7.jūlija ziņu izlaidums

Spēļu laukumi ir bērnu attīstībai, nevis traumām

aigars_petersons-large.jpg

Rīgas skolu direktori saņēmuši rīkojumu ārpus mācību laika skolas sporta laukumos ielaist apkārtnes jauniešus sportot

Rīgā arvien vairāk tiek izbūvēti kvalitatīvi un mūsdienīgi bērnu rotaļu laukumi. Retāk redzamas vecās sarūsējušās un pussalūzušās padomju laiku bleķa šūpoles un citi rīki, kas apdraud bērnu veselību. Jauno spēļu laukumu un aprīkojuma izveidē izmantoti mūsdienīgi un drošāki materiāli. Paši izklaides veidi ir bērniem interesantāki un fiziskajai attīstībai noderīgāki.

Tajā pat laikā arī vairāki mūsdienīgie spēļu laukumi nav pietiekami droši un ir steidzami jāveic uzlabojumi, kas neprasa lielu darbaspēka un finanšu ieguldījumu.

Bērni un viņu vecāki ir iemīļojuši jauno Grīziņkalna rotaļu laukumu ar tā izklaides iespējām un inovatīvajiem risinājumiem, piemēram, nogāzi, kas paredzēta bērniem, lai rāptos augšā, izmantojot nogāzes segumā iestrādātos turekļus. Tomēr šī nogāze ne vienmēr tiek izmantota atbilstoši tās izbūves nolūkam, jo jaunieši bieži izklaidējas, braucot lejā ar riteņiem, skrituļslidām un skrituļdēļiem. Nerunājot par to, ka sarkanais, mīkstais segums nav paredzēts tādām aktivitātēm un, tā turpinoties, tas drīz tiks saplēsts, šāda nogāzes izmantošana noteikti apdraud jauno cilvēku veselību. Krītot var iegūt gan smagas mugurkaula, gan galvas un citas traumas.

Aplūkojot Grīziņkalna rotaļu laukumu, gan jāatzīst, ka nav redzama neviena norāde, informatīva vai aizlieguma zīme, kas brīdinātu, kam šāda nogāze ir domāta, ko tajā vajadzētu darīt, bet ko nedrīkst.

Kā lai jaunietis ar skrituļdēli zina, ka pa šo nogāzi braukt nedrīkst, ka tas ir veselībai un pat dzīvībai bīstami, ja neviena norāde par to neliecina? Nav arī informācijas par ieteicamo bērnu vecumu, kam šī vai cita izklaide ir paredzēta.

Līdzīga situācija ir jaunizveidotajā bradāšanas baseinā un rotaļu laukumā Ziedoņdārzā, kur pie pašiem objektiem nav skaidrojošas informācijas. Piemēram, kā lai vecāki zina, ka baseins ir domāts bērniem bradāšanai karstā laikā, ja pie tā nav attiecīgas informācijas? Varbūt, ka par neatļautu bradāšanu publiskā vietā var vēl saņemt kādu sodu no pašvaldības policijas? Arī pie rīkiem rotaļu laukumā nav informatīvi bērnu vecuma ierobežojumi, lai, piemēram, mazajiem paredzētās šūpoles neizmanto vienlaicīgi vairāki pusaudži, kas ātri vien novedīs pie salauzta rīka.

Bērnu drošības nolūkos nepieciešams gan pieminētajās, gan citās izklaides vietās, piemēram, Lucavsalā, izvietot informatīvas plāksnes, kam izklaides rīki domāti, kāda vecuma bērniem un ko ar tiem darīt nedrīkst. Protams, būs jaunieši, kas ierobežojumus pārkāps. Nesen Lucavsalā novēroju, ka maziem bērniem domātajās šūpolēs šūpojas seši pusaudži, bet divi vēl šūpina un tad lec virsū pārējiem. Šādā gadījumā informatīvās zīmes nelīdzēs, bet nepieciešama pašvaldības policijas iejaukšanās. Nevaram prasīt no policijas nepārtrauktu atrašanos spēļu laukumos, tomēr tos biežāk iekļaut savos pārbaudes maršrutos gan. Turklāt plašāk ir jāizmanto videonovērošanas iekārtas, kuras operatīvi informētu pašvaldības policiju par steidzamas ierašanās nepieciešamību.

Jauniešu uzkavēšanās mazajiem domātajos rotaļu laukumos ir cieši saistīta ar brīvā laika pavadīšanas iespēju, it īpaši vasarā. Nesen Rīgas skolu direktori ir saņēmuši rīkojumu ārpus mācību laika ielaist skolas sporta laukumos apkārtnes jauniešus, kuri vēlas sportot. Apsveicami, sen jau vajadzēja!

Tomēr ne visām skolām šis rīkojums patīk, jo tādā gadījumā skolu vadībai ir jānodrošina uzraudzība, un kādam dežurantam ir jāseko līdz notiekošajam. Vieglāk taču aizslēgt vārtus, nevienu neielaist un lepoties ar labi saglabātu laukumu. Arī patlaban pie daudzām skolām ieejas vārti ir aizvērti, taču ne aizslēgti. Kā lai jaunieši zina, ka ir iespēja uzspēlēt basketbolu vai ko citu, ja vārti ir ciet un nav nekādas norādes, ka sporta laukums ir atvērts, kādā laikā to drīkst izmantot. Tāpat būtu jāizvieto arī kārtības noteikumi, lai precīzi būtu skaidrs, ko drīkst, bet ko ne.

Nepieciešams apkopot informāciju un publiskot apkaimju mērogā, kuru skolu laukumos un kurā laikā jaunieši var nodarboties ar sportu. Rīgas domei būtu jāsamazina nomas maksa bērnu un jauniešu sporta klubiem par sporta laukumu izmantošanu bērniem, kuri trenējas futbolā un citos sporta veidos.

Skolām plašāk jāizmanto savu sporta laukumu iespējas, piemēram, pašiem organizējot vasaras sporta nometnes ar nodarbībām, ēdināšanu un bērnu uzraudzību. Saprotams, tas nav iespējams bez maksas, tomēr daudzi vecāki labprāt samaksās saprātīgu cenu, lai bērns nodarbotos ar sportu, būtu paēdis un uzraudzīts, nevis vecāku darba laikā bezmērķīgi klīstu pa mazu bērnu spēļu laukumiem vai kur citur.

Praktizējoties Čikāgā, dzīvoju studentu pilsētiņā un novēroju, ka tajā ir četri basketbola laukumi, kuri nekad nav tukši, jo studenti tos regulāri izmanto. Daudz tuvāk Rīgai, Mārupē, jauniešiem ir regulāras iespējas izmantot skolas sporta laukumu, tur notiek gan organizētas sacensības, gan pašu jauniešu rīkoti turnīri, un skolas dežurants rūpīgi seko notikumiem un nepieļauj nekārtības.

Analizējot statistikas datus, redzams, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi bērniem ar dažādām traumām visvairāk palīdzējuši tieši pavasara un vasaras mēnešos. 2012.gadā palīdzība tika sniegta 21 125 bērniem, kuri guvuši dažādas traumas, 2013.gadā - 23 477 bērniem, savukārt pērn, 2014.gadā - 20 826 bērniem. Vidēji 10% bērnu no kopējā skaita gūst ļoti nopietnas traumas, kas prasa ārstēšanos slimnīcā un ilgāku atlabšanu. 54% no traumām ir gūtas mājas apstākļos, 15% - brīvā dabā, 8% - skolā, 7% - transportā vai satiksmes zonā un 16% - cituviet. Tāpēc ar bērniem ir rūpīgi jāpārrunā aktīvās atpūtas iespējas, jo, laikus novērtējot situāciju un paredzot riskus, gandrīz visos gadījumos būtu iespējams pasargāt bērnu no traumām.

Autors ir Rīgas domes deputāts, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs, Vienotība

 

Dažreiz veselo cilvēku invaliditāte pārsteidz. (Ventspils, Tobago)

82173.jpg

Dažreiz veselo cilvēku invaliditāte pārsteidz. (Ventspils, Tobago)

[Virsraksts nav norādīts]

domāju,ka bērniem ir jāļauj adoptēt gejus, jo tad visi geji paliks par bērniem, un mums būs daudz bērnu un nebūs neviena geja

Blogošanas karjera

Nevaru izdomāt, kuru no blogiem, lai beidzot sāktu piesaistīt miljonu auditoriju, stārtēt nākamo. Pašlaik šķiet, ka visi projekti varētu būt potenciāli grāvēji. Varbūt pat jālaiž vairāki, ja ne visi, uzreiz…

  1. gudriniekareflekcijas.lv (plus versija angliski runājošajai pasaulei gudrinieksreflekcions.com) –  aktuālo ziņu un politikas apskati un objektīva analīze
  2. ediensirmanadzive.lv – recepšu blogs
  3. es-spaidu-gadzetus.lv – tehnoloģiju blogs
  4. manirparakdaudzlaika.lv – ceļojumi, kīīnooo, seriāli u.u.t
  5. manirparakdaudznaudas.lv – eko-produki, lifestyle lietas, mode
  6. visslikti.lv – intelektuālas pārdomas par dzīvi (faktiski šī bloga klons)
  7. visidebili.lv – humoors

[Virsraksts nav norādīts]

tais vakaros kad vieglāk aiziet kājām
tais vakaros mēs gandrīz neko nerunājām

tas bij kāds sods, kā maza destrukcija
tu neteici neko, tik ārā lietus lija

Svētki sākušies! Dejotāji iemēģina Daugavas stadionu un gatavojas lielkoncertiem

Šonedēļ Rīga kļuvusi par mājām un pulcēšanās vietu aptuveni 38 000 tūkstošiem bērnu un jauniešu no visiem Latvijas nostūriem – ir sākušies XI Skolēnu dziesmu un deju svētki! Pirmdien ar jau pirmajiem svētku pasākumiem – atceres brīdi, izstādes atklāšanu, svētku ieskandināšanas pasākumu „Tikai saknes neatdot…” Viesturdārzā  un tautas deju laureātu koncertu, Svētki Rīgā sākušies jau pavisam nopietni.

Svētkos piedalās arī aptuveni simts dažāda vecuma bērni un jaunieši no Ropažu novada tautas deju kolektīviem „Annele”, „Garauši” un „Pūpolītis” un folkloras kopas „Oglīte”. Lielākie „Garaušu” un „Anneles” dejotāji pirmdienas vakarā iekārtojās Upesleju internātpamatskolā, kur Svētku atmosfērā starp mēģinājumiem, koncertiem un brīvbrīžiem pavadīs visu šo Svētku nedēļu, bet jau otrdienas agrā rītā dejotāji devās uz Daugavas stadionu, kur vairākos laukumos visas nākošās dienas notiks mēģinājumi un gatavošanās skaistajiem lielkoncertiem. 

Out-Of-Riga: Ērgļu klintis



Ērgļu cliffs are one of natural offers of Gauja National Park. Here you see view of Gauja river from the top of the 18-26 metres high sandstone cliff, and on the second pic you see the cliff itself.
 

Spirogrāfs auseklīša zīmēšanai

spiro2b.jpg
Ņemot vērā mana pirmā spirogrāfa popularitāti uzprojektēju uzlabotu versiju, ar kuru var arī auseklīti uzzīmēt. Novērsu dažas nepilnības, kuras atklājās pirmai spirogrāfa versijai. Uztaisīju lielākus caurumus rakstāmrīkiem, lai var izmantot arī pildspalvas ar resnākiem galiem un nedaudz izmainīju zobratu zobu formu. Neskatoties uz to šis spirogrāfs ir savietojams ar pirmā spirogrāfa zobratiem.

Uzzināt vairāk »

Круто ездить НА работу и С работы против пробок

Смотришь, как люди тупят в пробках и вспоминаешь:


Vai 21.gadsimta cilvēkam var būt noderīga kristīgā baznīca? (2)

2. Kristietība un mūsdienu cilvēks Kad vēlos runāt par kristietību, manuprāt, ir nepieciešams sākt ar Bībeli, jo tā ir vienīgais avots, uz kuru vienā vai otrā veidā atsaucas visas baznīcas. Tāpēc, kad vēlos formulēt kristietības un mūsdienu ļaužu savstarpējās attiecības, man vissvarīgākais ir noskaidrot tieši Bībeles noderību šodienas cilvēkiem – man un maniem laikabiedriem. Mūsdienās […]

Darba vieta: Eugesta Un Partneri

lai algu labu sanjemtu javergo 17stundas 4dienas nedelja vai 5dienas.darbs smags savejie tur dara ko grib.bet parejiem javergo.melnas miesas.lai nopelnitu toss 700eiro.800eiro var neceret ko sola andris.nodokljus maksa.strada tur dzamsuti no moldavijas Vidējais novērtejums: 2.00
Tavsdarbslv?d=yIl2AUoC8zA Tavsdarbslv?d=qj6IDK7rITs

trenažieris “Pilsēta”

[..] По замыслу учений, подразделения заблокировали “населенный пункт”, с помощью беспилотных летательный аппаратов провели разведку системы обороны условного противника, после чего, массированным огнем из 152-мм орудий самоходных гаубиц Мста-С (2С19) уничтожили основные огневые точки “неприятеля”. Также для уничтожения обороны “противника” были задействованы бомбардировщики Су-24 и вертолеты МИ-8 и МИ-24. После этого специальные штурмовые группы под прикрытием танков Т-72Б3 и боевых машин пехоты БМП-2 осуществили поочередный захват всех зданий.[..]

video

vara bungas: Mācības nerīko un trenažierus nebūvē  tāpat vien, tā ir ilgtermiņa stratēģija. Šķiet ir pietiekami  skaidrs, ka RU gatavojas vispirms nodrošināt kontroli pār apdzīvotām vietām (bloķēšanaizlūkošanaartilērijas apšaudetīrīšana izmantojot bruņutehnikas un kaujas helikopteru atbalstu), bet mēs lienam dziļāk mežā (spriežot pēc mūsu mācībām). Neko nesaku,  arī tā ir taktika, ja ir pārdomāta, izmēģināta un sagatavota.


Tagged: bruņojums, krievija, mācības, taktika

Teitupe, Ķesterciems

Nointervē gurķi

gurkis_banans_0.jpg
Aizraujoša spēle, kas noteikti patiks bērniem! Iesaku apskatīties.


Kampaņas BioLoģiski! ietvaros tiek atklāta izglītojoša interneta spēle par bioloģisko pārtiku logiski.lv . Tajā spēlētājs var iztaujāt septiņus produktu pārīšus – gurķus, vistas, cūkas, zemenes un citus, un, rūpīgi ieklausoties viņu atbildēs, iejusties sertificētāja lomā un izlemt, kuram produktam piesķirt bioloģisko marķējumu – zaļo ekolapiņu.

Latvijā ir 3500 bioloģiskās saimniecības, un tās saražo apmēram 5% no visas Latvijas lauksaimniecības produkcijas, aptverot gandrīz visas produktu kategorijas. Visvairāk Latvijā tiek ražots bioloģiskais piens un graudaugi, bet patērētāju pieprasījums visstraujāk pieaug pēc svaigiem dārzeņiem un augļiem.

Tomēr aptaujas rāda, ka ne visi iedzīvotāji izprot, kādas ir bioloģiskās pārtikas atšķirības un bioloģiskās lauksaimniecības principi. Spēle logiski.lv ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību veicināt izpratnes veidošanos par bioloģisko pārtiku - tajā nepilnu desmit minūšu laikā var iepazīties ar bioloģiskās lauksaimniecības principiem.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis:

“Bioloģiskās pārtikas atšķirību un vērtību nosaka nevis izskats, bet bioloģiskās lauksaimniecības galvenie principi, pēc kuriem tā audzēta – tīra pārtika un vide, un ilgtspējīga ekosistēma. Sabiedrībā pastāv daudz mītu attiecībā uz bioloģisko pārtiku, tāpēc izveidojām šo spēli, kurā bioloģiskie produkti paši izstāsta, kā tie auguši.”

Spēle ir paredzēta gan bērniem, gan pieaugušajiem, un to izstrādājusi digitālā aģentūra “Inspired”.

Jaunie kartupeļi ar rozmarīnu

foto5.jpgŠī recepte veiksmīgi tika pamanīta kādā ziņu portālā un ar mazu modifikāciju no manas puses realizēta. Tajā vakarā visa virtuve smaržoja pēc rozmarīna. Ēdiens izrādījās sātīgs un pašpietiekams, papildināms tikai ar dažām tomāta daiviņām.

Līdaku spiningošana seklajos ezeros

Līdaku medības seklajos ezeros ar spiningu ir viens no aktīvākajiem makšķerēšanas veidiem un līdz ar to arī viens no maniem iecienītākajiem. Aktīvs tas ir tādēļ, ka populārākie Latvijas seklie ezeri ir ar ļoti lielu ūdens platību, daudz līčiem un līcīšiem, zāļu puduriem, klajumiem. Nezinot konkrēto ezeru, nereti šķiet, ka līdakām tajā ir jābūt pilnīgi visur […]

Meklējot latvisko:) - motocikls

Un blakusvāģis Imants. 
http://www.fenikssfun.com/bildes/latvija-var-1580
Motocikls "Vaira" pirmoreiz atrādīts 2012. gadā, bet komplektā ar blakusvāģi "Imants" - 2015. gadā:)

Datu valsts inspekcijas 2014. gada publiskais pārskats

dvi_logo

Sūdzības galvenokārt tika iesniegtas par šādām personas datu apstrādes jomām:
• Personas datu apstrāde bez tiesiska pamata (t.sk. lietas, kur bez tiesiskā pamata darba devējs iesniedz VID informāciju par it kā pie sevis strādājošu darbinieku vai arī laicīgi neiesniedz VID izmaiņas darbinieka statusā; videonovērošana);
• Nesamērīgs personas datu apstrādes apjoms;
• Informācijas nesniegšana datu subjektam par veikto/plānoto personas datu apstrādi.

Sūdzības par nesamērīgu personas datu apstrādes apjomu tiek iesniegtas saistībā ar dažādiem gadījumiem, piemēram, kad, slēdzot līgumu, personai tiek piedāvāts norādīt līgumā savus personas datus lielākā apjomā, nekā tas ir nepieciešams līguma noslēgšanai un izpildei. DVI saņem sūdzības arī saistībā ar to, ka personām tiek pieprasīts iesniegt personu apliecinoša dokumenta kopiju, un tādā veidā tiek iegūta informācija par datu subjektu lielākā apjomā, nekā tas ir nepieciešams mērķa sasniegšanai.

DVI 2014.gadā veica arī pārbaudes klātienē, kuru ietvaros pārbaudīja, vai pakalpojuma sniedzējs, kurš piedāvā iznomāt sporta inventāru, pieprasa un glabā personu apliecinošus dokumentus.

Attiecībā uz informācijas nesniegšanu datu subjektam par veikto/plānoto personas datu apstrādi, visvairāk sūdzības šajā jautājumā tiek saņemtas saistībā ar videonovērošanas veikšanu, piemēram, kad veicot videonovērošanu, pārzinis nav izvietojis attiecīgo informatīvo norādi (zīmi par videonovērošanas veikšanu) vai arī nav norādījis zīmē visu FPDAL paredzēto informāciju, t.i. pārziņa nosaukumu un kontaktinformāciju, kā arī videonovērošanas mērķi.

DVI tika saņemta sūdzība par to, ka kādā aptiekā Rīgā tika nokopēta personai izsniegtā zāļu recepte un saglabāta aptiekā, neinformējot personu par kopijas izgatavošanas mērķi. Aptieka norādīja ka, lai saglabātu pierādījumus par recepšu zāļu kustību aptiekā, kas būtu jāuzrāda pēc Veselības inspekcijas pieprasījuma, pamatojoties uz 2005.gada 8.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.175 „Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi” 27.punktu, aptieka kopē zāļu receptes.

DVI tika saņemta sūdzību par to, ka daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā Rīgā tika ieviesta ierobežotas piekļuves kārtība, kas paredzēja iekļūšanu dzīvojamajā mājā ar nosacījumu, ka reģistrācijas žurnālā pie dzīvojamās mājas ieejas durvīm personai jānorāda vārds, uzvārds, personas kods un personu apliecinoša dokumenta numurs. Ierobežotās piekļuves kārtība dzīvojamajā mājā tika ieviesta, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu saskaņā ar balsošanas protokolu. Minēto reģistrācijas žurnālu uzturēja dzīvojamās mājas apsaimniekotājs.
Tiesībsargs, piekrītot DVI, paskaidroja, ka nedz Dzīvokļu īpašuma likums, nedz kāds cits likums neparedz sabiedrības vai dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības vai pienākumus noteikt personas datu apstrādes gadījumus, veidu un kārtību, tādā veidā ierobežojot Satversmes 96. pantā garantētās tiesības uz privāto dzīvi. Tiesībsargs norādīja, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums vēl jo vairāk nav atzīstams par pietiekamu minētās personas datu apstrādes veikšanai.

Vienā no lietām, kura tika izskatīta tiesā 2014.gadā, DVI veica pārbaudi par gadījumu, kad uzņēmums publicēja internetā viedokli par savu bijušo darbinieku. Vienlaicīgi uzņēmums nebija publicējis darbinieka vārdu, uzvārdu, bet pievienoja viedokli jau izveidotajai sadaļai, kurā bija norādīts darbinieka vārds un uzvārds, kā arī pilsēta. Datu subjekts, vēršoties pie pārziņa ar lūgumu viedokli izdzēst, saņēma atteikumu. DVI veica pārbaudi un konstatēja, ka informācija, kura tika publicēta, ir personas dati, jo, lai informāciju atzītu par personas datiem, pietiek, ka informācija attiecas uz konkrētu fizisko personu (uzņēmums, publicējot informāciju, attiecināja to uz konkrētu fizisko personu) un šo personu var identificēt. Tiesa, izskatot lietu divās instancēs, atzina, ka DVI pamatoti secināja, ka viedokļa publicēšana ir personas datu apstrāde, un, ka tai šajā gadījumā nepastāvēja tiesiskais pamats un mērķis.

Avoti:
DVI: http://www.dvi.gov.lv/lv/wp-content/uploads/inspekcija/gada-parskati/2014.pdf

Follow defenselv

Anna Silabrama

Anna Silabrama dzimusi Rīgā, 2007. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu glezniecībā.

Māksliniecei tuvākais glezniecības virziens ir abstrakcionisms, taču viņas daiļradē sastopamas gan prasmīgi izpildītas vecmeistaru kopijas, gan portreti un klusās dabas, un, protams, arī krāšņie ziedi.

e-art?d=yIl2AUoC8zA e-art?d=qj6IDK7rITs

Video: Vējonis pārsteidz skatītājus, pievienojoties 'Olām' hita '#Prezidents' laikā

Jaunievēlētais valsts prezidents Raimonds Vējonis pārsteidzis "slam dunk" konkursa "Sprite Kings of Air" saktītājus, pievienojoties reperu apvienībai "Olas" un Renāram Zeltiņam viņu hita "#Prezidents" laikā.

Aizsargāts: Augstāk par zemi

Citāta nav, jo ieraksts ir aizsargāts.

Darba nama ēnas. Dženifere Vorsa

Darba nama ēnas. Dženifere VorsaZvaigzne ABC 2015. gads, 312 lpp. The Midwife Trilogy #2

Darba namu tēma bija pazibējusi gar acīm Dikensa darbos un šur tur citviet, tāpēc izmantoju iespēju izlasīt grāmatu, kas par šo tēmu solīja plašāku ieskatu.

Kopā ar mūķenēm strādājot Londonas trūcīgajā strādnieku rajonā, autore iepazinusi skarbus dzīves apstākļus un dažādus dzīvesstāstus. Daudzus gadus trūcīgajiem nebija lielāku šausmu par iespēju nokļūt darba namā. Pirmo grāmatas daļu autore velta tam, lai pastāstītu tieši cik šausmīgi tas bija. Ja reiz nokļuvi darba namā, bija maz cerību no turienes izkļūt – vienīgi, ja kāds apņemas uzturēt vai arī atrodi darbu, lai uzturētu sevi. Daudzi darba namos pavadīja 20 un vairāk gadu. Vīri tika šķirti no sievām, bērni no vecākiem. Trīs darba nama bērnu – Frenka, Pegijas un Džeinas – dzīvesstāsti ir skumji un aizkustinoši.

Kas vispār bija darba nami? Britu valdība tos izveidoja 1834. gadā no bijušajām draudžu nabagmājām. Tās bija plašas ēkas ar uzraugiem un stingriem noteikumiem, kur bija jādodas dzīvot visiem nabagiem, kuri nespēja samaksāt īri un nebija darba, bērniem bez vecākiem un radiniekiem, “pagrimušām” sievietēm, ja radinieki nevēlējās par viņām parūpēties. Doma jau nebija slikta, tikai kliboja izpildījums. Lai turp netiektos dīkdieņi, sadzīves un darba apstākļi bija ļoti skarbi, pat nežēlīgi. Bija arī kāds labums – visiem bērniem obligāti bija jāapmeklē skola, tāpēc salīdzinoši neilgā laikā strauji pieauga lasīt un rakstīt pratēju skaits. Oficiāli darba namus slēdza 1930. gadā, bet praktiski tajos uzlaboja apstākļus un pārsauca par “valsts palīdzības iestādēm”, jo nebija kur likt tūkstošiem tur dzīvojošos cilvēkus.

Domāju, ka Vorsai bija vairāk ar darba namiem saistītu stāstu, bet grāmatas otrajā daļā viņa stipri novirzās no mērķa un aizraujas garā stāstījumā par vecu mūķeni, kuru apsūdz zādzībās. Ja neskaita šemuļus uzdzenošās mūķenes atmiņas par savu paklausīgo māti, šī daļa grāmatā šķita nevajadzīga. Epizode tiesā ar kokneja liecinieku bija dikti forša. Trešajā daļā autore iepazīstas ar vecu zaldātu, kurš pastāsta par savu dzīvi. Beigās viņa interesantais un sirdi plosošais dzīvesstāsts sasaistās ar darba namu tēmu, tomēr jāsaka godīgi – jūtos vīlusies. Grāmatas nosaukums un anotācija vedināja domāt, ka par darba namiem būs krietni vairāk.

Autore raksta emocionāli un ir ārkārtīgi pozitīva, laipna un atsaucīga. Visticamāk, viņa ir korekta un taktiska persona, kura izvēlas teikt labu vai neko un tas jūtams tekstā. Izvēloties medmāsas un vecmātes profesiju, viņa noteikti bija īstais cilvēks šim grūtajam arodam. Attiecībā uz rakstnieces talantu, man labāk patiktu, ja viņa neizpušķotu un nepārspīlētu ar emocijām un dialogiem tajās epizodēs, kur pati nav bijusi klāt, un arī tik detalizēti neviens viņai nebūtu atstāstījis daudzus gadus senus notikumus. Tas atstāj neīstuma sajūtu.

Reiz izlasīšu arī “Izsauciet vecmāti!”, jo starp visu pārējo izlasāmie “vēstures graudi” bija dikti interesanti. Diezgan daudz uzzināju. Atmiņu stāsti tomēr ir aizraujošāki par sausām vēstures grāmatām. Ja jums patika “Izsauciet vecmāti!”, tad domāju, ka droši varat lasīt šo romānu. Man personīgi, šie stāsti lika atviegloti nopūsties, ka dzīvoju šeit un tagad, nevis kā beztiesiska sieviete 19. gs. – 20. gs. sākumā.

Vērtējums: 3/5

Grāmatas eksemplārs no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi.


Filed under: 3 zvaigznes, angļu literatūra, atmiņas/ biogrāfijas, grāmatas, vēsturiskie romāni Tagged: Anglija, atmiņas, darba nami, Dženifere Vorsa, Londona, series, vēsturisks, zvaigzne ABC

Kursas krasts

Es dzīvoju netālu no jūras krasta, mazā ar zemi apmestā būdā ar jumtu no egļu zariem. Es īsti nezinu, ko iesākt ar savu dzīvi, dzeru, dzeru diezgan daudz ruma, kamēr no tās saldās garšas man paliek šķebīgi, tad atsaucu kaimiņieni, vienreiz pat aplēju viņu ar tekilu, jo gribēju dzert no viņas nabas, izlaizīt sāli no galīgi tukšenā trauciņa maliņām. Un nākamo dienu parasti pavadu gultā, apceru savu dzīvi un darāmos darbus, kuru saraksts ar katru gadu paliek arvien garāks. Man bija dzīvnieks, pitons, saucu par Pītiju, nesen nomira, es gulēju gultā un dzirdēju viņa pēdējo nopūtu. Kādu gan nopūtu šis varēja izdot, žēl. Palika tikai pāri Pītija ziemas mētelis, darināts no sermuļādas, ziemā tas noderēja, kad gājām staigāt gar aizsalušo jūru. Pie manām durvīm bieži klauvē dažādi apvārdotāji, saka iepērkot meža zemi, es parasti atbildu īsi, pat bez vārdiem, metu ar karotēm, kas pie gultas mētājas, ja nu veicas, tad kāda ķer arī to nelgu, lai iet pie kaimiņienes, kura varbūt jau paspējusi atmazgāties no manas vakardienas tekilas. Ap 14.00 uzgriežu radio un noklausos rīta raidījumu atkārtojumus, tur visa kā laba var uzzināt, par tomātiem, sklerozi, bērnu hobijiem. Nelaime tā, ka neesmu vairs tik jauns, lai brauktu ar kartingu un vēl ne tik vecs, lai interesētos par sklerozi. Virziens man gan tikai viens, tas skaidrs, tas gan galīgi neiet tai kartingu virzienā, bet gan uz otru pusi. Saulriets, vējš plēš matus ārā un sejā met sāļu gaisu. Vienu dienu, kad būšu pavisam izstīdzējis, tas mani noteikti aizraus kaut kur svešā zemē, palikšu nekā nesaprotot, palikšu ar savu bītleni mugurā. Meža uzpircēji no maniem radiem atpirks zemi. Būdai cauri izaugs koki un Pītija mētelis kādā no to galotnēm rādīs, uz kuru pusi pūš vējš, kā liels vimpelis, tā teikt.


Piebeidzu lasīt Suvorova „Ledlauzi”. Liekam jaunu bildi iekšā. Nepilnas 600 lpp. Domāju, ka 3 gadu laikā izlasīšu. Nezinu, kāpēc pērku tik smagus gabalus? „Šoka doktrīnu” tā arī vēl neesmu piebeidzis, jo pēc katru 30 lpp. izlasīšanas, mēnesis jāatgūstas,

923678_1445204422452407_1173043815_n.jpg
Piebeidzu lasīt Suvorova „Ledlauzi”. Liekam jaunu bildi iekšā. Nepilnas 600 lpp. Domāju, ka 3 gadu laikā izlasīšu. Nezinu, kāpēc pērku tik smagus gabalus? „Šoka doktrīnu” tā arī vēl neesmu piebeidzis, jo pēc katru 30 lpp. izlasīšanas, mēnesis jāatgūstas, jāpārvar riebums pret pasauli. #mazohisms
saite Instagramā: http://ift.tt/1eCFOzJ
izlykts July 07, 2015 at 07:05PM

Latvijā atgriežas vecā izklaide – 'zacepings' pie transporta līdzekļiem

Laiku pa laikam Latvijas jaunieši pārtrauc dziedāt un cenšas izcelties ar ne mazāk inteliģentām aktivitātēm, tāpēc, šķiet, atkal modē nācis savulaik tik populārais 'zacepings' – pieķeršanās braucošiem transporta līdzekļiem.

Vilkatis Toms

vilkatis-toms

− Made! Vai tu pati tici tam, ko runā?

− Ak, kungs! Tas tak visiem skaidrs. Ir cilvēki, kas redzējuši visas vilkaču pārvērtības, bijuši viņu dzīrēs. (..)

− Tu tici viņu pasakām?

− Katrā pasakā sava tiesa, kungs. Bet šitās jau nav pasakas. Vai to dievu, ko tas jūsu pastars māca, kāds redzējis, bet visi tic. Kā lai netic radījumam, kas tepat pa zemi staigā?

Rīgas kinostudijas filma “Vilkatis Toms” (1984), kas uzņemta pēc J.Mauliņa romāna “Pēdas” motīviem, ir viena no manām mīļākajām vēsturiskajām filmām. Protams, protams – mums ir Vella kalpi un Rīgas sargi, taču, manuprāt, vismaz pagaidām “Vilkatis Toms” stāv pāri šīm filmām, jo tajā labi attēloti dažādi tēli, kas vēl šodien satrauc cilvēku iztēli :)

PSRS laikos uz TV ekrāniem gāja gana daudz interesantu filmu, kas mūsdienu skatītājam varbūt liks pasmaidīt. Atceros, līdz ar Tomu man patikās arī baltkrievu mistiskais gabals “Karaļa Staha mežonīgā karadraudze” (manā bibliotekā ir arī grāmata latviešu valodā, kuru šad tad pārlasu).


Filed under: Filmas, Leģendas, Nostāsti, X-notikumi Tagged: vilkači, vilkaču priedes

Grāmata: Aitas medīšanas piedzīvojumi (Haruki Murakami)

Par viņas pēkšņo nāvi man telefoniski pavēstīja kāds draugs, kas bija par to izlasījis avīzē. Viņš rakstu nolasīja klausulē. Parasts raksts. Teikumi, kādus treniņa nolūkā būtu varējis rakstīt tikko universitāti beidzis žurnālists. Uz kura ielas stūra; kurš sēdējis pie kravas mašīnas stūres; kas ko notriecis. Pienākuma dēļ aprakstīta nāve nelaimes gadījumā. Izklausījās kā īss, žurnāla titullapā nodrukāts dzejolītis.
(..)
- Tā nav, ka nebūtu, pie kā pieķerties. Pirmām kārtām, ir tā fotogrāfija, un tad vēl - ir tavs draugs. Lai kuru ceļu ietu, man liekas, ka beidzot kaut kas noskaidrotos.
(..)
Diena bija tikpat kā galā, es sāku iet un dzirdēju vilnīšu šļakstus aiz muguras.
Aitas medīšanas piedzīvojumi. Haruki Murakami, 326.lpp, Zvaigzne ABC
20150427_205849.jpg


Šī grāmata ir trešais Haruki Murakami romāns, pirmais, ko sarakstījis pēc nopietnākas pievēršanās rakstniecībai un sava džeza bāra aizvēršanas.
Par ko tad ir stāsts? Par aitas medīšanu. Īpašas aitas, kāda nav gadiem redzēta, bet nokļuva uz žurnāla vāka nejauši. Galvenais meklētājs ir vārdā nenosaukts japāņu vīrietis un viņa draudzene ar pavedinošajām ausīm. Realitāte jaucas ar simboliem un sapņiem, grāmata viegli lasāma, bet nedaudz šizīga. Pa vidu gan vismaz man likās, ka iestājas panīkums, bet beigas atkal bija labas
****

Bibliorama – Bībeles muzejs

Vācijas pilsētā Štutgartē ir atvērts jauns Grāmatu Grāmatas muzejs – “Bibliorama”.

Bibliorama - Bībeles muzejs

(vairāk…)

kristīgie pasākumi | kristīgais forums | bībele | baznīca | KLB | Благая Весть

Līdzīgās e-publikācijas:

Latvijas Bibliotekāru biedrības Vidzemes nodaļas 18. saiets-konference “Bibliotēkas 21. gadsimtā: nemainīgais – derīgais un nepieciešamais – jaunais”

8.jūnijā Līgatnes pagasta bibliotēka slēgta.

Esmu LBB Vidzemes nodaļas saietā.



Līgatnes pagasta bibliotēka