet pusfinālā tomēr pārāki izrādījās kurbadieši. Tā arī visi finālmači starp Mogo un Kurbadu tika aizvadīti ar reklāmas rullītī redzamiem Liepājas hokejistiem. Acīmredzami nesekošana visas sezonas laikā līdzi mūsu čempionātam devusi savus augļus un pāris Dinamo hokejistu piesaiste Liepājas klubam būs maldinājusi Latvijas televīziju.

tumblr_inline_norigvrIxT1s56s8h_540.jpg

 6. Ronalda Ķēniņa debija NHL

 Par patīkamu pārsteigumu hokeja sezonas vidū parūpējās Latvijas izlases uzbrucējs Ronalds Ķēniņš, kas rezultatīvi debitēja Vankūveras Canucks sastāvā. Kas gan pirms šīs sezonas būtu domājis, ka jaunais, nedraftētais uzbrucējs netiks vien formāli pārbaudīts NHL laukumos un drīz vien netiks nosūtīts atpakaļ uz AHL? Tomēr Ronalds šo izdevību izmantoja ar uzviju un jau ar pirmajiem mačiem demonstrēja NHL komandas vadībai savu noderību laukumā. Kopumā 30 regulārās NHL sezonas spēļu laikā viņš guva 12(4+8) punktus un piecās izslēgšanas spēlēs vēl iespēja 2(1+1) punktus. Salīdzinājumam Latvijas līdzjutējiem labi zināmais Leo Komarovs (Gagarina kauss, Pasaules čempions, Olimpiskās bronzas ieguvējs) savā NHL debijas sezonā 42 spēļu laikā iespēja vien 9(4+5) punktus un 7 play off spēļu laikā neguva nevienu punktu! 

tumblr_inline_noriq8mHBI1s56s8h_540.jpg

5. Bostonas neveiksmes

 Klubs, kas pagājušo sezonu noslēdza kā NHL regulārās sezonas līderis, pirms trīs gadiem izcīnīja Stenlija kausu, šosezon nemaz neiekļūst izslēgšanas spēlēs. Pēdējo reizi Bruins izslēgšanas spēlēs neiekļuva tālajā 2006./07.gada sezonā.

tumblr_inline_norj11S4791s56s8h_540.jpg

4.Latvijas titāniks

 Jā, daudziem Latvijas U20 izlases katastrofālais starts pasaules čempionātā bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, bet tikai ne Volx blogam, kas šim notikumam jau ir veltījis detalizētu izklāstu http://volx2.tumblr.com/post/105719894433/labrit-titanika-pasazieri

tumblr_inline_norjtpPmCK1s56s8h_540.jpg


 3.Lietuvas „miracle on ice”

 Lietuvieši Pasaules čempionāta Division 1b grupā izcīnīja sev beidzamos gados ierasto 3.vietu, bet veids, kā viņi to izdarīja, citādāk kā par apbrīnojamu nenosauksi. Jāatgādina, ka šogad, atšķirībā no iepriekšējā čempionāta, nevarēja piedalīties viņu līderis - NHL kluba Devils pārstāvošais Dainius Zubrus.

 Čempionātu viņi iesāka gaužām pieticīgi – ar dibenu gūstot vienīgos vārtus spēlē pret Nīderlandes vienību, kas vēlāk arī izrādījās pati vājākā šajā kompānijā un izkrita vienu divīziju zemāk. Čempionāta pēdējā spēlē lietuviešiem nūjas nācās krustot ar vienu no līderiem – Lielbritānijas komandu, kas iepriekš sīvās cīņās bija uzvarējusi savus tiešos konkurentus – Dienvidkoreju un Horvātiju un tagad viņiem tikai atlika izcīnīt vienu punktu šajā spēlē, lai izcīnītu pirmo vietu kopvērtējumā un paceltos vienu divīziju augstāk. Savukārt lietuviešiem šī spēle neko būtisku neizšķīra, jo izkrist vai kvalificēties augstāk viņi vairs nevarēja. Tomēr tā nenotika un spēles 53.minūtē lietuvieši izvirzījās vadībā (3:2) un noturēja šādu rezultātu līdz spēles beigām.

 Šajā spēlē Lietuvas izlases un Stokholmas Djurgarden vārtsargam Mantam Ārmalim 35 atvairīti metieni (94,59%) un arī visa čempionāta kopvērtējumā viņš ierindojās pirmajā vietā vārtsargu konkurencē ar 93,82% atvairītiem metieniem.

tumblr_inline_norjxgjXxh1s56s8h_540.png

 2. Dīvainās pārbīdes uz Šefīldas Steelers komandtiltiņa

 Šefīldas Steelers šogad tikai ar vienu punkta pārsvaru izrāva čempionu titulu Lielbritānijas spēcīgākajā EIHL līgā un nākošajā sezonā kopā ar otras vietas ieguvējiem – Clan, kas arī finišēja tikai ar viena punkta pārsvaru pār trešo vietu, reprezentēs britu salas Eiropas čempionu līgā. Tāpēc kā zibens spēriens no skaidrām debesīm visiem kluba līdzjutējiem nāca ziņa par galvenā trenera nomaiņu īsi pēc čempionāta beigām. Komandas galvenajam trenerim Džeradam Adamsam tika pateikts paldies par darbu un pie komandas vadības stājas bijušais Lielbritanijas nacionālās komandas treneris Pauls Tomsons, kas šo sezonu vadīja E.Mustukova pārstāvēto Odenses Buldogs Dānijas augstākajā līgā (4.vieta reg. sezonā). Vai Šefīlda taisās pārsteigt Eiropu? To mēs uzzināsim jau augustā, kad britu klubs sāks savas gaitas Čempionu līgā.

tumblr_inline_norkh25nBr1s56s8h_540.jpg

 1.Dāvida Levina pelnrušķītes stāsts 

Katru gadu spēcīgākajās Ziemeļamerikas junioru līgās (OHL, WHL, QMHJL) notiek identisks drafts kā NHL, tikai tajā dalību ņem vienīgi spēcīgākie Ziemeļamerikā spēlējošie jaunie hokejisti (priekš eiropiešiem ir atsevišķs drafts). Šogad ar pirmo numuru Ontārio hokeja līgā (OHL) tika izraudzīts 15 gadus vecais Izraēlas pilsonis Dāvids Levins, kas kopš 12 gadu vecuma spēlē Kanādas junioru komandās. Jāatzīmē, ka savulaik OHL ar pirmajiem numuriem tika izvēlēti tādas šī brīža NHL zvaigznes kā Tavares, Stemkos, arī š.g. NHL drafta Nr.1 Makdeivids ir izgājis cauri šai līgai. Pats par sevi fakts, ka hokejists, kas uzsācis savas hokeja gaitas tik hokejam eksotiskā valstī kā Izraēla ir vērā ņemams. Bet vēl interesantāks ir fakts, ka līdz 12 gadu vecumam Dāvids Levins, dzīvojot Izraēlā, nodarbojās ar rollerhokeju un uz ledus bija uzkāpis tikpat bieži, kā vidējais Latvijas tūrists, kas apmeklējis tuksnesi.

 Dāvida aizraušanās ar hokeju sākās astoņu gadu vecumā, kad viņa tēvs, bijušais Latvijas PSR futbolists Pāvels Levins, vēroja hokeja translācijas televizorā. Šobrīd mūsu bijušais tautietis vada Izraēlas čempionāta hokeja vienību Kfar Saba Horses, kas pirms tam bija roller hokeja komanda. Videomateriāla varat pavērot p.g. Izraēlas čempionāta finālu, kur Dāvids Levins(Nr.56) gūst vienīgo „zirgu” golu.

Foto un video no Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības konferences

Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības (AP) Pilsoniskās sabiedrības konferences video ieraksti pieejami šeit.

Fotogrāfijas pieejamas Facebook šeit; pilns albūms šeit.

ES AP Pilsoniskās sabiedrības konference pulcēja vairāk nekā 300 pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un ekspertu, nodrošinot platformu, kur par aktuālākajiem Austrumu partnerības jautājumiem debatē pilsoniskās sabiedrības, nevalstisko organizāciju un domnīcu pārstāvji. Konferencē piedalījās eksperti no Eiropas Savienības dalībvalstīm un visām sešām Austrumu partnerības valstīm – Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas. Konferences mērķis ir sniegt ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā un iesaistē Austrumu partnerības politikas plānošanā un īstenošanā.

Konference Rīgā notika no 20.-21.maijam. To, savstarpēji sadarbojoties, rīkoja: Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI), Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC) un Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības forumu. Pasākumu atbalsta Eiropas Komisija, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts, Melnās jūras fonds, ASV-Vācijas Māršala fonda projekts un Nacionālais Demokrātijas fonds (National Endowment for Democracy).

Plašāka informācija par ES AP Pilsoniskās sabiedrības konferenci:

www.appc.lvwww.easteurope.lvLatvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes un LR Ārlietu ministrijas interneta lapās.

Banner_EU_EaP_CSC.jpg

Jurdžam divu gadu līgums DHfK Leipzig

31 gadu vecais Latvijas izlases spēlētājs Aivis Jurdžs karjeru turpinās "DHfK Leipzig" vienībā, kas nākamsezon spēlēs Vācijas 1.Bundeslīgā. Līgums noslēgts uz divām sezonām, vēsta vācu plašsaziņas līdzekļi.

Nesen atklātās sugas, par kurām līdz 2015. gadam nebija zināms

Lai gan kāds varbūt iedomājas, ka pasaulē viss ir izpētīts un zināms, tā nebūt nav – tikai pagājušajā gadā vien atklāti 18 tūkstoši dažādi līdz šim nezināmu floras un faunas sugu pārstāvji, pievienojoties jau diviem miljoniem zināmo. Ņujorkas Valsts universitātes eksperti apkopojuši topu ar 10 interesantākajām 2014. gadā atklātajām sugām.

Pavasara krikumi

Šis pavasaris man atnāca ar jaunumiem - tik dažādiem: gan lieliskiem, gan ne tik... ka no vienas puses es it kā ieguvu (atguvu) brīvo laiku, no citas - tikpat kā nav dienu, kad no darba varētu atļauties braukt mājās "pa taisno". Jā, tad nu kādi vēl rokdarbi un kāda vēl blogošana:) Pavasaris nudien tur nav pie vainas, jo man ir citas siltuma prasības nekā daba to šogad sniedz:)
Taču, paveroties bildēs, nav gluži tā, ka itin nekā:) Piemēram, mēģināju kaut ko ar pērlītēm saknibināt...
DSCN4525.JPG
DSCN4526.JPG
... stiklu apgleznot...
DSCN4609.JPG
... olas krāsot minimālisma medicīniskā stilā...
DSCN4607.JPG 
... nopirkt mikseri un uzcept otro torti...
Fotoatt%25C4%2593ls0107.jpg 
... atrast vēl kādu apgleznoto gliemezi pilsētvidē...
Fotoatt%25C4%2593ls0139.jpg
... baudīt sakuras Uzvaras parkā...
DSCN4636.JPG
... nofotografēt pirmo narcises ziedu (ar gliemeža buču:( )...
DSCN4651.JPG 
... baudīt tulpju pilnziedu...
Fotoatt%25C4%2593ls0148.jpg
... lasīt gaiļbikšu tēju...
DSCN4653.JPG
... satikt arī nedraugus...
DSCN4655.JPG
... uziet ne vienu vien zilo eļļasvaboli...
DSCN4656.JPG
... meklēt kastaņsveces vējā...
Fotoatt%25C4%2593ls0152.jpg
... lasīt par kaķiem uz mājas sienas...
Fotoatt%25C4%2593ls0155.jpg

ES Austrumu partnerības samita gala deklarācijā nosodīta Krimas aneksija

ukraina_satraujuma_cika-small.jpg

Deklarācijā pausts atbalsts visiem Ukrainas situācijas "deeskalācijai un politiska risinājuma centieniem"

Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā pieņemtajā gala deklarācijā nosodīta Krimas aneksija.

Samita deklarācijā pausts apstiprinājums 27.aprīlī ES un Ukrainas sanāksmē pieņemtajam paziņojumam, arī iekļauta atsauce uz "Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju" un apstiprinājums "Ukrainas teritoriālajai nedalāmībai", vēsta LETA.

Krievijas mediji ziņoja, ka pret Krimas aneksijas formulējumu deklarācijā iebildusi Armēnija un Baltkrievija.

Deklarācijā pausts atbalsts visiem Ukrainas situācijas "deeskalācijai un politiska risinājuma centieniem", norādot uz "Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo neaizskaramību". Deklarācijā visas puses aicinātas nekavējoties un pilnībā ieviest 2014.gada septembra Minskas vienošanās un 2015.gada februāra nolīgumus, aicinot visas puses pildīt savas saistības un nekavējoties atbrīvot visus gūstekņus.

Deklarācijā arī aicināts turpināt centienus mierīgā ceļā risināt Kalnu Karabahas konfliktu, Moldovas Piedņestras un Gruzijas separātisko republiku situāciju.

Samita deklarācijā arī atzinīgi novērtēts Gruzijas, Moldovas un Ukrainas panāktais parakstītā Asociāciju līguma ieviešanā, kas ir "būtisks solis šo partneru politiskajā asociācijā un ekonomiskajā integrācijā ES".

"Samita dalībnieki uzsver, ka asociāciju līguma un brīvās tirdzniecības līguma ieviešana nākamajos gados būs ES un partnervalstu prioritāte," teikts deklarācijā.

ES norāda, ka līdz ar brīvās tirdzniecības līgumu parakstīšanu palielinājusies tirdzniecība starp ES un Gruziju un Moldovu, vienlaikus solot turpināt atbalsta programmas šīm valstīm, lai veicinātu nepieciešamās reformas.

ES sadarbībā ar Austrumu partnerības valstīm tuvākajos gados prioritāte būs enerģētika un transports, šodien preses konferencē pastāstīja Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks.

Tusks informēja, ka Rīgas samitā tika izvērtēts ES Austrumu partnerībā paveiktais kopš Viļņas samita un paveikts esot gana daudz - parakstīti asociācijas līgumi, sadarbības līgumi un sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm ievirzīta "jaunā līmenī". Samitā ES valstis atkārtoti apliecinājušas gatavību veidot pielāgotas attiecības arī ar valstīm, kuras nav noslēgušas asociācijas līgumus, piemēram, Armēniju, kā arī attīstīt sadarbību ar Baltkrieviju.

Atbildot uz jautājumu par Azerbaidžānas sākotnēji paustajiem iebildumiem samitā apstiprināmo dokumentu redakcijai, Tusks norādīja, ka Azerbaidžānas un Baltkrievijas paustās pozīcijas nozīmē praktisku piemēru tam, kā ES pielāgo savstarpējās attiecības.

"Mēs jau paredzējām, ka šāda problēma varētu būt. Mēs pilnībā apzināmies, ka nepieciešami jauni instrumenti ES un pašai Austrumu partnerībai. Azerbaidžāna ir gatava turpināt un padziļināt sadarbību, man par to nav šaubu," pauda Tusks, piebilstot, ka Azerbaidžānai ir nepieciešamas vislabākās attiecības ar Eiropu.

"Emocijas mūsu kopīgās deklarācijas sakarā ir dabiskas, jo situācija ir sarežģīta, jo kopš Viļņas samita viss mums apkārt ir mainījies, taču nekas nav mainījies attiecībā uz mūsu iecerēm un mērķiem, tādēļ var sacīt, ka esmu apmierināts ar pašlaik padarīto. Pats svarīgākais ir procesa finišs, nevis sākums," pauda Tusks.

Kā norādīja Eiropadomes priekšsēdētājs, ņemot vērā Austrumu partnerības valstu vēsturi, ES ļoti nozīmīgs ir šo valstu suverenitātes un neatkarības jautājums. "Mēs visi apliecinājām kopīgu interesi attīstīt spēcīgākas attiecības ar mūsu Austrumu partneriem, lai viņi spētu sekmīgāk cīnīties ar apdraudējumiem, lai būtu brīvi no korupcijas," sacīja Tusks.

Pēc Tuska vārdiem, partnerība ir kas vairāk par divpusēju attiecību summu un vairāk nekā tikai valstu valdību sadarbība, jo tai ir jāaptver arī pilsoniskās sadarbības stiprināšana.

 

Latvijas produktu degustēšanas pasākums, gatavošanās braukšanai uz dzimteni

Visas pakošanās un laika trūkuma dēļ, tā  īsumā mūsu galvenie šīs nedēļas iespaidi:

 - Medicīniskā pārbaude Kristapam. Bērnudārzs pats veda bērnus uz medicīnisko pārbaudi, es pieteicos līdzi, lai varēti patulkot Kristapam, ko no viņa prasa. Nomērīja, nosvēra, paklausījās plaušas, pārbaudīja taukus uz vēdera, prasīja vai māk uzzīmēt līniju, trīssturi un kvadrāti, vai pats ģērbjas, vai tīra zobus, kā saka kaķis (tur gan sanāca amizanti, jo Kristaps teica latviski – nau nau,bet ķīniski ir mjau mjau, kad paskaidrojām, ka tā kaķis tiešām saka latviski, ārste ļoti smējās), bija no klucīšiem jāuzceļ tornis, mēģināja pārbaudīt redzi Kriksim, bet tad saprata, ka viņam vēl nav trīs un viņš nesaprot, kad krievu š burts ir pa labi, pa kreisi.  
Nobeigumā vēl bija asins analīzes un urīnu bija jāatnes nākamajā dienā (klīnikā saprata, ka tomēr nevarēs bērnus tik viegli piespiest). Man visspilgtāk palicis atmiņā, kā onkuļi ar maziem atvērtiem urīna trauciņiem (tādi plastmasas mērces trauciņi ar rokturīti) nes savus labumus analīzēm. Nu tas jau it kā dabīgi, bet nu arī ļoti ķīniski.

 - Patīkamais brīdis, kad tirgū pērkot dārzeņus, viena no pārdevējām no plaukta apakšas izvelk bieti un gandarīta rāda man. Arī es gandarīta, bietes neesmu ēdusi no Ziemassvētkiem. Laime pilnīga.

 - Turpinot gan iepirkšanās tēmu, gan ārzemnieku nozīmīgumu Ķīnā tēmu, ieejot mazā apģērbu veikaliņā un piemērot tāpat pie kopējā spoguļa tērpus, piefiksēju, ka tante ap gadiem 60 ņem manus atmestos tērpus un tieši ar tādu pašu interesi piemēra. Ja aizgāju uz otru veikala galu, tante drīz vien bija klāt un vēroja, kas vēl viņai labi piestāvētu. Sasmējos. Beigās gan viņa laikam neko nenopirka.

 - Jau iepriekš aprakstītā tirgus un apģērbu veikala apmeklēšanas laikā (max 20 minūtes), kāds centās nozagt manu mopiku. Pati gan jāsaka to pamanīju nākamajā rītā, kad grasījos vest bērnu uz bērnudārzu un piekaramā atslēga, ar ko biju saslēgusi riteni neslēdzās vaļā. Nonāca Kaspars lejā un secināja, ka ir salauzta slēdzene gan piekaramajai atslēgai, gan aizdedzei. Kaut kā iepriekšējā dienā piefiksēju, ka nestrādā atslēga tik labi kā pirms tam, bet domāju, ka pati nemāku atslēgt. Kaspars aizveda bērnu un noskrūvēja riteni, lai aizvestu uz ielas stūri “pie mopiku tantes” pārzāģēt. Viss bija veiksmīgi, ja neskaita, ka IKEA instrumentu komplektu, ar kuru Kaspars noskrūvēja riteni, nozaga to 10 minūšu laikā, kamēr viņš apmeklēja tanti. Interesantākais bija tas, ka viņš bija šo komplektu atstājis uz mana mopika un pa virsu salicis skrūvītes. Instrumentu komplekts bija savākts un skrūvītes glīti sakārtotas uz mopika. Tad nu Kaspars turpināja darbošanos, pieskrūvēja ar rokām un lēni aizbrauca līdz tantei, kas pievilka skrūves un nomainīja slēdzeni. Ar to vismaz tās dienas piedzīvojumi beidzās.

 - Latvijā ražoto produktu promotēšanas pasākums “veryLatvia” centrā. Nezinu, vai rakstīju iepriekš, bet pēc SIAL 2015 izstādes, uzņēmumi atstāja daļu savu produktu, lai pēc divām nedēļām tos varētu izmantot, uzaicinot ķīniešu uzņēmējus un vēlreiz atgādinot par Latviju un garšīgajiem produktiem. Mūsu ledusskapis un dzīvoklis šo divu nedēļu laikā bija pārvērties par mazo Latviju ar sieriem, desām, konfektēm un citiem labumiem, kas bija jāsataupa degustēšanas pasākumam. Pasākums, pēc Kaspara teiktā, ir izdevies, ir iegūti jauni kontakti un radusies interese par tālākām sadarbībām iespējām. Es palīdzēju ar siera griešanu un produktu izlikšanu. Biju gaidījusi, ka ķīnieši metīsies virsū un apēdīs visu, bet nē, tā kūtri un kautrīgi ķērās visam klāt. Laikam cita publika kā SIAL izstādē. Palika produkti pat mazliet pāri. Ā, un, protams, kā bez amizantiem gadījumiem. Sapazinos ar ķīnieti, kuras priekšniece izrāda interesi par Latvijas produktiem. Kaspars jau bija ar viņu iepriekš ticies un galvenais, ko par viņu zināju, ka viņa biznesa tikšanās laikā Kasparam pateica, ka viņš ir ļoti skaists un vai viņš nevarot viņu sapazīstināt ar pārējiem Šanhajā dzīvojošiem latviešu puišiem. :) Arī man viņa to atkārtoja daudzas reizes, ka esam tik skaisti un ka viņa jau lūgusi Kasparu sapazīstināt ar citiem puišiem, jo esot brīva un gribot būt kopā ar kādu tik skaistu cilvēku. Nu, un tas jāsaka bija mazliet jocīgi. Visādā citādā ziņā, ja neskaita, ik pa brīdim paziņojumus, ka esmu so beautiful, tāda jauka meitene.  Lai es padodu ziņu, ja gribu iet iepirkties vai aiziet paēst, jo tā kā viņa ir brīva, tad viņai ir ļoooti daudz laika un labprāt pavadītu laiku ar tik skaistu cilvēku. Sirsnīgi jau tie ķīnieši ir. Un mazliet amizanti. Viens čalis bija atnācis šodien uz pasākumu treniņtērpā. Bet tā kā viņš ir miljonārs, tad nevienam neradās jautājumi… Viņš tā jūtās ērti, kāpēc ne? :)

Krāmējam mantas un rīt vakarā braucam uz lidostu, lai uz gandrīz pilnām divām nedēļām dotos uz Latviju. Būsim tur līdz 5. jūnijam, tāpēc arī blogā būs divu nedēļu klusums. Visu laiku gribu uzrakstīt par dažādiem krāpšanas variantiem, kas notiek Ķīnā, iespējams, ka izdarīšu to kādā no lidostām. :) Uz tikšanos LV! :)

2929394.jpg
7738473.jpg
8892344.jpg
7386760.jpg
7460450.jpg
5875611.jpg
7128535.jpg
1803396.jpg
7084281.jpg
1659552.jpg
3334719.jpg
8620741.jpg

Pasaka,ko par dzīvi cilvēki sauc...

Pasaka,ko par dzīvi cilvēki sauc...

- Kā Tevi sauc? – MĪLESTĪBA. Kur Tu dzīvo? – PASAULĒ.- Nevar būt, cilvēki saka, ka Tu esi tikai pasakās. – Jā, tā ir gan – ESMU TUR KUR MAN TIC. Un pasaku sauc CILVĒKA SIRDS. Tajā mīt sapņi un ilgas. Tauriņu spārniem. - Nevar būt, nu Tu mānies. Pasakas ir grāmatās rakstītas. Bērniem. Un sapņi nav tauriņi. Ko Tu mānies? Ko galvu man jauc? - To LIELO pasaku grāmatu par DZĪVI cilvēki sauc. Un katrs ar savu roku burtus tajā raksta. Par mani stāstot brīnumus zilus un zaļus. Kāds TIC un sapņi tam PIEPILDĪTI TIEK. Cits kāds saka „nevar būt” un skumst ik dien. Asaras lej, rūgtu biķeri dzer. Un mani meklē šaubu ēnu valstībā. ES ESMU PASAULĒ. SIRDĪ TAVĀ. PASAKĀ TAVĀ. Ar ziliem ziedu zvaniem. Ar varavīksnes tiltu. Ar sudraba rasu. Ar zelta Saules stariem. - Nevar būt. – TICI UN TAD REDZĒSI MANI PASAULĒ SAVĀ KO CILVĒKI PAR DZĪVI SAUC.www.draugiem.lv Ieva Trimalniece
Līgatnes pagasta bibliotēka

Būt blakus

Palēnām vien liepājnieki aizvien vairāk uzzina par brīvprātīgo darbu. Tas jau divreiz popularizēts īpaši sarīkotās dienās. Tikmēr ir cilvēki, kas šādu darbu dara jau gadiem, turklāt izvēlas jomu, kuru lielākā sabiedrības daļa...

Liepājas domes un iestāžu notikumu kalendārs laika posmam no 25. līdz 30. maijam

Kāds pavizināja kliņģeri uz mašīnas jumta/kapota :) #ozo #foodporn

11313428_1572861032978003_16466186_n.jpg
Kāds pavizināja kliņģeri uz mašīnas jumta/kapota :) #ozo #foodporn
saite Instagramā: http://ift.tt/1AjEnAr
izlykts May 22, 2015 at 04:56PM

Krištopana meita izšķīrusies no sava līgavaiņa

Pirms trīs gadiem pašmāju medijus pāršalca vēsts, ka bijušā premjerministra Viļa Krištopana jaunākā atvase, meita Nikola, saderinājusies, taču tapis zināms, ka plānotās kāzas atceltas un lielie nākotnes plāni izčibējuši nebūtībā.

Limbažu 3. vidusskolas 10. klases kolektīvs pabeidz projektu "Paši veidojam sevi un vidi sev apkārt" un atklāj spēļu gaiteni!

P5222030maza1Limbažu 3. vidusskolas 10. klases kolektīvs pabeidz „Limbažu fonda” finansēto projektu „Paši veidojam sevi un vidi sev apkārt” – atklājot spēļu gaiteni 1.-4.klašu skolēniem. Jaunieši atsaucās „Limbažu fonda” izsludinātajam projekta konkursam un savu ieceri realizēja par papildus no SIA „Limbažu Tīne” ziedotajiem līdzekļiem.

Uzņēmēji Austrumu partnerībā redz potenciālu

Ukraina līdz ar Gruziju un Moldovu ir tās Austrumu partnerības valstis, kurām vēlme sadarboties ar Eiropu pēdējā laikā ir manāmi augusi. Jaunu ceļu sadarbības meklējumos ar Austrumu partnerības valstīm izvēlējusies arī Eiropa, kas turpmāk centīsies rast vairāk individualizētu pieeju katrai valstij. Rīga vakar kļuva par Eiropas Savienības un Austrumu partnerības valstu uzņēmēju tikšanās vietu.

Sumina mācību olimpiāžu uzvarētājus

Cik daudz šķidruma jāizdzer sievietei un cik - vīrietim

Piedzimstot cilvēka organismā ir aptuveni 70% ūdens. Kļūstot vecākam,  ūdens daudzums organismā samazinās. Pieauguša cilvēka organismā vidēji ir 60 % ūdens. Sieviešu organismā nedaudz mazāk ūdens nekā vīriešu organismā.

Ko darīt brīvdienās? Ceriņziedi Dobelē, plosti Salacā, kurortsezonas atklāšana Jūrmalā, maratoni un citi pasākumi

Piedāvājam paviesoties Ķekavā vai Kuldīgā uz kādu no velobraucieniem vai doties uz Salacgrīvu, lai kopīgi palaistu plostu Salacā, vai Jūrmalā atklāt vasaras sezonu, bet varbūt paviesoties Dobelē uz ceriņu ziedēšanas svētkiem.

Užavā notiks Vasarsvētku koncerts

30. maijā plkst. 19 Užavas brīvdabas estrādē sāksies Ventspils novada amatierkolektīvu Vasarsvētku koncerts “Jūra visus vilina”. Šāds pasākums notiks jau 15. reizi, bet pirmo amatierkolektīvi tiksies Užavā, kur iekārtota jauna brīvdabas estrāde. Šis pagasts robežojas ar jūru, tādēļ izvēlēta vietai atbilstīga koncerta tēma – “Jūra visus vilina”, pieskaņojot tai priekšnesumus, kurus kopā sasaistīs precību kāra vecmeita, lūkojoties pēc preciniekiem katrā pagastā.

Vasarsvētku koncertā uzstāsies pūtēju orķestris “Ugāle”, Ugāles jauktais koris “Eglaine”, Ugāles pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Spiekstiņi”, piecas folkloras kopas un seši vokālie ansambļi.

Vasarsvētku koncerts, kā norāda pasākuma scenārija autore Zane Pamše, vienmēr notiek aktīvās sezonas noslēgumā, sniedzot ieskatu, kas pa ziemu padarīts, kāds repertuārs apgūts. Tomēr šis koncerts nepieliek punktu amatierkolektīvu darbībai, jo arī vasarā tie piedalīsies dažādos pasākumos. Piemēram, pūtēju orķestris jūnijā dosies uz festivālu Čehijā, folkloras kopas jūlijā piedalīsies starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica 2015″, daudzi kolektīvi uzstāsies pagastu svētkos, amatierteātri savas izrādes rādīs ne tikai Ventspils, bet arī citos novados un pat Rīgā. Savukārt Ances pagasta senioru deju kolektīvs 30. maijā dosies uz Madonu, lai kopā ar 1400 dejotājiem no visiem Latvijas novadiem iesaistītos XX Latvijas senioru deju dienā “Madonas piecdancis”.

Par tiesībām kritizēt

Mans vakardienas vēstījums par teātra izrādi, kas man šķita pagalam nebaudāma, visnotaļ paredzami izsauca pāris aizvainotus komentārus, jo savu viedokli par izrādi biju atļāvusies paust tikpat vīzdegunīgā veidā kā tika pasniegta pati izrāde.

Lai nu paliek konkrētā diskusija, kuras vienīgā vērtība bija manas pašapziņas celšana (bļāviens, kāds taču tiešām lasa tos manus savārstījumus!), bet visa frāžu apmaiņa man atgādināja par jautājumu, kas jau ilgi, ilgi neliek mieru.

Visi esam dzirdējuši slaveno frāzi “kamēr pats nevari izdarīt, nekritizē”, kura tiek piesaukta katru reizi, kad kāds parastais mirstīgais ir atļāvies paziņot, ka viņam kaut kas bijis netīkams.

Piemēram, tas nozīmētu, ka es nedrīkstu rakstīt blogu par grāmatām, jo neesmu profesionāla rakstniece. Jo mēs visi zinām, ka profesionāli rakstnieki grāmatas raksta citiem tādiem pašiem rakstniekiem. Tas nozīmētu, ka es nedrīkstu norādīt uz to, ka kāda interneta mājaslapa ir bezgaumīga vai neērta lietošanā, jo manas zināšanas par programmēšanu ir praktiski neeksistējošas. Tas nozīmē arī to, ka savas pārdomas par teātri man būtu jāpatur pie sevis, jo nekādas augstas teātra skolas beigusi neesmu.

Tā nu ar šo dogmu nonākam situācijā, kad visa māksla (par sportu un programmēšanu šoreiz nerunāsim) tiek radīta tikai un vienīgi šauram profesionāļu lokam un viņi arī ir tie, kam ļauts publiski izteikties. Pārējiem labākajā gadījumā tiek visžēlīgi piedāvāts aplūkot minēto mākslu un varbūt klusiņām pie sevis apdomāt, bet nekādā gadījumā nav ļauts šos uzskatus paust skaļi. Klusēšana jo īpaši nepieciešama gadījumos, kad parastajam mirstīgajam māksla nav gājusi pie sirds. Es, protams, atvainojos, ja es esmu vienīgā, kam tas izklausās kaut kā mēreni absurdi, īpaši, ja pieņemam, ka mākslas mērķis ir nevis visiem izpatikt, bet gan raisīt emocijas, idejas un diskusijas.

Tanī pašā diskusijā man tika laipni norādīts, ka turpmāk man būtu ieteicams apmeklēt tikai izrādes, par kurām jau iepriekš esmu pārliecināta, ka man tās patiks un būs pietiekoši vienkāršas manam uztveres līmenim. Diezgan labs ieteikums, kuru es noteikti centīšos ņemt vērā, tikai man radās dažas neskaidrības, kuras vēlētos precizēt. Ja parastajam mirstīgajam savu nepatiku paust nav ļauts, man atliek lūkoties pēc profesionāļu viedokļiem. Par to pašu nelaimīgo blastera izrādi internetos man izdevās atrast divas recenzijas, kurās abās izrāde tiek slavināta kā intelektuāls meistardarbs, kas rosinās pārdomas par dažādiem pārlaicīgiem jautājumiem. Izklausās baigi forši, es nospriežu, ka šī ir ļoti laba un apmeklēšanas vērta izrāde un droši uz to eju. A tur pārsteigums – man tā izrāde reāli riebjas! Ko nu?

Tālāk seko diskusijā izteiktā doma, ka varbūt izrāde tomēr nebija piemērota manam intelekta līmenim un vajadzētu pameklēt kādas izrādes, kur visu ar karotīti salej mutē. Nē, nu neslikts ieteikums, protams. Bet vienmēr jau ir vieglāk paziņot to, ka tavs skatītājs ir stulbs vai vismaz slinks, nevis atzīties, ka aiz pretencioziem tekstiem un pseidofilozofijas ir mēģināts noslēpt to, ka patiesībā nav nekā, ko teikt, vai labākajā gadījumā – tā kā būtu idejas, kurās gribētos dalīties, bet tās nav izdomātas gana tālu, lai nebūtu jāpaļaujas uz prastu mēģinājumu skatītāju šokēt, saglabājot iespēju šo pašu skatītāju nosaukt par stulbu, jo viņš atļāvās nošokēties.


Lūk, tagad, kad esmu devusi iemeslu dažādu pakāpju profesionāļiem paziņot, ka atkal jau kāds parastais mirstīgais ir juties aizvainots, jo nespēj saprast viņu elitāro domu gājienu, varu droši atgriezties savā piezemētajā ikdienā. Starp citu, man kā reizi uz sestdienu ir viena teātra biļetīte, runā, ka tā arī būšot tāda diezgan intelektuāla izrāde, variet nākamnedēļ atkal gaidīt no manis vīpsnāšanu bez vēlmes iedziļināties.

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote

Īpašo piedāvājumu platforma Phonead piesaista 500 000 eiro investīcijas

Lejuplādei vietnē Google Play Store Latvijā pieejama personalizētā īpašo piedāvājumu lietotne Phonead, un šobrīd kategorijā Dzīvesveids (lifestyle) tā ir populārākā Android lietotne valstī. Latvijas uzsācējuzņēmums sekmīgi attīstījis platformu, kas spēj nogādāt personalizētos piedāvājumus atbilstoši lietotāju norādītajām interesēm un piesaistījis investīcijas tālākai attīstībai 500 000 eiro apmērā.

“Esam pilnveidojuši Phonead iespējas un kardināli pārveidojuši lietotnes dizainu, lai padarītu īpašo piedāvājumu saņemšanu viedtālrunī maksimāli ērtu šodienas prasīgajam lietotājam kā Android, tā iOS platformās,” skaidro Phonead komunikāciju un administratīvais direktors Edgars Laipnieks.

Phonead sniedz lietotājam īpašus piedāvājumus, kas balstīti tikai un vienīgi uz norādītajām interesēm. Lietotnē iestrādāts arī lietotāju atlīdzības mehānisms, veidojot eiro ekvivalenta uzkrājumu, kuru iespējams izmantot paša vajadzībām vai ziedot.

2014. gadā, izstrādājot lietotnes prototipu, uzsācējuzņēmums tālākai attīstībai piesaistījis agrīnas stadijas investīcijas 500 000 eiro apmērā. Šī summa ieguldīta lietotņu pilnveidē, klientu platformas izstrādē, pašreklāmas kampaņās un nākotnes tirgu attīstības un apguves stratēģiju plānošanā.

“Maijā sevi esam pieteikuši plašākai sabiedrībai ar pašreklāmas kampaņu, kurā lepojamies būt kopā ar ievērojamu skaitu partneru un mūsu jaunā produkta idejas atbalstītāju – uzņēmēju, kuri redz mobilās vides nozīmību, uzrunājot potenciālos klientus visērtākajā, vistiešākajā veidā, tieši kabatā” stāsta Phonead mārketinga un pārdošanas daļas direktors Martins Navicks.

Lietotni pakalpojumā Google Play lejuplādējušie automātiski piedalās vērtīgu balvu izlozē līdz pat maija mēneša beigām. Ik dienas Phonead aktīvajiem tiek izspēlētas dažādas dāvanu kartes, planšetdatori, sadzīves elektronika, ceļojums un citas balvas.

Phonead piedāvā plašas iespējas to pielāgot atbilstoši indivīda viedtālruņa lietošanas paradumiem – lietotni var izmantot saņemot piedāvājumus kā ar mobilo internetu, tā arī ar  wifi tīklu. Iespējams izvēlēties arī dažādus piedāvājumu atainojuma, jeb atrādes viedus – Phonead piedāvā trīs īpašo piedāvājumu atrādes formātus, kurus iespējams kombinēt atbilstoši lietotāja vēlmei un ērti mainīt. Platforma rāda īpašos piedāvājumus, piegādājot lietotājiem tikai to saturu, kas atbilst cilvēka vēlmēm, kuras viņš pats izvēlas.

“Jau iepriekš vēstījām, ka viena no būtiskajām Phonead atšķirībām no tradicionālajām reklāmas plūsmām ir tā, ka katrs, kurš izmanto mūsu lietotni par katru skatīto īpašo piedāvājumu viedtālrunī saņem nelielu atlīdzību,” skaidro Navicks.

Dīvāna samuraji

Dīvāna samuraji

Vakars. Trolejbuss. Sēžu, savā nodabā austiņās klausos līdzpaņemto muzikālo bibliotēku un neuzkrītoši vēroju cilvēkus. Katrs iegrimis savās domās, rūpēs vai savas dzīves neapmierinātībā sarauktu seju veras tālumā. Vienvārdsakot, visai pelēcīgi. Te, pāris pieturas pirms galamērķa, sākas pastiprināta rosība un teju katrs nervozi sakustās un saausās. Ā, biļešu kontrole apturējusi trolejbusu. Protams, mēs varētu gari un plaši diskutēt par to, kāda mārutka pēc, vairums cilvēku ar reģistrētu, proti, derīgu e-talonu pēkšņi sajūtas kā zaķi, adrenalīna virsvadībā šaudās turpu šurpu pa trolejbusu un nervozi gaida savu kārtu pierādīt savas tiesības uz braucienu, tomēr... stāsts šoreiz par to, kas notika pēc kontroles iekāpšanas elektrizētajā, šī vārda tiešā un pārnestā nozīmē, transportlīdzeklī.