Senators lūdz līdzjutējus uz ledus vairs nemest hamburgerus

Nacionālās hokeja līgas (NHL) komanda Otavas Senators lūgusi savus līdzjutējus vairs nemest uz ledus hamburgerus. Senators vienības fani hamburgerus sāka mest pēc tam, kad komandas vārtos ļoti veiksmīgi sāka...

28.marts. Guntas, Gundas, Gintas

NATO lielākās mācības Eiropā

Trident Juncture 2015 ” (TRJE15) notiks rudenī (28.10.-06.11.) Portugālē.

Piedalīsies 25 000+ NATO valstu karavīri, tiks apgūta cīņa pret “kvalificētiem separātistiem”, t.i. ,  pretinieks nav  “nemiernieki” vai “teroristi”, bet Novorosijas kaujinieku armijai līdzīga struktūra. Ukraiņi mācībām nosūtīs trīs NG bataljonus.

Vairāk par to Lt. Gen. Ben Hodges, commander of US Army Europe

vara bungas:  NBS plānotājiem klausīties īpaši uzmanīgi, ģenerālis uzsver (07:40), ka NG funkcija ir “rear security, road security, road blocks, critical infrastructure, that sort of things…”, bet operācijas priekšējās līnijās atrodas “MoD troops”.


Tagged: mācības, NATO

[Virsraksts nav norādīts]

Mazliet par tevi iedomājos
Tā reiz pa reizei ir kā mise.
Mazliet par tevi iedomājos.
tā mazmazlietiņ.
Tas arī viss.

[Virsraksts nav norādīts]

No 2007 gada judikatūras vēl samērā interesantas ir A42540207, A42514806 lieta un A42347006 (apelācija, kasācija, par šo arī raksts bijis).

(Šis arī no 2007. ir viss, tālāk 2008. No 2007. gada kopā no bāriņtiesas bija 19 lietas, 2008. ir 35 lietas, 2009. - 41, 2010. - 31, 2011. - 49, 2012. - 57, 2013. - 51. Pēc tam tiesas.lv apgabaltiesu spriedumus pa gadiem nepiedāvā, ir tikai meklētājs. Ne visas lietas ir par tēmu.)

Visi trīs gadījumi ir par to kā meita aiziet no ģimenes, prasot palīdzību Bāriņtiesai, lai viņu ievieto ilgstošas sociālās aprūpes iestādē, un pēc tam jau kā redzēs. Trešajā gadījumā gandrīz pilngadīga meita pamatojas ar tēva (patēva?) vardarbību (sitis ar siksnu, arī pa seju), bet pirmajos divos stāsts ir ka meita neklausa māti, pirmajā gadījumā pati sit māti, otrajā gadījumā 9.klases skolniece klaiņo, un atzīst ka "Dardedze" dzīves apstākļi ir labāki nekā pie mammas.

Tas vispār ir samērā tipisks stāsts ar 14-16-gadrīz-18 gadu veciem tīņiem (t.i., gandrīz pieaugušajiem). Interesanti ka šos protokolos anonimizējot vairs nav skaidrs cik veci tad tie bērni ir, par ko tiek spriests, un tikai ja paveicas var izlobīt par kādu vecumu ir runa (t.i., vecums kautkā tiek pieminēts, vai tas ka skolā iet, vai tas ka tiesas procesa laikā ir iestājusies pilngadība, utt.). Pusaudža gadi vispār ir traks laiks, un tas kādās formās tīnis var vērsties pret saviem vecākiem ir visai pārsteidzoši.

Visos trīs procesos vecāki cenšas atjaunot aprūpes tiesības, visos trīs tiek noraidīts. Var jau teikt ka pamatoti, bet es saku - principā nenotiek samierināšanas process. Bāriņtiesa ir nostājusies PRET vecākiem un nekā necenšas kaut ko labot.

Šeit gan tāds iespaids ka vienīgā svira ko Bāriņtiesa var piemērot, ir tā pati bērna izņemšana no ģimenes, un tam automātiski ir vecākus jāpārvērš tādos dresētos sunīšos, ka nu kā uz burvja mājienu dancos uz pakaļkājām un bez ierunām izpildīs visus rīkojumus.

Tas ir, var jau būt ka esošais tiesību regulējums nepieļauj nekādus citus ietekmes veidus - pieaudzis cilvēks nav piespiežams kaut ko pret savu gribu darīt. Un ja vecākiem īsti nekasa, tad Bāriņtiesa un visas policijas paliek rokas plātot - bērnu esam dabūjuši, bet kur ar to tālāk? Šeit varbūt būtu tomēr labāk kāda cita pieeja - bet tam varbūt nepieciešams cits regulējums. Katrā ziņā es esmu pilnīgi pret esošo "juvenile justice" pieeju. Bāriņtiesas ir jāizformē un funkcijas jāpiešķir sociālajiem dienestiem.

***

No A42540207:

[2.1] ar bāriņtiesas 2005.gada 13.decembra lēmumu Nr.1-6/2451 lietā
Nr.3-5/317-2005 pieteicējai atņemtas J.K. [meitas -w] aprūpes tiesības, jo māte nespēja
kontrolēt bērna uzvedību, nespēja nodrošināt bērna audzināšanu un uzraudzību.
Bērns nepakļāvās mātes audzināšanas prasībām, neiecietīgi izturējās pret māti.
[...]
[2.5] Ar bāriņtiesas 2006.gada 17.oktobra lēmumu Nr. 1-6/2292 lietā
Nr.5-5/48-2006 tika atteikts J.K. uzturēties pieteicējas ģimenē brīvdienās un
svētku dienās, jo bāriņtiesa secināja, ka bērnam uzturoties mātes ģimenē, māte
nespēja nodrošināt meitas pilnvērtīgu uzraudzību. J.K. lietoja alkoholu,
savstarpējās meitas un mātes attiecības ģimenē bija neadekvātas - bērns ar
necieņu izturējās pret māti, sita un draudēja mātei, tādēļ māte baidījās no meitas
un ar iesniegumu pēc palīdzības vērsās policijā.
Pieteicēja nespēja kontrolēt meitas uzvedību, nespēja nodrošināt J.K.
uzraudzību ciemošanās laikā, savlaicīgu meitas atgriešanos mācību iestādē un
mājās. J.K. neievēroja mātes audzināšanas prasības, kas savukārt varēja radīt
draudus bērna veselībai un dzīvībai, sevišķi gadījumā, ja bērns nakts laikā
neatrodas mājās.
[...]
[8] Nepilngadīgā J.K. paskaidroja, ka nevēlas dzīvot kopā ar savu māti
(pieteicēju), jo viņai ar māti nav labas attiecības, māte nekad tā pa īstam par viņu
nav rūpējusies, jo J. visu bērnību ir pavadījusi pie vecmāmiņas. Agrāk nav
pazinusi savu māti tik ļoti, tāpēc sākumā domājusi, ka mātei ir tikai smags
raksturs, bet jo vairāk māti iepazīst, jo vairāk liekas, ka mātei ir garīgās
veselības traucējumi. Kopā ar māti ir dzīvojusi tikai tāpēc, ka varējējusi Rīgā
tikties ar draugiem.
[...]
Motīvu daļa
[...]
[16] Tiesa uzskata bāriņtiesas viedokli par pamatotu, pamatojoties uz šādiem
konstatētiem apstākļiem:
[16.1] starp pieteicēju un meitu ir nopietns konflikts, ko apliecina:
- 2007. gada 6. jūnija ģimenes dzīves vietas apsekošanas akts (lietas lapa
42;,
- bērnu nama /dzēsts bērnu nama nosaukums/ pārstāvja paskaidrojumi
tiesas sēdē par to, ka māte netiek galā ar savu meitu, J. sit māti, meitene,
teikdama, ka dodas pie mātes, izmanto iespēju klaiņot;
- pieteicējas pašas paskaidrojumi tiesas sēdē, ka viņa netiek galā ar savu
meitu, ir bijuši gadījumi, kad meita ar draugiem un draudzenēm lieto alkoholu,
meita viņu ir situsi un apzagusi;
- pašas J. paskaidrojumiem, ka viņa nevēlas dzīvot kopā ar māti, jo mātes
klātbūtne viņu dara nervozu, un gadījumā, ja viņai liks dzīvot pie mātes, J. lietos
alkoholu.
Tiesa uzskata, ka tā kā J. jau vairākkārtīgi ir lietojusi alkoholu, kura dēļ ir
pat trīs reizes nogādāta bērnu klīniskajā slimnīcā „Gaiļezers”, un mātei tiesas
ieskatā nav fiziskas iespējas atturēt meitu no alkohola lietošanas, J. uzturēšanās
pie pieteicējas, var novest pie meitas veselībai bīstamām sekām.

[16.2] Pieteicēja nevar apliecināt iespējas finansiāli nodrošināt pilnvērtīgu
bērna aprūpi, kā norāda Rīgas Vidzemes priekšpilsētas sociālais dienests (lietas
lapa 44). Uz minēto norāda arī tas, ka pieteicējai ir piešķirts maznodrošinātas
ģimenes (personas) statuss (lietas lapa 12).

[16.3] Tiesa konstatē, ka starp māti un meitu šajā gadījuma ir izveidojies
nopietns paaudžu konflikts, kurš nav atrisināms bez speciālista – psihologa
palīdzības. Tiesas ieskatā ir normāla parādība, ka starp vecākiem un pusaugu
bērniem samilst savstarpēji paaudžu konflikti. Šādu konfliktu rašanās nav
atkarīga no tā, kāds ir ģimenes materiālais nodrošinājums un sadzīves apstākļi,
tomēr šajā gadījumā ir jāņem vērā tas, ka J.K. ilgu laiku nav dzīvojusi pie mātes
dažādu iemeslu dēļ, kas tikai padziļina atsvešinatību. Tiesa konstatē, ka māte
nespēj meitas rīcību ietekmēt, proti, vienīgais reālais ietekmēšanas veids, ko
pieteicēja var pielietot, ir meitas finansiāla ietekmēšana, t. i., ierobežojot tai
izsniedzamo kabatas naudu. Tiesa uzskata šo līdzekli par nepietiekošu, jo
finansiāli ierobežojumi nevar būt audzināšanas pamatelements, ir nepieciešams
garīgs kontakts, tomēr šāda kontakta mātes un meitas starpā nav. Pieteicēja
tiesas sēdē norādīja, ka J. viņai esot nozagusi rotaslietas. Ņemot vērā to, ka
galvenais audzināšanas līdzeklis ir finansiāla ietekmēšana, tiesa secina, ka
meitai, paliekot pie mātes, var atkārtoties zādzības, kas var novest pie negatīvām
sekām, ietekmējot J. turpmāko likteni.

[16.4] Tiesas ieskatā nedrīkst pastāvēt tāda situācija, ka mātei, lai
nodrošinātu meitas audzināšanu, bieži ir jālūdz palīgā kaimiņi un policija.
Nedrīkst pastāvēt arī tāda situācija, ka pusaugu meita pastāvīgi sit savu māti.
Šāda situācija galu galā var novest pie tā, ka meita var tikt saukta pie
administratīvās vai pat kriminālās atbildības, savukārt mātei var tikt nodarīts
kaitējums veselībai, kas nekādi nav pieļaujams.

[16.5] Tiesas ieskatā ir respektējams nepilngadīgās viedoklis, proti,
nevēlēšanās uzturēties mātes ģimenē. Tiesa uzskata, ka bērns četrpadsmit gadu
vecumā var jau skaidri izteikt savu gribu un viedokli par atsevišķiem
jautājumiem. Lai gan tiesas ieskatā nepilngadīgais arī četrpadsmit gadu vecumā
nevar pilnībā objektīvi izvērtēt visas situācijas savas nelielās dzīves pieredzes un
nenobriedušā pasaules skatījuma dēļ, tomēr nepilngadīgā viedoklis ir svarīgs.
Tiesa piekrīt pieteicējai, ka viņas meitas, kā jau jebkura bērna viedoklis ir
pakļauts krasām izmaiņām atkarībā no tā, kas bērnam konkrētajā laikā un
situācijā liekas izdevīgāk un labāk. Jāatzīst, ka šāds viedoklis parasti nav balstīts
uz noturīgām vērtībām. Tomēr, arī ņemot vērā minēto, nevar liegt bērnam
izvēles tiesības, it īpaši, ja viņa izvēle sakrīt ar bērnu interešu aizstāvības
institūcijas – bāriņtiesas, kā arī citu institūciju viedokli.

[19] Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa konstatē, ka, izskatot pieteicējas
iesniegumu ar lūgumu atļaut J.K. uzturēties pieteicējas ģimenē sestdienās,
svētdienās un svētku dienās, Rīgas bāriņtiesa 2007.gada 12.jūnija lēmumā nr.1-
6/1289 ir pamatoti konstatējusi, ka pastāv iemesli, kuru dēļ J.K. nav vēlams
uzturēties pieteicējas ģimenē sestdienās, svētdienās un svētku dienās, un iemesli
aprūpes tiesību atņemšanai nav atkrituši, jo pieteicēja nevar nodrošināt
labvēlīgus apstākļus meitas augšanai ģimenē, un meitas uzturēšanās pie
pieteicējas var arī būt bīstama bērna veselībai un dzīvībai. Tiesas ieskatā ir
pareizs bāriņtiesas secinājums, ka bērna interesēs šobrīd ir atrasties vidē, kas pēc
iespējas mazāk negatīvi ietekmē bērna attīstību.

***

No A42514806 -

[1] Ar Rīgas bāriņtiesas 2006. gada 7. jūnija lēmumu Nr.1-6/1226 (turpmāk
– pārsūdzētais lēmums) I.D. (turpmāk – pieteicēja) atņemtas nepilngadīgās I.S.
aprūpes tiesības.
Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka Rīgas bāriņtiesas lietvedībā I.S. lieta
atrodas kopš 1999. gada. Šajā laikā pieteicējai vairākkārtīgi atņemtas un atjaunotas
I.S. aprūpes tiesības. Ar Rīgas bāriņtiesas 2002. gada 17. aprīļa lēmumu Nr. 1-6/690
pieteicējai atjaunotas I.S. aprūpes tiesības, jo pieteicēja sadarbojusies ar sociālo
dienestu, bija uzlabojusi savu sociālo situāciju, I.S. vēlējās atgriezties mājas aprūpē.
[...]
[4] Tiesas sēdē pieteicēja paskaidroja, ka bāriņtiesas darbinieki mainās ik pēc
pusgada, līdz ar to bāriņtiesa, vairākas reizes pieņemot lēmumus par aprūpes tiesību
atņemšanu pieteicējai, un pēc tam tos atjaunojot, radījusi situāciju, ka bērns
iemācījies manipulēt ar šādu iespēju ignorēt vecāku likumīgās prasības bērna
audzināšanas jautājumā. Pēc bērna izņemšanas no ģimenes I.S. vairs neapmeklē
skolu, līdz ar to pieteicējai ir bažas par to, vai viņas meita varēs šogad pabeigt 9.
klasi. Ja bērns dzīvotu ģimenē, tādas situācijas nebūtu, jo pieteicēja gan uzrauga
meitas apmācības procesu, sadarbojoties ar klases audzinātāju, gan sniedz
nepieciešamo konsultatīvo palīdzību visos priekšmetos, izņemot angļu valodas
apmācības kursu. Pieteicēja norādījusi, ka bērns, atrodoties aprūpes iestādēs,
vairākkārtīgi tika vests uz psihiatrisko slimnīcu, kas pieteicējas ieskatā nav
pieļaujams, jo traumē nepilngadīgā bērna psihi.
Pieteicēja uzskata, ka bērna interesēs ir uzturēties ģimenē un pieteicējas
pienākumos ietilpst rūpēties un izglītot bērnu, un neviens cits nevar to nodrošināt
labāk nekā pieteicēja. Kaut gan bērns vēl joprojām nav izteicis vēlmi atgriezties
dzīvot ģimenē, pieteicēja uzskata, ka bērnam ir jādzīvo ģimenē.

[5] Atbildētāja pārstāve pieteicējas pieteikumu neatzina, minot pārsūdzētajā
lēmumā un paskaidrojumos izteiktos argumentus.

Motīvu daļa
[...]
[11] No lietas materiāliem un procesa dalībnieku paskaidrojumiem tiesa
konstatē turpmāk minētos apstākļus:
[11.1] Ar 2006. gada 17. marta vēstuli Nr. 1-1/82 (lietas 64. lapa)
nodibinājums „Centrs Dardedze” vērsies Rīgas bāriņtiesā, norādot uz to, ka 2006.
gada 13. marta vakarā centrā griezās bērns I.S. ar lūgumu palikt pa nakti, norādot,
ka no mājām aizgājusi pirms 3 dienām, nakšņojusi kāpņu telpā un pie vecāsmātes.
Vēstulē norādīts, ka bērns aizgājis no mājām, jo māte liek visu laiku strādāt, citreiz
nedod ēst, bērnam nav iespējas apmeklēt skolu. Centrs norāda, ka laikā no 2006.
gada 13. marta līdz pat 2006. gada 17. martam neviens nav interesējies par I.S..
[11.2] 2006. gada 31. martā Rīgas bāriņtiesas darbinieki apsekojuši
pieteicējas ģimenes apstākļus (lietas 66. lapa), Ģimenes apstākļu apsekošanas aktā
konstatēja, ka ģimene dzīvo neapmierinošos sadzīves apstākļos. No mātes nebija
iespējams noskaidrot patiesos iemeslus meitenes iešanai no mājām.
[11.3] 2006. gada 3. aprīlī Rīgas bāriņtiesa noformējusi protokolu par
nodibinājuma „Centrs Dārdedze” sniegto informāciju (lietas 67. lapa), ka 2006.
gada 31. martā I.S. atteikusies tikties ar māti.
[11.4] 2006. gada 26. aprīlī Rīgas bāriņtiesā ticis noformēts sarunas
protokols ar I.S., kurā konstatēts, ka bērns kategoriski atsakās atgriezties dzīvot pie
savas mātes un ar māti satikties nevēlas.
[11.5] 2006. gada 30. aprīlī I.S. iesniedza Rīgas bāreņu sociālās
rehabilitācijas un atbalsta centra „Marsa Gatve” struktūrvienībai „Krīzes centrs ielas
bērniem” (turpmāk tekstā – Centrs) iesniegumu (lietas 75. lapa) ar lūgumu uzņemt
viņu krīzes centrā.
[11.6] 2006. gada 8. maija vēstulē Nr. SDKR-06-182-dv (lietas 77. lapa)
Rīgas Kurzemes rajona Sociālā dienesta vadītājs izteicis viedokli, ka bērna I.S.
interesēs ir būt ārpus ģimenes aprūpes.
[11.7] 2006. gada 9. maijā nodibinājums „Centrs Dardedze” sniedzis Rīgas
bāriņtiesai
psihologa atzinumu par situāciju, kādā bērns atradies uzsākot
rehabilitācijas kursu, kas liecina par vērojamu vardarbības seku simptomātiku.
[11.8] 2006. gada 7. jūnijā Rīgas bāriņtiesa pieņēma lēmumu Nr.1-6/1226
(lietas 92. – 93. lapa) atņemt nepilngadīgās I.S. aprūpes tiesības I.D..
[12] Tiesa konstatē, ka pārsūdzētais lēmums ir pamatots ar to, ka māte pret
bērnu ir izturējusies nolaidīgi, tā apdraudot meitenes veselību, kā arī pieteicēja nav
spējusi nodrošināt savai meitai piemērotus apstākļus, audzināšanu un emocionāli
labvēlīgu vidi, kas ir par pamatu bērna aprūpes tiesību atņemšanai.

[13]Tiesa secina, ka ar konkrētās lietas pierādījumiem [11.1] - [11.8] ir
pierādīts, ka pieteicēja nav nodrošinājusi bērna I.S. aprūpi un uzraudzību, pieļaujot,
ka bērns 2006. gada 10. martā aizgājis no mājām, un vairākās dienas
neinteresējoties par bērna atrašanās vietu un bērnu nemeklējot. Tiesas ieskatā
minētais atzīstams par notikušo reālo bērna dzīvības un veselības apdraudējumu. No
lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja tikai 2006. gada 31. martā ieradās
nodibinājumā „Centrs Dārdedze”, bet bērns pat pēc ilgstoša laika posma atteicies
tikties ar savu māti, kas liecina par bērna atsvešinātību no savas mātes un
nevēlēšanos kontaktēties ar viņu. Arī tiesas sēdes laikā pieteicēja apstiprinājusi, ka
I.S. vēl joprojām nav izteikusi vēlēšanos atgriezties dzīvot ģimenē. No minētā tiesas
ieskatā izriet, ka bērns vēl joprojām nav izjutis nepieciešamību pēc atgriešanās
ģimenē.

Konstatējot šo apstākli, tiesa atzīst, ka pārsūdzētā lēmuma pamatojums
attaisno pieteicējai ar lēmumu noraidītās aprūpes tiesības pār savu meitu I.S.,
konkrētajā gadījumā par noteicošu apstākli atzīstot nepilngadīga bērna viedokli šajā
jautājumā atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 13. panta trešajā daļā
noteiktajam, ka jebkurās jomās, kas skar bērna intereses, bērna viedoklim veltāma
pienācīga vērība atbilstoši viņa vecumam un briedumam.

[14] Pieteicējas tiesas debašu laikā norādītais, ka pieteicēja neiebilst, ka
viņas meita I.S. arī turpmāk paliktu bērnu aprūpes iestādē, bet bāriņtiesai konkrētajā
gadījumā nav bijis nepieciešams atņemt pieteicējai aprūpes tiesības pār
nepilngadīgo I.S. tiesas ieskatā nav pamatots, jo atbilstoši Civillikuma 177. pantā
noteiktajām bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un
veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un
audzināšanu. Tiesa norāda, ka bērna aprūpi, bērnam atrodoties bērnu aprūpes
iestādē, realizē iestāde un konkrētajā gadījumā pieteicēja nevar pilnībā īstenot
meitas I.S. aprūpi.

Bez tam, bāriņtiesai, konstatējot, ka bērns vecāka nepietiekamas uzraudzības
dēļ atradies veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, bijis pienākums atbilstoši
likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām” 16. panta pirmās daļas otrajam punktam
lemt par bērna aprūpes tiesību atņemšanu, līdz ar to bāriņtiesai nav bijis
nepieciešams papildus lemt par administratīvā akta vajadzību kā vienu no
lietderības apsvērumiem administratīvā akta izdošanai.

Bībele 2015, 18.nedēļa

Vēloties mudināt katru kristieti ikdienā veltīt 15 – 30 minūšu īsu brīdi Bībelei, 2013. gadā mūsu blogs uzsāka projektu Dienišķā maize. Tas katru nedēļu piedāvāja izlasīt noteiktu Svēto Rakstu fragmentu, lai visa gada laikā varētu izlasīt Bībeli „no vāka līdz vākam”. 2013./2014.gada baznīcas kalendāra gadā šo iniciatīvu turpinājām ar projektu Bībele 2014. Vēlamies šādu pamudinājumu […]

VDK izpētes komisiju nodos Vēstures institūtam vai Zinātņu akadēmijai

Video skatāms šeit: http://goo.gl/GXWQEP

Liene Barisa – Sermule, Panorāma

Lai izslēgtu jebkādu politisko ietekmi, Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisiju nodos neatkarīgai zinātnieku institūcijai. Šāda konceptuāla vienošanās 27.martā panākta iesaistīto pušu sarunā  premjeres Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) kabinetā.

Visdrīzāk komisija darbu turpinās pašreizējā sastāvā un arī līdzšinējais komisijas vadītājs Kārlis Kangeris paudis gatavību to vadīt.

Sarunas ar VDK dokumentu izpētes komisijas un Vēstures institūta pārstāvjiem,  Satversmes aizsardzības biroja direktoru Jāņi Maizīti, kā arī  Tieslietu ministrijas valsts sekretāru notika vairāk nekā divas stundas. Pēc sarunām Straujuma atzina, ka vienošanās panākta un komisijas darbu turpinās Vēstures institūta vai Latvijas Zinātņu akadēmijas paspārnē.

“Mums visiem šis viedoklis ir pilnīgi skaidrs, ka komisijai, kas pēta pagātni, jābūt ārpus politikās ietekmes,” uzsvēra Straujuma.

Lūgta precizēt, vai tas nozīmē, ka šādi politiski centieni bijuši, Straujuma gan nesteidza to apstiprināt.

“Nē es nedomāju, ka tur bija vēlēšanās politiski ietekmēt komisiju, bet bija nu… Tur zināmā mērā bija personību sadursme,” pauda premjere.

Komisijas vadītājs, kurš, protestējot pret Tieslietu ministrijas pārlieku iejaukšanos, iepriekš paziņoja par amata atstāšanu, gan atzina, ka zināmu ietekmi jutis. Pēc viņa teiktā, strādājot politiskā pārraudzībā, būtu risks, piemēram, tā saukto čekas maisu jautājuma ietekmēšanai vai tamlīdzīgiem lēmumiem.

“Aizdomu ēna jau noteikti ir, to vēlmi jau es tagad nevaru pierādīt. Bet, ja mēs skatāmies uz zinātni un pētniecību un cilvēku atlaišanu.. Tikko sākās cilvēku atlaišana, ar to var ietekmēt visu pētniecību,” uzskata Kangeris.

Tagad, visdrīzāk, komisija darbu turpinās pašreizējā sastāvā un arī Kārlis Kangeris paudis gatavību to vadīt. Atrisināts arī jautājums par pieeju klasificētajiem dokumentiem.

“Ir tā sauktā “delta datubāze”, ko “čeka” savā laikā izveidoja elektroniski, un tur ir 40 000 uzskaites kartiņu, 10 000 ziņojumu. Un, ja izvērtētu šīs uzskaites kartiņas, tur parādās, kā cilvēks tiek klasificēts, kas par viņu ziņojis un tamlīdzīgi. Ja mēs visu šo bildi pa Latviju nosegtu, tad mēs apmēram redzētu, kā 10 gados VDK ir darbojusies,” skaidroja Kangeris.

Kopējais darba apjoms un temps pagaidām gan neesot skaidrs. Piektdien panāktā vienošanās vēl pirmdien jāapspriež koalīcijas padomē.

Jau vēstīts, ka martā Kangeris pauda, ka neredz iespēju turpināt totalitārisma izpētes komisijas darbu esošajā politiskajā vadībā pēc tam, kad valdība nolēma izslēgt no komisijas sastāva vadītāja vietnieci Kristīni Jarinovsku. Vēlāk viņš lūdz valdību VKD izpētes komisijas pārraudzību nodot zinātniskai institūcijai.

Iebilstot Tieslietu ministrijai, publiskota petīcija par “nepieņemamu tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcību LPSR VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieciskās brīvības ierobežošanā”.

Savukārt Tieslietu ministrijas norīkotais komisijas administratīvo funkciju nodrošinātājs Jānis Tomels paudis uzskatu, ka Kangeris nespēj vadīt komisijas darbu, un sagaidīja, ka pētnieks pats atkāpsies.

VDK izpētes komisija jau  27. februāra sēdē asi nosodīja mēģinājumu izslēgt komisijas priekšsēdētāja vietnieci, norādot, ka tam nav nekāda objektīva pamata.

VDK materiālu izpētes  speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija  tapusi pēc Saeimas lēmuma, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte.   Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, jo jau  tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.


Filed under: izpēte

[Virsraksts nav norādīts]

draudzīgā melnkalne nomētāja krievijas futbola izlasi ar faijeriem
match suspended
tur pie kreisās pendeles laikam vispār panesās

Tenax uzsāk cīņu par Baltijas Izaicinājuma kausu

Sestdien plkst. 15:00 Klaipēdā ar spēli pret Igaunijas klubu "Viljandi" Baltijas Handbola līgas Izaicinājuma kausa "Final 4" uzsāks Latvijas čempioni Dobeles "Tenax".

Piektdienas kadrs

Manas R kartiņas/ Meine R Karten

projektā "Burtu vēstules".
Piesakoties dalībai šajā projektā, mana galvā virmoja domas par sniegpulksteņiem. Varbūt tāpēc, ka es tik ļoti gaidīju šos pirmos pavasara ziediņus, bet tiem, vismaz pie manas mājas, bija grūti izaugt un izplaukt bez sniega(man tā liekas, ka tiem vajadzēja sniegu). Tad nu man bija sniegpulksteņu plaucēšana uz kartiņām. Tas bija mans mēģinājums darboties ar akvareļzīmuļiem. Es ļoti labi apzinos, ka gribēšana man ir lielāka, ka varēšana(lasi: talants zīmēt), bet man tā gribējās izpausties.
im Projekt "Buchstaben-Briefe".
Als ich zum Projekt angemeldet hatte, haben in meinem Kopf die Gedanken um die Schneeglöckchen geflimmert. Vielleicht deshalb, weil ich so sehr auf diese ersten Frühlingsblümchen wartete, aber sie, zumindest bei meinem Haus, hatten ohne Schnee die Probleme zu wachsen und erblühen(ich habe  so gedacht, dass sie den Schnee brauchten). So ließ ich die Schneeglöckchen auf den Karten aufblühen. Das war mein Versuch mit den Aquarellstiften zu zeichnen. Ich bin mich damit ganz klar bewusst, dass mein Wille größer als mein Können(lies: Fähigkeit) ist, aber ich möchte mich so äußern. 
SAM_6280.JPG
Skice, mēģinājums, 
Die Skizze, der Versuch,
SAM_6281.JPG
galarezultāts.
das Endergebnis.
SAM_6283.JPG
Arī aploksnēm tika akvareļzīmuļu pieskāriens
Auch die Briefumschläge bekamen die Berührung vom Aquarellstift
SAM_6285.JPG
un pēc tam arī manu sniegpulksteņu zīmodziņu piespiedieni.
und danach auch die Drücke von meinen Schneeglöckchenstempeln.
*******
SAM_6289.JPG
Vēl pēc nedēļas biju uz sniegpulksteņu viļņa, un tapa apsveikuma kartiņa un aizceļoja tālu uz austrumiem.
In einer Woche war ich noch auf der Schneeglöckchenwelle und so habe ich eine Glückwunschkarte gezeichnet, und sie hat weit Richtung Osten in den Weg sich begeben.
*******
SAM_6265.JPGSAM_6248.JPG

*******
Esmu saņēmusi jau kartiņu ar Ü burtu no Sandras. bet to parādīšu nākamnedēļ, kad būs tā nedēļa.
Un vēl - šodien piedalījos Eiropas projekta "Satiec savu meistaru" darbnīcās. Par to nākamajā ziņā.
Ich habe auch die Ü Karte von Sandra bekommen, aber die zeige ich in der kommenden Woche, wann die Zeit dieser Karte ist. 
Und noch - heute habe ich an den Workshops vom Europaprojekt "Triff deinen Meister" teilgenommen. Darüber poste ich im nächsten Post.

#100

Cik apatiski, ka 100 ieraksts jāsumina ar nāvi, 27. datums atkal paņēma vienu, paņēm un aizsauca, kur nu katrs tic.

Ziedonis , mr. mamā un tagad Trastrēmers ar savu nobelu klusi klusi aizgājis. 

Pieminot – 

Viņš nolika zīmuli.  Ir pārāk daudz, ko nevar ne aprakstīt, ne noklusēt! / Kā sastindzis viņš ir no tā, kas notiek tālu projām

 Vai pēc straujā kritiena cauri nāves virpulim, pār viņa galvu attīsies kāda liela gaisma?” 

 / Tomass Transtremers / 


Bildē ziedi tev un izmirkušais parka soliņš, tavas nāves dienas lietus un kāds gabaliņš no 21.gs ādas. 

  

 


Lapsiņa, kurai ļoti patīk dejot...

McDonald's laiž klajā apģērbu līniju ar hamburgera apdruku

91690481755153e4784aeb6.90625743.jpgĀtrās ēdināšanas ķēde "McDonald's" laidusi klajā savu pirmo apģērbu līniju, vēsta ārvalstu mediji.

takca:champagne for breakfast | jennifer pugh by kimberley...

tumblr_n4dz8batnT1ropwwwo1_500.jpg

takca:

champagne for breakfast | jennifer pugh by kimberley gordon for fete champetre ss 14

Slikts laiks, drūmas sejas, tukšas ielas – Rīga ārzemju fotogrāfa acīm

Tomass Loitards (Thomas Leuthard) ir kaislīgs ielu fotogrāfs no Šveices, kurš ceļo pa pasauli un dokumentē dzīvi uz ielām. Fotogrāfs pirms dažiem viesojies arī Rīgā, taču šī pilsēta viņam šķitusi pagalam tukša. Skats.lv sazinājās ar mākslinieku, un visi sekojošie paraksti zem fotogrāfijām ir viņa paša komentāri par šo braucienu uz Latviju.

Miris zviedru dzejnieks, Nobela prēmijas laureāts Tomass Transtremers

transtremers_cika-small.jpg

Transtremers ir pasaulē visvairāk atdzejotais pēckara dzejnieks, viņu atdzejoja Vizma Belševica, Knuts Skujenieks, Uldis Bērziņš

83 gadu vecumā miris zviedru dzejnieks, Nobela prēmijas laureāts Tomass Transtremers, piektdien paziņojis apgāds "Bonniers". Dzejnieks aizgājis mūžībā ceturtdien.

Transtremers, kas dēvēts par misticisma meistaru, ir pasaulē visvairāk atdzejotais pēckara dzejnieks. Viņa dzejoļi tulkoti vairāk nekā 60 valodās.

Latviešu lasītājiem Transtremers pazīstams kopš 1969. gada publikācijas krājumā "Dzejas diena". Pirmie viņa atdzejotāji Latvijā bija Zigurds Elsbergs, Vizma Belševica, Knuts Skujenieks, Solveiga Elsberga, Uldis Bērziņš.

2011.gadā apgādā "Mansards" iznāca Transtremera darbu izlase no visām 13 viņa zviedriski izdotajām dzejas grāmatām Jura Kronberga un Guntara Godiņa atdzejojumā. Tajā pašā gadā viņš saņēma Nobela prēmiju literatūrā "par to, kā sabiezinātos, gaismas cauraustos dzejas tēlos jaunā veidā padara mums pieejamu īstenību".

Tajā rudenī dzejnieks ciemojās Rīgā, kur piedalījās savas grāmatas atvēršanas svētkos. "Viņš ir vienkāršs, parasts cilvēks, kurš raksta fantastisku dzeju. Viņš nekad nav tēlojis slavenu dzejnieku," - tā tobrīd Transtremeru raksturojis Juris Kronbergs.

Gadu vēlāk latviski iznāca arī vienīgā Transtremera prozas grāmata - viņa bērnības un pusaudža atmiņu stāsts "Atmiņas mani redz" Jura Kronberga tulkojumā.

Tomass Transtremers dzimis Stokholmā 1931. gadā. Pirmais viņa dzejoļu krājums iznāca 1954. gadā.

1998. gadā Vesterozas pilsētas pašvaldība nolēma iedibināt Transtremera vārdā nosauktu literāru balvu, ko bija iecerēts piešķirt izciliem Baltijas jūras telpas dzejniekiem. Tās pirmie laureāti bija Vizma Belševica un Knuts Skujenieks.

 

The DUFF: Designated Ugly Fat Friend. Kody Keplinger

DUFFLittle Brown/Poppy 2010. gads, 280 lpp. Grāmatas Goodreads profils.

Dainis pastāstīja par filmu, tāpēc es pastāstīšu par grāmatu, kurai ar filmu kopīgs ir tikai nosaukums un neliela daļa sižeta.

Ar manu pēdējā laika “nelasošo” noskaņojumu prasījās pēc kādas vieglas lasāmvielas un izvēle krita uz šo jauniešu romānu. Lasāmajā sarakstā to biju iekļāvusi labo atsauksmju dēļ un nenācās vilties.

“The DUFF” būtu tipisks jauniešu romāns ar jau ierastajām klišejām, ja vien autore nebūtu pacentusies radīt savādāku galveno varoni. Bjanka ir gudra, saprātīga, inteliģenta un sarkastiska vidusskolniece, kura nepārdzīvo par savu viduvējo izskatu un neatbilstību kalsnuma standartiem. Viņai ir foršas draudzenes un liekas, ka viss kārtībā. Kur āķis? Viņa tomēr nav pilnīgi imūna pret citu vērtējumu un, kad skolas seksīgākais puisis nodēvē viņu par DUFF (izraudzītā neglītā resnā draudzene), viņas patmīlība ir aizskarta. Tam vēl tiek piemestas problēmas vecāku attiecībās, ko Bjanka mēģina atrisināt bez citu palīdzības. Nekas pārāk traģisks un traks, tomēr Bjankas pieeja bēgšanai no problēmām un nervu nomierināšanai ir negaidīta un drosmīga. Var strīdēties, cik tas ir morāli pareizi, bet es nebūšu tā, kas rādīs ar pirkstu.

Vairāk par pašu sižetu man patika romānā aizskartā tēma par neglītuma priekšstatiem, pašcieņu un pašvērtējumu. Bjanka beigās saprot, ka glītuma un neglītuma priekšstati atšķiras un viss ir tikai mūsu galvās. Vienu brīdi vari būt pelēka un apaļīga, citu – starojoša un seksīga. Mēs visi esam skaisti, jo skaistums ir dažāds. Tieši tāpat pat slavenākajām skaistulēm gadās brīži, kad viņas jūtas nepievilcīgas. Varbūt šis vēstījums romānā nav pasniegts perfektā veidā, tomēr, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka jaunas meitenes šādu ziņu saņem un saprot.

“Why should I do anything just to fix what he or anyone else thought about me? I shouldn`t have to?”

Lai gan uzreiz bija skaidrs kā beigsies varoņu attiecības, tas netraucēja un ar humora palīdzību autorei izdevās sižetu nepadarīt pārāk saldu. Arī visas problēmas atrisinās nesāpīgi. Varētu pat autorei pārmest nerealitātes pieskaņu, bet, pie velna, ne vienmēr ir jābūt kaut kādām ārprātīgām drāmām. Tieši drāmas neesamība bija tas, ko man vajadzēja, tāpēc romāns man tā patika. “The DUFF” sniedza patīkamu izklaidi, nenomāca un nenogurdināja. Pie viena lika atcerēties, ka esmu skaista savā īpašā veidā.

Viegls, asprātīgs un vienkāršs jauniešu romāns vakara atpūtai, ja negaidāt romānu no literatūras “augstā” plaukta.

Vērtējums: 4/5


Filed under: 4 zvaigznes, amerikāņu literatūra, grāmatas, Kody Keplinger, mūsdienu literatūra, Young Adults (YA) Tagged: Amerika, attiecības, jaunieši, romantika, Young Adults (YA)

Sacīkšu braucēja izjoko braukšanas instruktorus

Sacīkšu braucēja izjoko braukšanas instruktorus

Jauna sieviete – profesionāla sacīkšu braucēja, pārģērbjas par nūģīgu meiteni un izjoko braukšanas instruktorus.

The post Sacīkšu braucēja izjoko braukšanas instruktorus appeared first on Hitnet.lv.

Piedzīvojums Apalaču kalnos: Bils Braisons “Skarbās takas vilinājums”

Šerilas Streidas biogrāfiskā darba “Mežone” iespaidā radās vēlme pievērsties vēl kādai grāmatai, kurā būtu aprakstīts pārgājiens savvaļā un mežonīgos apvidos. Tā nu manā redzeslokā (pēc Marii ieteikuma) nonāca man jau zināmā amerikāņu rakstnieka Bila Braisona grāmata “Skarbās takas vilinājums”, kurā autors asprātīgā, taču tajā pašā laikā saturīgā veidā apraksta savu pieredzi, nostaigājot apmēram 800 jūdzes pa mežaino un pirmatnējo Apalaču  kalnu taku […]

"Šai pilsētai ir milzīgs potenciāls!"

Koncertuzvedums "Es esmu Liepāja" ir izrādījies notikums, kas nesis līdzi pat gluži privātas atklāsmes gan tiem māksliniekiem, kuri divus vakarus kāpa uz skatuves LOC arēnā, gan tiem, kas bija publikā. Notikuma idejas autore un režisore...

Swedbank publicējusi vadlīnijas atbildīgai drošības ievainojamību atklāšanai

Swedbank

Pārņemot labāko pasaules praksi, Swedbank aicina klientus iesaistīties kopīgā drošības aizsardzībā – ja pamanāt kādu drošības ievainojamību, aicinām ziņot mums par to, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu veikt labojumus. Mums Swedbank ir svarīgi, lai klienti justos drošībā, sadarbojoties ar mums. Tādēļ izmantojam strukturētu pieeju drošībai, izstrādājot, attīstot un vadot mūsu sistēmas, un nepārtraukti strādājam, lai drošības un kvalitātes līmenis būtu augstākais iespējamais. Viens no šīs pieejas soļiem ir arī klientu iesaiste.

Kā paziņot?
Atsūtiet mums e-pasta vēstuli uz adresi: responsible-disclosure@swedbank.com.
Lūdzu, lietojiet mūsu publisko PGP atslēgu, kas aizsargā jūsu pārsūtīto informāciju.

Noteikti iekļaujiet šādu informāciju:
– detalizētu aprakstu par ievainojamību, norādot arī URL un ievainojamības veidu;
– vajadzīgo informāciju, lai mēs varētu atveidot problēmu;
– atbilstošos gadījumos arī jūsu atrastās ievainojamības ekrānuzņēmumu;
– kontaktinformāciju: vārdu, uzvārdu, e-pasta adresi, tālruņa numuru un jūsu publisko PGP atslēgu (ja ir).

Par ko varat ziņot?
– Jūs varat ziņot par jebkuriem drošības trūkumiem, ko pamanāt mūsu pakalpojumos. Drošības trūkumu piemēri: starpvietņu skriptošana, šifrējuma trūkumi vai drošības trūkumi loģikas kontrolēs.

Ko varat sagaidīt no Swedbank?
– Mēs apstiprināsim, ka esam saņēmuši jūsu aprakstu, un pastāvīgi ziņosim jums par jautājuma risināšanu, kā arī informēsim, kad problēma tiks izlabota.
Atlīdzības prasības par ievainojamības ziņojumu iesūtīšanu netiek pieņemtas.

Ko lūdzam no jums?
Gan mums, gan mūsu klientu drošībai ir svarīgi, lai jūs ievērotu labo praksi, tas ir:
– Jūs neizmantosiet ievainojamību, lai piekļūtu vai mēģinātu piekļūt informācijai, kas nepieder jums.
– Jūs neizmantosiet ievainojamību, lai izņemtu vai grozītu informāciju.
– Jūs neietekmēsiet mūsu pakalpojumu pieejamību, izmantojot DoS (pakalpojumatteices) uzbrukumus.
– Jūs dosiet mums iespēju izlabot paziņoto ievainojamību, pirms jūs to publiskojat.

Nav skaidrs, kāpēc ievainojamības atklājējam būtu jāseko Swedbank vadlīnijām. Nav ne solījuma par sankciju nevēršanu pret personu, kura ievainojamību atklājusi, ne kaut simboliska pateicība par Swedbank informēšanu.

Avoti:
Swedbank: https://www.swedbank.lv/pakalpojumi_privatpersonam/it_ievainojamibas_zinojumiem/
Swedbank: http://www.boot.lv/forums/index.php?showtopic=162982

Sākoties jaunajai sezonai, mainam arī darba laiku

Pie mums jau no februāra mēneša ar katru dienu sezona ieskrienas arvien lielākiem soļiem, tāpēc, lai pagūtu visus apkalpot mēs esam nomainījuši darba laiku sestdienās līdz 18:00. Arī servisā jau vairāk kā mēnesi ir stabila rinda, tāpēc piesakies laicīgi un …

Izsoļu organizēšana pāries elektroniskajā vidē.


Eizoles.jpg
Saeima 26.marta sēdē 1. lasījumā ir atbalstījusi likumprojektu, kas paredz pilnībā atteikties no nekustamā īpašuma izsoļu spriedumu izpildes un maksātnespējas procesā organizēšanas klātienē. Tiesu izpildītājiem elektroniskās izsoles tiks ieviestas no šī gada 1. jūlija, bet maksātnespējas administratoriem no 2016.gada 1.janvāra.
Līdzšinējā praksē ir vērojamas būtiskas problēmas, kas raksturīgas klātienes izsolēm. Pirmkārt, izsolāmā objekta vērtības mākslīga samazināšana, izsolē piedaloties personām, kuras veic saskaņotas darbības, piedāvājot citiem dalībniekiem pirms izsoles par noteiktu samaksu atturēties no solīšanas. Otrkārt, neieinteresētu personu piedalīšanās izsolē, mākslīgi paaugstinot izsolāmā objekta vērtību.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas apkopoto informāciju, katru gadu tiek rīkotas ap 7 tūkstošiem nekustamā īpašuma izsoļu.

Ar likumprojektu plānots noteikt sekojošu nekustamā īpašuma
 pārdošanas kārtību e-izsolēs.


Izsoles izziņošana.

Tiek saglabāta prasība par izsoles publisku izziņošanu. Ar likumprojektu tiek saglabāta prasība par nekustamā īpašuma izsoļu paziņojumu publicēšanu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Papildus likumprojekts paredz, ka sludinājums par nekustamā īpašuma izsoli tiek vienlaikus izvietots Elektronisko izsoļu portālā, tādējādi nodrošinot, ka informācija par visām zvērinātu tiesu izpildītāju un administratoru rīkotajām izsolēm ikvienam interesentam turpmāk pieejama ērtā un pārskatāmā formā īpaši izsoļu norisei izveidotā vietnē.

Papildus šobrīd CPL noteiktajām izsoles izziņošanas prasībām izsoles sludinājumā norādāms izsoles sākuma datums un noslēguma datums un laiks. Minētā prasība skaidrojama ar apstākli, ka atbilstoši likumprojektā paredzētajam modelim izsole norisināsies, proti, autorizētie izsoles dalībnieki varēs veikt solīšanu, nepārtraukti 30 dienu periodā, skaitot no izsoles sludinājuma izvietošanas dienas.
Ar likumprojektu tiek saglabāta iespēja visiem potenciālajiem interesentiem no izsoles izsludināšanas dienas iepazīties ar tiem dokumentiem, kas attiecas uz nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē (piemēram, nekustamā īpašuma novērtējuma esošo informāciju). Minētā dokumentācija ir pieejama pie konkrētā zvērināta tiesu izpildītāja vai maksātnespējas administratora.


Izsoles dalībnieku autorizācija un izsoles norise.

Lai pieteiktos dalībai izsolē, personai:

1. jāiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora, kurš rīko izsoli, depozīta kontā izsoles nodrošinājums;

2. izmantojot Elektronisko izsoļu portālu, jānosūta zvērinātam tiesu izpildītājam vai maksātnespējas procesa administratoram lūgums autorizēt viņu dalībai izsolē.

Pēc lūguma saņemšanas zvērināts tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators trīs darbadienu laikā autorizē personu dalībai izsolē, pirms tam pārliecinoties, vai personas iemaksātā nodrošinājuma summa ir saņemta un vai konkrētā persona neietilpst tādu personu lokā, kuru pielaišanu solīšanai likums nepieļauj.

Ar likumprojektu tiek saglabāts ierobežojums noteiktam personu lokam piedalīties solīšanā, proti, solīšanā nav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas veikusi nekustamā īpašuma novērtēšanu, kā arī zvērinātam tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. 

Atšķirībā no šobrīd noteiktās kārtības, atbilstoši kurai izsoles norisei tiek noteikts konkrēts brīdis (konkrēts datums un laiks), likumprojekts nosaka, ka izsole noris 30 dienas. Proti, izsole sākas dienā, kad nekustamā īpašuma izsoles sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, un noslēdzas trīsdesmitajā dienā pulksten 10, bet, ja tā iekrīt brīvdienā vai svētku dienā – nākamajā darba dienā pulksten 10. Autorizētajiem izsoļu dalībniekiem atļauts izdarīt solījumus visas izsoles norises laikā.

Personām, kura vēlas piedalīties nekustamā īpašuma izsolē, ir tiesības lūgt tās autorizēt dalībai 20 dienu laikā no izsoles sludinājuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Šāds laika ierobežojums likumprojektā noteikts, lai personu, kuras vēlas pieteikties dalībai izsolē, lūgumu izvērtēšanu un autorizāciju nodrošinātu termiņos, kas ļautu šīm personām pēc autorizācijas pilnvērtīgi piedalīties solīšanas procesā. 
Likumprojekts nosaka kārtību, kādā veicama solīšana. Proti, solīšana sākas no izsoles sākumcenas. Solītājs nevar reģistrēt solījumu, kas ir mazāks vai vienāds ar izsoles sākumcenu, atšķiras no izsoles sludinājumā noteiktā izsoles soļa vai ir mazāks vai vienāds ar iepriekš reģistrētiem solījumiem. Reģistrētos solījumus nevar atsaukt vai mainīt.

Elektronisko izsoļu portālā solījumi tiek reģistrēti hronoloģiskā secībā, fiksējot solītāja unikālo identifikatoru (uz katru jaunu izsoli katram autorizētam izsoles dalībniekam sistēma piešķirs jaunu identifikatoru) solīto summu un solījuma reģistrēšanas laiku. Lai nodrošinātu izsoles dalībnieku anonimitāti un novērstu iespēju izsoles dalībniekiem vienam otru ietekmēt, izsoles norises laikā minētā informācija pieejama tikai tiesu izpildītājam. Izsoles norises laikā solītājam pieejama informācija par visām viņa un citu solītajām summām un solījumu reģistrēšanas laiku, bet nav pieejama citu solītāju identificējoša informācija.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja pēdējo piecu minūšu laikā pirms izsoles noslēgšanai noteiktā laika tiek reģistrēts solījums, izsoles laiks automātiski tiek pagarināts par piecām minūtēm. Šādas prasības iekļaušana likumprojektā pamatojama ar apstākli, ka paredzama izsoles dalībnieku aktīva solījumu izdarīšana tieši izsoles noslēguma posmā, kas savukārt objektīvu iemeslu dēļ var būtiski palielināt Elektronisko izsoļu portāla sistēmas noslodzi un apgrūtināt visu solītāju veikto solījumu tūlītēju reģistrēšanu un atspoguļošanu.
Gadījumā ja izsole atzīta par nenotikušu tādēļ, ka nosolītājs termiņā nav samaksājis visu summu, nekustamo īpašumu piedāvā paturēt pēdējam pārsolītajam solītājam par viņa solīto augstāko cenu. Savukārt gadījumos, kad izsole nav notikusi tādēļ, ka nav ieradies neviens solītājs vai nav veikti solījumi, īpašumu piedāvā paturēt kreditoriem un nekustamā īpašuma kopīpašniekiem. Šīm personām ir tiesības paturēt nekustamo īpašumu sev, samaksājot summu nenotikušās izsoles sākumcenas apmērā. Turpretī, gadījumā, ja izsole atzīta par nenotikušu būtisku tehnisku Elektronisko izsoļu portāla sistēmas traucējumu dēļ, likumprojekts paredz atšķirīgas sekas - nekavējoties izsludināma atkārtota izsole. 

Izsoles noslēgšanās.

Pēc elektroniskās izsoles beigām sagatavo izsoles aktu, kas satur CPL 588. un 610. pantā noteikto informāciju, papildus iekļaujot informāciju par izsoles norises laiku. Izsoles aktu Elektronisko izsoļu portāls nosūta nosolītājam uz tā Izsoles dalībnieku reģistrā norādīto elektroniskā pasta adresi.
Mainot izsoles norises formu no izsoles klātienē uz izsoli elektroniskā vidē, piedzinējam un parādniekam tiek saglabāta iespēja sekot līdzi izsoles norises gaitai Elektronisko izsoļu portālā skatīšanās režīmā. Tāpat kā ikvienai citai personai, kura nepiedalās solīšanā, kā arī izsoles dalībniekiem piedzinējam un parādniekam tai skaitā nodrošināta iespēja redzēt informāciju par izsolāmo īpašumu, pēdējo izdarīto solījumu, nosolīto summu. 

Avoti: Tieslietu ministrija; LR Saeima

Šausmas! Jēkabpilī zīdaini smagi piekāvušais tēvs izrādījies pedofils

Pirms mēneša Jēkabpils slimnīcā smagi cietušā divus mēnešus vecā zēna tēvs izrādījies pedofils. Tagad zīdainis no slimnīcas izrakstīts un ievietots aprūpes iestādē. Savukārt mazuļa vecāki ar tiesas lēmumu aizturēti.

#100wikidays № 011

Šodien raksts par Mūrnieku ielu Rīgā.

Vikipēdijā ir iesākts darbs pie visu Rīgas ielu aprakstīšanas. Tas gan ir patālu no pabeigta, bet šodienas rakstu projektam veltīju sakarā ar to, ka Rīgas pašvaldība publicējusi savus Atvērtos Datus, tur iekļaujot arī informāciju par Rīgas ielu garumiem. Vikipēdijai tas nozīmē pietiekami kvalitatīvu atsauci, lai gan izskanējušas dažādas atsauksmes par datu korektumu. Taču tas tā pat palīdz labot kļūdas, kas iegūtas uzmērot ielu garumu tiešsaistes karšu pakalpojumos.

Rīga ‘Black Hawk’ acīm, satraucošā ‘Germanwings’ izmeklēšana, Jaunciema kapu ‘spridzinātājs’ un Krimas ekonomikas superplāns

Portāls "Delfi" dodas izbraucienā ar ASV desantniekiem un slaveno "Black Hawk". Policija notver iespējamo Jaunciema kapu spridzinātāju un satraucoši atklājumi arī Francijā avarējušās "Germanwings" pasažieru lidmašīnas izmeklēšanā. Tikmēr Krimai ir ambiciozs plāns, kā nopelnīt, saka Krievijas ietekmīgākā sieviete.

Grupa Kapakmens publicē dziesmu "Ak, Dievs, 666 reizes!"

Grupa Kapakmens publicē dziesmu 29. martā grupa Kapakmens svin divu gadu jubileju. To svinot tiek laista klajā dziesma "Ak, Dievs, 666 reizes!" no topošā albuma.

Dziesmas ideja aizgūta no cilvēku ikdienas valodas, kas piesārņota ar nederīgiem kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, piemēram, izteicieniem "Ak, Dievs!", "Paldies Dievam!" utt., kas tiek lietoti visās dzīves situācijās un pie katras izdevības. Interesanti, ka šādus izteicienus lieto arī tie, kuriem nav reliģiskas pārliecības un ticības augstākām būtnēm, t.i. Dievam, jo šie izteicieni ir dziļi iesakņojušies valodā un tiek lietoti automātiski, nevērtējot to jēgu vai atbilstību situācijai.

Neapzināti lietojot šādus un līdzīgus izteicienus, tiek nepārtraukti uzturēta Dieva ideja un tā tiek "iepotēta" no paaudzes paaudzē. Tādējādi valoda darbojas kā informācijas kara un smadzeņu skalošanas ierocis nenobriedušiem prātiem - tiek iemācīts, ka Dievs eksistē.

Kapakmens ar šo dziesmu vēlas pievērst uzmanību minēto izteicienu lietojumam un likt padomāt arī par citu izteicienu, vārdu un simbolu nekritisku lietošanu ikdienas valodā. Bezmērķīgi lietotā valodā "dzīvo" apzīmētāji bez apzīmējamiem objektiem. Jāatceras, ka ne tikai cilvēks veido valodu, bet arī valoda veido un ievirza cilvēku domāšanu.

Dziesma "Ak, Dievs, 666 reizes!" būs viena no 14 dziesmām jaunajā Kapakmens albumā, kas iznāks nedaudz vēlāk šogad.

[Virsraksts nav norādīts]

Teātra dienas bērnudārzā „Ieviņa”

1427465390_36.jpg

Jau otro gadu, atzīmējot starptautisko teātra dienu, bērnudārzā “Ieviņa” tiek organizēta teātra nedēļa.

Nedēļas laikā bērni apguva teātra mākslas pamatus, uzzināja kā teātri spēlēja senāk un kā tas notiek mūsdienās. Paši gatavoja dažādas maskas un kā īsti aktieri,  iejutās pasaku tēlos, spēlējot izrādes, kuras skatījās pārējo grupu audzēkņi.

Teātra nedēļā bērniem bija iespēja noskatīties sešas izrādes – pirmdien skatījāmies “Rīgas leļļu teātra 2” izrādi “Brīnumdārzs”, trešdien mūs priecēja 1.grupiņa ar izrādi “Septiņi rūķīši” un 4. grupiņa ar izrādi “Kas teica ņau?”, ceturtdien skatījāmies 3.grupas izrādi “Par notiņām...”, piektdien ar prieku noskatījāmies 2.grupiņas izrādi “Ābolu maiss” un 5.grupas izrādi “Pilsētas pele un lauku pele”.

Kā jau visos teātros, uz izrādēm bērnus aicināja teātra zvans, starpbrīžos bija pastaigas pa gaiteni un teātra “Bumbieru bufetes” apmeklējums, kurā bufetniece laipni bērnus cienāja ar augļiem un dārzeņiem.

Paldies bērniem – aktieriem, vecākiem – kostīmu māksliniekiem, pedagogiem – režisoriem un viesmāksliniekiem par ieguldīto darbu un patiesi jaukām emocijām visas nedēļas garumā.

Informāciju sagatavoja:
Ilze Rence
PII „ Ieviņa” vadītājas vietniece izglītības jomā